Jūrmalas domes iecere paaugstināt iebraukšanas maksu pilsētā līdz pieciem eiro samazinās Jūrmalas viesu spontāno apmeklējumu skaitu, īpaši ģimeņu un vienas dienas atpūtnieku apmeklējumu skaitu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka šī iecere rada nopietnas bažas viesmīlības un tūrisma nozarē, jo Jūrmalas uzņēmēji jau patlaban ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem. "Šī vasara to spilgti apliecināja, jo nestabilie laika apstākļi būtiski ietekmēja apmeklētāju plūsmu un ienākumus," piebilda Kalniņš.

Pēc viņa teiktā, šāds pašvaldības lēmums tiešā veidā ietekmēs restorānus, viesnīcas un kultūras pasākumus, tostarp Dzintaru koncertzāli, kur apmeklējuma kritums var kļūt jūtams jau nākamajā sezonā. "Tas sūta nepareizu signālu, ka uzņēmēju un viesu intereses pilsētā netiek pienācīgi ņemtas vērā," sacīja asociācijas vadītājs.

Kalniņš pauda, ka Jūrmalas pašvaldībai būtu jāpārskata šo ieceri un jāmeklē sabalansētākus risinājumus, piemēram, sezonālu vai diferencētu maksu, kas ļautu nodrošināt pilsētai nepieciešamos ienākumus, vienlaikus neatsvešinot apmeklētājus un nebojājot uzņēmējdarbības vidi.

Jūrmalā top pirmā privātā sākumskola “Futurum” Jūrmalā tiek veidota pirmā privātā sākumskola “Futurum”, kas plāno piedāvāt valsts licencētu un akreditētu pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei.

Skola koncentrēsies uz 21. gadsimta prasmju attīstīšanu, vērtībās balstītu audzināšanu un starptautiski pārbaudītām mācību metodēm, kas atbilst mūsdienu bērnu vajadzībām. Skolas atvēršana iecerēta 2026./2027. mācību gadā. Skolas izveidē plānots ieguldīt aptuveni 800 tūkstošus eiro, un šobrīd projekts ir atvērts jaunu domubiedru un investoru piesaistei.

Skolas idejas pamatā ir pārliecība, ka izglītībai jābūt ne tikai zināšanu un prasmju nodošanai, bet arī par bērna kā personības attīstību, veicinot pašapziņu, emocionālo inteliģenci un spēju adaptēties strauji mainīgajai pasaulei. Skolā paredzēts nodrošināt pilna laika izglītību sākotnēji no 1. līdz 6. klasei, ar ieceri nākotnē paplašināt programmu līdz 9. klasei. Skolā būs nelielas klases – līdz 15 skolēniem, kā arī mentorēšanas pieeja, lai atbalstītu katra bērna individuālo izaugsmi.

Vairāk nekā 300 kriptoaktīvu, blokķēdes un fintech līderu no Baltijas u.c. valstīm tikās Jūrmalā, apliecinot pieaugošo Latvijas lomu starptautiskajā finanšu tehnoloģiju vidē.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektors Reinis Znotiņš īpaši novērtē plašo dalībnieku skaitu: “Pirmo reizi rīkojām tieši šāda veida pasākumu un ir redzams, ka interese par kriptoaktīvu, blokķēdi, fintech jomu pieaug ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – mūsu kopiena aug. Ar aktīvu darbu ir izdevies iekustināt Latvijas kriptoaktīvu, blokķēdes ekosistēmu, un jau drīzumā arī plašāka sabiedrība varēs redzēt paveiktā augļus. Arī Jūrmalā gūtās pazīšanās noteikti palīdzēs mūsu kopējā darbā ar Paybis un UN:BLOCK, cenšoties panākt izrāvienu, lai mūsu nozares uzņēmumi augtu, īstenotu drosmīgas idejas un ar panākumiem pozicionētu savu darbu pasaulē.”

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties” uzsāk luksusa klases apartamentu kompleksa “NOBLE” būvniecību Jūrmalā, Dzintaros, informē projekta attīstītāji.

Projekts ietver 19 rezidences, spa kompleksu, trenažieru zāli, ainaviski un funkcionāli veidotu iekšpagalmu. Plānotās investīcijas sasniegs aptuveni 14 miljonus eiro, un būvniecību plānots pabeigt 2027. gada sākumā. Jau šobrīd, vēl pirms aktīvu būvdarbu uzsākšanas, ir rezervēti 40% apartamentu.

