Īstermiņa ieceļošanai Lielbritānijā no 2.aprīļa visiem Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas pilsoņiem, būs vajadzīga elektroniskā ieceļošanas atļauja (ETA), aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ETA būs jākārto ikvienam neatkarīgi no vecuma. To iespējams pieteikt arī citu personu vārdā, piemēram, bērnu, vecvecāku. ETA būs vajadzīga arī tām personām, kuras Lielbritānijā ieceļo tranzītā, izņemot gadījumus, kad persona nepamet lidostas tranzīta zonu un neiziet Lielbritānijas robežkontroli.

ETA būs piesaistīta personas pasei un būs derīga divus gadus. Patlaban maksa par ETA pieteikšanu ir 12 eiro, taču no 9.aprīļa maksu paaugstinās līdz 19 eiro. Lēmumu par ETA piešķiršanu pieņems vidēji trīs darba dienu laikā.

ETA sistēma neattiecas uz personām, kurām ieceļošanai Lielbritānijā vajadzīga vīza, personām, kuras saņēmušas ilgstošas uzturēšanās atļaujas, tostarp pastāvīgās un pagaidu uzturēšanās statusu, Lielbritānijas un Īrijas pilsoņiem. Uzrādot rezidenci apliecinošu dokumentu, ETA sistēma neattiecas arī uz Īrijā, Gērnsijā, Džērsijā un Menas salā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras ieceļo Lielbritānijā no šīm teritorijām.

Daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanas un uzturēšanas uzņēmums “Civinity” ir uzsācis jaunu obligāciju emisiju ar 10% gada procentu likmi, plānojot piesaistīt līdz 25 miljoniem eiro. Tāpat paredzēta iespēja emisiju atkārtot un piesaistīt vēl tikpat lielu summu. Iegūtos līdzekļus uzņēmums plāno daļēji novirzīt citu uzņēmumu iegādei.

Uzņēmuma finanšu direktors Toms Staškūns norāda, ka līdz šī gada beigām “Civinity” plāno iegādāties vismaz pāris jaunus uzņēmumus, taču konkrētus objektus šobrīd neizpauž.

“Attiecībā uz iegādēm – mums ir vairāki varianti mūsu iegādes plānos, kas atrodas dažādās stadijās. Šobrīd vēl neesam gatavi paziņot neko konkrētu, jo vēl jāveic vairāki soļi. Bet ceram, ka līdz šī gada beigām pabeigsim vismaz pāris iegādes,” potenciālajiem investoriem sacīja “Civinity” finanšu direktors.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums, meklējot jaunus uzņēmumus iegādei, pievērš uzmanību vai nu spēcīgai vadības komandai, vai uzņēmumiem, kas var papildināt pašreizējo uzņēmuma darbību.

Latvijas izcelsmes starptautisko tehnoloģiju uzņēmumu Prinftul un Printify apvienošana ļaus ne tikai ievērojami uzlabot biznesa izaugsmes tempu, bet arī ienākt jaunos tirgus segmentos un attīstīties plašākā ģeogrāfijā, norāda Alekss Saltonstāls (Alex Saltonstall), Printful un Printify apvienotā uzņēmuma izpilddirektors.

Uzņēmumu apvienošana ir sarežģīts un dārgs process, taču lielākais ieguldījums bija nevis nauda, bet gan laiks un mūsu komandas darbs, atzīmē A. Saltonstāls. Viņš stāsta, ka apvienošanās procesam tika piesaistītas salīdzinoši nelielas komandas no abiem uzņēmumiem, kas vairāk nekā sešus mēnešus ļoti intensīvi strādāja, lai darījumu īstenotu. Šobrīd smagākais darbs jau ir paveikts un esam nonākuši finiša taisnē, lai nodrošinātu, ka abas kompānijas, kuras arī turpmāk tirgū darbosies ar Printful un Printify zīmoliem, strādātu kā vienots mehānisms, pauž A. Saltonstāls.

Kādi bija galvenie iemesli, kas motivēja Printful un Printify apvienoties?

Pēc Centrālā statistikas pārvalde (CSP) datiem, 2025. gada pirmajos piecos mēnešos Latviju apmeklēja 533 880 ārvalstu viesu - tas ir par 12,9 % vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.

