Nedēļā, kad jaunuzņēmumi un investori pulcējas lielākajā nozares pasākumā "TechChill", apkopoti un publiskoti dati par jaunuzņēmumu veikumu un finansiālo pienesumu valsts ekonomikā pēdējo gadu laikā. Tā ir tapis zināms, ka, piemēram, 2023. gadā valsts budžetā nodokļos jaunuzņēmumi ir samaksājuši par 16% vairāk kā gadu iepriekš - 71,4 miljonus eiro.

Kopējais nozares apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Jaunuzņēmumos Latvijā strādā 4000 darbinieku. Viņu vidējā alga ir 2850 eiro.

Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" datubāzē ir 512 jaunuzņēmumi. Lielākā daļa jeb 315 jaunuzņēmumi ir reģistrēti Rīgā, vēl 84 bāzējas Pierīgā. Vidzemē un Kurzemē reģistrēti attiecīgi 39 un 32 jaunuzņēmumi. Zemgalē - 16. Vismazāk jaunuzņēmumu ir Latgalē - tikai seši.

"Neskatoties uz to, ka no jauna reģistrēto jaunuzņēmumu skaits 2024. gadā ir samazinājies, pagājušajā gadā tapa vairākas būtiskas iniciatīvas, kas ļauj pozitīvi raudzīties uz šo gadu. Īpaši gribas izcelt "Startup House Riga" izveidošanu. Pasaules pieredze liecina, ka jaunas idejas dzimst tur, kur pulcējas līdzīgi domājoši cilvēki. Tagad Rīgā arī ir tāda vieta. "Startup House Riga" organizētajā pirmsakselerācijas programmā, kas nule noslēdzās, izveidotas 15 jaunas komandas, kas turpinās darbu un mēģinās pierādīt savu ideju dzīvotspēju. Ar interesi vērosim, ko spēs pirmie 100 informācijas tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmas "StartSchool" dalībnieki. Tieši šo iniciatīvu dēļ, kas tapušas gan ar valsts un pašvaldības, gan pieredzējušo jaunuzņēmumu dibinātāju atbalstu, esmu pārliecināta, ka tieši Latvijai ir iespēja kļūt par nākamo jaunuzņēmumu centru," saka jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Annija Mežgaile.

Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu veido vairāk kā 600 jaunuzņēmumi, no kuriem vairāk kā puse darbojas informācijas un sakaru pakalpojumu nozarē, un vairāk kā 20% ražošanā un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos.

Jaunuzņēmumu straujākai izaugsmei, saskaņā ar Jaunuzņēmumu atbalsta likumu, no valsts puses tiek piedāvāts atbalsts fiksēta maksājuma veikšanai un augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei.

"Finansējuma pieejamība Startup uzņēmumiem netiks aizkavēta - "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir gatava paātrinātā kārtībā izskatīt Startup uzņēmumu pieteikumus, tādejādi nodrošinot faktisko atbalsta saņemšanu prioritāri. Atbilstoši LIAA rīcība esošajai informācijai, izmaiņas šobrīd ietekmē atbalsta sniegšanu 8 uzņēmumiem, kuri ir vērsušies LIAA. Ekonomikas ministrijas virzītie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos jau ir iekļauti MK sēdē 13.augustā. Izmaiņas MK noteikumos ļaus pieņemt un vērtēt priekšlikumus, kā arī piešķirt finansējumu. Paralēli tiek virzīta uz priekšu arī likuma grozījumu veikšana steidzamības kārtībā," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Jaunuzņēmumi Rīgai 2024. gadā piesaistījuši investīcijas 21,8 miljonu eiro apmērā un nodokļos nomaksājuši 62,6 miljonus eiro, kas ir par 13 % vairāk nekā 2022. gadā, liecina Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” apkopotie dati.

Kā skaidro Fredis Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma attīstības aģentūras (RITA) direktors, lai gan jaunuzņēmumu piesaistīto investīciju apjomu ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, galvaspilsētā jaunuzņēmumiem ir radīta labvēlīga vide un apstākļi, kas turpinās veicināt investīciju apjoma pieaugumu turpmākajos gados. Lielākā investoru interese ir par finanšu un aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kā arī deep-tech jeb zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Jau vairāku gadu garumā Rīgā koncentrējas lielākā daļa jaunuzņēmumu, kas attīsta savu biznesu Latvijā. Galvaspilsētā reģistrēti 315 jaunuzņēmumi, un vēl 84 – Rīgas plānošanas reģionā, veidojot 80 % no kopējā Latvijā reģistrēto jaunuzņēmumu apjoma. Jaunuzņēmumi Rīgā pārstāv dažādas jomas, taču lielākoties tie ir finanšu tehnoloģiju, aizsardzības tehnoloģiju un deep-tech uzņēmumi.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Veidoties "vienradžiem" traucē finansējuma un talantu trūkums, kā arī citi faktori, šādi ir pirmie secinājumi pētījumā par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Ar "vienradzi" tiek saprasts tāds jaunais uzņēmums, kura novērtējums pārsniedz miljardu eiro.