“Tirgum Latvijā pakāpeniski atgūstoties, pieaug arī interese par augstas klases atpūtas īpašumiem Jūrmalā. Pēdējo gadu laikā kūrortpilsētā nav tapuši jauni premium projekti, kas atbilstu starptautiska kūrorta līmenim – “NOBLE” ir pirmais šāda veida projekts Jūrmalā ilgākā laika periodā, un augstā rezervāciju aktivitāte apliecina šādas klases projektu nepieciešamību tirgū,” norāda “River Properties” vadītājs Ervīns Ivanovskis.

Tūrisma apjoms Latvijā šī gada jūlijā sasniedzis jaunu rekordu – pēdējo desmit gadu laikā vēl nekad gada pirmo septiņu mēnešu laikā nav reģistrēts tik daudz vietējo un ārvalstu ceļotāju.

Šogad tūristu skaits ir par 1,2 % lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, un tas jau pārsniedz 405 tūkstošus, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zīmīgi, ka pieaug tieši vietējo tūristu skaits, savukārt ārvalstu viesu plūsma 2025. gadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, samazinājusies par 2,1 tūkstoti. Mainījies arī ārvalstu tūristu TOP 3 – ja 2024. gadā Latviju visbiežāk apmeklēja viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, tad šogad pirmās trīs vietas ieņem Lietuva, Vācija un Somija. Līdz ar to Igaunija noslīdējusi uz ceturto pozīciju.

Kā ierasts, ārvalstu tūristu iecienītākie galamērķi ir Rīga un Jūrmala, kur visbiežāk arī izvēlas nakšņot. Šo pilsētu pārsvars salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem ir ļoti izteikts, un ārvalstu viesu skaits ārpus Rīgas un Jūrmalas joprojām ir salīdzinoši neliels.

Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem no 1.janvāra paredzēts piemērot 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim mājokļiem, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 56 915 eiro, informēja Jūrmalas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pašlaik visi jūrmalnieki saņem 90% atlaidi NĪN maksājumam par savā īpašumā esošo zemi.

"Šis ir stratēģisks un svarīgs lēmums, jo kā pašvaldība mēs vēlamies atbalstīt savus iedzīvotājus un dot iespēju viņiem novirzīt šos līdzekļus savu īpašumu sakopšanai un atjaunošanai," uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP).

Minētā atlaide iekļauta saistošo noteikumu projektā, kuru Jūrmalas domes Finanšu komiteja nolēma virzīt sabiedriskajai apspriešanai

90% atlaide nodoklim par mājokli nākamgad pienāksies visiem Jūrmalas iedzīvotājiem, kuri šajā mājoklī būs deklarējuši savu dzīvesvietu līdz šī gada 31.decembrim.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju, 89% jūrmalnieku mājokļu kadastrālā vērtība esot zem 57 000 eiro. Jūrmalā pašlaik ir 22 000 mājokļu īpašumu, kuros deklarēti Jūrmalas iedzīvotāji.

Gada attīstītāja tituls publiskajā balsojumā nekustamā īpašuma nozares balvā “BREL Forum Awards” piešķirts Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”. Balva pasniegta nozīmīgākajā Baltijas nekustamā īpašuma līderu forumā "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL).

Šobrīd “River Properties” attīsta trīs premium klases dzīvojamos projektus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā Rīgas vēsturiskajā centrā, P.Brieža un Skolas ielā, kā arī Jūrmalā, Dzintaros, ar kopējām investīcijām vairāk nekā 27 miljonu eiro apmērā. 2024.–2025.gadā “River Properties” pabeidza veiksmīgo A klases biroju kompleksu Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā 2A/Barona ielā 30A. Tas ir pirmais biroju komplekss, kura fasādē integrēta tramvaja pietura. Biroju ēkai Pērses ielā 2A tika piešķirta BREEAM In-Use sertifikācija ar vērtējumu “Excellent”, apliecinot projekta atbilstību starptautiskiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem.

