Ķīnas noteiktās sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas" - būtiski neietekmēs nedz to darbību, nedz visu Lietuvas banku sistēmu, paziņoja Lietuvas centrālā banka un ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Lietuvas Bankas provizoriskais vērtējums liecina, ka šim lēmumam nebūs būtiskas ietekmes uz valsts finanšu sistēmu vai pašu banku darbību, jo minēto banku biznesa modeļi ir orientēti uz vietējo tirgu," trešdien norādīja Lietuvas Banka.

Tā piebilda, ka centīsies noskaidrot iemeslus sankciju piemērošanai tieši šīm bankām.

Arī Savicks sacīja, ka nav saņēmis norādes, ka gaidāms šāds lēmumu, taču apliecināja, ka tam nebūs būtiskas ietekmes.

"Ir jautājumi par to, kāpēc izvēlētas tieši šīs nelielās Lietuvas bankas, bet tajā pašā laikā, kā norāda eksperti, tur noteikti nav tik būtiskas ietekmes, īpaši attiecībā uz ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu," žurnālistiem klāstīja ministrs.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojušās par jaunu sankciju kārtu Krievijai, paziņojusi bloka prezidējošā valsts Polija.

Šī ir 17.ES sankciju kārta Krievijai, un to oficiāli paredzēts pieņemt otrdien.

Jaunākajā sankciju paketē noteiktas sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

Tāpat sankcijas paredzēts noteikt uzņēmumiem, kas palīdz piegādāt preces Krievijas armijai, un kas atrodas trešajās valstīs, to vidū Vjetnamā, Serbijā un Turcijā,

Vienlaikus vairāki desmiti Krievijas amatpersonu tiks iekļautas sankciju sarakstā, kurā jau ir vairāk nekā 2400 cilvēki un uzņēmumi. Sankcijas paredz vīzu saņemšanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu.

Jaunajā sankciju kārtā paredzētas arī sankcijas Krievijas privātpersonām par kiberuzbrukumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un sabotāžu Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz tās uzsākto karu pret Ukrainu, ziņo amatpersonas.

"ES tikko apstiprināja līdz šim vienu no bargākajām sankciju paketēm pret Krieviju," paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. "Katras jaunas sankcijas pavājina Krievijas spējas turpināt karu. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa nemazinās atbalstu Ukrainai. ES turpinās palielināt spiedienu, līdz Krievija izbeigs šo karu."

Amatpersonas norāda, ka jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē.

Šāds lēmums pieņemts neraugoties uz to, ka ES sabiedrotajām valstīm neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piekrist šim plānam.

Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.

Gatavojot 19.sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju noteikt ierobežojumus valstīm, kas palīdz Maskavai apiet jau ieviestās sankcijas, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

ES dalībvalstu ārlietu ministri šonedēļ tiksies Kopenhāgenā, lai apspriestu jaunāko sankciju paketi. Viens no darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem būs mehānisms, kas ir līdzīgs 2023.gadā pieņemtajai sekundāro sankciju sistēmai, kura līdz šim nav tikusi izmantota.

"Bloomberg" norāda, ka ES līdz šim nav bijusi noskaņota ieviest sekundārās sankcijas, taču, šķiet, šobrīd bloks ir sasniedzis robežu, kad šādi ierobežojumi varētu tikt noteikti.

Aģentūra arī ziņo, ka nākamajā ES sankciju paketē galvenā uzmanība tiks pievērsta personām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu pretlikumīgā izvešanā uz Krieviju. Šis temats ļoti ieinteresēja ASV prezidentu Donaldu Trampu, kad viņš nesen Baltajā namā tikās ar Eiropas valstu līderiem, lai apspriestu karu Ukrainā, raksta "Bloomberg".

Latvijā pastāv paaugstināts agresorvalstīm noteikto sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, vērtē Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.

Otrdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. FID aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē.

"Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Iļjenkovs.

Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību.

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Cerības gūt ekonomisku labumu no Lietuvas un Taivānas attiecībām bija liela kļūda, paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, uzsverot, ka saistībā ar šīm attiecībām svarīgākas ir vērtības un nacionālā drošība.

"Domāju, ka bija liela kļūda mēģināt mūsu attiecības ar Taivānu pasniegt kā ekonomiski racionālas, jo visām Dienvidaustrumāzijas valstīm ir spēcīgs eksports un tās maz importē," Palucks otrdien teica žurnālistiem.

