Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Latvijas pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks”, turpinot uzņēmumu grupas izaugsmi, ir vienojies par stratēģisko partnerību ar vienu no vadošajiem Eiropas graudaugu pārstrādes uzņēmumiem “H. & J. Brüggen KG”.

Lai veicinātu Latvijā ražotu augstas kvalitātes produktu eksportu, “H. & J. Brüggen KG” caur savu meitas sabiedrību kļūs par “Dobeles dzirnavnieka” meitas uzņēmuma AS “Rīgas dzirnavnieks” 50% daļu īpašnieku. Kopuzņēmuma izveidošana ļaus kāpināt graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā un veicinās “Rīgas dzirnavnieka” ražoto produktu konkurētspēju globālajā tirgū.

Uzņēmumu darījums iekļauj tikai auzu graudu pārstrādi.

““H. & J. Brüggen KG” ir spēcīgs, pasaules tirgū labi zināms zīmols, ar ko mums ir veiksmīga sadarbība vairāku gadu garumā, nodrošinot viņiem Dobelē ražotu auzu pārslu un citu graudaugu produktu piegādes. Kopuzņēmuma izveidošana stiprinās abu uzņēmumu sadarbību, veicinot “Rīgas dzirnavnieka” ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošinot stabilus graudaugu pārstrādes apjomus Latvijā,” komentē Kristaps Amsils, AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs.

Lietuva plāno izveidot trīs ar aizsardzības nozari saistītus klasterus, atvērt militāro mācību poligonus, lai pārbaudītu to produktus, un izveidot jaunu riska kapitāla fondu aizsardzības nozares atbalstam, piektdien paziņoja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Princips ir vienkāršs - ražot Lietuvā to, ko var," viņa sacīja preses konferencē Viļņas Militārajā akadēmijā.

Ministre teica, ka Lietuva vispirms plāno saražot nepieciešamo daudzumu kritiskās munīcijas.

"Mēs esam spējīgi šeit ražot prettanku mīnas un cita veida mīnas," viņa sacīja.

Šakaliene arī informēja par trim plānotajiem kritiskās aizsardzības rūpniecības klasteriem.

"Pirmais ir munīcijas un sprāgstvielu klasteris. Mērķis ir Lietuvā izveidot integrētu sprāgstvielu un sprāgstvielu piegādes ķēdi, kas ļautu mums patstāvīgi apgādāt Lietuvas bruņotos spēkus un mūsu sabiedrotos ar kritiski svarīgu liela un vidēja kalibra munīciju, mīnām un citām sprāgstvielām," viņa klāstīja.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padome ceturtdien nolēma līdz 20.februārim atlikt jautājumu par nepieciešamo finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā kopuzņēmuma izdevumu segšanai, aģentūru LETA informēja "RB Rail" pārstāvji.

Ceturtdien Viļņā notikušajā "RB Rail" padomes kārtējā sēdē tika apstiprināta apņemšanās īstenot "Rail Baltica" projektu Latvijā, vienlaikus uzsverot būtisko progresu izmaksu samazināšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Kā norādīja "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Arenijs Jackus, mērķis ir nodrošināt atbildīgu finanšu pārvaldību un izvairīties no izmaksu rašanās bez nodrošināta finansējuma. Viņš ticot, ka Latvija ir drošs un uzticams partneris, kas pildīs savas starptautiskās vienošanās.

Saskaņā ar projekta vadības līgumu "RB Rail" ir ieviesusi pārskatītu projekta vadības struktūru un pabeigusi restrukturizācijas procesu. Šie centieni rezultējušies kopējos ietaupījumos 15% apmērā, bet personāla izmaksas pēc 2024.gada reorganizācijas samazinājušās par 16%.

Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīties militārajā industrijā, norāda uzņēmējs Niks Jansons, kurš šo tēmu no dažādiem aspektiem izpētījis biznesa kanālā “BlackBox Business”.