Plānošanas reģions ar sadarbības partneriem īsteno projektu "UnicornQuest", kura gaitā tiek veikts pētījums par "vienradžu" veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.

Pētījumu veic SIA "AC Konsultācijas". Viena no pētījuma autorēm Indra Ruperte norāda, ka šāds pārskats par uzņēmējdarbības vidi un tās attīstības faktoriem ir ļoti vērtīgs un interesants. Vienlaikus viņa atzīst, ka jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas galvenokārt saistīti ar datu pieejamību un informāciju par jaunuzņēmumiem.

Secināts, ka visvairāk jaunuzņēmumu ir Rīgas reģionā, kur to skaits ir nedaudz vairāk par 390, savukārt Zemgales plānošanas reģionā - ap 17. Precīzu skaitli vēl neesot iespējams nosaukt, jo dažādos avotos informācija nedaudz atšķiras, kā arī divi jaunuzņēmumi jau ir likvidēti, bet viens ir pieteicis maksātnespēju.

Lai veicinātu inovāciju, jaunuzņēmumu un tehnoloģiju attīstību Rīgā, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra (RITA) izsludina pieteikšanos jaunai investīciju atbalsta programmai “Jaunuzņēmumu māju atbalsta programma”, kas mērķtiecīgi sekmēs jaunuzņēmumu māju darbību Rīgā.

Kopumā galvaspilsētā nākamo 3 gadu laikā plāno ieguldīt 450 000 eiro jaunuzņēmumu centra attīstībā.

Jaunuzņēmumu centra attīstītāju izvēlēsies, balstoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp iepriekšējo pieredzi darbā ar jaunuzņēmumiem, atsauksmēm, telpu izvēli, piedāvāto stratēģiju un plānu tās ieviešanai, kā arī līdz šim piesaistīto jaunuzņēmumu skaitu.

Līgumu ar izvēlēto attīstītāju slēgs uz 36 mēnešiem (3 gadiem jeb 3 periodiem), katrā periodā sniedzot 150 000 eiro līdzfinansējumu piedāvātā plāna realizācijai, no kuriem 75 000 eiro ir pieejami 2024. gada budžetā. Paredzēts, ka jaunuzņēmumu centra attīstītājs pirmajā gadā atbalstīs vismaz 10, savukārt, otrajā un trešajā gadā vismaz 15 jaunuzņēmumus katru gadu.

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

2024. gada 16. un 17. maijā Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference “Deep Tech Atelier 2024”, kas sestajā tās norises reizē izcels bio un kosmosa tehnoloģijas un inovatoriem būtiskus jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā pasākumā jau trešo reizi iekļauta arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diena, kas izcels uzņēmējdarbības un komercializācijas jautājumus.

Vairāk nekā 1000 dalībnieki divās konferences dienās piedalīsies dažādās starptautisku lektoru prezentācijās, diskusijās, klausīsies jaunuzņēmumu prezentācijas (Start-up Demo), dzirdēs ārvalstu investoru piedāvājumus un apgūs jaunas prasmes praktiskās darbnīcās. Būtiska konferences daļa atvēlēta B2B sesijām, jo jaunu kontaktu veidošana un tīklošanās ir svarīga jaunu sadarbību veidošanai, iesākto projektu attīstībai un ideju apmaiņai. Konferencei īpaši gatavojas arī Latvijas jaunuzņēmumi, kuriem būs pieejamas pitch jeb sevis prezentēšanas sesijas un virtuālais Expo.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".

Lai saņemtu atbalstu vai piesaistītu investīciju fondus, jaunuzņēmumiem ir jāsasniedz noteikts izaugsmes līmenis. Dažādām platformām vai lietotnēm ir jāsasniedz noteikts lietotāju skaits, tikai tad iespējams pretendēt uz atbalstu, tāpēc bieži vien nepietiek tikai ar labu ideju.

Nepieciešama arī spēcīga komanda, kas spēj skaidrot ideju, sekmējot sabiedrības interesi. T.s. pūļa finansējums, piesaistot daudzus nelielus investorus – privātpersonas, var kalpot kā atspēriena punkts Latvijas jaunuzņēmumiem, lai sasniegtu nākamo attīstības stadiju.

