Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

Noslēdzoties Junior Achievement Latvia (JA Latvia) skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) inovāciju programmai #TechTrack, par labāko atzīta komanda “FreshFoot”.

Uzņēmums radījis ierīci apavu žāvēšanai un dezinficēšanai ar UV tehnoloģiju. Ierīce rūpējas gan par apavu sausumu, gan higiēnu, padarot to īpaši piemērotu aktīva dzīvesveida piekritējiem un ikvienam, kam svarīga pēdu veselība un komforts.

Uzvarētāju komandu veido Jurģis Lindbergs un Markuss Raudivs no Ropažu vidusskolas, kuri visu mācību gadu mērķtiecīgi strādāja pie savas idejas attīstības – sākot no koncepta līdz funkcionāla prototipa izveidei. Programmas laikā viņus atbalstīja mentore, Long On Capital izpilddirektore Anna Vikmane, sniedzot jauniešiem praktisku padomu un uzņēmējdarbības virziena konsultācijas.

“#TechTrack palīdz jauniešiem praktiski apgūt, kā no idejas nonākt līdz strādājošam prototipam un reālam biznesa modelim. Tas ir veids, kā mērķtiecīgi attīstīt prasmes, kas nepieciešamas inovāciju un tehnoloģiju produktu radīšanai. Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, kas spēj veidot šādus risinājumus, un tāpēc šī izglītības programma ir īpaši vērtīga,” uzsver izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Pagājušajā gadā viena no lielākajām uzņēmumu grupām Baltijas reģionā – MV GROUP – piedzīvoja ievērojamu izaugsmi arī Latvijā, kur tās meitasuzņēmums MV GROUP Distribution LV spēja uzlabot savus rezultātus, neskatoties uz dzērienu un pārtikas produktu tirgus lejupslīdi. Uzņēmuma ieņēmumi pieauga par vairāk nekā 8 procentiem, un apgrozījums sasniedza gandrīz 100 miljonus eiro. Šo izaugsmi veicināja gan paplašinātais globālo un reģionālo zīmolu portfelis, gan arī pastāvīgie ieguldījumi klientu attiecību stiprināšanā.

Gada laikā MV GROUP Distribution LV palielināja apgrozījumu no 86,4 miljoniem eiro līdz 93,7 miljoniem eiro, kas nozīmē 8,4 procentu pieaugumu. Atsevišķās produktu kategorijās bija vērojama īpaši strauja izaugsme – konjaka pārdošanas apjoms pieauga par 17 %, bet vērtības izteiksmē par 19 %. Degvīna segmentā kāpums sasniedza attiecīgi 20 % un 19 %, savukārt dzirkstošā vīna tirdzniecība palielinājās par 21 % apjomā un 17 % vērtībā. Tajā pašā laikā uzņēmums valsts budžetā nodokļos iemaksāja 71,1 miljonu eiro, tādējādi būtiski veicinot Latvijas ekonomiku.

Uzņēmuma vadītājs Oļegs Sokolovs norāda, ka izaugsmes nodrošināšana sarūkošajā Latvijas tirgū prasa radošumu, ātru pielāgošanos mainīgajiem patērētāju paradumiem un stabilu komandas saliedētību.

Studentu komanda no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) VitaEase novembra izskaņā pārstāvēja Latviju Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) organizētajā i-Days jeb inovāciju dienu Eiropas finālā, kur izcīnīja līdz šim augstāko novērtējumu – otro vietu 23 komandu konkurencē.

i-Days finālā VitaEase prezentēja ideju par sensoru, kas aprīkots ar mikroadatu un, savienojumā ar pacienta viedierīci, palīdzētu reāllaikā uzraudzīt sirdsdarbību un citus būtiskus rādītājus pēc sirds operācijām vai veselības sarežģījumiem. VitaEase komandā ir trīs RSU medicīnas studenti – Ešans Skidars (Eshaan Skidar), Kērtija Taniru (Keerthi Tanniru) un Hiba Agata Alhaja (Hiba Agata Alhaj).