“Gada attīstītāja balva publiskajā balsojumā liecina, ka “River Properties” darbs ir pamanīts un tiek novērtēts gan nozares profesionāļu, gan sabiedrības skatījumā Baltijas mērogā. Šāda atzinība mums kā vietējam Latvijas nekustamā īpašuma attīstītājam ir īpaši nozīmīga. “River Properties” darba pamatā ir kvalitāte, dizains un ilgtspēja. Visos mūsu projektos bez izņēmuma — gan jaunbūvēs, gan restaurācijas objektos — mēs koncentrējamies uz augstiem kvalitātes standartiem, ilgtspējīgu, augstas klases dizainu un estētiku, kā arī uz pievienoto vērtību pilsētvides uzlabošanā,” saka Ervīns Ivanovskis, “River Properties” vadītājs.

Jūrmalas dome plāno paaugstināt iebraukšanas maksu Jūrmalā līdz pieciem eiro, liecina sabiedriskajai apspriešanai nodoto saistošo noteikumu grozījumu projekts.

Grozījumi paredz palielināt nodevas apmēru bez iebraukšanas reižu ierobežojuma. Vienas dienas iebraukšanas maksa pieaugtu no trīs uz pieciem eiro, septiņu dienu jeb nedēļas maksa - no 10 uz 20 eiro, 30 dienu jeb mēneša maksa - no 31 uz 60 eiro, trīs mēnešu jeb 90 dienu maksa - no 55 uz 100 eiro, pusgada jeb 180 dienu maksa - no 107 uz 180 eiro, bet gada jeb 365 dienu maksa būtu 270 eiro.

Zemā pieprasījumā dēļ plānots atteikties no 270 dienu maksas, kas līdz šim bija 150 eiro.

Iepriekš iebraukšanas maksas apmērs tika paaugstinās no 2024.gada 1.februāra un tika noteikts iebraukšanai visu gadu, nevis, kā iepriekš, tikai vasaras sezonā.

Pret šādu ieceri iebilst Nacionālās apvienības (NA) Jūrmalas domes deputāti, kuri uzskata, ka šāds lēmums tiek pieņemts steigā, bez konsultācijām ar sabiedrību un uzņēmējiem, un tas apdraud pilsētas ekonomisko attīstību, informēja NA pārstāve Laima Melkina.

Visi Jūrmalā deklarētie iedzīvotāji, kuru mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniegs noteiktu slieksni, no 1. janvāra saņems 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, piektdien lēmusi Jūrmalas dome.

Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, atlaide tiks piemērota nekustamajam īpašumam vai tā daļai, kas aprēķināts par mājokli no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro.

Pašvaldība informē, ka Jūrmalā pašlaik ir 22 000 mājokļu īpašumu, kuros deklarēti Jūrmalas iedzīvotāji. 89% gadījumu šiem mājokļiem kadastrālā vērtība nepārsniedz noteiktos 56 915 eiro.

Jūrmalnieki jau šobrīd saņem 90% atlaidi nodoklim par savu īpašumā esošo zemi, bet no nākamā gada atlaide pienāksies arī par mājokli.

Kā norāda bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP), likumdošana aizliedz pašvaldībām noteikt 0% nodokli, tādēļ pieņemts lēmums par maksimāli lielāko atlaidi, kāda šobrīd iespējama - 90% apmērā.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Lietuvas namu apsaimniekošanas uzņēmums "Civinity" publiskajā piedāvājumā piedāvās obligācijas par 25 miljoniem eiro, teikts biržas paziņojumā.

"Civinity" obligācijas tiks piedāvātas investoriem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Kopumā publiskajā piedāvājumā plānots emitēt 25 000 obligāciju ar vienas obligācijas iegādes cenu 1000 eiro un minimālo parakstīšanās apjomu 100 000 eiro.

Obligāciju gada kupona likme ir 10%.

Parakstīšanās periods ilgs no ceturtdienas, 26.jūnija, līdz 10.jūlijam.

"Civinity" ir viena no lielākajām ēku uzturēšanas un inženiertehnisko risinājumu grupām Baltijā. "Civinity" grupa apvieno vairāk nekā 20 uzņēmumu, kas pārrauga vairāk nekā 10 miljonus kvadrātmetru dzīvojamo un komerciālo ēku. "Civinity" strādā vairāk nekā 2000 darbinieku Latvijā, Lietuvā un Lielbritānijā.

