Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Euribor faktors mājokļu pircēju vidū spēlē arvien mazāku lomu. Adaptējoties tirgus situācijai, iedzīvotāji pieņēmuši arī īpašumu cenas un reālistiskāk apzinās sev pieejamos kreditēšanas nosacījumus – sevišķi summās līdz 100 000 eiro. Vienlaikus pircēji pirms lēmuma par īpašuma iegādi joprojām ietur dziļdomīgas pauzes – īpaši tie, kas apsver jauno projektu iegādi, novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji.

Eksperti secina - darījumi jauno projektu segmentā notiek tad, ja pircējam attīstītāja piedāvātā cena šķiet tirgum atbilstoša vai piedāvātie bonusi ir pietiekami pievilcīgi.

Atvaļinājumu ietekmē darījumu gaita augustā manāmi palēninājusies. Steigas nav arī pārdevēju pusē, īpašniekiem retāk papildinot tirgu ar jauniem sludinājumiem.

Tradicionāli augusts iekustina arī īres tirgu, studentiem meklējot mitekļus jaunajam mācību gadam, un šis gads nav bijis izņēmums.

Augustā iegādei pieejamo dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par aptuveni 13% - pārdošanā bija pieejami 5365 dzīvokļi. Vislielākā aktivitāte noris sērijveida mājokļu tirgū, kur notiek gan darījumi, gan aug sludinājumu skaits – augustā teju pusi jeb 2370 no kopējā iegādei pieejamo mājokļu skaita veidoja piedāvājums sērijveida ēkās galvaspilsētas apkaimēs.

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Ilgu laiku personīgais auto Latvijā tika uzskatīts par vienu no dzīves nepieciešamībām, īpaši reģionos, kur sabiedriskā transporta iespējas ir ierobežotas. Tas sniedza brīvību, ērtības un nereti arī drošības sajūtu.

Taču pēdējo gadu laikā auto uzturēšana kļuvusi dārgāka un sarežģītāka. Degvielas cenas aug, apdrošināšanas un servisa izmaksas pieaug, pilsētās trūkst stāvvietu, bet vienlaikus parādās jaunas mobilitātes alternatīvas.

Tāpēc rodas jautājums, vai auto īpašums šodien tiešām vēl ir jēgpilns, vai arī ir pienācis laiks skatīties uz pārvietošanos citādi?

Lai uz šo jautājumu atbildētu, apskatīsim tipisku ikdienas mobilitātes situāciju Latvijā un salīdzināsim dažādas pieejas no sabiedriskā transporta līdz ilgtermiņa auto nomai.

Kā izskatās ikdiena bez sava auto?

Iedomāsimies, ka esi pieradis pie sava auto, jo tas ir Tavs galvenais pārvietošanās līdzeklis darbam, bērnu vešanai uz skolu, iepirkšanās un brīvdienu izbraucieniem.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG ir uzsācis jauna īres mājokļu ciemata izveidi Mārupē, vienā no pieprasītākajām Pierīgas teritorijām.

Vairāk nekā 5 miljonu eiro projekts “Ozolkalni” paredz 13 māju jeb 52 dzīvokļu izbūvi 2360m2 platībā. Būvniecība ir sākusies 2025. gada jūnijā, un ciematu paredzēts nodot ekspluatācijā 2026. gada pirmajā pusē.

“Ozolkalni” ir turpinājums HAGBERG pirmajam dzīvojamo īres mājokļu ciematam “Dzilnupes” Dzilnuciemā, kas Mārupes novadā tika attīstīts kā pilotprojekts, pierādot ilgtermiņa īres segmenta potenciālu Pierīgā. “Ozolkalni” projekts atrodas tuvāk Rīgas robežai.