Pieaug ne vien tūristu skaits, bet arī viņu uzturēšanās ilgums. Latvija arvien vairāk piesaista gan kaimiņvalstu ceļotājus, gan viesus no tālākiem tirgiem. Kopumā ārvalstu viesi pēc Latvijas bankas datiem gada pirmajos piecos mēnešos tērējuši par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

„Redzam ļoti pārliecinošu pieaugumu gan tūrisma ieņēmumos, gan ārvalstu ceļotāju aktivitātē. Īpaši izceļas mūsu kaimiņvalstis kā arī, Lielbritānija, Vācija un Īrija. Tas apliecina, ka LIAA īstenotās mārketinga kampaņas nes taustāmu rezultātu valsts ekonomikai,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datiem, tūrisma eksporta apjoms 2025. gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 493,5 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā. Pieaugums mērāms +82,9 miljonu eiro apmērā.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Ja valstī bērnu nav pietiekami daudz tāpēc, ka viņus nevar pabarot, šāda valsts beidzas iedzīvotāju trūkuma dēļ.

Tieši ar šādu Arhimēda cienīgu izsaucienu, kāds lasāms virsrakstā, varam nākt Latvijas politiķu un valdības priekšā, jo patlaban ģimene ar diviem bērniem un vienu apgādnieku pārtikai tērē vairāk nekā pusi no mājsaimniecības ienākumiem, un tas ir otrais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā.

55,7% pārtikai divu bērnu ģimenē

Eurostat piedāvā datus par izdevumiem pārtikai procentos no visiem izdevumiem ģimenei ar diviem bērniem, kurai ir viens apgādnieks un kuras apgādnieka ienākumi veido 67% no vidējiem ienākumiem valstī. Šajā kategorijā Latvija ierindojas otrajā vietā pēc Bulgārijas. Proti, Latvijā šāda ģimene pārtikai tērē 55,7% no visiem ienākumiem. Precizēsim, cik ir 67% no vidējā ieņēmuma valstī. 2024. gada 3. ceturksnī vidējā alga bruto valstī bija 1703 eiro, bet neto, aptuveni noapaļojot, – 1250 eiro. Proti, divu bērnu ģimenes apgādnieks uz rokas saņem 837,5 eiro un no šīs summas aptuveni 467 eiro iztērē pārtikai, lai pabarotu ģimeni. Par atlikušajiem 370,5 eiro šai divu bērnu ģimenei ir jāspēj samaksāt mājokļa, transporta un higiēnas izdevumus un jāspēj domāt par trešo bērnu, lai valsts kļūtu plaukstoša un nācija stipra.

Lielbritānijā aizliegtas divas modes zīmola "Zara" reklāmas, jo tajās redzamās modeles bija "neveselīgi tievas", pavēstīja Lielbritānijas Reklāmas standartu pārvalde (ASA).

"Bezatbildīgās" reklāmas vairs nedrīkst parādīties pašreizējā formā, un uzņēmumam "Zara" ir jānodrošina, lai visi tā attēli būtu "atbildīgi sagatavoti", norādīja ASA.

Zīmols pārmetumus izsaukušās reklāmas noņēmis, bet arī norāda, ka modelēm bijis medicīnisks apliecinājums, kas liecina, ka fotogrāfiju uzņemšanas laikā viņas bijušas veselas.

Abas aizliegtās reklāmas iepriekš bija redzamas "Zara" lietotnē un tīmekļa vietnē.

"Zara" informēja ASA, ka neviens no attēliem nav ticis modificēts, izņemot "pavisam nelielas apgaismojuma un krāsu izmaiņas".

Lielbritānijā šogad jau tika aizliegtas citu mazumtirgotāju reklāmas, jo modeles bija pārāk tievas.

Jūlijā tika aizliegta uzņēmuma "Marks & Spencer" reklāma, jo modele šķita "neveselīgi tieva".

Ēku uzturēšanas pakalpojumu un inženiertehnisko risinājumu grupa Civinity un kopdzīvošanas tīkla veidotājs un pārvaldītājs Baltijā Youston Living paziņojuši par stratēģisku partnerību attīstībai Eiropas pilsētās.

Uzņēmumi noslēguši līgumu, saskaņā ar kuru Civinity grupas uzņēmums Civinity Solutions (kas sniedz komerciālo un dzīvojamo ēku uzturēšanas pakalpojumus) uzturēs visus Youston Living pārvaldītos apartamentus, kas darbojas pēc koplietošanas principa, Lietuvā un Latvijā.

Civinity kopš 2021. gada sniedz uzturēšanas pakalpojumus visām Youston Living ēkām Lietuvā, bet šogad sāks tos sniegt Latvijā.

