Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail parakstījuši aktu par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu Rail Baltica pamattrasē.

Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā sākas dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts posmos - kopumā 11 būvatļaujās. Šodien parakstīti akti par būvdarbu uzsākšanu pirmajās četrās būvatļaujās, kas iekļauj tādus darbus kā teritorijas nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār Iecavas upi būvniecību. Tāpat tiek turpināts darbs pie projekta izmaksu optimizācijas.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis: "Parakstot šo dokumentu, noslēdzas apjomīgi un laikietilpīgi priekšdarbi, kas "sagatavoja augsni", lai varam "iedurt lāpstu zemē" un sākt liela apjoma būvdarbus - Rail Baltica pamattrases izbūvi. Mēs apņēmīgi virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā: ir pieejami dienvidu posma izbūvei nepieciešamie nekustamie īpašumi, pieejams finansējums pirmajiem 45 kilometriem trases. Nupat Eiropas Komisijas piešķirtie 153.3 miljoni eiro Rail Baltica projektam Latvijā ļaus virzīties tālāk pamattrases izbūvē."

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā pie Iecavas turpinās zemes darbi un iekšējās infrastruktūras izbūve, informēja "Rail Baltica" pamattrases būvnieka "E.R.B. Rail JV" pārstāvji.

Būvnieki uzsver, ka Iecavas objekts ir pirmais aktīvais lielapjoma būvniecības posms "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā.

Patlaban teritorijā tiek izbūvēti vairāk nekā divi kilometri iekšējo piekļuves ceļu, kā arī notiek augsnes virskārtas noņemšana zonā, kur paredzēta pastāvīgā "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta dienvidu reģionālā biroja ēka. Otrs apkopes punkts paredzēts Skultē, pamattrases ziemeļu daļā.

Tāpat vienam no galvenajiem piekļuves ceļiem patlaban tiek veikti uzbēruma darbi un ieklāta salaizsardzības kārta, bet citā piekļuves posmā darbi ir pabeigti, informē būvnieks.

Vienlaikus pēc "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiktajiem pamattrases un infrastruktūras apkopes punkta teritorijas atmežošanas darbiem pamattrases būvnieks ir veicis koku un krūmu attīrīšanu 13 000 kvadrātmetru platībā. Vienlaikus līdz šim būvlaukumā likvidēti celmi aptuveni 70 000 kvadrātmetru apmērā, kā arī noņemts vairāk nekā 43 000 kubikmetru augsnes virskārtas.

Kopuzņēmums RB Rail AS, kas atbild par Rail Baltica globālā projekta koordinēšanu un īstenošanu trīs Baltijas valstīs, paziņo par valdes pilnvaru termiņu pagarinājumu un jauna valdes locekļa iecelšanu.

No 2025. gada 1. septembra valdē darbu turpinās Marko Kivila (valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors), Marjus Narmonts (operatīvais direktors), Emiljēns Dangs (tehniskais direktors), Tjeri Busijons (programmas vadības direktors) un Ojārs Daugavietis, kurš kopuzņēmuma valdei pievienosies finanšu direktora amatā. RB Rail valde nodrošina uzņēmuma stratēģisko vadību un Rail Baltica projekta īstenošanas koordināciju visās trijās Baltijas valstīs.

RB Rail AS padomes priekšsēdētājs Arēnijs Jackus norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā Rail Baltica projekts un kopuzņēmums kopumā ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējuši ārējie izaicinājumi, kā arī ģeopolitiskais un ekonomiskais konteksts. Tas prasījis korekcijas projekta plānošanā, tehniskajos risinājumos un kopuzņēmuma darbībā, projekta koordinācijas struktūras optimizāciju, kā arī risku vadības un sadarbības ar ieinteresētajām pusēm stiprināšanu.

Satiksmes ministrijā (SM) otrdien, 19.augustā, darbu noslēgs valsts sekretāra vietniece Rail Baltica projekta jautājumos Kristīne Malnača, kura šajā amatā strādāja kopš 2024.gada jūnija.

Lēmums pieņemts abām pusēm vienojoties.

"Vēlos izteikt pateicību Kristīnei Malnačai par nozīmīgo un apjomīgo ieguldījumu, kas stiprinājis Satiksmes ministrijas stratēģisko lomu Rail Baltica projekta vadībā. Malnačas kundzes ilggadējā pieredze un padziļinātās zināšanas transporta nozarē ir sniegušas nozīmīgu pienesumu virzībā uz mūsu kopīgo mērķi - izveidot ātru un videi draudzīgu savienojumu ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Novēlu veiksmi un panākumus arī turpmākajās darba gaitās," uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.