Ja analizējam jaunuzņēmumus, kuru pamatā ir ideja par lietotni, tad jāuzsver, ka investīciju fondi iesaistās, kad produkts jau ir gatavs, “palaists” un sasniedzis noteiktu lietotāju skaitu. Katram fondam var būt atšķirīgas prasības – 10 000 lietotāju vai pat 30 000, kas ir normāli, jo fondi ik dienas saņem daudz idejas. Attiecīgi rodas jautājums – kā jaunuzņēmumu dibinātājiem nonākt līdz attiecīgajam līmenim? Šeit der atcerēties, ka spēks bieži vien ir spējā apvienoties kopīgam mērķim, tāpēc risinājums var būt arī daudzu nelielu investoru - līdzīpašnieku piesaiste. Esam Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 līdzīpašniekiem - cilvēki var iegādāties kapitāldaļas un šie līdzekļi tiek investēti uzņēmumā. Esam pārliecinājušies, ka cilvēki Latvijā ir gatavi noticēt labām idejām un kopīgiem spēkiem radīt lielas lietas. Mūsu valstī ir radoši un talantīgi cilvēki, kuri spēj radīt idejas ar ļoti augstu potenciālu un pievienoto vērtību, un arī cilvēki, kuri spēj to saskatīt. Šobrīd vērojama ļoti liela interese tieši par dažādām lietotnēm, tostarp par attiecību aplikāciju “Matchful”, taču joprojām esam atvērti jauniem līdzīpašniekiem, piedāvājot iegādāties sākot no desmit kapitāldaļām.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija | Startin.LV publicējusi "Latvijas Jaunuzņēmumu ekosistēmas atskatu 2024", piedāvājot padziļinātu analīzi par jaunuzņēmumu vides attīstību, investīciju dinamiku, talantu piesaisti un pieejamo atbalstu.

Atskats izceļ svarīgākos notikumus, piemēram, 62 miljonu eiro fondu, kas paredzēts jaunuzņēmumu agrīnās attīstības posma finansēšanai, "Printful" un "Printify" apvienošanos, "Startup House Riga" izveidi un jaunas tendences mākslīgā intelekta, blokķēdes un aizsardzības tehnoloģiju jomās.

Aizvadītajā gadā jaunuzņēmumu ekosistēma piedzīvojusi mērenu izaugsmi, kurā darbinieku skaits pieaudzis nedaudz, bet uzņēmumu apgrozījums un peļņa turpinājuši kāpt. Kā uzsver Startin.LV projektu vadītājs un atskata autors Eduards Ritums, tas skaidri norāda, ka jaunuzņēmumu industrija balstās uz augsti kvalificētu un radošu cilvēku komandām. Tādēļ ir svarīgi neaizmirst par izglītības nozīmi – gan skolās un universitātēs, gan tādās organizācijās kā Riga TechGirls un StartSchool.

Šī gada jūlijā Rīgā, tirdzniecības centra “Galleria Riga” 5. stāvā durvis vērs lielākais kopstrādes biroju centrs “Workland Galleria Riga”. Šis ir jau trešais starptautiskās grupas “Workland Group” kopstrādes telpu projekts Latvijas galvaspilsētā un pirmais kopstrādes biroju centrs, kas izvietots kādā no tirdzniecības centriem Rīgā.

Kopstrādes telpu ierīkošana tirdzniecības centros ir jauna tendence, kas kļūst arvien populārāka. Tas ļauj optimizēt darba grafiku un ietaupīt laiku, jo zem viena jumta atrodas gan darba vieta, gan ikdienā nepieciešamie pakalpojumi - pārtikas veikals, sporta zāle utml.

“Workland Galleria Riga” platība pārsniegs 3000 kvadrātmetrus, piedāvājot aptuveni 350 pilnībā aprīkotas darba vietas multifunkcionālā vidē, kas ļaus apvienot darbu un ērtu piekļuvi restorāniem, veikaliem, sporta zālei un citiem pakalpojumiem. Investīciju apjoms jaunajās kopstrādes telpās sasniedz 3 miljonus eiro.