"Civinity" grupa Latvijā pārvalda namu apsaimniekošanas, administrēšanas un uzturēšanas uzņēmumus Rīgā un Jūrmalā, kurā ietilpst AS "Civinity mājas", SIA "Civinity engineering LV", SIA "Civinity Solutions", SIA "Civinity mājas Jūrmala".

Šogad pilsētvides uzturēšanas uzņēmums SIA “Vizii Urban” investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro autoparka un tehniskā aprīkojuma atjaunošanā, savukārt tā meitas uzņēmums SIA “KOM-Auto” paplašināja darbību reģionos par 65 %, kļūstot par lielāko privātā kapitāla zemes ceļu atputekļošanas uzņēmumu Latvijā, informēja uzņēmumā.

Paplašinot uzņēmuma darbību, “Vizii Urban” iegādājās 25 jaunas tehnikas vienības, tostarp 16 jaunas, EURO 6 emisiju standartiem atbilstošas kravas automašīnas un četras elektrovakuuma iekārtas ietvju uzturēšanai. Atjaunots arī “Vizii Urban” iekārtu parks, iegādājoties vairāk nekā 50 iekārtas un dažāda veida uzkares. Uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 20 novados un pilsētās, tostarp Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs, Valmierā un Siguldā, kā arī Dienvidkurzemē.

"Vizii Urban" konsekventa ieguldījumu stratēģija apliecina, ka ilgtspējīgi pilsētvides apsaimniekošanas risinājumi ir ne tikai sabiedrības nepieciešamība, bet arī tālredzīga uzņēmējdarbības attīstības iespēja. Reģionālā izplešanās un ieguldījumi ilgtspējīgās tehnoloģijās ir mūsu ceļš uz efektīvāku un videi draudzīgāku nākotni,” uzsver “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā palielinājusies par 1,2% - līdz 838 568 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2024.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 72 425 eiro ienākumus no "Swedbank atklātā pensiju fonda".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Aviokompānijas valdes priekšsēdētājam īpašumā pagājušā gada beigās joprojām bija 2017.gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", kā arī divas 2022.gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500".

Vienlaikus 2024.gadā Gausa īpašumā bija piecas automašīnas, tostarp viņa īpašumā joprojām bija 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron" un 2019.gada "Mercedes GLE", savukārt 2024.gadā Gauss iegādājies 2023.gada "Fiat" automašīnu, jo 2023.gada deklarācijā šāds transportlīdzeklis nebija uzrādīts.

Skrejriteņu operators "Bolt" ir ieviesis jaunu lietotnes rīku "ParkFinder", kas palīdz lietotājiem atrast tuvākās atļautās stāvvietas, piedāvājot vizuālos norādījumus un iespēju apskatīt to pieejamību reāllaikā, informē uzņēmumā.

Jaunais "ParkFinder" rīks ir izstrādāts, lai padarītu skrejriteņu novietošanu pilsētā ērtāku, ātrāku un organizētāku, vienlaikus samazinot arī potenciālos drošības riskus.

Turpmāk, tuvojoties brauciena beigām, "Bolt" lietotne automātiski izcels tuvākās atļautās stāvvietas - lietotājs varēs sekot navigācijai, kur redzama stāvvietu pieejamība reāllaikā, precīza adrese un vietas attēls. Savukārt, lai novērstu kļūdainu skrejriteņa novietošanu, pārpildītās vietas tiks norādītas pelēkā krāsā, un lietotāji saņems brīdinājumus, ja zona būs slēgta vai tajā nedrīkstēs pabeigt braucienu.

Kompānijā atzīmē, ka "ParkFinder" ir jaunākais papildinājums "Bolt" pieejai, kas apvieno mākslīgo intelektu, reāllaika datus un transportlīdzeklī integrētās tehnoloģijas, lai veicinātu atbildīgas novietošanas kultūru pilsētvidē.

VIADA Baltija un Elektrum Drive atklāj kopīgi izveidoto elektroauto uzlādes tīklu, kas aptver lielākās Latvijas pilsētas drošai braukšanai ar elektroauto. Tādējādi tiek veicināta ilgtspējīga mobilitāte Latvijā, būtiski uzlabojot elektroauto uzlādes pieejamību visā valstī. Tīklā plānotas 134 pieslēgvietas līdz 2030. gadam.