"Ir nedaudz naivi uzskatīt, ka mēs varam tur pārdot daudz vairāk un uzlabot savu tirdzniecības bilanci. Runa vairāk ir par vērtībām un nacionālo drošību, nevis ekonomiku," paziņoja Lietuvas premjerministrs.

Pirmdien bijusī Taivānas prezidente Cai Inveņa, apmeklējot Lietuvu, aicināja pacietīgi gaidīt ieguvumu no divpusējām attiecībām.

Iepriekš gan Palucks, gan Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis atzina, ka nav piepildījušās gaidas par Lietuvas un Taivānas sadarbības ieguvumiem.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Eiropas Investīciju banka (EIB) plāno izsniegt Lietuvai aizdevumu 540 miljonu eiro apmērā militārās bāzes būvniecībai dienvidos no tās galvaspilsētas Viļņas, tādējādi uzsverot Eiropas kolektīvo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības infrastruktūru un atturēšanas spējas.

Jaunajā Rūdninku bāzē tiks izvietota Vācijas brigāde, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ātrās reaģēšanas spējas reģionā.

Rūdninku militārā objekta būvniecību 35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju ir paredzēts sākt 2026.gadā. Projekta teritorijas platība būs 170 hektāri, un tā satvarā tiks izbūvēti ceļi 11 kilometru garumā un aptuveni 150 ēku, tostarp medicīnas centri, dzīvojamā un mācību infrastruktūra, noliktavas, angāri un helikopteru laukumi.

"Šis ir izšķirošs solis, lai sniegtu mūsu atbalstu Eiropas drošībai," teica EIB grupas priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo Luksemburgā, kur viņa tikās ar Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžus. "Finansējot plaša mēroga militāro infrastruktūru, mēs apliecinām gatavību apmierināt reģiona mainīgās vajadzības aizsardzības jomā. Tas atspoguļo EIB pieaugošo lomu stabilitātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā."

Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, kuru vajā skandāli saistībā ar viņa biznesa darījumiem, nolēmis atkāpties no amata, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Gintauts Palucks šorīt man piezvanīja un informēja par savu atkāpšanos," žurnālistiem Medininku apmeklējuma laikā sacīja Nausēda.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Palucks pieņēmis vienīgo pareizo lēmumu.

"Es viņa lēmumu vērtēju atzinīgi," teica prezidents.

Nausēda norādīja, ka tagad Sociāldemokrātu partijai, kam ir visvairāk deputātu Seimā, jāsāk konsultācijas par jaunas valdošās koalīcijas veidošanu.

Līdzšinējo valdošo koalīciju veido sociāldemokrāti, centriski kreisā Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā" un populistiskā partija "Nemunas rītausma". Šī koalīcija tika izveidota pēc pagājušā gada oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām. Palucka valdība sāka darbu 12.decembrī.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstīja rīkojumu, atliekot augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atjaunošanu uz vēl 90 dienām.

Arī Ķīna paziņoja, ka atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV precēm uz 90 dienām.

Tramps parakstīja rīkojumu dažas stundas pirms tam, kad otrdien būtu beidzies termiņš ASV un Ķīnas maijā pieņemtajam lēmumam uz 90 dienām samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

"Es tikko parakstīju rīkojumu, kas pagarinās tarifu atlikšanu Ķīnai vēl uz 90 dienām," savā platformā "Truth Social" paziņoja Tramps. Rīkojums būs spēkā līdz 10.novembrim.

Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua" ziņo, ka arī Ķīna no 12.augusta uz 90 dienām atliek augstāku tarifu piemērošanu ASV. Līdz tam Ķīna saglabās 10% tarifus ASV precēm.

ASV un Ķīna pēc Šveicē notikušām tirdzniecības sarunām maijā paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus. ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Ķīnas tika samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tika pazemināti no 125% līdz 10%.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdibu vadītāji ceturtdien samitā Briselē nolēma pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas vēl par sešiem mēnešiem, tomēr Slovākijas iebildumu dēļ nespēja vienoties par jaunu sankciju paketi, paziņoja amatpersonas.

Lēmums nozīmē, ka ES plašās sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, tostarp vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtu Krievijas centrālās bankas aktīvu iesaldēšana, būs spēkā vismaz līdz 2026.gada sākumam.