"Iepriekšējo gadu ekonomiskie satricinājumi un nenoteiktība ir mudinājuši uzņēmumus pārskatīt savu ierasto darbību un izdevumus. Mainīgajā un nepastāvīgajā situācijā par vienu no svarīgākajiem izvēles kritērijiem kļūst elastīga pieeja B2B pakalpojumu jomā. Attālinātā un klātienes darba apvienošana ir palielinājusi pieprasījumu pēc pilna servisa biroju centriem ar elastīgiem nosacījumiem, tas ir koncepts, kādu piedāvā kopstrādes telpu veidotāji. Ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lieli starptautiski uzņēmumi, piemēram, „Nasdaq” vai “VISA”, izvēlas šādus birojus, jo tie spēj ātri pielāgoties mainīgajām vajadzībām, piedāvājot elastīgus biroju nomas noteikumus un papildu pakalpojumus, piemēram, sanāksmju telpas. Šī elastība ne tikai apmierina tūlītējas vajadzības, bet arī palīdz optimizēt biroju nomas izmaksas. „Workland” rūpīgi seko līdzi pieaugošajam pieprasījumam pēc kopstrādes un pilna servisa birojiem. Mūsu Rīgas kopstrādes biroju centru – „Workland Telepgraph” un „Workland Verde” – vidējais aizpildījums ir 90%, tādēļ mēs ar prieku paziņojam par mūsu trešā centra atvēršanu Rīgas centrā šī gada jūlijā, kas tapis ar „East Capital Real Estate” atbalstu. Turklāt mēs paplašinām savu klātbūtni visā Baltijas reģionā, šoruden atverot jaunus kopstrādes centrus arī Tallinā un Viļņā, tādējādi palielinot „Workland” piedāvāto darba vietu skaitu par 30%," komentē Indreks Hāls (Indrek Hääl), „Workland Group” dibinātājs un izpilddirektors.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi metu konkursu kopīgā Baltijas (Latvijas un Lietuvas) paviljona izbūvei dalībai starptautiskajā izstādē “Expo 2025 Osaka”, kura notiks no 2025. gada 13. aprīļa līdz 2025. gada 13. oktobrim Osakā, Kansai reģionā Japānā.

“Izstādē piedalīsies 160 valstis, 9 starptautiskās organizācijas un to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni viesu. Tā ir lieliska iespēja prezentēt Latviju un Baltijas reģionu kopumā kā tirdzniecībai, investīcijām un sadarbībai tūrisma jomā pievilcīgu vietu. Sākotnējā iecere paredzēja, ka izstādē piedalīsies visas trīs Baltijas valstis. Tieši šādu piedāvājumu izteica izstādes organizatori, tomēr Igaunija kā vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieņēmusi lēmumu izstādē nepiedalīties, tādēļ Baltijas reģionu pārstāvēs Latvija un Lietuva. Ar Baltijas paviljonu vēlamies demonstrēt reģiona unikalitāti un tehnoloģisko attīstību, tādēļ gaidīsim radošas idejas, kā pārsteigt pasauli,” tā LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

SIA “ASNS Ingredient” zirņu proteīna rūpnīcas būvlaukumā Jelgavā šobrīd notiek aktīvi būvdarbi, plānots, ka lielākā daļa ēku tiks uzbūvētas līdz vasaras beigām.

Pašlaik jau paveikti meliorācijas darbi, kā arī sākts darbs pie ēku pamatu būvniecības, norāda Edgars Ruža, SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis. “Tuvāko pāris nedēļu laikā esam iecerējuši sākt ēku celtniecību un jau maijā plānojam pabeigt pirmo no tām - gatavās produkcijas noliktavu. Pārējās telpas rūpnīcas kompleksā savukārt tiks atvēlētas ražošanas procesiem. Tās varētu būt gatavas vasaras beigās. Šajā laika periodā ceram saņemt arī pasūtītās iekārtas. Lielākā daļa iekārtu nāks no Eiropas, taču daļu no tām esam pasūtījuši arī Amerikas Savienotajās valstīs. Paredzēts, ka vasaras beigās rūpnīcā sāksies montāžas darbi, kas turpināsies līdz 2026. gada rudenim, bet pēc tam speciālisti ķersies klāt iekārtu testēšanai,” stāsta E.Ruža.

Aprīlī biroju nomas kompleksā “Elemental Business Centre” durvis vēris starptautiskā holdinga “IWG” hibrīda kopstrādes telpu zīmols “Spaces”.

Uzņēmuma telpas atrodas “Elemental Blue” ēkas ceturtajā un piektajā stāvā, aizņemot kopā 2300 kvadrātmetrus. “Spaces Elemental” telpu interjers veidots sadarbībā ar dizaina studiju “Rada Dara”.