K. Malnačas vadībā ir panākta nozīmīga virzība Rail Baltica projekta īstenošanā, stiprinot sadarbību ar projektā iesaistītajām pusēm un nodrošinot atbalstu starpnozaru jautājumos. Ir izstrādāts Latvijas finanšu iespējām atbilstošākais projekta ieviešanas scenārijs, un valdībā apstiprināts projekta pirmās kārtas tvērums.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta ietvara summu un iespējamos finansēšanas avotus uz Ministru kabinetu (MK) plānots virzīt septembrī, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš atturējās no konkrētas summas nosaukšanas, jo tas ir "ārkārtīgi svarīgs un atbildīgs lēmums finansiāli" un attiecas uz valsts budžetu. "Man ir atbildība nosaukt arī finansēšanas avotu. Būtu bezatbildīgi, tāpat kā pagātnē bija darīts, nosaukt dažādus ciparus pilnīgi bez seguma," sacīja ministrs.

Jautāts, kādus finanšu instrumentus varētu piesaistīt "Rail Baltica" pamattrasei, Švinka skaidroja, ka "Rail Baltica" infrastruktūrai ir paredzēti diezgan daudz līdzekļu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), tomēr sarežģītība ir tajā, ka tvērums ir diezgan plašs, iekļaujot vairākas nozares.

"Zināms, ka notiek arī Kohēzijas fonda līdzekļu pārdales, kas attiecas uz Rīgas lidostas staciju, Rīgas Centrālo staciju, savienojumu starp Rīgas lidostu, Imantu, Centrālo staciju un Salaspili. Zinot sarežģītību ar šāda finansējuma piesaisti, saprotam, ka ir jāskatās arī uz citiem fondiem," piebilda Švinka.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Finansējums dzelzceļa projekta "Rail Baltica" turpināšanai Latvijai noteikti pietiek vēl vairākiem gadiem, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka Latvijā šobrīd notiek projektēšana Igaunijas virzienā, kas ir ļoti labi, piebilstot, ka Igaunijas pusei esot licies, ka Latvija vēl nav tikusi pat līdz šai stadijai.

Siliņa arī pauda, ka visas trīs Baltijas valstis ir cietušas kādas citas Eiropas valsts dēļ, kura esot izgāzusi visu projektēšanu. Viņa gan nenosauca, kas tā ir par valsti. "Līdz ar to visās trijās Baltijas valstīs projektēšana ieilga," teica premjere.

Kā norādīja premjere, šobrīd ir skaidrs, ka ir pārdalīts Eiropas Savienības (ES) finansējums, lai pabeigtu abas stacijas - Rīgas lidostas un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Valdībā, pēc Siliņas teiktā, vēl ir jāvienojas par cenu griestiem. Šobrīd pēc aptuvenā aprēķina Latvijai izmaksas ir vislielākās, bet valdības uzstādījums ir būt "vidējai starp Lietuvu un Igauniju", tāpēc jāvienojas, kādi ir kopējie projekta griesti, klāstīja premjere.

Valdība 19.augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.

Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.

Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

AS "Rīgas starptautiskā autoosta" iecere par viesnīcas būvniecību potenciāli blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē ir apturēta dzelzceļa "Rail Baltica" projekta dēļ un Rīgas centra kultūrvēsturisko ierobežojumu dēļ, aģentūrai LETA norādīja autoostas pārstāvji.

Autoostā skaidroja, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nesaskaņoja iesniegto būvprojektu minimālā sastāvā ar argumentāciju, ka plānotā apbūves attīstība neatbilst Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" pieminekļa daļas saglabāšanas principiem, kā arī būvniecība pazeminātu Vecrīgas kultūrvēsturiskās pilsētvides uztveres iespējas.

Tāpat projekta attīstību aptur arī sāktie "Rail Baltica" celtniecības darbi autoostas teritorijā. Autoostas ieskatā attīstība iespējama pēc "Rail Baltica" projekta realizācijas papildu pasažieru apkalpošanai, izmantojot jauniegūto telpu zem dzelzceļa estakādes.

Būvtehnikas nomas uzņēmuma "Storent Holding" ("Storent") iegādājies 70% kapitāldaļu ASV tehnikas nomas uzņēmumā "Connect Rentals", informē uzņēmumā.

Darījums ir noslēgts otrdien, 30.septembrī. Darījuma finansiālie nosacījumi netiek izpausti.