Latvijas jaunais elektroauto uzlādes tīkls, kas pieejams VIADA degvielas uzpildes stacijās, jau no vasaras nodrošina ātru un ērtu uzlādi trīs stacijās ar 12 pieslēgvietām. Tīkla pieejamība ir svarīga ne tikai no praktiskā viedokļa – jo vairāk staciju, jo pārliecinātāk tālā ceļā var justies elektroauto lietotājs jeb tas palīdz mazināt t.s. uzlādes trauksmi. Tāpēc stacijas koncentrējas ne tikai Rīgā, kur ir vislielākā elektroauto koncentrācija, bet arī vienmērīgi visā Latvijā.

Šobrīd ir izbūvētas trīs stacijas ar 12 pieslēgvietām no plānotā Elektrum Drive un VIADA 134 pieslēgvietu 55 uzlādes stacijās tīkla. Līdz 2030. gadam jaunās stacijas būs gan lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, gan reģionālajos centros, tostarp Aizkrauklē, Ludzā, Jēkabpilī un citviet.11 no jaunajām uzlādes vietām sasniegs 600 kW jaudu, kas ļaus nodrošināt īpaši ātru uzlādi, un šie projekti tiek īstenoti ar ES CEF līdzfinansējumu. Kopumā tiks piedāvātas dažādas jaudas no 100 līdz 300 kW, lai atbilstu dažādām lietotāju vajadzībām.

Mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” apgrozījums 2024. gadā audzis mēreni, sasniedzot 1,1 miljardu eiro, kas ir par 2,6% vairāk, salīdzinot ar 2023. gadu.

“Maxima Latvija” veica ieguldījumus zemu cenu nodrošināšanā, tostarp uzņemoties daļu no izejvielu un iepirkuma cenu pieauguma uz sava rēķina, vienlaikus strādājot pie efektīvas izmaksu pārvaldības. Tāpat pērn uzņēmums ieguldījis vairāk nekā 20 miljonus eiro veikalu tīkla attīstībā, darbinieku atalgojuma palielināšanā un papildu labumu nodrošināšanā. Uzņēmums nodokļos nomaksājis vairāk nekā 56 miljonus eiro, kā arī radījis 75 jaunas darba vietas.

Līdz ar “Maxima Latvija” veiktajiem ieguldījumiem zemu cenu nodrošināšanā, atalgojuma palielināšanā un papildu labumu nodrošināšanā uzņēmuma darbiniekiem, kā arī nomaksāto nodokļu pieaugumu, uzņēmuma peļņa 2024. gadā samazinājās par 10% un bija 50,7 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas.

Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēti kopumā 6020 jauni uzņēmumi, kas ir par 10,2% jeb 555 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūlijā reģistrēti 924 jauni uzņēmumi, kas ir par 187 uzņēmumiem mazāk nekā šogad jūnijā un par 134 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūlijā.

Jūlijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 100,31 miljonu eiro, un no tiem vairāk nekā pusi, tas ir, 68,25 miljonus eiro, veido jūlijā reģistrētais lielākais uzņēmums - AS "SGCP Real Estate". Tā vienīgais akcionārs ir KS "SG Capital Partners Fund", kam pieder arī SIA "SG Capital Partners". "Lursoft IT" izpētījis, ka drīz vien pēc reģistrācijas jaunā akciju sabiedrība kļuvusi par SIA "Skanstes City" un SIA "Nordo" kapitāldaļu turētāju. "Skanstes City" pērn apgrozījusi 7,84 miljonus eiro un nopelnījusi 1,80 miljonus eiro, bet "Nordo" apgrozījums pieaudzis līdz 6,15 miljoniem eiro, peļņai pēc nodokļu nomaksas veidojot 1,58 miljonus eiro.

Jauno "Michelin" atslēgu apbalvojumu, kas izceļ pasaules labākās viesnīcas, Latvijā ieguvušas trīs viesnīcas, liecina informācija "Michelin Guide" mājaslapā.

Latvijā vienu "Michelin" atslēgu apbalvojumu saņēma viesnīca "A22 Hotel", vienu atslēgu - viesnīca "Dome Hotel", kā arī vienu atslēgu saņēma viesnīca "Grand Poet by Semarah".