“BlackBox Business” ir vietējo uzņēmēju Nika Jansona un Matīsa Ansviesuļa radīts kanāls, kur abi eksperti video formātā vēsta par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā. “BlackBox” radītais saturs ir pieejams video straumēšanas vietnē “YouTube” un tas veidots angļu valodā - ar mērķi uzrunāt ne tikai latviešu uzņēmējus, bet pirmo reizi Latvijas podkāstu vēsturē iekarot arī ārzemju auditorijas uzticību. Šobrīd Niks Jansons “YouTube” jau attīstījis spēcīgu biznesa satura kanālu latviešu valodā, kur populārāko video skatījumu skaits strauji tuvojas jau 100 tūkstošiem. “BlackBox” plānots kā šī kanāla paplašinājums - gan satura, gan valodas ziņā.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājas no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.

Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Kā katastrofālu lēmumu raksturoja starptautiskā organizācija "Amnesty International", savukārt "Human Rights Watch" pauda par to satraukumu. Abas starptautiskās organizācijas brīdināja, ka atteikšanās no kasešu munīcijas aizlieguma apdraud civiliedzīvotāju dzīvības.

Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008.gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma.

Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē pirmdien apstiprinājuši ES 16.sankciju kārtu pret Krieviju.

Sankcijas oficiāli pieņemtas dienā, kad aprit trīs gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju cita starpā vērsta pret tādiem svarīgiem ekonomikas sektoriem kā enerģētika, tirdzniecība, transports, infrastruktūra un finanšu pakalpojumi.

Tā vērsta arī pret Krievijas "ēnu floti", kas tiek izmantota, lai apietu Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas tirdzniecībai. Sankcijas piemērotas vēl 74 "ēnu flotes" kuģiem, un tādējādi kopumā sankcijām pakļauti jau 153 kuģi.

Eksporta ierobežojumi uzlikti 53 jauniem uzņēmumiem, kas atbalsts Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu vai ir iesaistīti iepriekš noteikto sankciju apiešanā. Starp tiem ir 34 uzņēmumi, kas neatrodas Krievijā, bet citās valstīs.

Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.

Tostarp nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma daļa 2024.gadā būtu divi miljoni eiro, 2025.gadā - 17,1 miljons eiro, 2026.gadā - 24,2 miljoni eiro, 2027.gadā - 12,8 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 4,9 miljoni eiro.

Savukārt PVN nomaksai nepieciešamā summa 2024.gadā ir 2,5 miljoni eiro, 2025.gadā - 21,5 miljoni eiro, 2026.gadā - 30,6 miljoni eiro, 2027.gadā - 16,1 miljons eiro, bet 2028.gadā - 6,2 miljoni eiro.

Tāpat, ņemot vērā, ka daļai aktivitāšu tika samazināts finansējums vai tās tika noraidītas, ir nepieciešams palielināt valsts budžeta līdzfinansējuma daļu par 33 791 985 eiro, kas nepieciešami būvuzraudzības un citu ar būvdarbiem saistīto aktivitāšu veikšanai. Papildus PVN apmaksai nepieciešamā summa 6 386 685 eiro.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Lietuvai kopuzņēmumā ar Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumu "Rheinmetall", kas būvēs artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajona Baisogalā, piederēs 49% akciju, savukārt "Rheinmetall" piederēs 51% akciju, aģentūrai BNS uzzināja no vairākiem avotiem.

Lietuvas daļa tiks sadalīta starp diviem uzņēmumiem - investīciju pārvaldības uzņēmums "Epso-G Invest", ko nesen izveidoja valsts enerģētikas grupa "Epso-G", būs 48% akciju īpašnieks, bet atlikušais 1% akciju piederēs Lietuvas valstij piederošajai munīcijas rūpnīcai "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG), pastāstīja avoti.

Saskaņā ar avotu sniegto informāciju "Epso-G" valde pieņems lēmumu par ieguldījumu kopuzņēmumā un oficiāli paziņos par to šomēnes. Līdz tam nav paredzēts oficiāli publiskot nekādu informāciju.

Pēc BNS rīcībā esošās informācijas, GGG vēl nav pietiekami finansiāli spēcīga, lai izveidotu kopuzņēmumu ar "Rheinmetall", bet tā varētu pārņemt "Epso-G Invest" daļu piecu līdz sešu gadu laikā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa un ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus ierosinājuši mazināt Eiropas valstu atkarību no Savienotajām Valstīm stratēģiski svarīgās kara tehnikas nodrošināšanā un noteikt par prioritāti tās iegādi no Eiropas ražotājiem, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais priekšlikuma projekts.