Abi uzņēmumi darbojas līdzīgos ģeogrāfiskajos tirgos un ir līderi savos sektoros. Šī partnerība ne tikai stiprinās to pozīcijas Baltijas valstīs, bet arī pavērs jaunas attīstības iespējas Eiropā.

Youston Living jau pārvalda modernus kopdzīvošanas (angl. co-living) apartamentus Viļņā un Prāgā, bet šī gada augustā jau uzsāka darbību Rīgā. Paplašināšanās notiek arī Londonā, kur jau sākta iegādātās ēkas rekonstrukcija. Nākamajā gadā Youston Living pārvaldīs vairāk nekā 1000 dzīvokļu portfeli, kura vērtība pārsniedz vairāk nekā 100 milj. eiro.

Lielbritānijā bāzētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Revolut Group" sāks piedāvāt mobilo sakaru pakalpojumus kā virtuālais operators.

Uzņēmumā telekanālam "Euronews" norādīja, ka šie pakalpojumi šogad sākotnēji tiks piedāvāti Lielbritānijā un Vācijā, bet vēlāk arī citos tirgos.

"Revolut Group" skaidro, ka klientiem būs piekļuve neierobežotiem zvaniem, īsziņām un mobilajiem datiem savā valstī, un viņi varēs saņemt telefona numuru bez fiksētām līgumsaistībām.

"Revolut Group" darbosies kā virtuālā mobilo sakaru tīkla operators, nevis kā mobilo sakaru tīkla operators, kas nozīmē, ka tas nomās tīkla jaudas no mobilo sakaru operatoriem.

Uzņēmums šobrīd vēl neatklāj šos partnerus, taču norāda, ka daži no tiem darbojas vairākos tirgos.

Lielbritānijā reģistrētā komersanta "Kaspianlab LP" pārstāvji Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pārsūdzējuši prokuratūras lēmumu, ar kuru tā noraidījusi pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atjaunot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Ar ELT 2022.gada 4.jūlija lēmumu nolemts atzīt Lielbritānijā reģistrētās sabiedrības "Kaspianlab LP" arestētos naudas līdzekļus 28 015 815 eiro, kas atrodas likvidējamās AS "ABLV Bank" kontā, un garantēto atlīdzību 100 000 eiro - par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēt to un ieskaitīt valsts budžetā. Šis tiesas lēmums stājies spēkā 2023.gada 21.aprīlī.

Šogad 4.augustā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Jānis Baumanis nolēma noraidīt ar mantu saistītās personas "Kaspianlab LP" pārstāvja, advokāta Oskara Rodes pieteikumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.14.augustā ELT saņemta Rodes sūdzība par prokurora Baumaņa 4.augusta lēmumu. ELT sūdzību rakstveida procesā skatīs 14.novembrī, un šajā dienā arī būs pieejams tiesas nolēmums.

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Akciju cenas piektdien pārsvarā kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, tirgiem gaidot ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunas nedēļas nogalē.

"Ja piektdien kādreiz bijusi nogaidoša attieksme, tas bija šis gadījums. To visu nosaka mūsu uztvere par to, kā notiek tirdzniecības karš," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

ASV un Ķīnas pārstāvju tikšanās ir paredzēta nedēļas nogalē Šveicē. Analītiķi negaida lūzumu, bet cer uz deeskalāciju tirdzniecības karā.

Neilgi pirms Šveicē paredzētajām tirdzniecības sarunām ASV prezidents Donalds Tramps piektdien pieļāva iespējamību, ka Ķīnai noteiktie muitas tarifi varētu tikt samazināti līdz 80%.

Aprīlī stājās spēkā ASV muitas tarifi, kas daudzām Ķīnā ražotām precēm ir sasnieguši 145%, savukārt Pekina ir atbildējusi ar jaunām nodevām 125% apmērā importam no ASV.

ASV prezidents Donalds Tramps un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdienas vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

"Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem," sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu.

"Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos," teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka Eiropas Savienības (ES) eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

Ģimeņu institūta stiprināšanai Latvijā viens no risinājumiem varētu būt Eiropas ekonomiski spēcīgākajās valstīs sekmīgi strādājošais modelis, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir ģimene, nevis katrs tās loceklis atsevišķi.

