Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Latvijas mikročipu iniciatīvai pievienojušies vairāki jauni partneri, tostarp ārvalstu uzņēmumi vai to pārstāvniecības Latvijā, informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Saprašanās memorandam pievienojies uzņēmums "Siemens Industry Software Oy", "Robert Bosch", kas koordinē "Bosch" koncerna darbību Baltijas reģionā, bezpilota lidaparātu ražotājs "Edge Autonomy Riga", elektronikas montāžas nozares uzņēmums "Wiseberg Technology" un Ventspils brīvostas pārvalde.

Ar pievienošanos memorandam uzņēmumi apņēmušies veicināt pusvadītāju ekosistēmas attīstību, stiprinot starpnozaru sadarbību un Latvijas lomu globālajās piegādes ķēdēs, pilnveidot izglītību un pētniecību pusvadītāju tehnoloģijās, kā arī vairot mikročipu dizaina un testēšanas spējas.

Dizaina un testēšanas posms mikroshēmu vērtības ķēdē šobrīd veido nozares apgrozījuma lielāko daļu, un Latvijai šajā jomā ir unikālas priekšrocības attiecībā pret tuvākajiem kaimiņiem - kompetenti speciālisti un tehnoloģijas, spriež RTU.

Globālie akciju tirgi oktobrī saglabāja optimistisko dinamiku, atzīmējot jau sesto rallija mēnesi pēc kārtas. Tirgus noskaņojumu stiprināja pārliecinošs 3. ceturkšņa ASV uzņēmumu atskaišu sezonas sākums, jauna ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās un FRS otrais šī gada procentu likmes samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika samazināts līdz 3,75-4,00%.

Tomēr Džeroms Pauels brīdināja, ka turpmāka monetārās politikas mīkstināšana nav akmenī kalta. Lai gan tirgos eiforija turpinājās, peļņa joprojām bija koncentrēta tikai pāris sektoros un augstas tirgus kapitalizācijas tehnoloģijas uzņēmumos, kur “Magnificent 7” (Mag7) uzņēmumi tagad veido rekordaugstu 37% no S&P 500 kopējās tirgus kapitalizācijas.

STOXX 600 mēneša laikā pieauga aptuveni par 2,5%, ko veicināja stabils Eiropas 3. ceturkšņa peļņas sezonas sākums, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu saglabāt nemainīgas procentu likmes. Labu sniegumu uzrādīja tehnoloģiju, luksusa preču (LVMH vadībā), enerģētikas, veselības aprūpes un pārtikas un dzērienu nozares, savukārt derīgo izrakteņu ieguves un apdrošināšanas nozares uzrādīja vājākus rezultātus. Mēneša beigās Eiropas auto rūpniecības nozare piedzīvoja kāpumu pēc ziņām, ka “Nexperia” atsāks pusvadītāju piegādes no Ķīnas. Bitcoina cena pieauga līdz BTC/USD 125’000, tomēr mēneša laikā zaudēja 4,3%. Vērts atzīmēt, ka Bitcoina biržā tirgoti fondi palielināja savus Bitcoina krājumus par 3,5 mljrd. ASV dolāru, palielinot institucionālo turētāju daļu līdz 12% no kopējiem kriptovalūtas krājumiem.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot šogad pirmo ASV Federālā rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu.

Tehnoloģiju uzņēmumu akcijas palielinājās pēc mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" paziņojuma, ka tas investēs piecus miljardus dolāru pusvadītāju ražošanas uzņēmumā "Intel".

Indekss "Nasdaq Composite" uzrādīja visstraujāko kāpumu Volstrītā, "Intel" akcijas cenai pieaugot par aptuveni 23%, bet "Nvidia" akcijas cenai palielinoties par vairāk nekā 3%.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga.

Eiropā Nīderlandes kompānijas ASML, kas izgatavo pusvadītāju ražošanā izmantotus mehānismus, akcijas cena pieauga par vairāk nekā 7%.