“Kvalitatīvu īres mājokļu piedāvājums, tostarp Pierīgā, joprojām attīstās lēni,” norāda Ivars Lukaševičs, HAGBERG īpašnieks. “Īrnieki nereti sastopas ar neatbilstošu dzīves kvalitāti par augstu cenu. Mūsu mērķis ir piedāvāt kvalitatīvi pārvaldītus, energoefektīvus un ilgtspējīgus mājokļus ilgtermiņa dzīvei — vietās, kur jau šodien veidojas aktīvas un noturīgas kopienas.”

Jaunu privātmāju būvniecībā, pēdējos trīs gados dominē koka karkasa mājas, aiz sevis atstājot mūra ēkas, vidējam aizdevuma apmēram māju būvniecībā sasniedzot 230 000 eiro.

Vienlaikus pieaug interese par mazākām ēkām un samazinājusies arī ārtelpu platība, liecina Luminor bankas novērojumi.

Komentējot tendences māju būvniecībā, Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais norāda, ka privātmāju būvniecība kopumā ir aktīva. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaugusi interese par koka karkasa privātmājām. Tās kļūst par populāru alternatīvu mūra ēkām, un bankas tām parasti piemēro līdzīgus aizdevuma nosacījumus abiem būvniecības veidiem. Vidējais aizdevuma apmērs šādu māju būvniecībai ir ap 230 000 eiro.Koka karkasa māju būvniecībā bieži tiek izmantotas rūpnīcā iepriekš izgatavotas konstrukcijas, kas ļauj būtiski saīsināt būvniecības procesu salīdzinājumā ar mūra ēkām. Tas ir nozīmīgs ieguvums klientiem, kuri vēlas ātrāk uzsākt dzīvi jaunajā mājoklī.

Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu jeb vairāk nekā 460 kilogramu atkritumu uz vienu iedzīvotāju*. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzoties uz straujāku Eiropas Savienības (ES) noteikto atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Pierīgā atklājis jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru.

Sākotnēji tajā plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā. Šobrīd Latvijā sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50% no kopējā atkritumu daudzuma. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija savā 2023.gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Mobilo sakaru operators SIA "Bite Latvija" naktī no otrdienas uz trešdienu, 22.maiju, Rīgā un Pierīgā veiks tīkla sistēmas modernizācijas darbus 271 bāzes stacijā, kas ir aprīkota ar Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Ericsson" tehnoloģijām, informēja uzņēmumā.

Tādējādi trešdien, 22.maijā, plkst.2 Rīgā un Pierīgā var būt novērojami traucējumi 2G, 3G, 4G, 5G tīkla darbībā līdz piecām minūtēm.

"Bite Latvija" pārstāvji norāda, ka, iespējams, tīklam pieslēgtās ierīces būs nepieciešams restartēt, ja pārrāvuma gadījumā ierīce automātiski nepieslēgsies tīklam.

"Bite Latvija" Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka tīkla sistēmas modernizācijas darbi iekļauj jaunāko programmatūras versiju instalēšanu, kas ir ierasta prakse gan telekomunikāciju nozarē, gan jebkuras tehnoloģijas darbības uzturēšanā.

Līdz ar atjauninājumiem tiks uzlabota tīkla veiktspēja, tostarp balss un datu pārraides kvalitāte. Tāpat jaunāko atjauninājumu ieviešana ļaus efektivizēt un samazināt arī elektrības patēriņu 5G tehnoloģijas izmantošanai, tādējādi nodrošinot videi draudzīgāku tehnoloģiju darbību, skaidro Beļajevs.

Mārupē tapis premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu.

"Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj spriest arī par pārdomātu investīciju.

"Ikkatram no mums ideālā dzīvesvieta ir citāda, un nav vienas formulas, kas derētu visiem. Taču es neapšaubāmi uzskatu, ka nekustamā īpašuma cena un kvalitāte ir nesaraujami saistītas," apartamentu vērtības loģiku skaidro I. Jermolajeva. "Atbilstoša infrastruktūra un apkārtējā vide, augstvērtīgs un ilgtspējīgs īpašuma tehniskais stāvoklis, kas atbilst mūsdienu prasībām, – energoefektivitāte, funkcionāls un pārdomāts plānojums, labs izgaismojums, tehnisko telpu pieejamība – tas viss veido dzīvokļa vērtību. Dzīvokļu projekts Dāliju ielā 23B neapšaubāmi atbilst visiem iepriekš minētajiem parametriem un ir viens no labākajiem piedāvājumiem tirgū ģimenēm, kuras vēlas dzīvot tuvu centram ar attīstītu infrastruktūru, vienlaikus baudot privātumu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitāti."