«Eiropā pastāv divas atšķirīgas pieejas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu apmēru un deklarāciju iesniegšanu, jo daļā valstu ģimene tiek uztverts kā vienots viens maksātājs, kamēr Latvijā un pamatā visās Austrumeiropas valstīs tieši pretēji — maksātājs un deklarācijas aizpildītājs ir ikviena fiziskā persona,» skaidro ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda uz kādu paradosālu dalījumu, proti, ģimeme kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un līdz ar to arī deklarācijas iesiedzējs ir ieviesta ekonomiski spēcīgākajās Eiropas valstīs — Vācijā, Francijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā, saukārt nosacīti ekonomiski ne tik jaudīgās valstis, kā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, kā arī Grieķija, Spānijā un Portugālē darbojas individuālā — ikviena cilvēka – aplikšanas sistēma. «Izņēmums ir tikai Lielbritānija un Somija, kurā tāpat kā Baltijā un visā Austrumeiropā nav ieviesta sistēma, kad ģimene ir kā vienots iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs,» uz jautājumu par iņēmumiem, atbild J. Taukačs.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" pērn strādāja ar 0,56 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 56% mazāk nekā 2023.gadā, kad uzņēmuma tīrie zaudējumi bija 1,26 miljoni eiro, piektdien paziņoja kompānija.

Kompānijas ieņēmumi pērn salīdzinājumā ar 2023.gadu pieauga par 7,4% līdz 141,4 miljonam eiro,

"Omniva" norādīja, ka uzņēmuma izaugsme turpinās, neskatoties uz problemātisko ekonomikas vidi Baltijas reģionā. "Omniva" rezultāti skaidri atspoguļo vispārējās tirgus tendences - pieaug sūtījumu pakalpojumu apmērs, kamēr pasta pakalpojumu apmērs samazinās, norādīja uzņēmums.

Kopumā "Omniva" pērn piegādāja vairāk nekā 45 miljonus sūtījumu, kas ir par 19% vairāk nekā 2023.gadā. Pakomātu un kurjersūtījumu apjoms Igaunijā palielinājās par 8%, Latvijā - par 23% un Lietuvā - par 2%.

"Omniva" valdes priekšsēdētājs Marti Kuldma pauda prieku par uzņēmuma sniegumu, piebilstot, ka pērn uzņēmums koncentrējās uz "loģistikas infrastruktūras paplašināšanu, darbības efektivitātes uzlabošanu, jaunu pakalpojumu attīstīšanu un starptautiskās izaugsmes veicināšanu".

Lielbritānijas valdībai tiecoties samazināt izdevumus un "radikāli reformēt valsti", tūkstošiem civildienesta ierēdņu tiks pārcelti no Londonas uz citām vietām.

Saskaņā ar trešdien paziņotiem plāniem valdība samazinās Londonā strādājošo civildienesta ierēdņu skaitu par 12 tūkstošiem, pārceļot viņu darbavietas uz vairākiem jauniem reģionāliem "kampusiem".

Šo pārmaiņu dēļ tiks slēgtas 11 valdības biroju ēkas Londonā, lai līdz 2032.gadam ietaupītu 94 miljonus britu mārciņu (112 miljonus eiro) gadā.

Valdība "pārceļ lielāku daļu lēmumu pieņemšanas no Vaitholas, pietuvinot to kopienām visā Lielbritānijā", sacīja Lankasteras hercogistes kanclers Pets Makfadens.

Ir gaidāms, ka valdības departamenti iesniegs plānus par personāla pārcelšanu izdevumu pārskatīšanas ietvaros, kuru paredzēts pabeigt līdz 11.jūnijam.

Saskaņā ar šo ieceri tiks izveidoti divi jauni "kampusi". Viens no tiem fokusēsies uz digitālām inovācijām un atradīsies Mančestrā, bet otrs fokusēsies uz enerģētiku un atradīsies Skotijas pilsētā Aberdīnā.

Gaļas pārstrādātājs SIA "Forevers" pagājušajā gadā attīstībā investējis 1,6 miljonus eiro, informē uzņēmuma vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans.

Domājot par ilgtermiņa attīstību, uzņēmums 2024.gadā investēja inovācijās ražošanas procesu un uzņēmuma tirdzniecības tīkla "Forevers" darbības uzlabošanā. Tika īstenots saules paneļu uzstādīšanas projekts, kas ļauj daļēji optimizēt ar energoresursiem saistītās ražošanas izmaksas.

"Attīstībā pēdējos piecos gados investēti 7,45 miljoni eiro, galvenokārt tam novirzot uzņēmuma peļņu. Mums ir ambiciozi attīstības plāni, tāpēc arī nākamajos gados plānojam turpināt sākto investīciju programmu, ieguldot apjomīgus līdzekļus tehnoloģiskajos risinājumos un jaunu produktu izstrādē, lai vēl vairāk stiprinātu uzņēmuma pozīcijas vietējā tirgū un attīstītos eksportā," norāda A.Ždans.