Komanda savu inovāciju ceļu sāka EIT Health Latvijas i-Days hakatonā, kur vairāk nekā desmit komandu konkurencē uzvarēja, saņemot naudas balvu no hakatona atbalstītāja Roche un ceļazīmi uz i-Days finālu Parīzē. VitaEase uzsver, ka, lai gan tirgū jau ir pieejamas dažādas viedierīces veselības rādītāju uzraudzībai, šobrīd neviena nepiedāvā nepārtrauktu biomarķieru monitoringu asinīs.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Rīgā notikušajā Eiropas basketbola čempionātā vidējais spēļu apmeklējums bija vairāk nekā 6000 skatītāju, piektdien preses konferencē atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem Rīgā norisinājās divarpus nedēļu garumā no augusta beigām līdz septembra vidum.

Tiek solīts, ka pilna informācija par Eiropas čempionātu Rīgā tiks apkopota un faktos balstīti secinājumi tiks izdarīti līdz decembrim, taču šobrīd zināmi dati par spēļu apmeklētību.

"Arēnu 31 spēlē apmeklēja 195 101 skatītājs, kas ir daudz, ņemot vērā arēnas ietilpību uz basketbola spēlēm," stāstīja Cipruss.

Grupas spēlēs uz mačiem kopā bija 95 831 skatītājs, kas ir vairāk nekā 2015.gadā, kad Rīgas apakšgrupā bija arī Lietuva. Vidēji vienu spēli apmeklēja gandrīz 6300 skatītāju.

LBS ģenerālsekretārs atzīmēja, ka izslēgšanas turnīra laikā no 4. līdz 15.septembrim starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidoja 66 līgumreisu un privātās lidmašīnas.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, teikts "Fitch" paziņojumā.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min uzticamu ekonomikas politikas ietvaru, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, joprojām zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm un mērenu privātā sektora parādu.

Starp faktoriem, kuru dēļ Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt samazināts līdz negatīvam, "Fitch" min ģeopolitisko risku saasināšanos, kas var negatīvi ietekmēt valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī valsts un ārējo finanšu stāvokli.

Savukārt kā faktorus, pateicoties kuriem, Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt palielināts līdz pozitīvam, "Fitch" norāda valsts parādsaistība samazināšanos attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, ko varētu veicināt, piemēram, fiskālā konsolidācija. Tāpat kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt palielināts, ja samazinātos ģeopolitiskais saspīlējums, kas varētu ierobežot ārējo satricinājumu iespējamo ietekmi uz Latviju.

Kapitāla piesaiste Baltijas uzņēmumiem šobrīd ir dārgāka nekā citviet Eiropā, taču lielu daļu no prēmijas, kas tiek maksāta investoriem, veido reģiona specifika, nevis pašu uzņēmumu riska profils.

Kas veido naudas cenu Baltijā?

No teorijas viedokļa ilgtermiņā nav iespējams panākt augstu atdevi pie zema riska – šie abi faktori savstarpēji cieši korelē, un kapitāla cena tiešā veidā atspoguļo riska līmeni. Viena no riska komponentēm mūsu reģionā ir ģeopolitiskā situācija. Baltijas valstu atrašanās līdzās divām neprognozējamām kaimiņvalstīm un relatīvā karadarbības tuvumā nozīmē, ka investori ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos īpaši rūpīgi vērtē riska un atdeves attiecību, izvēloties drošākus reģionus vai investīcijas, kurās šis risks tiek kompensēts ar augstāku atdevi. Tas nozīmē, ka uzņēmums no Portugāles, kas darbojas identiskā biznesa segmentā apstākļos, kad citi mainīgie kapitāla tirgus kritēriji ir vienādi, kapitālu varēs piesaistīt par dažiem procentiem lētāk nekā līdzvērtīgs uzņēmums no Latvijas. Ja nenotiks kādas fundamentālas izmaiņas ģeopolitikā, šis risks tuvākajos gados Baltijā saglabāsies augstāks un tas būs redzams kapitāla cenā.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

94n Digital, vadošā Eiropas digitālā mārketinga aģentūra, ar pārliecinošu izrāvienu iesoļo 2026. gadā, aizvadot gadu, kas iezīmēts ar nozīmīgiem sasniegumiem, izaugsmi un inovācijām.

