«Vēl pirms manas ievēlēšanas, apsēdos ar visu komandu un izrunājāmies, kā racionālāk izmantot to, kas ir un, kā strādāt, lai būtu vairāk. Lai izvairītos no sajūtas, ka nevar savilkt kopā galus, papildus būtu nepieciešami apmēram 100 000 eiro,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidente Ineta Radēviča.

Fragments no intervijas

Esat uz jauna starta – šogad ievēlēta par LVS prezidenti. Kas ir Jūsu uzstādītais virsuzdevums, par ko celsieties un kritīsiet?

Vieglatlētikā ir divi virzieni: masveidība un augsto sasniegumu sports. Redzu to, kā piramīdu, kur pirmais ir pamatne, bet augsto sasniegumu sports - virsotne, kurp tiekties un ko sasniegt. Visa sākums ir tautas sports, kur iesaistās arī bērni, sekojot savu vecāku piemēram. Pašreiz izbraukāju Latviju, lai izpētīt situāciju, kā ieinteresēt bērnus tautas sporta pasākumos aizrauties ar vieglatlētiku un izmēģināt spēkus sporta skolas vieglatlētikas sekcijā. Būtisko lomu nākamajā posmā spēlē sporta skola. Šeit svarīga ir atklāta savstarpējā komunikācija starp skolu un LVS, kur centrālfigūras ir jauns vieglatlēts un treneris. Sporta skolām vienmēr jābūt iespējai izteikt savas idejas, tāpat tur jāsagatavo sportistu nākamajam līmenim- studentu sportam. Manuprāt, pašlaik tas ir visvājākais posms. Kādreiz pati absolvējot Krāslavas sporta skolu, un biju spiesta paralēli treniņiem un mācībām vel piestrādāt, kas neveicināja rezultātu izaugsmi. Paralēli jau notiek dažādas sacensības. Par vieglatlētikas gada pilsētu šogad var saukt Ogri, jo ļoti daudzas sacīkstes notiks tieši tur, arī 25. maijā - sacensības Rīgas Kausi, kur sportisti vēlas pierādīt sevi profesionāļu konkurencē un savu atbalstītāju priekšā. Vēsturiski tās ir sacensības, kur «iedegās» zvaigznes un piedzimst sapņi. Mūsu zinošie līdzjutēji ir viens no svarīgākajiem faktoriem veiksmīgai sacensību norisei. Būsim liecinieki jauniem rekordiem un patiesām emocijām! Protams, jau jākomplektē komandas Eiropas, pasaules čempionātiem. Sazinos ar sportistiem, kā notiek sagatavošanās process, vai kas vēl nepieciešams. Gatavojamies arī Rīgas kausa sacensībām. Ar Sportland palīdzību izdosies noorganizēt Mini Riga cup, kur trīscīņas sacensībās piedalīsies 8 – 11 gadus veci bērni, kas būs pilotprojekts. Uzskatu, ka ļoti svarīgi ir bērniem nespecializēties pārāk agri, bet gan iet daudzcīņu ceļu, lai vēlāk profesionālajā sportā viņi nonāktu veselīgāki, ar ilgstošāku karjeru.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Lego® Serious Play® metode dod iespēju ar rotaļīguma elementiem runāt par nopietniem biznesa jautājumiem

Pasaulē ir dažādas metodes, ko var izmantot biznesa treniņiem un citiem mērķiem. Lego® Serious Play® ir viena no tādām. «Tā nav nekāda raķešu zinātne, nekas pilnīgi jauns – tās ir labi zināmas lietas citā «mērcē»,» teic Ieva Treija, Lego® Serious Play® trenere. Kad cilvēkiem noliek priekšā Lego® klucīšus, uzreiz sejā parādās smaids, viņi atceras, kā ar tiem spēlējās bērnībā vai ka ir tos gribējuši. Tas rada labus apstākļus, lai nepiespiestā atmosfērā parunātu par biznesa problēmām un uzņēmuma izaicinājumiem. «Reizēm darbiniekiem ir apnicis par to runāt, bet šādi apstākļi rada pozitīvu vidi sarunai,» saka I. Treija.