Klimata neitralitātes mērķi un Eiropas Zaļais kurss veicina uzņēmumu un sabiedrības pieaugošās prasības pēc drošākiem un ilgāk kalpojošiem produktiem. Pēdējos gados būtiski mainās tirgus pieprasījums industriālajās nozarēs. Kompozītmateriāli šajā kontekstā iegūst arvien būtiskāku stratēģisku nozīmi, nodrošinot risinājumus infrastruktūras, būvniecības, transporta, jūrniecības, enerģētikas un akvakultūras nozarēs.

Latvijā ražotie kompozītmateriālu risinājumi ir vērā ņemams eksporta virziens. Galvenie sadarbības partneri ir Skandināvija, Lielbritānija un citas Eiropas valstis. Tas apliecina, ka vietējo uzņēmumu piedāvājums ir konkurētspējīgs un novērtēts tirgos ar augstām kvalitātes prasībām. Eiropas kompozītmateriālu tirgus 2022. gadā sasniedza aptuveni 2,8 miljonu tonnu apjomu un 6,7 miljardu eiro vērtību, un pieprasījums pēc ilgtspējīgiem risinājumiem turpina augt. Ārvalstu partneri novērtē Latvijas spēju nodrošināt risinājumus, kas atbilst starptautiskiem standartiem, vienlaikus saglabājot pievilcīgu cenu un augstu precizitāti.

Tomēr nozarei nākas saskarties ar izaicinājumiem, un viens no redzamākajiem ir speciālistu pieejamība. Trūkst gan jaunu inženieru ar tehnisku izglītību, gan pieredzējušu praktiķu, kas pārzina kompozītmateriālu ražošanu. Lai to risinātu, jau šobrīd ir jārod risinājumi ciešākai sadarbībai starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm un valsts politikas veidotājiem. Iesaistītajām pusēm ir pastiprināti jādomā par jauno speciālistu sagatavošanu. Bet ne mazāka loma ir esošo darbinieku kvalifikācijas celšanai un lojālu darbinieku piesaistei, kas ir jau nozares atbildība.

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Par ražotnes veidošanu Latvijā paziņojis uzņēmums “Frankenburg Technologies”, kurš uzsāks tuvas darbības rādiusa zeme - gaiss tipa raķešu ražošanu, aizsardzības spēju stiprināšanai.

Igaunijas uzņēmums jau ir noslēdzis pētniecības un izstrādes līgumu ar Latvijas Aizsardzības ministriju, kas paver sadarbības iespējas ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

“Aizsardzības nozare šobrīd ir viena no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritātēm. Tādēļ ar šīs nozares uzņēmumiem strādājam proaktīvi un šobrīd mums ir vairāki šīs nozares projekti, kuri stiprinās Latvijas aizsardzības nozari. Būtiski, ka aizsardzības nozarei ir ļoti augsts eksporta potenciāls, jo pieprasījums daudzās jomās ir lielāks nekā piedāvājums,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

"Frankenburg Technologies" ir pieņēmis stratēģisku lēmumu Latvijā attīstīt ne tikai ražošanu, bet arī pētniecības un attīstības (R&D) centru. Uzņēmums specializējas inovatīvu un izmaksu ziņā pieejamu pretgaisa aizsardzības sistēmu, tostarp raķešu tehnoloģiju, izstrādē. "Frankenburg Technologies" piedāvātie risinājumi īpaši orientēti uz dažāda tipa bezpilota lidaparātu neitralizāciju, tai skaitā pret Krievijas izmantotajiem Shahed droniem. Pirmais uzņēmuma produkts ir maza izmēra un darbības rādiusa zeme – gaiss tipa raķetes, kuras distancē līdz 2 km varēs efektīvi cīnīties pret dažāda tipa bezpilota lidaparātiem. Šobrīd uzņēmumam ir pārstāvniecības Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā un Lielbritānijā un pirmā produkta testēšana tuvojas noslēgumam, lai varētu uzsākt jau rūpniecisko ražošanu. Raķešu sistēmas "Frankenburg Missile Mark 1" izmēģinājumi tuvākajā laikā plānoti arī Ukrainā, kur šīs sistēmas varēs pārbaudīt kaujas apstākļos.

Lielbritānijā bāzētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Revolut Group" izveidos modeli ar divām pārvaldības bāzēm un atvērs jaunu biroju Parīzē pakalpojumu sniegšanai Rietumeiropā.

