Ķīnas noteiktās sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas" - būtiski neietekmēs nedz to darbību, nedz visu Lietuvas banku sistēmu, paziņoja Lietuvas centrālā banka un ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Lietuvas Bankas provizoriskais vērtējums liecina, ka šim lēmumam nebūs būtiskas ietekmes uz valsts finanšu sistēmu vai pašu banku darbību, jo minēto banku biznesa modeļi ir orientēti uz vietējo tirgu," trešdien norādīja Lietuvas Banka.

Tā piebilda, ka centīsies noskaidrot iemeslus sankciju piemērošanai tieši šīm bankām.

Arī Savicks sacīja, ka nav saņēmis norādes, ka gaidāms šāds lēmumu, taču apliecināja, ka tam nebūs būtiskas ietekmes.

"Ir jautājumi par to, kāpēc izvēlētas tieši šīs nelielās Lietuvas bankas, bet tajā pašā laikā, kā norāda eksperti, tur noteikti nav tik būtiskas ietekmes, īpaši attiecībā uz ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu," žurnālistiem klāstīja ministrs.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, atbalstīja Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Kā izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotās tiesību akta projekta anotācijas, Latvijas nacionālās sankcijas varētu attiecināt arī uz Krievijas uzņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

ĀM norāda, ka līdz šim Latvijā tika piemērotas ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības (ES) sankcijas, taču ES sankciju noteikšanas process dažkārt var būt laikietilpīgs. ĀM ieskatā, tas var radīt riskus Latvijas drošībai, tādēļ jāparedz iespēja lemt par sankcijām arī nacionālā līmenī.

Dūmu nav, un ekonomikas krāsns ir auksta. Tieši šādu secinājumu var izdarīt par Zaļā kursa ietekmi uz Latvijas un Eiropas ekonomiku.

Latvijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms 2023. gadā bija par 66,6% mazāks nekā 1990. gadā. Pēc emisiju apjoma samazinājuma Latvija ir ceturtajā vietā pasaulē, liecina Pasaules Bankas dati. Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pirmrindniece vislabāk parāda visas ES tendenci. Proti, daudzos gadījumos, lai samazinātu emisiju apjomu, energoietilpīgā ražošana vienkārši tiek likvidēta, kas loģiski izraisa ekonomikas stagnāciju. Tendence ir vērojama visā ES, bet Latvijā īpaši.

Globālā aina

Kopš 2004. gada, kas ir arī Latvijas iestāšanās ES gads, situācija emisiju jomā globālajā tirgū ir krasi mainījusies. Salīdzinājuma ņemam trīs lielākās salīdzināmās ekonomikas – Ķīnu, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un ES. Salīdzināmais lielums – CO2 ekvivalenta miljardi tonnu. Proti, 2000. gadā Ķīna emitēja 3,67 miljardus tonnu, ASV – 5,93, bet ES – 3,56. 2004. gadā Ķīnas emisiju apjoms sasniedza aptuveni ASV emisijas un Eiropas kopējo izmešu daudzumu pārsniedza jau par aptuveni pusotru miljardu CO2 ekvivalenta tonnām. 2010. gadā Ķīna emitēja 9,13 miljardus tonnu, ASV – 5,52, ES – 3,41. 2023. gadā ES emisijas bija 2,51 miljards tonnu CO2 ekvivalenta, ASV – 4,68, bet Ķīnas – 13,26.

Ungārija meklē veidu, kā apiet ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem, piektdien paziņoja premjerministrs Viktors Orbāns.

ASV trešdien noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā. Šī ir pirmās sankcijas, ko ASV prezidents Donalds Tramps piemērojis Krievijai kopš atgriešanās Baltajā namā šī gada janvārī.

Trampa spertais solis ir paaugstinājis naftas cenas un raisījis satraukumu Ungārijā un Slovākijā, kas ir lielākās Krievijas naftas pircējas Eiropas Savienībā.

Orbāns paziņoja, ka ir apspriedis šīs sankcijas ar Ungārijas naftas un gāzes uzņēmumu MOL. "Mēs strādājam pie tā, kā apiet šīs sankcijas," intervijā valsts radio "Kossuth" paziņoja premjerministrs.

Krievijas naftas kompānija "Lukoil" pirmdien paziņoja, ka tā pārdos savus aktīvus ārvalstīs.

Aktīvi tiks pārdoti pēc ASV pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma noteikt sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.