Pēdējā piecgadē Latvijas nekustamā īpašuma tirgus piedzīvojis vairākus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju, kara Ukrainā radītās ekonomiskās svārstības, kā arī strauji augošās Euribor likmes un būvniecības izmaksas. Neskatoties uz izaicinājumiem, tirgus saglabājis stabilitāti: Rīgā aktīvi top jauni dzīvojamo māju projekti, nostiprinot pilsētas izaugsmes perspektīvas.

“Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša skaidro, kurās galvaspilsētas daļās attīstība līdz šim bijusi visstraujākā, un prognozē, kuri mikrorajoni varētu kļūt par vispieprasītākajiem nākotnē.

Neraugoties uz globālajiem izaicinājumiem, nekustamo īpašumu attīstītāji 2021. un 2022. gadā iegādājās pusmiljonu kvadrātmetru zemes attīstībai Rīgā un Pierīgā par vairāk nekā 40 miljoniem eiro. Zemju iegādes apjoms krities no 2023. gada. Skaidro “Colliers” tirgus analītiķe Agija Vērdiņa: “Attīstītāji pēdējo gadu laikā izvairījušies veikt impulsa pirkumus, turpinot strādāt ar savu esošo portfeli – lielizmēra zemes gabaliem ar attīstības horizontu piecu līdz desmit gadu griezumā, kas joprojām nosaka tirgus piedāvājumu.”

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Šodien pēcpusdienā Rīgā un Pierīgā jārēķinās ar sastrēgumiem, cilvēkiem pirms Jāņu dienas dodoties prom no galvaspilsētas, brīdina "Latvijas valsts ceļi", aicinot autovadītājus plānot papildu laiku ceļam un izvēlēties braukt ārpus intensīvākās satiksmes stundām.

Naktī uz sestdienu saistībā ar koncerta Aizkrauklē, kas sākas plkst.2, iespējama intensīvāka satiksme uz Daugavpils šosejas, savukārt sestdien no plkst.10 rallija treniņbraucienu laikā satiksmei būs slēgts autoceļa Pilskalns-Litene posms pie Litenes.

Visā valstī turpinās ceļu būvdarbu sezona un satiksmes ierobežojumi ir ieviesti 75 valsts autoceļu posmos.

Lielākais papildu laiks ceļā - ap 40 minūtes - nepieciešamas, lai izbrauktu ceļa remontdarbus pie Pāvilostas, no Ulmales līdz Ķoniņciemam, kā arī starp Upesgrīvu un Roju. Līdzīga situācija ir arī pie Daugavpils, uz Rēzeknes apvedceļa, uz ceļa starp Ilūksti un Sventi un pie Cesvaines.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Līzespastam, kur paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir aptuveni 22 minūtes.

Galvenā ziņa meža tirgū pēc ilgāka klusuma perioda ir IKEA ("Ingka Investments") plāni iegādāties "Sodra" Baltijas portfeli par 720 miljoniem eiro. Kā stratēģisks "ārpus tirgus" darījums, tas tūlītēju efektu uz atklātā tirgus cenām neradīs, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperi.

Darījums Latio ieskatā demonstrē divas lietas: "Sodra" iziet no investīcijām ar iespaidīgu peļņu, un IKEA būtiski palielina savu jau tā nozīmīgo īpašumu apjomu, kļūstot par lielāko privāto zemju īpašnieku. Šis notikums, kopā ar JYSK plāniem Baltijā, apliecina Latviju kā drošu un rentablu vidi lielajiem ilgtermiņa investoriem.