Tomēr vienošanos par 18.sankciju paketi bloķēja Slovākija, jo tās Kremlim draudzīgais premjerministrs Roberts Fico nav apmierināts ar Eiropas Komisijas (EK) plāniem līdz 2027.gada beigām pārtraukt Krievijas gāzes importu ES. Slovākija joprojām ir atkarīga no Krievijas gāzes importa.

Fico ceturtdien bija sarunas ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu, taču tajās neizdevās panākt vienošanos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā aicināja ES līderus pieņemt jauno sankciju paketi, kas "vērsta pret Krievijas naftas tirdzniecību, tankkuģu ēnu floti, bankām un piegādes ķēdēm, pa kurām [Krievijā nonāk] iekārtas un detaļas ieroču ražošanai".

Ķīna aizliedz Eiropas uzņēmumiem pārdot medicīnas ierīces Ķīnas valdībai, svētdien paziņojusi Pekina, kas šādi reaģējusi uz Eiropas Savienības (ES) aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties apjomīgos valsts medicīnisko ierīču iepirkumos.

Saskaņā ar Ķīnas Finanšu ministrijas paziņojumu Eiropas uzņēmumi tiks izslēgti no iepirkumiem, kuru budžets pārsniedz 45 miljonus juaņu (5,34 miljonus eiro), un ierobežojumi stāsies spēkā no šīs dienas.

Ierobežojumi neattieksies uz Eiropas uzņēmumiem, kas investējuši Ķīnā un ražo preces šajā valstī.

Jau ziņots, ka ES jūnijā ieviesa aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties valsts medicīnisko ierīču iepirkumos, kuru vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro, šādi reaģējot uz ierobežojumiem, ko Pekina nosaka attiecībā uz piekļuvi savam tirgum.

Šie ierobežojumi attiecas uz plašu veselības aprūpes preču klāstu, sākot no ķirurģiskajām maskām līdz rentgena aparātiem, kas ES veido tirgu 150 miljardu eiro vērtībā.

Iekšzemes kredītportfelis 2025.gadā, visticamāk, turpinās pieaugt, ko nefinanšu sabiedrību (NFS) sektorā varētu veicināt daži lieli kredītlīgumi, kas tika noslēgti pērn gada nogalē un šogad sākumā, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Pārskatā skaidrots, ka procentu likmēm pakāpeniski samazinoties, iekšzemes kreditēšana būtiski aktivizējusies. Kreditēšanas temps uzlabojies gan mājsaimniecību, gan NFS sektorā. Kopējais iekšzemes NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps 2025.gada martā sasniedza 7,8%, tai skaitā, NFS - 8,4% un mājsaimniecībām - 7,3%.

Tomēr pēc ilgstoši vājas kreditēšanas banku kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecība saglabājas ļoti zemā līmenī. 2024.gada beigās NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu un IKP attiecība bija tikai 29%. Eirozonas valstīs vidēji, kā arī Igaunijā šis rādītājs joprojām ir krietni augstāks. Atpalicība no Lietuvas nav tik būtiska, taču tā arī lēnām pieaug.

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.

Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.

Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas

Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Runa ir par pirms pāris dienām Ventspils valstspilsētas domē ievēlētā Aivara Lemberga labumu gūšanas uz sabiedrības, uz ventpsilnieku rēķina piesedzēju Latvijas valsts ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Rītdien Tieslietu padome vērtēs, vai Stukāns ir cienīgs būt atkārtoti virzītam uz Saeimu apstiprināšanai uz otro termiņu šajā Latvijas valstij un tiesiski funkcionējošai sabiedrībai tik izšķiroši nozīmīgajā amatā.

Pirms dažām dienām par to esmu izteicis šaubas un esmu Latvijas iedzīvotājiem jau darījis zināmu, ka nosūtīju Tieslietu padomei ieniegumu ar 13 pielikumiem, kuros ir skaidri redzami Latvijas valsts nozagšanas legalizēšanas centieni prokurora Stukāna vadībā, kurš demonstratīvi nepilda Prokuratūras likuma 23. pantā pardzēto ģenerālprokurora pienākumu, proti, neatceļ nepamatotus vai pretlikumīgus prokuroru lēmumus.