Iegūstot trīs pirmās vietas prestižos starptautiskos digitālā mārketinga apbalvojumos – tostarp Global Digital Excellence Awards, Global Search Awards un UK Search Awards – aģentūra ir nostiprinājusi savu pozīciju starp inovatīvākajām aģentūrām Eiropā.

Šīs balvas izceļ revolucionāro maksas mediju darbu, kas īstenots Apvienotās Karalistes mazumtirgotājam Plumb2U, balstoties uz 94n pašu izstrādāto veiktspējas platformu AdPeak, kas izveidota sadarbībā ar tehnoloģiju speciālistiem iekš ExaDev.

“2025. gads mums ir bijis nozīmīgs pavērsiens,” sacīja Aleksandrs Tkačovs, 94n Digital dibinātājs un izpilddirektors. “Mēs vienmēr esam ticējuši, ka lielisks veiktspējas mārketings balstās datos, komerciālā loģikā un sadarbībā. Šie panākumi to apstiprina, un vēl svarīgāk – tie apliecina ietekmi, ko sniedzam saviem klientiem.”

Latvijas izcelsmes starptautisko tehnoloģiju uzņēmumu Prinftul un Printify apvienošana ļaus ne tikai ievērojami uzlabot biznesa izaugsmes tempu, bet arī ienākt jaunos tirgus segmentos un attīstīties plašākā ģeogrāfijā, norāda Alekss Saltonstāls (Alex Saltonstall), Printful un Printify apvienotā uzņēmuma izpilddirektors.

Uzņēmumu apvienošana ir sarežģīts un dārgs process, taču lielākais ieguldījums bija nevis nauda, bet gan laiks un mūsu komandas darbs, atzīmē A. Saltonstāls. Viņš stāsta, ka apvienošanās procesam tika piesaistītas salīdzinoši nelielas komandas no abiem uzņēmumiem, kas vairāk nekā sešus mēnešus ļoti intensīvi strādāja, lai darījumu īstenotu. Šobrīd smagākais darbs jau ir paveikts un esam nonākuši finiša taisnē, lai nodrošinātu, ka abas kompānijas, kuras arī turpmāk tirgū darbosies ar Printful un Printify zīmoliem, strādātu kā vienots mehānisms, pauž A. Saltonstāls.

Kādi bija galvenie iemesli, kas motivēja Printful un Printify apvienoties?

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1814 jauni uzņēmumi, kas ir par 12% jeb 195 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp februārī reģistrēti 888 jauni uzņēmumi, kas ir par 38 uzņēmumiem mazāk nekā šogad janvārī un par 15 vairāk nekā pērnā gada februārī. Februārī Latvijā likvidēti 782 uzņēmumi.

Jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 28,98 miljonus eiro. No visiem aizvadītā mēneša jaunajiem uzņēmumiem 88,74% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 9,23% veido individuālie komersanti.

"Lursoft" dati rāda, ka februārī reģistrētas arī sešas jaunas zemnieku saimniecības, piecas pilnsabiedrības, četras ārvalsts komersantu filiāles, kā arī pa vienai akciju sabiedrībai, kooperatīvai sabiedrībai un komandītsabiedrībai.

"Lursoft" izpētījis, ka 45,27% no visiem jaunajiem uzņēmumiem februārī reģistrēti Rīgā, taču, raugoties pēc pamatkapitāla apjoma, līdere aizvadītajā mēnesī bijusi SIA "SaintR Grupa" no Jelgavas, kuras pamatkapitālā Eva Melbārde ieguldījusi 13,23 miljonus eiro. Uzņēmējai pieder arī puse SIA "Hotel Jelgava" kapitāldaļu, kā arī būvniecības nozarē strādājošais SIA "Kulk", kas 2023.gadā apgrozīja gandrīz 11 miljonus eiro un nopelnīja 1,1 miljonus eiro.

Tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļu pilnīgā izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" tiks iesaistīti valstij piederošie uzņēmumi AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), otrdien nolēmusi valdība.

Līdz šim sarunas ar "Telia" par LMT un "Tet" nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteiks valstij pilnībā piederošie "Latvenergo" un LVRTC.

Nav gan zināms, vai "Telia" piekritīs piedāvājumam.

Par darījuma summu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.

Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.