I. Treija saskārusies ar situācijām, kad cilvēki stāsta, ka viņi tāpat ikdienā izmanto konstruktorus. «Protams, tos var izmantot tāpat, bet šajā metodē ir vajadzīgs koordinators – cilvēks, kurš ir iemācījies procesu, lai tas būtu aizraujošs. Sākumā ir vienkārši uzdevumi, kas kļūst arvien sarežģītāki. Svarīgi, lai cilvēks, kurš vada šo procesu, nodrošinātu to, ka dalībniekiem visu laiku ir interesanti. Lai gan viss notiek brīvā atmosfērā, galarezultātā jābūt atrisinātam uzdevumam, par ko uzņēmums ir vienojies ar koordinatoru,» viņa skaidro. Grupā darbojas maksimums 12 dalībnieku, lai visiem būtu interesanti un katrs varētu iesaistīties. Sākumā visiem ir vienāds komplekts un pirmie uzdevumi nav tieši saistīti ar gala uzdevumu. Sākumā mērķis ir panākt, lai visi ir vienādās pozīcijās – gan tie, kuri bērnībā ir spēlējušies ar klucīšiem, gan tie, kuri to nav darījuši. «Cilvēki uztraucas, ka nav to bērnībā darījuši un nevarēs tik veikli sastiprināt. Tāpēc pirmie uzdevumi ir prasmju nostiprināšanai. Tālāk notiek pievēršanās galvenajam uzdevumam, un tad cilvēki var izmantot papildu klucīšus,» saka I. Treija.

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Tehnoloģiju jaunuzņēmumi šī brīža situācijai ir gatavāki nekā citi, jo jau ikdienā to darbs ir lielā mērā digitāls un strādāt attālināti tiem nav jāmācās. Uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas arī citiem, pašlaik svin uzvaras gājienu.

"Skaidrs, ka šis visiem ir ļoti turbulents laiks, tomēr tehnoloģiju uzņēmumu ikdienas darbu tas skar mazāk. Jā, pārdošanas apjomi samazinās, jo visiem uz brīdi budžeti ir iesaldēti, tāpat daudzi jaunuzņēmumi ir apturējuši darbinieku piesaisti. Taču darba organizācijas ziņā jaunuzņēmumi ir vislabāk sagatavojušies.

Atšķirībā no citām organizācijām, to darbs jau ikdienā norit digitāli un attālināti, līdz ar to ikdienas darbības ziņā jaunuzņēmumu darbs tiek skarts vismazāk. Protams, biznesa attīstībai tuvākais laiks būs lēnāks, jo neviens nezina, kā šī situācija atrisināsies," biznesa portālam db.lv teic Diāna Lāce, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore.

(Papildināta ar SM un PV komentāru.)

Situācija, kādā patlaban ir AS Pasažieru vilciens (PV), ir Satiksmes ministrijas (SM) ilgstošas bezdarbības rezultāts - SM bezatbildīgi akceptējusi šā uzņēmuma nemākulīgo darbošanos pašplūsmā un ļāvusi dzīvot pāri līdzekļiem, norāda Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole revīzijā nav guvusi pārliecību par to, ka 41,6 miljoni eiro ir iztērēti iespējami efektīvākajā veidā. Revidenti ir pārliecinājušies, ka daudzos gadījumos naudu varēja izlietot daudz racionālāk un mērķtiecīgāk. Tas būtu iespējams, ja SM, kas ir 100% AS Pasažieru vilciens kapitāla daļu turētāja un arī nozares politikas veidotāja, rīkotos kā prasmīgs un, galvenais, ieinteresēts pārraugs, norāda VK.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludinājis apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā.

Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.