Darījuma finansēšanai "Storent" izmantoja gan līdzekļus, kas piesaistīti publiskajā obligāciju emisijā 2025.gada aprīlī, gan finansējumu no ASV "First Merchants Bank".

"Connect Rentals" darbojas Teksasā - reģionā, kas piedzīvo strauju ekonomikas un infrastruktūras izaugsmi. Uzņēmuma parkā ir vairāk nekā 1250 tehnikas vienību, un tas šobrīd pārvalda divus nomas punktus. 2024.gadā "Connect Rentals" ieņēmumi sasniedza aptuveni 12,3 miljonus ASV dolāru, savukārt EBITDA veidoja 7,65 miljonus ASV dolāru. Uzņēmums ir sācis paplašināšanās plānus, un tuvākajos gados iecerējis atvērt jaunas filiāles visā Teksasā.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Publiskos iepirkumus atvērs plašākam pretendentu lokam, samazinot to diskvalifikācijas parametrus un palielinot iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajiem; valsts cer uz lielāku konkurenci un izdevīgākiem piedāvājumiem.

To paredz Ministru kabinetā atbalstītie darba grupas izstrādātie publisko iepirkumu sistēmas reformas grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Lai tie stātos spēkā, ir nepieciešams Saeimas akcepts. Sagaidāms, ka izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā sāks pakāpeniski darboties jau no 2026. gada.

Dominē ES sliekšņa darījumi

“Latvija atteiksies no pašlaik esošajiem nacionālajiem publisko iepirkumu sliekšņiem, tos pielīdzinot Eiropas Savienības noteiktajiem publisko iepirkumu sliekšņiem – attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos – no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, savukārt būvdarbu iepirkumos – no 20 000 eiro līdz 5,538 milj. eiro,” skaidro Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš. Viņš norāda, ka no vienas puses šāda iepirkumu robežcenas sliekšņa būtiska paaugstināšana it kā maina situāciju, taču 2024. gadā lielais iepirkumu apjoms 8,6 miljardu eiro apmērā tika veikts, piemērojot ES procedūras un attiecīgos robežcenu nosacījumus. Savukārt tā dēvētajos zemsliekšņa iepirkumos (10 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 20 000 eiro būvdarbiem) līdz ES noteiktajam kopumā 2024. gadā līgumsumma bija tikai 454 milj. eiro. Savukārt pēc līgumu skaita apmēram 70% bija tā dēvētajā zemsliekšņa procedūrā.

Kā liecina atzīme Uzņēmumu reģistra sistēmā, saistībā ar uzņēmumu SIA “VVS Catering” ir ierosināts kriminālprocess, kura ietvaros pēc Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas prasības (turpmāk - VP) UR ir reģistrēts VP lēmums kriminālprocesā, uzliekot vairākus liegumus rīcībai ar “VVS Catering”.

Proti, VP izmeklētajā kriminālprocesā Nr. 15170007223, kas ierosināts pēc Krimināllikuma 218. panta 2. daļas (Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā), ir piemērots aizliegums veikt uzņēmuma pāreju, nosakot SIA "VVS Catering" aizliegumu bez procesa virzītāja atļaujas pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, tostarp veikt darbības vai pieņemt lēmumus, kuru rezultātā cita persona pārņems SIA "VVS Catering", reorganizāciju, likvidāciju, amatpersonu, dalībnieku vai akcionāru maiņu, komercķīlas reģistrāciju, pārjaunošanu un grozījumus, saistības pret bankām u.c.

Biznesa kredītu brokeru uzņēmums “Oferta Finance” sadarbībā ar “Reģionālo investīciju banku” (RIB) piesaistījis 1,3 miljonus eiro kokapstrādes uzņēmuma “Erte Grupa” attīstībai.

Edgars Bilinskis, “Oferta Finance” vadītājs norāda, ka “Erte Grupa” ir viens no vadošajiem nozares spēlētājiem ar 30 miljonu eiro apgrozījumu un vairāk nekā 17 gadu pieredzi kokapstrādē, tāpēc finansējuma piesaiste grūtības nesagādāja. “Uzņēmums vērsās pie “Oferta Finance” ar mērķi piesaistīt papildu apgrozāmos līdzekļus, kā arī refinansēt esošo aizdevumu un uzlabot tā nosacījumus. Tā kā ar esošo sadarbības banku “Erte Grupa” neizdevās vienoties par aizdevuma apjoma palielināšanu un labvēlīgākiem nosacījumiem, uzņēmums sāka meklēt alternatīvus risinājumus, kas bija ļoti pareizs solis,” uzskata E.Bilinskis.

