Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Gabriela Strautmane (pēc pases Strautmann) dzīvo, mācās un strādā Dublinā. Viņa ir ceturtās paaudzes latviete un šogad ir nopietni apņēmusies iemācīties latviešu valodu, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus 1905. gada maijā ukraiņu dibinātajai pilsētai Novaodesa, Brazīlijas valdība, īstenojot agrārās reformas, nosūtīja uz Rīgu Brazīlijas Lauksaimniecības ministrijas imigrācijas aģentu Jāni Gūtmani (João Gutmann). Viņš tad arī bija tas, kurš pagajušā gadsimta sākumā organizēja četrdesmit Latvijas zemnieku ģimeņu, tostarp dundadznieku Līnas un Anša Strautmaņu ierašanos Novaodesā 1906.gadā. Tie bija Gabrielas vecvecāki, kuriem līdzi bija arī tikai dažus gadus vecā meitiņa Marta. Līnas un Anša dēls, Gabrielas vectēvs Rūdolfs, vēlāk piedzima jau Brazīlijā un Latvija viņam bija vairs tikai tēvzeme nevis dzimtene, raksta portāls.

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Investīcijas teju miljona eiro apjomā ļāva skolēniem no Latgales un Zemgales izstrādāt desmit inovatīvas biznesa idejas.

Projektā “Creazone”, kas izstrādāts cīņai ar bezdarbu Latgalē un Zemgalē un ir vērsts uz uzņēmējdarbības attīstību jauniešu vidū, mentoringa un pieredzes apmaiņas programmā tika investēti 952 853,57 eiro, no tiem ES finansējums bija 90% (857 568,21 eiro). Rezultātā skolēni no Latgales un Zemgales prezentēja desmit inovatīvas biznesa idejas.

“Statistika rāda, ka jau ļoti daudzus gadus jauniešu skaits reģionos strauji samazinās, vienlaikus bezdarbs saglabājas iepriekšējā līmenī. Tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt projektu, kas veicinātu reģionu attīstību, sniedzot jauniešiem iespēju īstenot savas ambiciozās biznesa idejas pieredzējušu mentoru vadībā. Projektā “Creazone” piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku no Latvijas, taču nebūt ne visi izturēja līdz galam un prezentēja žūrija savas biznesa attīstības idejas. Līdz galam izturēja tikai vislabākie un motivētākie,” stāsta ES projektu daļas projektu koordinators Jurijs Dubatovka.

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis biznesa attīstībā. Taču dažkārt šķiet, ka, nākot no tik nelielas valsts kā Latvija, ir grūti iekarot ģeogrāfiski tālus un apjomīgus tirgus.

Tomēr mums ir vairāki piemēri, kuriem tas sekmīgi izdevies. Piemēram, AS «Latvijas finieris» ir labi atpazīstams Dienvidkorejas kuģu būvniecībā, AS «Tukuma piens» zīmola Baltais produkcija ir pieejama Apvienotajos Arābu Emirātos milzīgajā veikalu ķēdē Carrefour, savukārt AS «Valmieras stikla šķiedra» ir sevi pierādījusi 47 dažādās pasaules valstīs.

Katrs uzņēmums ir atšķirīgs gan lieluma, gan darbības nozares, kā arī savas struktūras ziņā. Atkarībā no šiem apstākļiem eksports ne vienmēr ir nepieciešams, taču jāņem vērā, ka uzņēmuma attīstība būs piesaistīta vietējā tirgus izmēram. Ja visi ienākumi tiek gūti, darbojoties tikai vienas valsts teritorijā, pastāv dažādi ar nodokļu politikas izmaiņām vai jauniem regulējumiem saistīti riski, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbību. Veicot eksportu ir iespējams šos riskus mazināt un diversificēt ieņēmumus arī situācijā, kad kāds no tirgiem vairs nenodrošina plānotos ieņēmumus. Nelielam ģimenes uzņēmumam ar vietējo tirgu var pilnībā pietikt, bet, ja mērķis ir kļūt par lielu un veiksmīgu uzņēmumu, tad, piemēram, AS «Valmieras stikla šķiedras» gadījumā tieši eksports ir uzņēmuma attīstības pamatā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā reģionālo biznesa ideju konkursā Biznesa ekspresis pieteiktas 313 idejas no visas Latvijas, informē VARAM.