Izsludināts starptautisks konkurss, kas tiks īstenots divos posmos. Ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līgumu 2022. gada nogalē, lai 2023. gada pirmajā pusē varētu uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbus.

Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Šis ir svarīgs nākamais solis Rail Baltica attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai. Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots, un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Saistībā ar plaši izvērsto diskusiju par to, kāpēc Latvijā uzņēmumiem ir grūti saņemt kredītus, un ka bankas uzskata ka visiem kam varētu izsniegt kredītus, tas jau ir izdarīts - gribētu dalīties ar dažiem novērojumiem, kas radušies laika gaitā strādājot ar finansējuma piesaisti ar Latvijas uzņēmumiem.

Šobrīd Latvijā kreditēšanas apmēru ziņā izveidojusies patiesi traģiska situācija – izsniegto kredītu apjoms Latvijā pret iekšzemes kopproduktu ir apmēram trīs reizes zemāks nekā vidējā Eiropas Savienības valstī. Sekas šādai situācijai ir lēna ekonomikas attīstība, valsts budžeta sastādīšanas grūtības un arvien augošā sajūta, ka ES valstu vidējo dzīves līmeni tuvākajā laikā mums panākt neizdosies.

Tomēr jāsaka, ka problēma ir krietni dziļāka nekā tikai banku nevēlēšanās kreditēt. Daži no šīs situācijas iemesliem, piemēram, ir dziļi iesakņojusies uzņēmēju neuzticība banku sistēmai, nevēlēšanās aizņemties bankās, kā arī neprasme to darīt. Uzņēmēji šobrīd drīzāk aizņemsies no kāda drauga, centīsies sarunāt pēcapmaksas nosacījumus no preču piegādātāja vai priekšapmaksu no klientiem, nevis ies uz banku. Un pietiekami daudziem uzņēmējiem izdodas šādā veidā regulēt sava uzņēmuma naudas plūsmu un laimīgi dzīvot bez kredītiem. Jāsaka, problēmas ir arī banku pusē – ja uzņēmējam pretī gadīsies ieinteresēts un uzklausīt gatavs klientu menedžeris, tad viņš, ticamāk, ka kredītu saņems. Un gluži otrādi – vairāki šobrīd Latvijas bankās strādājoši klientu menedžeri jau ieguvuši gandrīz leģendāru statusu, jo vienmēr atbild uzņēmējiem ar “nē”. “Oferta Finance” savā pagaidām neilgajā vēsturē ir saskāries ar vairākiem biznesa klientiem, kas pārstāv dažādus uzņēmumus ar pilnīgi dažādu finanšu situāciju, kas no vieniem un tiem pašiem klientu menedžeriem bankās saņēmuši pilnīgi vienādas atbildes uz kredīta pieprasījumiem – proti, “nē’”.

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Investējot 20 milj. eiro, AS Stora Enso Latvija kļūs par pavisam cita veida uzņēmumu, jo būtiski kāpinās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjomus, racionālāk izmantos koksni

Uzņēmums jau ir sācis būvniecības darbus, lai modernizētu kokzāģētavu, kā arī palielinātu tajā pārstrādājamās apaļkoksnes daudzumu, vienlaikus izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt maksimāli lielāku derīgās produkcijas iznākumu un to veikt ātrāk. Paralēli tiek plānoti darbi, lai būtiski uzlabotu zāģētās produkcijas ēvelēšanas iecirkni. «Būvniecības darbi rit pilnā sparā, un abu iecirkņu iedarbināšana paredzēta jau nākamā gada pavasarī,» iecerēto grafiku skaidro AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Tik iespaidīgu investīciju projektu ir bijis iespējams sākt, pateicoties Latvijas valdības atbalstītajai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanai. Protams, Ministru kabineta atbalstāmais investīciju projekts ir mazāks nekā uzņēmuma kopējie kapitālieguldījumi. Šā gada augustā valdība nolēma piešķirt Stora Enso Latvija uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 milj. eiro apmērā par 16,31 milj. eiro vērta projekta realizāciju. Uzņēmums šo nodokļa atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas. «Ja nebūtu šāda veida uzņēmuma ienākuma nodokļa atbalsta mehānisma, īpašniekiem būtu bijis mazāk motivācijas šādas investīcijas veikt Latvijā, jo uz ieguldījumiem pretendē arī citas Stora Enso grupā ietilpstošās ražotnes dažādās valstīs,» atzīst U. Deisons.