ASV pusvadītāju ražotāja "Micron" akcijas cena palielinājās par 5,6%, bet "Advanced Micro Devices" akcijas cena saruka par 0,8%.

Izveidojot Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieku grupa asociētā profesora Toma Salgala vadībā sāk nanofotonikas un nanostrukturētās optoelektronikas pētījumus.

«Mans un komandas pētījumu virziens ir nanofotonika un nanostrukturētā optoelektronika. Nanofotonika ir fundamentālā zinātne, bet optoelektronika – lietišķā zinātne ar plašu lietojumu kā klasiskajās telekomunikāciju, tā nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Attīstot fundamentālo zinātni, mēs rodam jaunas iespējas arī lietišķajā plaknē, kas pēcāk rezultēsies inovatīvos produktos un pakalpojumos sabiedrībai,» uzsver T. Salgals.

Jaunās laboratorijas zinātnieki pēta gaismas un vielu mijiedarbību nanomērogā, lai atklātu jaunus optiskos efektus, ko pēcāk izmantot inovatīvu un efektīvu informācijas pārraides, apstrādes un glabāšanas sistēmu un to elementu izstrādē. T. Salgals skaidro optisko efektu pētīšanu, gaismas kontroli un manipulēšanu nanomērogā: «Fokusējam optisko starojumu caur lēcu uz, piemēram, vatrīta daļiņām, mikrosfērām, varam pielikt klāt arī citus materiālus vai vielas, un pētām gaismas izplatību, absorbciju, emisiju un citu efektu iedarbību ar daļiņām. Varam daļiņas uzlikt arī, piemēram, uz silīcijas fotonikas mikročipa un pētīt, kā mainās gaismas izplatīšanās optiskajā čipā.» Šiem pētījumiem ir daudzsološs lietojums, kā saka T. Salgals, «fundamentāls pamats visam, kas šeit, RTU Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, notiek, – efektīvai ātrgaitas sakaru, kvantu, fotonikas mikročipu tehnoloģiju attīstībai un darbībai.»

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bažām par pastiprinātu tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu negatīvi ietekmējot tehnoloģiju uzņēmumu akcijas.

Lai gan Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" trešo dienu pēc kārtas pieauga līdz jaunam rekordam, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās, investoriem bažījoties par atjaunojušos tirdzniecības saspīlējumu ar Ķīnu.

"[Aģentūras] "Bloomberg" ziņa, ka [ASV prezidenta Džo] Baidena administrācija apspriež stingrākus ierobežojumus pusvadītāju un pusvadītāju aprīkojuma eksportam uz Ķīnu, ir izraisījusi apjukumu," sacīja "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" akcijas cena kritās par 6,6%, bet datoru mikroshēmu ražošanas aprīkojuma ražotāja ASML akcijas cena saruka par 12,7%.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai jaunuzņēmumu ekosistēma kļūtu par vienu no valsts ekonomikas balstiem - laba piekļuve Eiropas tirgum, spēcīgs un konkurētspējīgs IT talantu fonds, daudzvalodīga sabiedrība un salīdzinoši zemākas dzīves un uzņēmējdarbības izmaksas nekā daudzviet Rietumeiropā, tomēr starptautiskajā vērtējumā “Global Startup Ecosystem Index 2025” Latvija ir noslīdējusi līdz 49. vietai, kamēr Igaunija ir 11. un Lietuva - 19. vietā.

Šis reitings liecina, ka esam iestrēguši pelēkajā zonā starp potenciālu un reāliem rezultātiem. Globālā jaunuzņēmumu vide attīstās straujāk, nekā spējam pielāgoties un konkurēt, tāpēc mums ir jārīkojas daudz mērķtiecīgāk, tostarp, domājot par izglītību, kas fokusēta tieši uz jaunuzņēmumiem. Uzņēmējdarbību nevar iemācīt tikai teorētiski - ir jātrenē domāšana, spēja eksperimentēt, pieņemt neveiksmi un strādāt komandā.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu

Latvijas jaunuzņēmumu centrs ir Rīga, šeit koncentrēti ap 70% no visiem valsts jaunuzņēmumiem. Pilsēta mērķtiecīgi investē ekosistēmas attīstībā, tiek piesaistītas investīcijas, un nozare ir definēta kā prioritāte. Arī valstiskā līmenī redzam, ka Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu un investīciju apjoms ik gadu aug. Tas nozīmē, ka pamats ir spēcīgs. Tomēr 195. vieta, ko Rīga ieņem globālajā reitingā, apliecina, ka ar nacionālu līderību vien nepietiek. Rīga ir Latvijas jaunuzņēmumu galvaspilsēta, bet, vai tā jau ir pietiekami skaidri pozicionēta Eiropas un pasaules kartē? Globālajā konkurencē nepietiek ar to, ka esi spēcīgākais savā valstī. Ir jābūt skaidrai specializācijai, pamanāmiem veiksmes stāstiem un eksportspējīgai uzņēmējdarbības kultūrai. Tāpēc nākamais solis Rīgai ir palielināt jaunuzņēmumu mērogu, ne tikai skaitu. Tas nozīmē lielāku fokusu uz produktu vai pakalpojumu eksportspēju, spēcīgāku pārdošanas infrastruktūru un drosmīgākas investīcijas agrīnās, bet globāli orientētās komandās.

Kiberdrošība Latvijā nereti nozīmē vienu no diviem - vai nu ārvalstu risinājumu tālākpārdošanu, vai konsultantu, kas izsniedz sertifikātu un pazūd. OffSeq ir izvēlējies citu ceļu. Šis Rīgā dibinātais uzņēmums ir radījis hibrīdu modeli, kurā sistēmu ielaušanās testi, tumšā tīmekļa monitorings un nepārtraukta draudu izlūkošana nav atsevišķi pakalpojumi, bet vienota ekosistēma. Un tagad tai pievienojas fiziska tehnoloģija - pasīvie sensori robežu un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Neapzinātie riski, par kuriem ir pēdējais laiks domāt

Skaitļi ir nepārprotami. Saskaņā ar CERT.LV datiem, 2025. gada ceturtajā ceturksnī Latvijā fiksēts vēsturiski augstākais manuāli apstrādāto kiberincidentu skaits - 923 gadījumi vienā ceturksnī. Apdraudēto iekārtu skaits ir astoņkārtīgi pieaudzis, pārsniedzot 730 tūkstošus. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kiberincidentu skaits Latvijā ir seškāršojies.

Dominējošais drauds? Krāpšana un sociālā inženierija - psiholoģiskas manipulācijas, kas apiet jebkuru antivīrusu programmu vai ugunsmūri, jo mērķē nevis uz tehnoloģiju, bet uz cilvēku. CERT.LV norāda, ka pastiprinās sociālās inženierijas uzbrukumi ar mākslīgā intelekta rīku un automatizācijas pielietojumu. 2025. gadā izkrāptās summas Latvijā sasniedza rekordaugstu līmeni — vismaz 23,7 miljonus eiro, kas ir par 48 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē.

Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Statistika un progresu tendences

Latvija jau ilgstoši izceļas ar ļoti augstu sieviešu īpatsvaru vadības līmeņos - vairāk nekā 40% vadītāju ir sievietes, un tas nav nejaušs rādītājs, bet ilgstošas izglītības, kompetences un profesionālo spēju rezultāts. Taču jaunuzņēmumu vidē aina ilgstoši nebija tik spoža. Tur sieviešu pārstāvniecība pieauga lēni, un tam bija savi iemesli - jauna ekosistēma bez pietiekamiem piemēriem, nenobrieduši atbalsta mehānismi un augsts riska slieksnis. Tikai pēdējos gados redzam būtisku pavērsienu - ja 2019. gadā sievietes veidoja 6% jaunuzņēmumu līdzdibinātāju, tad pagājušajā gadā šis rādītājs sasniedza jau 26,4%. Šo attīstību veicinājusi arī Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas mērķtiecīgā un metodiskā datu apkopošana, kas beidzot ļāvusi pilnvērtīgi ieraudzīt to, ka sievietes Latvijā aktīvi ienāk inovāciju un tehnoloģiju jomā, un viņu skaits turpina augt.