No visām iesniegtajām biznesa idejām, lielākais skaits – 90 idejas saņemtas no Rīgas reģiona, kam seko Vidzemes reģions ar 84 idejām, Latgales reģions ar 52 biznesa idejām, Kurzemes reģions ar 44 idejām, savukārt no Zemgales saņemtas 43 idejas.

Konkursam pieteiktas biznesa idejas par dažādu produktu un pakalpojumu attīstību pārtikas ražošanas, medicīnas, tekstilrūpniecības, reģionālā tūrisma, lauksaimniecības, kultūras un citās nozarēs.

«Uzņēmējdarbības attīstībai būtiski priekšnoteikumi ir reģionu konkurētspēja un ilgtspējīga attīstība. Esam gandarīti par pieteikumiem no visiem Latvijas reģioniem, kas apliecina iedzīvotāju gatavību attīstīt uzņēmējdarbību. Pieteiktās idejas liecina par konkursantu spēju prast izmantot reģionālos resursus, tādējādi radot papildus pievienoto vērtību savam reģionam,» atzīmē VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Amerikas latviete Linda Bilsens-Brolis ir pārliecināta, ka urbānajiem dārziem un kompostam tajos ir nākotne ne tikai mazpilsētās, bet arī ASV metropolēs

Šovasar viņa ciemojās Latvijā, lai dalītos savā pieredzē par to, kā kompostēšanas kustība tiek attīstīta Vašingtonā un citās ASV pilsētās, un smeltos idejas no Latvijas. «Man patīk, ka latvieši vēl ir cieši saistīti ar dārzkopību un lauksaimniecību. Tas ir piemērs, kuru vedīšu mājās. Amerikā cilvēki ir tik tālu no dārzkopības, ka pat nezina, no kurienes nāk viņu ēdiens un kur nonāk organiskie atkritumi, kad tie tiek izmesti konteinerā,» stāsta biedrības Institute for Local Self-Reliance (ILSR) projektu menedžere L. Bilsens-Brolis.

Šķiet pašsaprotami

ILSR ir bezpeļņas organizācija, kurai ir vairākas darbības sfēras, un tā ir attīstījusi kompostēšanas kopienas ASV galvaspilsētā Vašingtonā un citviet Amerikā, kā arī izstrādājusi rokasgrāmatu, lai veicinātu iedzīvotājus veidot kopienu kompostu. Tāpat organizācija darbojas telekomunikācijas un enerģētikas jomā, un tās mērķis ir apvienot cilvēkus kopienās, lai tie kļūtu pašpietiekami un neatkarīgi no lielajiem uzņēmumiem, kas nodrošina, piemēram, interneta pakalpojumu vai apsaimnieko atkritumus. Paralēli darbam organizācijā L. Bilsens-Brolis kopā ar savu vīru, kurš arī ir Amerikas latvietis, savā piemājas dārzā audzē dārzeņus un augļus, kā arī veido kompostu un uzņem viesus, kuriem stāsta par savu zaļo dzīvesveidu. Dārza iekopšana un komposta veidošana Amerikā ir retums, un Lindas ģimeni pat apciemoja pirmā lēdija Mišela Obama, lai parādītu plašākai sabiedrībai, ka urbānā dārzkopība ir iespējama. «M. Obama tolaik uzsāka kampaņu, kas atbalsta aktīvu dzīvesveidu un mudina ikvienu amerikāni tam pievērsties, it īpaši jauniešus, kuru vidū ir aptaukošanās problēmas. Man piezvanīja no kādas TV programmas un teica, ka vēlas intervēt mūs par to, kā pilsētnieki iekopj mazdārziņu. Viņi neko neteica, ka ieradīsies arī pirmā lēdija. Tas mums bija pārsteigums,» atminas L. Bilsens-Brolis. Taujāta, kādēļ viņu aizrāvusi vēlme popularizēt pilsētnieku vidū kompostēšanas nozīmīgumu, L. Bilsens-Brolis teic, ka studiju gados, mācoties dabas resursu menedžmentu jeb apsaimniekošanu, viņa sāka interesēties par ilgtspējīgu lauksaimniecību. Pēc dažiem gadiem viņa kopā ar savu domu biedru, kurš nu jau ir viņas vīrs, apceļoja pasauli, lai uzzinātu, kā lauksaimniecība noris citviet. «Lielisku piemēru redzējām Austrumu Ugandā, kur kompostēšanai tiek pievērsta liela nozīme, un tā ir daļa no lauksaimniecības. Turklāt no organiskiem atkritumiem tiek ražota arī biogāze, kas palīdz apgaismot mājas. Šādi vietējie iedzīvotāji kļuvuši pašpietiekami. Atgriežoties ASV, es sāku strādāt ILSR, kas māca cilvēkiem pareizi kompostēt, kā arī cenšamies, lai to atbalsta pilsētu pašvaldības. Latvijā tas nav vajadzīgs, jo tā nav sveša ideja, bet ASV cilvēki ir tā attālinājušies no laukiem, ka nesaprot, no kurienes nāk viņu ēdiens. Tāpat arī lauksaimniekiem Amerikā ir grūta dzīve, un viņus šajā valstī pietiekami nenovērtē,» akcentē L. Bilsens-Brolis. Viņa ievērojusi, ka daļa no ASV iedzīvotājiem strādāšanu lauksaimniecībā vai savā mazdārziņā saista ar kaunu, jo viņu senči savulaik ir bijuši vergi.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Pirmo reizi ASV tiešās pārdošanas uzņēmuma «Southwestern Advantage» 160 gadu pastāvēšanas vēsturē teju 2000 studentu konkurencē labāko trijniekā iekļuvušas divas studentes no Latvijas - Dārta Šice no Valmieras un Liene Grunda no Kokneses.