Lai arī pēdējā laikā vērojama zināma Eiropas Savienības ilgtspējas regulējuma mīkstināšana, ilgtspējas jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti un no dienaskārtības nepazudīs, tāpēc uzņēmumiem no ilgtspējas mērķu sasniegšanas nevajadzētu atteikties vai tos atlikt.

Tā nav tikai birokrātiska prasība, bet arī konkurētspējas, izmaksu, efektivitātes un reputācijas jautājums. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var daudz panākt, integrējot praktiskus un pieejamus tehnoloģiskos risinājumus savā ikdienas darbībā. Minēšu piecus tehnoloģiju virzienus, kas palīdzēs sasniegt ne tikai ilgtspējas mērķus, bet arī risinās ļoti konkrētas biznesa problēmas.

1.Pašapkalpošanās risinājumi – atbilde darbaspēka trūkumam

Viens no virzieniem, kas pēdējos gados mainījis ikdienu ļoti daudzos uzņēmumos, ir pašapkalpošanās tehnoloģijas. Mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un arī pakalpojumu nozarē arvien biežāk ievieš pašapkalpošanās kases, digitālos kioskus vai iespēju klientiem pašiem pieteikt pakalpojumu tiešsaistē. Tas ir ne tikai risinājums darbaspēka deficītam un algu kāpumam, bet arī būtisks solis efektivitātes un klientu apkalpošanas uzlabošanā. Šāda veida tehnoloģijas samazina slogu darbiniekiem, paātrina apkalpošanu un vienlaikus samazina izmaksas, kas ilgtermiņā ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats. Saskaņā ar Statista sniegto informāciju 2021. gadā pašapkalpošanās sistēmu tirgus vērtība visā pasaulē bija nedaudz virs 4 miljardiem ASV dolāru. Prognozēts, ka laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam, tā pieaugs vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 13,54 miljardus ASV dolāru.

Problēmas ar Barona ielas segumu radīsies arī turpmāk, jo ielai tika atjaunots tikai segums, bet komunikācijas zem ielas lielā mērā netika mainītas, šorīt Latvijas Radio izteicās Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Jakrins stāstīja, - ja ielu remontētu pilnā apmērā, tā būtu izrakta un bloķēta kādus divus gadus, bet tā vietā līdzekļus esot izlemts izmantot racionālāk.

Ierēdņa vērtējumā, defekti ielas segumā neesot nekas briesmīgs, jo sīkās problēmas tiekot likvidētas pāris dienu laikā, tostarp joprojām ir spēkā būvnieku sniegtā garantija.

Kā ziņots, decembra beigās Krišjāņa Barona ielā bojātas inženierkomunikācijas dēļ radās iegruvums zem bruģa. Satiksmes departamenta pārstāvji pēc avārijas vietas apsekošanas konstatējuši, ka iegruvuma iemesls ir izskalojums, kas ir radies bojātas inženierkomunikācijas dēļ.

Satiksmes departaments norādīja, ka Barona ielā tika veikti seguma atjaunošanas darbi, kuros neietilpa inženierkomunikāciju nomaiņa un pārbūve, līdz ar to minētais izskalojums nav tieši saistīts ar Barona ielas seguma atjaunošanas darbiem.

Pēdējā laikā dažādos līmeņos plaši tiek diskutēts par to, kā sekmēt Latvijas iedzīvotāju remigrāciju, tiek izstrādāti plāni un stratēģijas, meklēti finanšu līdzekļi, aizmirstot, ka ģimenēm, kas vēlas atgriezties, bieži vien nepieciešamas nevis finansiāls atbalsts, bet labvēlīga attieksme un informācija.