Viņš atzīmē, ka “Oferta Finance” izstrādāja uzņēmumam finanšu piesaistes stratēģiju un uzrunāja vairākas bankas, taču visefektīvāk procesu izdevās virzīt kopā ar RIB banku. “Sadarbojoties ar “Oferta Finance”, RIB sniedza “Erte Grupa” konkurētspējīgu piedāvājumu, klients to apstiprināja un tika uzsākta finansēšanas procedūra, kā rezultātā uzņēmums piesaistīja finansējumu 1,3 miljonu eiro apmērā,” norāda E.Bilinskis, atzīmējot, ka no bankas kredītkomitejas lēmuma līdz finansējuma saņemšanai klienta kontā pagāja vien pusotrs mēnesis.

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

"Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties," sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Privātā kapitāla piesaistīšana valsts uzņēmumiem, izmantojot biržu, ir ātrākais veids, kā attīstīt kapitāla tirgu. Kā daudziem zināms, tad Latvijā tieši akciju tirgus ir nepietiekami attīstīts, kamēr obligāciju tirgus turpina augt jau vairākus gadus pēc kārtas.

Kāpēc ir vajadzīga kapitāla tirgus attīstība? Vai nepietiek, ka ekonomiku finansē tikai bankas un paši uzņēmumi ar saviem līdzekļiem? Īsā atbilde uz šo jautājumu ir nepārprotams “nē”. Latvijā uzņēmumi jau ilgstoši attīstās lēni, savai lēnajai attīstībai izmantojot, galvenokārt, pašu līdzekļus [1]. Var teikt, ka kapitāla tirgus attīstības jomā mēs apzināti atpaliekam no citām valstīm, un tajā mēs varam vainot tikai paši savus lēmumus. Attīstīts kapitāla tirgus ir sabiedrisks labums, un tas dod pienesumu visas ekonomikas attīstībai.

Biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka, lai gan prezentētais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir “starta svilpe boksa mačam”.

Lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofe Hansena (Christophe Hansen) prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.

Eiropas Lauksaimniecības komisārs Kristofe Hansens vakar Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas sēdes laikā prezentēja EK piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada.

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, ar nožēlu jāsecina, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu.

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzis obligāciju programmas trešo laidienu, piesaistot 4,8 miljonus eiro.

Vasaras periods finanšu tirgos tradicionāli ir salīdzinoši kluss laiks, tāpēc šis ir labs rezultāts, kas apliecina investoru intereses noturību.

"Vasara finanšu tirgos parasti ir mierīgs laiks, tāpēc 4,8 miljonu eiro piesaiste šobrīd ir lielisks sasniegums. Tas parāda, ka arī atvaļinājumu laikā investori turpina atbalstīt projektus ar skaidru potenciālu – tādus kā Preses Nama Kvartāls," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs. "Aktīvie un redzamie būvdarbi objektā sniedz papildu pārliecību, ka projekts attīstās stabili un tiek īstenots atbilstoši solītajam."

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai šobrīd notiekošo būvdarbu finansēšanai. Pašlaik tiek uzstādīta biroju ēkas mūsdienīgā stikla-alumīnija fasāde, kā arī tiek montēti sienu paneļi ēkas 11. jeb pēdējā stāvā, uzstādītas metāla konstrukcijas ēkas galos un montētas sijas liftu šahtās. Būvniecība notiek vienmērīgi un atbilstoši plānam.

Valdība jūlijā atkārtoti varētu skatīt jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni, otrdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministru kabinets šodien kārtējo reizi skatīja jautājumu par tehnoloģiju uzņēmumu "Tet" un LMT nākotni, tomēr Tiesību aktu projektu (TAP) portālā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi" ir atlikts.

Valainis sacīja, ka šodien saņemts uzdevums no valdības locekļiem par to, kāda veida precizējumi nepieciešami, un tuvākajā laikā plānots atkārtoti valdībā skatīt šo jautājumu.

"Es domāju, ka tas būs jūlijā, kad atgriezīsimies valdībā un skatīsimies, vai varam vai nevaram iet tālāk," sacīja Valainis.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka šobrīd joprojām esam situācijā, kad nevar atklāt īpaši daudz informācijas, tomēr drīzumā varēs informēt plašāk. Ministrs sacīja, ka valdība šobrīd gatavo lēmumu.