“Spaces Elemental” ir pieejami 90 biroji uzņēmumiem ar diviem līdz astoņiem darbiniekiem, deviņi darba galdi individuāliem uzņēmējiem, kā arī divas tikšanās telpas, ko iespējams rezervēt tiešsaistē. Saviem klientiem “Spaces Elemental” nodrošina arī bezvadu internetu, virtuvi maltīšu ieturēšanai un kafijošanai, kā arī citas ērtības.

“Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka pēdējo gadu laikā kopstrādes telpas biroju nomas kompleksos kļuvušas arvien pieprasītākas, ko jau šobrīd apliecina lielais interesentu skaits.

Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr, par spīti stiprajām pusēm, ir arī virkne izaicinājumu.

Pie mums ir izveidota aktīva ekosistēma ar spēlētājiem no publiskā un privātā sektora, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, taču ir vairāki faktori, kas kavē straujāku jaunuzņēmumu izaugsmi. To vidū ir ierobežota piekļuve talantiem un speciālistiem ar specifiskām kompetencēm, ierobežoti resursi uzņēmumu attīstībai, kā arī nepieciešamība pēc efektīvākām starptautiskās sadarbības platformām.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprās puses

Latvijā darbojas daudzas organizācijas un institūcijas, kas sniedz informatīvu un finansiālu atbalstu jaunuzņēmumiem. To vidū ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV, ir izveidots arī inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs “Startup House Riga”. Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz jaunuzņēmumiem ir labi sakārtots. Piemēram, Vācijas finanšu ministrs ir apmeklējis Latviju, lai smeltos pieredzi jaunuzņēmumu attīstībai. Papildus tam jāmin, ka Latvija, kā neliels tirgus, var būt nosacīta testēšanas vide, kur uzņēmēji var aprobēt un pilnveidot savus produktus pirms ieiešanas starptautiskajos tirgos.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pagarinājusi EXPO Osaka 2025 metu konkursa pieteikumu termiņu.

Latvija izstādē EXPO Osaka 2025, kura notiks no 2025. gada 13. aprīļa līdz 2025. gada 13. oktobrim Osakā, Kansai reģionā Japānā piedalīsies ar kopīgo Baltijas (Latvijas un Lietuvas) paviljonu.

Izstādē piedalīsies 160 valstis, 9 starptautiskās organizācijas un to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni viesu. Tā ir lieliska iespēja prezentēt Latviju un Baltijas reģionu kopumā kā tirdzniecībai, investīcijām un sadarbībai tūrisma jomā pievilcīgu vietu. Sākotnējā iecere paredzēja, ka izstādē piedalīsies visas trīs Baltijas valstis. Tieši šādu piedāvājumu izteica izstādes organizatori, tomēr Igaunija kā vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieņēmusi lēmumu izstādē nepiedalīties, tādēļ Baltijas reģionu pārstāvēs Latvija un Lietuva. Ar Baltijas paviljonu vēlamies demonstrēt reģiona unikalitāti un tehnoloģisko attīstību, tādēļ tiek gaidītas radošas idejas, kā pārsteigt pasauli.

Lai arī kapitāldaļu maiņas darījumu skaits pēdējo piecu gadu laikā sarucis, tomēr sabiedrības daļa vairāku jaunu anonsēto un notikušo darījumu kontekstu vērtē ar zināmām bažām.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka 2025. gada pirmajos divos mēnešos tikai 753 SIA nomainījās vismaz 50% kapitāldaļu turētāju sastāvs, savukārt analogā laikā 2021. gadā, kad vēl nebija aktīvās kara fāzes Ukrainā, šādi darījumi tikuši veikti 1027 SIA. Arī to SIA skaits, kurās visa gada laikā mainījies kapitāldaļu turētāju sastāvs vismaz par 50%, ir sarucis no 5374 2021. gadā līdz 4483 2024. gadā.

SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis norāda, ka kapitāldaļu īpašnieku maiņas process Latvijā ir samērā stabils ar tendenci sarukt. Ik gadu vismaz 50% kapitāla daļu atsavina (maina īpašniekus) 3-5% no nelikvidēto uzņēmumu kopskaita. Iemesli var būt dažādi. „Visbiežākie veidi - uzņēmumu dibināšana pārdošanai - gan vienkārši kā čaulas, gan lai realizētu, piemēram, nekustamā īpašuma darījumus (dzīvokļu pārdošana kā domājamās daļas pārdošana apsaimniekošanas uzņēmumā pēc ēkas uzbūvēšanas), gan jaunuzņēmumi, kuru mērķis ir piesaistīt kapitālu veiksmīgas idejas realizācijai, lai pēc tam pārdotu.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.