"Šis darījums ir spēcīgs signāls. Tā ir stratēģiska portfeļa nodošana, kas tieši tirgus cenas neietekmē, bet parāda divas lietas: "Södra" potenciāla peļņa apliecina, ka tirgus ir rentabls, savukārt IKEA investīcija – ka tas ir drošs," komentē Jānis Vēbers, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

2025. gada pirmajā pusgadā lauksaimniecības zemju tirgū saglabājās reģionālas atšķirības. Visdārgāk zeme tika pārdota Zemgalē, kur vidējā cena sasniedza 6 740 EUR par hektāru, un Pierīgā – 6 545 EUR/ha. Kurzemes reģionā cenas bija nedaudz zemākas, taču joprojām augstas – vidēji 5 570 EUR/ha, savukārt Vidzemē un Latgalē darījumi notika par ievērojami zemākām cenām – attiecīgi 4 054 EUR/ha un 2 991 EUR/ha.

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Svētdienas, 28.jūlija, vakarā un pirmdien Latviju skāra rekordlielas lietavas un pamatīga vētra. Lielākie zaudējumi radīti, Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, kā arī Pierīgā un dažos novados Zemgalē, un apdrošināšanas sabiedrības BALTA vērtējumā atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk par miljonu eiro.

Starp atlīdzību pieteikumiem ir gan lietavu, gan vēja radītie bojājumi. Liela daļa pieteikumu ir par plūdiem, kas radušies lietavu dēļ, proti, klienti ziņojuši par applūdušām pirmo stāvu telpām un pagrabiem. Savukārt vēja radītie bojājumi saistīti ar krītošiem kokiem vai zariem, nodarot skādi būvēm un automašīnām. Tāpat saņemti pieteikumi par vairākiem gadījumiem, kuros jumta konstrukcijas nav izturējušas spēcīgo vēju.

Ciklons ar spēcīgām lietusgāzēm un vētru Latvijai no dienvidu puses pietuvojās 28.jūlija vakarā, un lietavas turpinājās aptuveni diennakti.

"Vētras sekas Lietuvā bija redzamas agrāk nekā Latvijā. Zinām, ka māsas uzņēmumā Lietuvā saņemti jau ap 2000 pieteikumiem, savukārt Latvijā pagaidām esam saņēmuši jau vairāk nekā 900 pieteikumus par zaudējumiem 1,5 miljonu eiro apmērā," notikušo komentē BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons, norādot, ka tuvāko dienu laikā šie skaitļi noteikti pieaugs.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati par Latvijas komercbanku izsniegtajiem kredītiem liecina, ka šogad ir pieaudzis mājokļa kredītu skaits un apjoms.

Šī gada pirmajā pusgadā privātpersonām izsniegto mājokļa kredītu summa pārsniedza 392 miljonus eiro, pērn pirmajos sešos mēnešos tie bija 376 miljoni eiro (pieaugums 16 miljoni eiro).

“Pretēji publiski izskanējušai komunikācijai, ka bankas Latvijā nekreditējot, dati par izsniegtajiem aizdevumiem liecina par pretējo – ir pieaudzis privātpersonām izsniegto aizdevumu skaits un kopsumma. Ja pērn aizņēmēju skaits sešu mēnešu laikā bija 10 tūkstoši cilvēku, šogad tie ir vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Mājokļa kredītu summa bijusi par 16 miljoniem eiro lielāka, – salīdzinot ar kopējo kredītu apjomu tas nav liels pieaugums, taču liecina par pozitīvu tendenci. Ja šī gada janvārī izsniegto aizdevumu apjoms bija aptuveni 50 miljoni eiro, maijā tie bija jau 78 miljoni eiro,” kreditēšanas datus komentē Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs UR Property SIA ir pabeidzis nozīmīgu infrastruktūras izbūves projektu Siguldā, Vanagu-Svīres ielā, ieguldot 1 miljonu eiro. Šis projekts ir būtiska daļa no vērienīgas dzīvojamās zonas attīstības, kas aptver 8 hektāru lielu platību.