"Revolut Group" paziņojumā norādīts, ka Lietuva joprojām būs nozīmīga bāze uzņēmuma izaugsmes veicināšanai Eiropā, un jaunais pārvaldības modelis neietekmēs tā darbību Lietuvā, jo klienti vairākās Rietumeiropas valstīs tiks apkalpoti no Francijas.

Līdzko "Revolut Group" iegūs bankas licenci Francijā, uzņēmums sāks klientu apkalpošanu šajā valstī, bet vēlāk filiāles tiks izveidotas Īrijā, Vācijā, Portugālē, Spānijā un Itālijā. Savukārt no Lietuvas uzņēmums turpinās apkalpot klientus pārējās 24 Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Pašlaik Lietuvā reģistrētā "Revolut Bank" darbojas visās 30 Eiropas ekonomiskās zonas valstīs.

"Revolut Group" šobrīd ir vairāk nekā 55 miljoni klientu, bet tuvākajos gados to skaitu paredzēts palielināt virs 100 miljoniem.

Lielbritānijā bāzētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Revolut Group" otrdien paziņoja, ka piecos gados investēs 13 miljardus dolāru darbības izvēršanai pasaulē, tādējādi cenšoties konkurēt ar tradicionālajām bankām.

Uzņēmums līdz 2030.gadam plāno dubultot savu darbaspēku, radot 10 000 jaunu darbavietu, kā arī izvērst darbību vairāk nekā 30 jaunos tirgos.

Tāpat "Revolut Group" apņēmies līdz 2027.gadam sasniegt 100 miljonus klientu.

Saistībā ar darbības izvēršanu uzņēmums tuvākajos mēnešos cer iegūt bankas licenci Meksikā, kā arī plāno sākt pakalpojumu sniegšanu Indijā un Dienvidāfrikā.

"Revolut Group" arī vēlas iegūt bankas licenci ASV, taču uzņēmums vēl nav izlēmis, vai plāno iegūt savu licenci vai iegādāties kādu vietēju banku, kurai jau licence piešķirta.

Kā ziņots, "Revolut Group" pērn strādāja ar 934 miljonu eiro tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 395 miljonu eiro peļņu gadu iepriekš.

"Bigbank" piešķīrusi 5,3 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītājam "Kaita Group", lai finansētu topošās kopdzīvošanas telpas jauniešiem "Youston" Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Projektu īsteno nekustamā īpašuma attīstītājs “KAITA Group”, kas līdzīgus kompleksus jau ir izveidojis Prāgā un Viļņā, bet tapšanas procesā ir nams Londonas centrā. Kopumā uzņēmums “Youston” projektos ir ieguldījis 95 miljonus eiro.

“Iespējams, “co-living” jeb kopdzīvošana varētu raisīt asociācijas ar kopmītnēm, taču šis koncepts ir krietni attīstītāks, jo tā pamatā ir dalīšanās ekonomikas pieeja – resursi tiek efektīvāk izmantoti, samazinot nepieciešamību pēc privātām telpām, kas ikdienā netiek aktīvi lietotas. Tā mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti, piedāvājot koplietojamas dzīvojamās telpas, kas veicina socializāciju un rada kopienas sajūtu cilvēkiem no visas pasaules,” saka “Bigbank” Latvijas filiāles korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

Eiropas Savienība (ES) sākusi darbu pie jaunas, jau septiņpadsmitās, sankciju paketes pret Krieviju, vēsta izdevums "EUobserver", atsaucoties uz avotiem.

Darbs ir sācies, bet tas ir ļoti agrīnā stadijā, "EUobserver" sacīja ES diplomāts.

Sankciju priekšlikumi gaidāmi vasaras sākumā, norādīja avots.

Cits diplomāts pauda šaubas par jebkādiem termiņiem.

"Mums jāredz, kā attīstīsies [miera] sarunas starp ASV, Krieviju un Ukrainu," sacīja avots.

Dienu iepriekš Francija, Lielbritānija un citas valstis, kas ietilpst tā dēvētajā labās gribas koalīcijā, paziņoja, ka šobrīd ir pāragri mīkstināt vai atcelt Krievijai noteiktās sankcijas.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc aptuveni 30 valstu pārstāvju tikšanās Parīzē 27.martā sacīja, ka sabiedrotie, gluži pretēji, apsprieduši iespēju pastiprināt sankcijas, jo īpaši pret Krievijas "ēnu flotes" kuģiem.