Aprīļa sākumā Rīga kļūs par vienu no nozīmīgākajiem blokķēdes un digitālo finanšu centriem Eiropā, pulcējot nozares līderus starptautiskajā konferencē UN:BLOCK Europe 2026.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 2500 nozares profesionāļu no vairāk nekā 40 valstīm, tostarp arī World Liberty Financial pārstāvis Raiens Fangs (Ryan Fang). Konference, kas norisināsies 1. un 2. aprīlī Hanzas Peronā, pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. UN:BLOCK Europe 2026 piedalīsies investori, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, regulatori un politikas veidotāji.

Starp dalībniekiem būs arī pārstāvji no tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā Mastercard, Kraken, Gravity Team, Sorainen un citiem. World Liberty Financial ir ar Trampa ģimeni saistīts decentralizēto finanšu (DeFi) projekts, kas izstrādā digitālo aktīvu infrastruktūru un risinājumus finanšu tirgiem. Tā dalība konferencē iezīmē plašāku tendenci – digitālo finanšu sektors kļūst arvien ciešāk saistīts ar politikas un globālās ekonomikas attīstību, bet sadarbība starp Eiropu un ASV kļūst arvien nozīmīgāka.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Reizēm sarunas notiek brīžos, kas kļūst nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi. Šī ir viena no tām.

2025. gadā LeverX turpina paplašināties dažādos tirgos un reģionos, tomēr īpaša nozīme ir jaunā biroja atvēršanai Rīgā, Latvijā. Tā nav vienkārši vēl viena vieta uz kartes — Rīga ieņem īpašu vietu gan LeverX stāstā, gan uzņēmuma līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Dr. Viktora Lozinska (Dr. Victor Lozinski) dzīvē.

Līderības profils: Dr. Viktors Lozinskis

Dr. Viktors Lozinskis ir uzņēmuma LeverX līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, pieredzējis uzņēmumu lietojumprogrammu un programmatūras inženierijas eksperts, kurš pazīstams ar savu apņemšanos nodrošināt tehnoloģisku izcilību.

LeverX tika dibināts 2003. gadā Dr. Lozinska dzīvoklī - Silīcija ielejā. Mūsdienās uzņēmums ir globāls sistēmu integrators ar birojiem 11 valstīs un aptuveni 2000 profesionāļu lielu komandu, kas darbojas trīs kontinentos. Uzņēmums apkalpo klientus Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, Eiropā un Vidusāzijā.

Neskaidrības par LVRTC stratēģiju attiecībā uz Tet un LMT kapitāla daļu iespējamo iegādi.

Pēdējos mēnešos aktualizēts jautājums par iespējamo darījumu, kura rezultātā Latvijas valsts vai kāda no tās kapitālsabiedrībām varētu izpirkt Skandināvijas telekomunikāciju milzim Telia piederošās Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu SIA Tet un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) kapitāla daļas.

Tas gan ir pretrunā ar valdības deklarāciju atvērt kapitālsabiedrības privātajiem investoriem, nevis tās mēģināt izpirkt. Vēl interesantāku šo parādību padara fakts, ka par pircēju piesakās VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), uzņēmums, kurš, pēc pieejamās informācijas, nekvalificējas, jo diez vai spēs atvēzēties 0,5 miljardiem eiro, cik varētu maksāt Telia daļas LMT un Tet. 2023. gada bilancē LVRTC naudas pozīcijā bija vērojams cipars 24,71 miljons eiro, kas ir vairāk nekā nepietiekami.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Tehnoloģiju zināšanas kļūst par kritiski svarīgu kompetenci, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju. Organizācijas aizvien biežāk cenšas piesaistīt cilvēkus, kuriem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Tieši prasmju pilnveide ir lielākais izaicinājums, jo tam nepieciešama līdzdarbošanās tehnoloģiju biznesa kopienā, sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem un nozares ekspertiem.