Projekta ietvaros veikta jaunas ielas, kā arī nepieciešamās komunikācijas sistēmu un apgaismojuma izbūve. Visus būvdarbus veica uzņēmums SIA "Strauteks", savukārt izveidotā komunikāciju infrastruktūra jau nodota pašvaldības uzņēmumam "Saltavots". Ielas plānots nodot Siguldas pašvaldības īpašumā 2024. gada nogalē, kad būs pieņemts attiecīgais pašvaldības lēmums.

Lai nodrošinātu mierīgu un klusumu pilnu vidi, projekta ietvaros izbūvēts 300 metru skaņas izolācijas valnis gar tuvumā esošo šoseju. Teritorijā izveidoti 48 privātmāju apbūves zemes gabali ar platībām no 1200 līdz 4500 kvadrātmetriem. Plānots, ka 2025. gada pavasarī šajā teritorijā tiks izbūvēts arī parks un bērnu rotaļu laukums, kas papildinās dzīvojamās vides komfortu.

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū ir nomniekiem labvēlīgs laiks. Industriālo platību izvēle ir plaša un solās būt vēl lielāka, tāpēc nomnieki var iegūt labākus nosacījumus. Šādā situācijā, konkurējot par nomnieku, ēku īpašniekiem, iznomātājiem galdā jāliek spēcīgi trumpji. Viens no tādiem ir ēkas energosertifikāts un pēc iespējas augstāks novērtējums.

Tas ir arī brīnišķīgs instruments nomniekam, kas ļauj noskaidrot ēkas energoefektivitāti, saprast, kādas potenciāli varētu būt uzņēmuma darbības izmaksas, darbojoties konkrētajās telpās nākotnē.

Fonds – jauns un apjomīgs

Pēdējos piecos gados industriālo un loģistikas telpu tirgu Rīgā un Pierīgā papildināja 564 tūkstoši kvadrātmetru. Kopējais šādu telpu apjoms 1.6 miljoni kvadrātmetru.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā ir spēcīgākā konkurence starp attīstītājiem šajā sektorā, un ir skaidri identificējami trīs profesionālie industriālo telpu attīstītāji – Piche, VGP un Sirin Development.

Pašlaik brīvo platību īpatsvars, tajā ietverot arī tā dēvēto slēpto vakanci jeb tās telpas, kuras to esošie nomnieki gatavi atbrīvot, ir 6.5%, taču pieskaitot būvniecības stadijā esošo objektu platību, šis rādītājs ir jau 8,6% no kopējā apjoma jeb nomai būs pieejami 138 tūkstoši kvadrātmetru.

Martā ekspluatācijā nodota nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Dreilinga mājas” 15. dzīvojamā ēka – Mazajā Robežu ielā, Rīgā.

Tā papildina ciemata dzīvojamo fondu ar vēl 58 dzīvokļiem. Paralēli turpinās darbs pie projekta noslēdzošās, 16. ēkas būvniecības, kuras pabeigšana plānota līdz šī gada beigām.

Projekta “Dreilinga mājas” kopējais investīciju apjoms pārsniedz 59 miljonus eiro.

“Kad 2017. gadā uzsākām projekta “Dreilinga mājas” būvniecību, Dreiliņu apkaime vēl tikai sāka veidoties un attīstīties. Tagad, septiņus gadus vēlāk, tā ir kļuvusi par vienu no pieprasītākajām, zaļākajām un ģimenēm draudzīgākajām apkaimēm Rīgā un Pierīgā. Lielais pieprasījums pēc dzīvokļiem projekta pēdējās mājās skaidri apliecina, ka iedzīvotāji augstu novērtē šīs vietas priekšrocības,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Šobrīd Latvijas nekustamā īpašuma tirgus strauji attīstās - tas ir dinamisks, ar augstu izaugsmes potenciālu un plašām iespējām pievienotās vērtības radīšanai, norāda Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), Invego dibinātājs un vadītājs.