Savukārt Igaunijā divas atslēgas un īpašo balvu "Jaunatvērta viesnīca" ieguvusi viesnīca "The Burman" un vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Schlössle Hotel", savukārt Lietuvā vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Pacai" un vienu atslēgu - "Esperanza Lake Resort".

"Michelin" ceļveža inspektori kopumā izvērtēja vairāk nekā 7000 viesnīcu, tostarp 2457 viesnīcas saņēma "Michelin" atslēgu apbalvojumu. Vienu atslēgu saņēma 1742 viesnīcas, divas atslēgas - 572 viesnīcas, bet trīs atslēgas - 143 viesnīcas.

Koplietošanas nomas pakalpojumu sniedzējs "Bolt Drive" šogad būtiski atjaunos savu autoparku Latvijā, piedāvājot lietotājiem vairāk nekā 800 jaunus transportlīdzekļus, informē kompānijā.

Jaunie autoparka papildinājumi paredz gan kompaktās klases modeļus, piemēram, "Toyota Yaris" un "Volkswagen Golf", daudzpusīgus krosoverus, piemēram, "Toyota Yaris Cross", "Toyota C-HR" un "Volkswagen T-Cross", kā arī apvidus auto, piemēram, "Volkswagen Tiguan".

"Bolt Drive" Latvijas autoparkā patlaban kopumā ir vairāk nekā 1000 nomas automašīnu, sākot no dažāda izmēra vieglajiem automobiļiem līdz pat furgoniem.

"Bolt Drive" koplietošanas automašīnas šobrīd pieejamas klientiem Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Baltezerā, Ādažos, Carnikavā, Garciemā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Medemciemā, Jaunmārupē, Vecāķos, Ikšķilē, Ogrē, Tukumā, Vangažos, Garkalnē, Siguldā, Olainē, Jelgavā un Baldonē.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

AS “CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijas vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, saņēmusi Latvijas Bankas apstiprinājumu obligāciju emisijas pamatprospektam.

Pirmajā publiskajā obligāciju piedāvājumā, kas notiks no 29. oktobra līdz 11. novembrim, Grupa plāno piesaistīt finansējumu līdz 15 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 50 miljoniem eiro. Tā iezīmē būtisku soli Grupas attīstības stratēģijā, kā arī rada jaunas iespējas Baltijas investoriem diversificēt savus ieguldījumu portfeļus, ieguldot uzņēmumā, kas darbojas vides pakalpojumu jomā.

Obligācijas tiks kotētas “Nasdaq Riga” regulētajā tirgū, sniedzot iespēju gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem Baltijā piedalīties Grupas nākamajā attīstības posmā. Pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma laikā investoriem būs pieejamas 15 000 “CleanR Grupas” obligācijas ar nominālvērtību 1 000 EUR, fiksētu gada procentu likmi 6,5%, procentu izmaksu reizi ceturksnī un dzēšanas termiņu četri gadi. Esošie investori tiks aicināti piedalīties obligāciju apmaiņas piedāvājumā.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītāja “River Properties” septiņstāvu biroju ēkai Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā, piešķirts BREEAM In-Use sertifikāts ar atzīmi “Izcili”, apliecinot ēkas atbilstību starptautiski atzītiem ilgtspējas standartiem.

Šī ēka ir daļa no A klases biroju kompleksa Pērses iela2A/Barona iela 30A. Ekspluatācijā šopavasar nodota arī kompleksa otrā ēka – tā veidota, domājot par ilgtspējību, energoefektivitāti un vidi, kas ir draudzīga gan cilvēkiem, gan apkārtējai videi.

BREEAM In-Use “Excellent” novērtējums apliecina, ka ēkas projektēšanā un būvniecībā izmantotas pārdomātas, videi draudzīgas un augsta līmeņa tehnoloģijas, kas veicina ilgtspēju. Ēkā ir ierīkotas modernas apkures un ventilācijas sistēmas. Katrs ēkas stāvs ir aprīkots ar individuālām ventilācijas iekārtām, kā arī autonomām gaisa kondicionēšanas un ūdens patēriņa sistēmām.

Uzņēmumiem šādu biroju telpu izvēle nozīmē ne tikai samazinātu enerģijas patēriņu un ekspluatācijas izmaksas, bet arī veselīgāku un produktīvāku darba vidi.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.