Pēdējos gados esam spēruši nozīmīgu soli tehnoloģiju izglītības attīstībā, viens no piemēriem ir “Riga Techgirls”. Tomēr, neskatoties uz sasniegumiem, saskaramies ar būtisku izaicinājumu – trūkst cilvēku, kuriem ir gan tehnoloģiju, gan biznesa zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas. Pirms vairākiem gadiem, viesojoties Francijā, uzzināju par starptautisko programmu “School42”, kas bija guvusi plašu atzinību un popularitāti.

Šī programma sagatavo cilvēkus darbam, sniedzot praktiskās iemaņas, un vairāk nekā 90% absolventu veido karjeru tehnoloģiju jomā. Tas mani iedvesmoja un lika aizdomāties, kādēļ Latvijā nav līdzīgas iniciatīvas? Mums nav milzīgu dabas resursu, ko eksportēt, kādreizējais plāns, būt par tranzīta valsti starp Rietumiem un Austrumiem, vairs nav aktuāls. Tāpēc svarīgs ir tikai tas, ko paši spēsim radīt, un tas, vai varēsim radīt produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

Aizvadītais gads Latvijas fintech nozarei iezīmē būtisku pāreju. No nozares, par kuru ilgstoši tika runāts nākotnes kontekstā, finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare jau šobrīd kļuvusi par izmērāmu un nozīmīgu tautsaimniecības sektoru. Šīs pārmaiņas ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas ir svarīgi ne tikai nozares dalībniekiem, bet arī politikas veidotājiem un investoriem.

Fintech nozare – no jaunuzņēmumiem līdz nobriedušam tirgus segmentam

Šobrīd Latvijā, saskaņā ar RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra “Fintech observatorijas” datiem, darbojas 127 fintech uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3600 darbinieku, rada gandrīz 370 miljonu eiro apgrozījumu un, kā rāda dati, 2024. gadā nodokļos samaksāti vairāk nekā 90 miljoni eiro. Šie rādītāji apliecina, ka fintech vairs nav tikai jaunuzņēmumu vide vai atsevišķu tehnoloģisku risinājumu kopums, bet gan stabila ekonomikas daļa ar reālu pienesumu valsts budžetam un nodarbinātībai.

Būtiski uzsvērt, ka nozare šo pozīciju nav sasniegusi pēkšņi. Fintech nozare Latvijā ir attīstījusies pakāpeniski, un šodien tā būtiski atšķiras no situācijas, kādā atradās pirms desmit gadiem. Straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos šis ir segments, ar kuru Latvijai ir pamats lepoties. To spilgti ilustrē arī investīciju platformu sektors – viens no nozīmīgākajiem nozares virzieniem –, kur Latvijā reģistrētas platformas apkalpo vairāk nekā 645 000 investoru visā Eiropā, apliecinot vietējo uzņēmumu spēju konkurēt Eiropas Savienības tirgos.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par muitas tarifiem automobiļu importam.

Tramps otrdien brīdināja, ka noteiks muitas tarifus "aptuveni 25% apmērā" automobiļu importam, bet "25% vai vairāk" pusvadītāju un farmācijas preču importam.

"Saprotamā kārtā tas veicināja Eiropas autobūvnieku akciju cenu krišanos," kas skāra tādus uzņēmumus kā "Mercedes-Benz", BMW un VW, sacīja "Scope Markets" galvenais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

Kritums bija visos Eiropas akciju tirgos, un Londonas biržā to veicināja negaidīti augsta inflācija Lielbritānijā.