To apliecina fakts, ka joprojām netiek atcelts krimināli sodāms noziegums, nelikumīga lēmuma taisīšanu par kriminālprocesa Nr. 16870000222 par 1 427 853 eiro vērtu Ventspils brīvostas pārvaldes publisko līdzekļu izšķērdēšanu, izkrāpšanu un piesavināšanos izmeklēšanas atkārtotu izbeigšanu. To šī gada 28. aprīlī skandalozi ir veicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Atgādinu, ka uzzinot par šāda nelikumīga lēmuma taisīšanu, nekavējoties vērsos ar kārtējo iesniegumu pie ģenerālprokurora Stukāna, aicinot šo prettiesisko un sociāli netaisnīgo lēmumu atcelt.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka 19. sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar tās karu ar Ukrainu tiks pieņemta septembra sākumā.

"Kamēr turpināsies asinsizliešana Ukrainā, Eiropa izdarīs diplomātisku un jo īpaši ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mēs turpināsim pastiprināt sankcijas. Šobrīd esam pieņēmuši 18 pasākumu kopumus un turpinām gatavošanos 19. pasākumu kopumam. Šī pakete tiks publicēta septembra sākumā," Briselē kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc divpusējas tikšanās pavēstīja Leiena.

Pēc viņas teiktā, sankcijas ir efektīvas. "Mēs jau esam izmantojuši bloķētos Krievijas aktīvus Ukrainas labā, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, lai panāktu prezidenta Putina sēšanos pie sarunu galda," piebilda Leiena.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka bloķēs jebkādas Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, ja tās kaitēs Slovākijas nacionālajām interesēm.

Slovākijas parlaments ceturtdien apstiprināja rezolūciju, kurā valdība tiek aicināta nebalsot par jaunām ES sankcijām pret Krieviju.

"Ja būs sankcijas, kas mums kaitēs, es nekad par tām nebalsošu. Es esmu ieinteresēts būt konstruktīvs spēlētājs Eiropas Savienībā, bet ne uz Slovākijas Republikas rēķina," sacīja Fico.

Slovākija ir pārtraukusi oficiālo militāro palīdzību Kijivai.

Tomēr Fico valdība nav bloķējusi nevienu no ES 17 sankciju paketēm pret Krieviju. ES pašlaik gatavo 18. sankciju paketi pret Maskavu.

Ja cenas griesti Krievijas naftai netiks samazināti līdz 45 ASV dolāriem par barelu, Igaunija varētu bloķēt Eiropas Savienības (ES) 18.sankciju paketes pieņemšanu, pieļauj Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Ministrs trešdien Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja, ka Igaunija apsver veto tiesību izmantošanu, ja jaunajās sankcijās Krievijai ES neiekļaus zemākus cenas griestus naftai. Lēmumiem par bloka ārpolitiku ir nepieciešama visu ES valstu vienprātība.

"Mūsu nostāja ir ļoti skaidra - naftas cenu ierobežojumam ir jābūt šajā paketē. Mūsu pozīcija šajā jautājumā ir ļoti stingra," teica Cahkna, piebilstot, ka cenas griestu samazināšana būtu visspēcīgākais jaunās sankciju paketes elements.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Igaunijas nostāja ir pieņemt Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji ierosināto sankciju paketi. Valdība iebilst pret dažu valstu centieniem to mīkstināt, izslēdzot jauno cenu ierobežojumu.

Nekustamo īpašumu nozare pēdējo gadu laikā piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Energoresursu cenu straujais kāpums, ko izraisījusi ģeopolitiskā situācija, piegādes traucējumi un pāreja uz atjaunojamiem resursiem, kopā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un investoru pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem risinājumiem būtiski maina nozares attīstību.

Ilgtspēja vairs nav tikai modes tendence, tā kļuvusi par vienu no faktoriem, kas nosaka īpašumu vērtību, pieprasījumu un spēju konkurēt tirgū, stāsta “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks Arnolds Romeiko.

“Ja vēl pirms dažiem gadiem ilgtspējīga domāšana komercīpašumos galvenokārt bija saistīta tikai ar ēku siltināšanu vai saules paneļu uzstādīšanu, šobrīd tā aptver daudz plašāku spektru. Mūsdienās ilgtspēja nozīmē ne tikai vides ietekmes samazināšanu, bet arī īpašumu finansiālās ilgtspējas nodrošināšanu ilgtermiņā. Eiropas Savienības jaunākās direktīvas un zaļā kursa mērķi, piemēram, siltumnīcefekta veidojošo gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana, jau nosaka jaunus spēles noteikumus, kurus nekustamo īpašumu nozarē vairs nevar ignorēt,” norāda A. Romeiko.

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.