"Tā kā dažas valstis ir ieviesušas ierobežojošus pasākumus pret šo kompāniju un tās meitsabiedrībām, kompānija paziņo par savu nodomu pārdot savus starptautiskos aktīvus," teikts "Lukoil" paziņojumā.

Kompānija piebilda, ka vairāksolīšanas process jau ir sācies.

Pēc diplomātiskas aktivitātes un pirmajām tiešajām sarunām starp Krieviju un Ukrainu vairāk nekā trīs gadus laikā centieni izbeigt karu Ukrainā ir iesaldēti bez progresa pazīmēm.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojušās par jaunu sankciju kārtu Krievijai, paziņojusi bloka prezidējošā valsts Polija.

Šī ir 17.ES sankciju kārta Krievijai, un to oficiāli paredzēts pieņemt otrdien.

Jaunākajā sankciju paketē noteiktas sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

Tāpat sankcijas paredzēts noteikt uzņēmumiem, kas palīdz piegādāt preces Krievijas armijai, un kas atrodas trešajās valstīs, to vidū Vjetnamā, Serbijā un Turcijā,

Vienlaikus vairāki desmiti Krievijas amatpersonu tiks iekļautas sankciju sarakstā, kurā jau ir vairāk nekā 2400 cilvēki un uzņēmumi. Sankcijas paredz vīzu saņemšanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu.

Jaunajā sankciju kārtā paredzētas arī sankcijas Krievijas privātpersonām par kiberuzbrukumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un sabotāžu Eiropā.

Janvāra sākumā Rīgas laku un krāsu rūpnīca (RILAK) atklāja savu pirmo ekspozīciju Ķīnas tirgū, īstenojot nozīmīgu posmu uzņēmuma ilgtermiņa eksporta stratēģijā un pakāpeniski veidojot klātbūtni Āzijas tirgū.

Guandžou pilsētā, Guandunas un Latvijas ekonomikas un tirdzniecības foruma (Guangdong – Latvia Economic and Trade Forum) ietvaros, demonstrāciju zāles atklāšanā piedalījās uzņēmēji un institūciju pārstāvji no vairākām Ķīnas provincēm.

“Ekspozīcijas atklāšana Guandžou apliecina uzņēmuma spēju ilgtermiņā strādāt starptautiskā vidē. Izvēlētā attīstības pieeja, kas balstīta padziļinātā tirgus izpētē, normatīvās vides izpratnē un mērķtiecīgā produktu pielāgošanā, ļāva uzņēmumam ne vien ienākt Ķīnas tirgū, bet to darīt pārliecinoši, ar augstu pievienoto vērtību un skaidri definētu konkurences priekšrocību. Šī pieeja ir nozīmīga ne vien rūpnīcas izaugsmei, bet arī kā piemērs tam, kā Latvijas ražotāji var sekmīgi stiprināt savu pozīciju vienā no pasaules sarežģītākajiem tirgiem,” norāda Ivars Osis, “Rīgas laku un krāsu rūpnīca” valdes loceklis.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.

Industra Bank kā pirmā no Latvijas vietējā kapitāla bankām saņēmusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s Ratings novērtējumu, kļūstot par vienu no retajām bankām Latvijā, kuras darbību un finanšu noturību neatkarīgi izvērtējusi globāla reitingu aģentūra.

2026. gada 9. februārī Moody’s paziņoja, ka Industra piešķirts ilgtermiņa noguldījumu reitings Ba2 un nenodrošināto obligāciju reitings Ba3, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Šis novērtējums atspoguļo Moody’s skatījumu uz bankas pārvaldības kvalitāti, risku kontroli, kā arī kapitāla un likviditātes pozīciju.

Moody’s reitings kalpo kā starptautiski atzīta uzticības zīme klientiem, partneriem un investoriem, ņemot vērā, ka reitinga piešķiršana prasa augstu caurskatāmības, kapitāla pietiekamības un iekšējo procesu brieduma līmeni.

Industra Bank fokuss uz Latvijas uzņēmumu finansēšanu un reālās ekonomikas attīstību, apvienojumā ar disciplinētu risku pārvaldību, ir pamats bankas stabilai izaugsmei un starptautiskam novērtējumam. Moody’s atzinīgi vērtē arī pēdējos piecos gados bankas vadības komandas paveikto bankas transformācijā un veiksmīgajā jaunās stratēģijas ieviešanā, kas ir rezultējusies stiprākā bankas finanšu pozīcijā. Vienlaikus Moody’s norāda uz diezgan augsto regulējošo prasību slogu, kas mazākām bankām rada izaicinājumus darbības efektivitātei. Paredzams, ka turpmāka kredītportfeļa izaugsme mazinās ienākumu svārstīgumu, vienlaikus bankas izaugsmei veicinot darbības efektivitātes uzlabošanos.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien ierosināja vienkāršot prasības Eiropas Savienības (ES) bankām, lai uzlabotu to konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Ņemot vērā to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija cenšas mīkstināt prasības pasaules lielākajā ekonomikā strādājošām bankām, ES tiek pakļauta spiedienam atvieglot sarežģīto regulējumu kopumu, jo pastāv bažas, ka Eiropas bankas vēl mazāk spēs konkurēt ar Savienoto Valstu finanšu institūcijām.