Redzam stabilu interesi gan no vietējiem, gan ārvalstu investoriem, kas liecina par tirgus briedumu un pievilcību, norāda K.Tūrs-Vahi, uzsverot, ka šobrīd ir ļoti piemērots laiks, lai stratēģiski investētu un attīstītu projektus Latvijas tirgū. Pašlaik Rīgā un Pierīgā uzņēmums Invego īsteno 12 projektus - seši no tiem jau ir pārdošanas fāzē, bet pārējie seši atrodas aktīvā attīstības stadijā. Mēs vēlamies panākt, lai Rīga nākotnē sasniegtu līdzvērtīgu attīstības līmeni, kādu šobrīd demonstrē Tallina, un Invego ir gatavs aktīvi piedalīties šī mērķa īstenošanā, atzīst Invego dibinātājs un vadītājs.

Invego ir otrs lielākais nekustamā īpašuma attīstītājs Igaunijā, kas aktīvi darbojas vēl divās valstīs. Ar ko jūs atšķiraties no citiem attīstītājiem?

Atbilstoši ES Zaļajai politikai un DPD ilgtspējas stratēģijai uzņēmums šogad iegādājies 10 jaunus Renault Master elektroauto.

Jaunie busi piegādes uzsāks jau jūnijā, apkalpojot Rīgas un Mārupes iedzīvotājus. Līdz ar to uzņēmuma elektrotransportlīdzekļu skaits sasniedzis jau 42 vienības.

Videi draudzīgi transportlīdzekļi ir viens no risinājumiem, kas ļauj būtiski samazināt gan oglekļa emisijas, gan ekspluatācijas izmaksas, kā arī nodrošina klusu un tīru transporta kustību pilsētvidē. Šī iemesla dēļ lēmumu par pirmo elektrobusu iegādi DPD pieņēma jau 2020. gadā, sākot ar 12 elektrotransportlīdzekļiem un turpmākajos gados pakāpeniski palielinot to skaitu līdz pašreizējiem 42.

Saskaņā ar uzņēmuma aprēķiniem, 2024. gadā, piegādājot sūtījumus Rīgā, Pierīgā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī, katrs DPD elektroauto vidēji nobrauca vairāk nekā 16 000 km. Tas ļāvis pērn samazināt CO₂ emisijas par 206,73 tonnām (tCO₂e), un tieši pilsētvidē emisiju samazinājums sasniedza 50,89 %.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 22,3 miljonu eiro apmērā Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” paplašināšanas un atjaunošanas projektam.

Projekta kopējās investīcijas ir 64 miljoni eiro, un tas paredz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes un attīrīšanas kvalitātes uzlabošanu. Rekonstrukcijas un paplašināšanas darbus plānots pabeigt līdz 2029. gada nogalei.

SIA “Rīgas ūdens” paralēli ūdens ieguvei un tā piegādei nodrošina arī vairāk nekā pusi no visas valsts sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas Bioloģiskās attīrīšanas stacijas (BAS) “Daugavgrīva” vairāk nekā 50 ha plašā teritorijā.

Projekta ietvaros plānota notekūdeņu attīrīšanas stacijas kompleksa paplašināšana, kas ietver papildu bioloģiskā procesa tvertnes izbūvi un modificētā aktīvo dūņu procesa pilnveidošanu, esošo bioloģiskā procesa tvertņu aerācijas sistēmas un mikseru nomaiņu, modificētā aktīvo dūņu procesa ieviešanu, bioloģiskā attīrīšanas procesa gaisa pūtēju nomaiņu, metanola mikrodozēšanas sistēmas izbūvi, izlaides sūkņu stacijas pārbūvi, kā arī deamonifikācijas procesa ieviešanu dūņūdens attīrīšanai no slāpekļa. BAS “Daugavgrīva” plānots atjaunot arī divus pirmreizējos un četrus otrreizējos nostādinātājus. Divu pirmreizējo un viena otrreizējā nostādinātāja atjaunošanas darbi jau uzsākti.