Trampa draudi par tarifiem izraisīja arī autobūvnieku un pusvadītāju ražotāju akciju cenu samazināšanos Tokijas biržā, kuras indekss kritās.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas gaitā svārstījās, bet noslēdza to ar kāpumu. Indekss "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jaunam biržas slēgšanas brīža rekordam otro dienu pēc kārtas.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.jūnija numurā lasi:

Statistika

Ar sliedēm un vilcieniem jau esam vājākie Eiropā

Tēma

Līgojam un svinam ar importētu alu!

Emisijas

CO2 emisijas spiedīs mainīt zemes apsaimniekošanu

Importētājiem jārēķinās ar CO2 nodokļa maksājumiem

Augstākā izglītība

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

Viedoklis

Pusvadītāju nozares ekosistēma Latvijā

Portrets

Jānis Ešenvalds, Widen Legal Latvia vadošais partneris

Brīvdienu ceļvedis

Madara More, Wooly Organic dibinātāja, Mr.Bunny Shop un Mr.Bunny Kitchen līdzīpašniece

Latvijas Universitātes (LU) Padome pieņēma lēmumu par Banku augstskolas (BA) kā atsevišķas iestādes izveidi LU sastāvā. Īstenojot 2023.gada 23.maijā Ministru kabineta apstiprināto abu augstskolu konsolidācijas plānu, BA oficiāli pievienojās LU saimei, kļūstot par Latvijā lielākās universitātes biznesa skolu.

"Latvijas Universitāte ir Latvijā vadošā universitāte sociālajās zinātnēs, tai skaitā ekonomikā un uzņēmējdarbībā, tāpēc Banku augstskolas iekļaušanās LU ekosistēmā ir likumsakarīga. Vienlaikus tā ir iespēja LU kļūt par Baltijā vadošo spēlētāju biznesa izglītībā un Latvijas ekonomiskās transformācijas virzītājspēku," uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

BA turpmākās attīstības stratēģija paredz attīstīt BA par Baltijas mēroga biznesa skolu, veicinot studiju kvalitātes un jaunu pētniecības virzienu attīstību, kā arī piedāvāt starptautiski akreditētas studiju programmas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jomā.

"Banku augstskola ir daļa no finanšu nozares ekosistēmas, mēs sagatavojam pieprasītus un labi atalgotus vadības un finanšu nozares ekspertus. Pievienošanās Latvijas Universitātes saimei ļaus mums spert nākamo soli attīstībā un ar finanšu izglītības programmām konkurēt starptautiski, tam mums ir gan zināšanas, un tagad arī jauda," stāsta BA rektore prof. Līga Peiseniece.

Latvijas Universitātes (LU) Padome pieņēmusi lēmumu par Banku augstskolas (BA) kā atsevišķas iestādes izveidi LU sastāvā. Īstenojot 2023. gada 23. maijā Ministru kabineta apstiprināto abu augstskolu konsolidācijas plānu, BA oficiāli pievienojās LU saimei, kļūstot par Latvijā lielākās universitātes biznesa skolu.

“Latvijas Universitāte ir Latvijā vadošā universitāte sociālajās zinātnēs, tai skaitā ekonomikā un uzņēmējdarbībā, tāpēc Banku augstskolas iekļaušanās LU ekosistēmā ir likumsakarīga. Vienlaikus tā ir iespēja LU kļūt par Baltijā vadošo spēlētāju biznesa izglītībā un Latvijas ekonomiskās transformācijas virzītājspēku,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

BA turpmākās attīstības stratēģija paredz attīstīt BA par Baltijas mēroga biznesa skolu, veicinot studiju kvalitātes un jaunu pētniecības virzienu attīstību, kā arī piedāvāt starptautiski akreditētas studiju programmas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jomā.

“Banku augstskola ir daļa no finanšu nozares ekosistēmas, mēs sagatavojam pieprasītus un labi atalgotus vadības un finanšu nozares ekspertus. Pievienošanās Latvijas Universitātes saimei ļaus mums spert nākamo soli attīstībā un ar finanšu izglītības programmām konkurēt starptautiski, tam mums ir gan zināšanas, un tagad arī jauda,” stāsta BA rektore prof. Līga Peiseniece.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.