ECB viceprezidents Luiss de Gindoss norādīja, ka priekšlikumi, kas tiks iesniegti izskatīšanai Eiropas Komisijā, paredzēti, lai nodrošinātu vienkāršāku regulējumu un sāktu samazināt nevajadzīgo slogu.

"Šiem prasību vienkāršošanas centieniem būtu jāsaglabā banku noturība. Un ar bankas noturību mēs domājam kapitāla līmeni," brīfingā sacīja Gindoss.

Ķīna pirmdien paziņoja, ka ieviesīs pagaidu nodevas atsevišķiem piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES).

Nodevas, kuru lielums svārstīsies no 21,9% līdz 42,7%, spēkā stāsies otrdien.

Tās attieksies uz dažādiem piena produktiem, to vidū svaigu un kausētu sieru, biezpienu, zilo sieru, kā arī pienu un krējumu, norāda Ķīnas Tirdzniecības ministrija.

Ķīna izmeklēšanu saistībā ar piena produktu importu no ES sāka pērnā gada augustā pēc Ķīnas Piena produktu ražošanas asociācijas lūguma. Izmeklēšana noslēgsies februārī.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija pirmdien pavēstīja, ka sākotnējie izmeklēšanas secinājumi norāda uz saikni starp ES subsīdijām un ievērojamo kaitējumu, ko tās rada Ķīnas piena produktu nozarei.

Kā ziņots, Ķīna 17. decembrī ieviesa antidempinga nodevas no 4,9% līdz 19,8% apmērā cūkgaļas importam no ES.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz tās uzsākto karu pret Ukrainu, ziņo amatpersonas.

"ES tikko apstiprināja līdz šim vienu no bargākajām sankciju paketēm pret Krieviju," paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. "Katras jaunas sankcijas pavājina Krievijas spējas turpināt karu. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa nemazinās atbalstu Ukrainai. ES turpinās palielināt spiedienu, līdz Krievija izbeigs šo karu."

Amatpersonas norāda, ka jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē.

Šāds lēmums pieņemts neraugoties uz to, ka ES sabiedrotajām valstīm neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piekrist šim plānam.

Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.

ASV finanšu ministrs Skots Besents trešdien paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā.

ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt šī kara izbeigšanu, kas sākās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī.

Sankcijas noteiktas dienu pēc tam, kad tika atcelta plānota Trampa un Putina tikšanās Budapeštā, Vašingtonai paužot vilšanos par progresa trūkumu pamiera sarunās ar Maskavu. Par jaunām sankcijām pret Krieviju trešdien vienojās arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

"Ņemot vērā Putina atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu, Finanšu ministrija nosaka sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām, kuras finansē Kremļa kara mašīnēriju," paziņoja Besents.

Viņš brīdināja, ka Finanšu ministrija ir gatava "tālākai darbībai, ja nepieciešams", lai atbalstītu Trampa centienus izbeigt karu.

Ķīnas valsts uzņēmumi uz laiku pārtraukuši Krievijas naftas iepirkumus saistībā ar to, ka ASV noteikušas sankcijas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem nozares avotiem.

Saskaņā ar "Reuters" rīcībā esošo informāciju "PetroChina", "Sinopec", CNOOC un "Zhenhua Oil" vismaz īstermiņā neveiks darījumus ar pa jūru piegādāto Krievijas naftu bažu par sankcijām dēļ.

Ķīna pa jūru importē aptuveni 1,4 miljonus barelu Krievijas naftas dienā. "Reuters" norāda, ka lielāko daļu no šī apjoma iepērk neatkarīgas naftas pārstrādes rūpnīcas, tostarp mazie operatori. Tirgotāji apgalvo, ka neatkarīgie pārstrādātāji, visticamāk, pārtrauks iepirkumus, lai novērtētu sankciju ietekmi, bet labprāt tos atsāks, ja būs iespēja.