Dokumentā brīdināts, ka ASV var nolemt apturēt galveno komponentu pieejamību militāro operatīvo spēju nodrošināšanai vai ierobežot to izmantošanu. Vienīgais veids, kā pārvarēt šādu atkarību, ir attīstīt nepieciešamās spējas caur kopīgiem Eiropas aizsardzības projektiem, norādīts dokumentā.

Šo iniciatīvu lielā mērā ierosinājis karš Ukrainā un ASV politikas maiņa attiecībā uz Ukrainu. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija uz laiku apturēja ieroču piegādes Ukrainai un dalīšanos ar izlūkošanas informāciju, lai izdarītu spiedienu uz Kijivu.

Trampa politika raisījusi bažas, ka ASV kādu dienu varētu līdzīgi izrīkoties arī ar Eiropas valstīm un apturēt vai ierobežot Eiropas valstu iespējas izmantot ieroču sistēmas, ko ASV piegādājušas NATO partnerēm.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), aizstājot ārlietu ministri, valdības sēdē, norādīja, ka ĀM lūgusi šim jautājumam noteikt steidzamību un iekļaut to 27.marta Saeimas sēdē kā pirmo jautājumu.

Par izstāšanos no konvencijas gala lēmumu pieņems Saeima. Valsts kanceleja sagatavos likumprojektu iesniegšanai parlamentā.

Plānots, ka Latvija no konvencijas izstāsies sinhroni ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM skaidro, ka šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Saeima 16.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Likumprojektu skatīja steidzamības kārtā divos lasījumos.

Par izstāšanos balsoja 66 deputāti, bet pret balsoja 14 deputāti no frakcijām "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā".

Atturējās divi deputāti - Juris Jakovins (ZZS) un Edgars Zelderis, bet nebalsoja trīs deputāti - Amils Saļimovs ("Stabilitātei"), Māris Sprindžuks (AS) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Iecerēts, ka Ārlietu ministrija (ĀM) koordinēs ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām izstāšanās dokumentu iesniegšanu Konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Eiropas Savienība (ES) pirmo reizi finansējusi dalībvalstu kopīgu ieroču, raķešu un munīcijas iepirkumu, no kura daļa tiks nosūtīta Ukrainai, ceturtdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Pateicoties īpašam finanšu instrumentam, ES jau ir finansējusi ieroču iepirkumus, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties karā pret Krieviju, taču tas darīts ārpus ES budžeta.

"Šī ir pirmā reize, kad mēs izmantojam ES budžetu, lai atbalstītu dalībvalstis, kopīgi iepērkot aizsardzības produkciju," norādīja EK priekšsēdētājas vietniece Margrēte Vestagere.

ES ieguldījusi 300 miljonus eiro, lai atbalstītu dalībvalstu grupas, kurās ietilptu līdz deviņām valstīm, pretgaisa aizsardzības sistēmu, bruņutehnikas un artilērijas munīcijas iegādē, paziņoja EK.

"Svarīgi, ka izvēlētie projekti arī palielinās mūsu atbalstu Ukrainai, nodrošinot papildu kara tehniku," sacīja Vestagere.

Lietuvā tiesai nodota lieta par lielveikala "IKEA" dedzināšanu Viļņā, kurā apsūdzēts nozieguma brīdī nepilngadīgs Ukrainas pilsonis, kuru bija savervējuši Krievijas specdienesti, pirmdien paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

"Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, kas bija iesaistīts ļaunprātīgajā "IKEA" dedzināšanā, un, ka tie bija jaunieši, kas nav sasnieguši 20 gadu vecumu. Viens no viņiem, kuram būs jāstājas tiesas priekšā, tobrīd bija nepilngadīgs. Abi likumpārkāpēji ir Ukrainas pilsoņi," pirmdien žurnālistiem teica prokurors Artūrs Urbelis.

Nepilngadīgais Ukrainas pilsonis "rīkojās Krievijas militāro struktūru un drošības dienestu interesēs", apliecināja prokurors.

Urbelis teica, ka jaunietis, kurš nozieguma brīdī bija nepilngadīgs, tiks tiesāts Lietuvā, bet otrs jaunietis tiks izdots Polijai.