Viens no būtiskākajiem aspektiem, ko ģimenes vērtē, lemjot par atgriešanos, ir bērna iespējas iekļauties izglītības vidē. Pagaidām šajā jomā trūkst valstiska līmeņa rīcības, un lielākā daļa no paveiktā balstās uz privāto iniciatīvu.

Piemēri, kas darbojas

Daļa no Latvijas iedzīvotājiem, kuri šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs, aizbrauca lielā kredītu sloga ietekmē, ko radīja piedzīvotā finanšu krīze. Ja valsts vēlas sekmēt iedzīvotāju atgriešanos, jāstrādā tieši pie šī aspekta, veicot pārrunas ar bankām u.tml. Kas attiecas uz skolēnu iekļaušanos izglītības sistēmā, jāuzsver, ka šajā jomā jau ir piemēri, kas lieliski darbojas. Atliek tikai pārņemt stafeti no nevalstiskajām organizācijām un tām skolām, kuras jau šobrīd to īsteno.

Ir teiciens, ka investoriem nepatīk neskaidrība, bet viņi vienkārši necieš pārsteigumus

Britu nobalsošana par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bija pamatīgs pārsteigums, kas finanšu tirgos rezultējies ar īstenu vētru. Riska aktīvu cenas sarūk, un pamatīgas svārstības piedzīvo arī valūtu vērtības. Piemēram, eiro cena sterliņu mārciņās dažu dienu laikā «uzšāvusies augšā» par veseliem 8,3% un pārsniegusi 0,83 pensu atzīmi. Jāpiebilst gan, ka šo otrdien finanšu tirgi no Brexit šoka, šķiet, sāka nedaudz attapties, un pieauga jau pieminētās mārciņas cena, bet plusi bija vērojami lielākajos Eiropas akciju tirgos.

Vienmēr jārēķinās, ka finanšu tirgus dalībnieki uz kādiem pavērsieniem sākotnēji reaģēs visai emocionāli, un pēc kāda laika notikuma ietekme uz ekonomiku un, piemēram, konkrētiem uzņēmumiem tiks izvērtēta racionālāk. Brexit gadījumā jāņem vērā, ka šo notikumu joprojām apņem milzīga neskaidrība (kā tieši, ja vispār, briti izstāsies no ES?), un ietekme uz lielākajām tautsaimniecībām no tā, visticamāk, būs izgludināta ilgtermiņā.

Autotransporta direkcija sadarbībā ar plānošanas reģioniem ir vērsusies pie pašvaldībām ar lūgumu apzināt skolēnu maršrutus, lai vērtētu, cik lielā mērā šie maršruti pārklājas ar reģionālo pasažieru pārvadātāju maršrutiem, informē direkcijas pārstāvji.

Kopumā piecos plānošanas reģionos pašvaldības organizē skolēnu pārvadājumus 964 maršrutos. Lai nogādātu skolēnus mācību iestādē un pēc tam – atpakaļ mājās, mācību gadā skolēnu autobusi nobrauc aptuveni 8,5 miljonus kilometru. No 119 Latvijas pašvaldībās skolēnu pārvadājumus organizē 101.

Pašvaldību organizēto skolēnu maršrutu un reisu plānošana nav savstarpēji saskaņota ar plānošanas reģioniem un Autotransporta direkciju, radot liekas izmaksas ne tikai pašvaldībām, bet arī valstij. Tādēļ ir uzsākta skolēnu maršrutu izvērtēšana, lai iegūtu detalizētu informāciju par to, kur tie pārklājas ar regulāro pasažieru pārvadātāju maršrutiem un reisu izpildes laikiem un kur tos būtu lietderīgi aizstāt ar sabiedriskā transporta reisiem. Tiklīdz tiks izvērtēti skolēnu maršruti, Autotransporta direkcija plāno individuāli uzrunāt katru pašvaldību, lai rastu kopēju risinājumu.