Iepriekš, atsaucoties uz avotiem, "Reuters" ziņoja, ka arī Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdoto Eiropas orderi Francijā aizturēts likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušais līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kuram Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā, ceturtdien paziņojusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

Sākta juridiskā procedūra Krievijas pilsoņa Antonova izdošanai Lietuvai, žurnālistiem sacīja Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene.

Ģenerālprokurore piebilda, ka viņas rīcībā nav informācijas par to, kur pašlaik slēpjas bijušais "Snoras" ģenerāldirektors Raimonds Baranausks, kuram arī Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods.

Antonovs aizturēts Francijas Bretaņas reģionā. Lietuvas Ģenerālprokuratūra Eiropas orderi viņa aizturēšanai izdevusi 9. decembrī.

Jau ziņots, ka pagājušā gada novembrī Viļņas apgabaltiesa Antonovam un Baranauskam aizmuguriski piesprieda 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Antonova un Baranauska advokāti spriedumu ir pārsūdzējuši. Gaidāms, ka pārsūdzību nākamgad izskatīs Lietuvas Apelāciju tiesa.

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Cerības gūt ekonomisku labumu no Lietuvas un Taivānas attiecībām bija liela kļūda, paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, uzsverot, ka saistībā ar šīm attiecībām svarīgākas ir vērtības un nacionālā drošība.

"Domāju, ka bija liela kļūda mēģināt mūsu attiecības ar Taivānu pasniegt kā ekonomiski racionālas, jo visām Dienvidaustrumāzijas valstīm ir spēcīgs eksports un tās maz importē," Palucks otrdien teica žurnālistiem.

"Ir nedaudz naivi uzskatīt, ka mēs varam tur pārdot daudz vairāk un uzlabot savu tirdzniecības bilanci. Runa vairāk ir par vērtībām un nacionālo drošību, nevis ekonomiku," paziņoja Lietuvas premjerministrs.

Pirmdien bijusī Taivānas prezidente Cai Inveņa, apmeklējot Lietuvu, aicināja pacietīgi gaidīt ieguvumu no divpusējām attiecībām.

Iepriekš gan Palucks, gan Seima priekšsēdētājs Sauļus Skvernelis atzina, ka nav piepildījušās gaidas par Lietuvas un Taivānas sadarbības ieguvumiem.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Eiropas Investīciju banka (EIB) plāno izsniegt Lietuvai aizdevumu 540 miljonu eiro apmērā militārās bāzes būvniecībai dienvidos no tās galvaspilsētas Viļņas, tādējādi uzsverot Eiropas kolektīvo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības infrastruktūru un atturēšanas spējas.

Jaunajā Rūdninku bāzē tiks izvietota Vācijas brigāde, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ātrās reaģēšanas spējas reģionā.

Rūdninku militārā objekta būvniecību 35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju ir paredzēts sākt 2026.gadā. Projekta teritorijas platība būs 170 hektāri, un tā satvarā tiks izbūvēti ceļi 11 kilometru garumā un aptuveni 150 ēku, tostarp medicīnas centri, dzīvojamā un mācību infrastruktūra, noliktavas, angāri un helikopteru laukumi.

"Šis ir izšķirošs solis, lai sniegtu mūsu atbalstu Eiropas drošībai," teica EIB grupas priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo Luksemburgā, kur viņa tikās ar Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžus. "Finansējot plaša mēroga militāro infrastruktūru, mēs apliecinām gatavību apmierināt reģiona mainīgās vajadzības aizsardzības jomā. Tas atspoguļo EIB pieaugošo lomu stabilitātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā."

Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, kuru vajā skandāli saistībā ar viņa biznesa darījumiem, nolēmis atkāpties no amata, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Gintauts Palucks šorīt man piezvanīja un informēja par savu atkāpšanos," žurnālistiem Medininku apmeklējuma laikā sacīja Nausēda.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Palucks pieņēmis vienīgo pareizo lēmumu.

"Es viņa lēmumu vērtēju atzinīgi," teica prezidents.

Nausēda norādīja, ka tagad Sociāldemokrātu partijai, kam ir visvairāk deputātu Seimā, jāsāk konsultācijas par jaunas valdošās koalīcijas veidošanu.

Līdzšinējo valdošo koalīciju veido sociāldemokrāti, centriski kreisā Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā" un populistiskā partija "Nemunas rītausma". Šī koalīcija tika izveidota pēc pagājušā gada oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām. Palucka valdība sāka darbu 12.decembrī.