Viņš bija "organizētā teroristu grupā, kas iepriekš tika izveidota nolūkā pastrādāt teroristiskus noziegumus Lietuvā un Latvijā kopā ar citām personām, pret kurām tiek veiktas atsevišķas pirmstiesas izmeklēšanas", paskaidroja prokurors, piebilstot, ka uzbrukums "IKEA" tika plānots vairākus mēnešus.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padomes priekšsēdētāja amatā ikgadējās rotācijas kārtībā iecelts Arēnijs Jackus, liecina "RB Rail" publiskotā informācija.

"RB Rail" padomi veido seši locekļi, kurus ievēlē uz trim gadiem. Katrs akcionārs - Igaunija, Latvija un Lietuva - izvirza divus kandidātus, kurus apstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāru līgums nosaka, ka padomes priekšsēdētāja amatu katru gadu rotācijas kārtībā ieņem kopuzņēmuma pārstāvis no citas valsts.

"RB Rail" padomē līdz ar Jackus turpina strādāt Ģirts Rūda, Keits Kasemets, Sandors Līve, Arnis Kākulis un Romass Šveds. Pagājušajā gadā padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Līve.

"RB Rail" informē, ka Jackus patlaban ieņem "Rail Baltic" Lietuva vadītāja amatu "LTG". Lietuvas Satiksmes ministrijā (SM) viņš sācis strādāt no 1997.gada, kur ieņēma direktora amatu dažādos SM stratēģiskajos departamentos, kas atbildīgi par stratēģisko plānošanu un finansēm, Eiropas Savienības (ES) investīciju administrēšanu un projektu ieviešanu, kā arī starptautiskajām attiecībām un ES lietām.

Latvijas aizsardzības tehnoloģiju nozarē tapis jauns, unikāls risinājums: praktiskos testus karadarbībā Donbasā, Ukrainā, uzsākusi Latvijas jaunuzņēmuma Natrix izstrādātā bezpilota sauszemes platforma – universāla modulāra platforma, kuru var faktiski neierobežoti dažādos veidos adaptēt konkrētam pielietojumam.

Šobrīd Natrix platformas galvenie uzdevumi ir munīcijas un pārtikas piegāde uz frontes līniju un ievainoto un bojāgājušo evakuācija atceļā no tās, būtiski mazinot bojāejas risku glābējiem, kuri līdz šim ievainotos centās izvest no frontes līnijas pašu spēkiem.

Natrix sauszemes platformas dizains un koncepts ir veidots tā, lai aizstātu cilvēkus jebkurā situācijā, kad pastāv liels bojāejas risks. Šobrīd tā sniedz galvenokārt loģistikas atbalstu, taču jau tuvākajā nākotnē platformu paredzēts pielāgot arī atmīnēšanas iekārtu, ieroču sistēmu, pārvietojamo sakaru bāzes staciju un pretdronu sistēmu integrēšanai, lai sniegtu kaujas atbalstu Ukrainas armijas karavīriem.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

ASV prezidents Džo Baidens paziņojis par gandrīz 2,5 miljardus dolāru lielu militāro palīdzību Ukrainai.

"Šodien ar lepnumu paziņoju par gandrīz 2,5 miljardus dolāru lielu drošības palīdzību Ukrainai, jo Ukrainas tauta turpina aizstāvēt savu neatkarību un brīvību no Krievijas agresijas," teikts Baidena paziņojumā.

Pēc ASV prezidenta teiktā, daļa līdzekļu tiks piešķirta Ukrainas drošības palīdzības iniciatīvas (USAI) ietvaros.

Palīdzība ietvers gan steidzamas kaujas laukā nepieciešamo ieroču piegādes, gan ilgtermiņa pretgaisa aizsardzības sistēmu, artilērijas un citu svarīgu ieroču piegādes.

"Aizsardzības ministrija pašlaik atrodas simtiem tūkstošu artilērijas lādiņu, tūkstošiem raķešu un simtiem bruņumašīnu piegādes procesā, kas stiprinās Ukrainas pozīcijas pirms ziemas. Pēc maniem norādījumiem ASV turpinās nenogurstoši strādāt, lai stiprinātu Ukrainas pozīcijas šajā karā visu atlikušo mana pilnvaru laiku," piebilda Baidens.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.