Valsts pārvaldes reformas ietvaros, lai novērstu daļēju funkciju dublēšanos sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas jomā, kā arī racionālāk izlietotu administratīvos un cilvēkresursus, Finanšu ministrija (FM) šo funkciju nodos Valsts kancelejai, informē FM.

Sākot ar 2018. gada 1. jūniju, atbildīgā institūcija par sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas veidošanu būs Valsts kanceleja. Plānots, ka šo jautājumu Ministru kabinets izskatīs jau tuvākajā laikā.

Atlīdzības politika ir nozīmīga daļa no kopējās valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas. Tāpēc nepieciešams pilnveidot sasaisti starp atlīdzību un citiem cilvēkresursu procesiem un izmaiņām darba tirgū.

Lai nodrošinātu minēto atlīdzības politikas veidošanu, šobrīd ir panākta vienošanās ar Valsts kanceleju, ka FM nodod Valsts kancelejai visu atlīdzības politikas veidošanu, tai skaitā valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personāla informācijas, uzskaites sistēmu (datubāzi), un pārceļ četrus esošos atlīdzības nodaļas darbiniekus, pārdalot finansējumu to uzturēšanai.

Izvērtējot IPAS ABLV Asset Management pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu darbību un apstākļus finanšu tirgos, nolemts reorganizēt korporatīvo obligāciju fondu ABLV High Yield CIS Bond Fund, informē ABLV Bank.

Fonds tika izveidots 2007. gada jūnijā ar mērķi piedāvāt tā ieguldītājiem iespēju veikt diversificētus ieguldījumus NVS valstīs reģistrētu komercsabiedrību emitētos vai garantētos parāda vērtspapīros (nominētus USD valūtā) ar salīdzinoši augstu sagaidāmo ienesīgumu.

2012. gada janvārī tas tika pārkārtots uz fondu ar diviem apakšfondiem — ABLV High Yield CIS USD Bond Fund un ABLV High Yield CIS RUB Bond Fund ar mērķi piedāvāt tā ieguldītājiem iespēju veikt ieguldījumus arī Krievijas rubļos. Abiem apakšfondiem ir kopēja ieguldījumu politika un pārvaldes principi.

No 2012. gada janvāra abu apakšfondu daļas vērtība ir augusi vairāk nekā par 30% un to ienesīgums kopš izveides brīža gada izteiksmē pārsniedz 5%.

Teiciens “politiskais tirgus” īpaši labi raksturo to situāciju, kura nu izveidojusies valdībā. Uzklausa iespējami daudzus viedokļus, tostarp tādus, kas balstīti emocijās, nevis pierādījumos. Tas viss, protams, aizņem ilgu laiku.

Vērotājiem veidojas iespaids, it kā būtu lielā tirgus placī ar milzīgu daudzumu piedāvājumu, un arī iesaistītajiem, kad jāpieņem lēmumi, bet kopējo nostāju vairs nevar savilkt, nekas cits neatliek, kā lemšanu atlikt uz vēlāku vai pieņemt kompromisa variantu, kas ir, tā teikt, ne šāds, ne tāds. Tā bija ar skolu atvēršanu jaunākajām klasēm, tā ar mazo veikalu atvēršanu. Nedēļas gaitā sprieda, ka varētu, bet tad pārdomāja. Nu nedēļu spriedelē par to, cik baiss varētu būt jaunais vīrusa paveids, kā ar to cīnīties. Un klāt vēl epidemiologu spožais rosinājums sākt šķirot ražotājus tajos, kas drīkstētu strādāt, un tajos, kas jāierobežo, gluži kā tagad veikalos pārdot atļautās un aizliegtās preces. Tā ir publikas, uz ko tas viss attiecas, tracināšana, nekas vairāk.