Dārta Šice aizvadītajā sezonā trīs mēnešu laikā pārdevusi produkciju kopumā 212 444 dolāru vērtībā, kļūstot par 2017. gada labāko pārdevēju.

«Esmu lepna būt pirmā latviete, kura ieguvusi šo balvu, bet noteikti nebūšu pēdējā latviete, to es varu apsolīt,» uzsver Dārta Šice, RISEBA maģistra programmas studente un Latvijas Universitātes absolvente, kura ieguva pirmo vietu «Southwestern Advantage» starptautiskajā pārdevēju reitingā.

Latvijas universitāšu un augstskolu studenti šajā programmā piedalās jau kopš 2001. gada, un katru vasaru dalībnieku skaits ir audzis. 2017. gada vasarā uz ASV devās jau vairāk nekā 100 studentu no dažādām Latvijas universitātēm un augstskolām.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Latvijā ir daudz radošu un uzņēmīgu cilvēku – mēs spējam pielāgoties, izdomāt risinājumus un atrast veidus, kā radīt jaunas lietas un īstenot dažādas idejas. Mums piemīt izdzīvošanas instinkts un inovāciju gars, kas redzams visās jomās – sākot no amatniecības un dizaina līdz tehnoloģijām un jaunuzņēmumiem. Tomēr, vai ar degsmi un entuziasmu pietiek, un, kāpēc ne visas idejas kļūst par biznesa veiksmes stāstiem?

No pirmās prezentācijas līdz ilgtermiņa stāstam

Pirmais iespaids var izšķirt visu. Tieši tāpēc uzņēmējam jau no pirmās dienas ir jāattīsta prasme formulēt savu ideju vienkārši, skaidri un kodolīgi. Tam jābūt vēstījumam, kuru saprot ne tikai nozares eksperti, bet arī potenciālie klienti, sadarbības partneri un investori. Ja auditorija nesaprot idejas būtību vai nejūt tās nozīmi, interese zudīs jau pirmajās sekundēs. Piemēram, raidījumā “Miljonu vērta ideja” tiek prezentēti daudzi risinājumi, kuru autori tajos saredz potenciālu. Raidījums ir spilgts piemērs, ka, neatkarīgi no tā, cik inovatīvs vai vērtīgs ir produkts vai pakalpojums, ja to neprot skaidri un pārliecinoši izskaidrot citiem, tam būs grūti piesaistīt komandu, investorus vai klientus. Spēja prezentēt ideju nav tikai par runāšanu – tā ir par spēju veidot izpratni un saikni ar auditoriju. Cilvēki daudz labāk uztver informāciju, ja viņi var to saistīt ar savu pieredzi. Ja uzņēmējs spēj panākt, ka klausītāji iztēlojas, kā viņi paši izmantos šo produktu vai risinājumu, tad ideja kļūst personiska, un līdz ar to – daudz saistošāka.