Salacgrīvā pirmdien uz laiku tika slēgts pagaidu tilts pār Salacu, jo tā monitoringa laikā konstatētas vairākas deformācijas, informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pēc tam satiksme tika atjaunota. LVC norāda, ka tilts tika slēgts, lai veiktu papildu pārbaudes.

Salacgrīvā pirmdien, 14.aprīlī, konstatētās deformācijas pagaidu tiltam pār Salacu, kuru dēļ tilts uz laiku tika slēgts transporta satiksmei, visticamāk, ietekmēja gaisa temperatūras svārstības, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka pēc vēsas nakts sekoja karsta diena ar gaisa temperatūru ap +20 grādiem. Pirmdienas, 14.aprīļa, vēlā vakarā, gaisa temperatūrai pazeminoties, izmaiņas tērauda konstrukcijās samazinājās. Apsekojot tiltu, netika konstatēti nesošo konstrukciju defekti.

Tilta apsekošanu pirmdienas vakarā veica būvuzņēmējs, pagaidu tilta konstrukcijas projektētāji no SIA "Vektors T", kā arī būvuzraugs no AS "Ceļuprojekts" un LVC tiltu inženieri.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Pabeigta laiduma siju uzbīdīšana Salacgrīvā topošajam jaunajam tiltam pār Salacu. Process ilga vairāk nekā četrus mēnešus un pilnībā laidums tika uzbīdīts 3.jūlijā. Kopumā bija 13 uzbīdīšanas etapi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Līdz jūlija beigām laiduma sijas plānots apvienot ar tilta balstiem, pēc kā sāks montēt paliekošus veidņus brauktuves un ietvju konstrukcijām. Plānots, ka tilta brauktuve un ietves tiks iebetonētas līdz septembra beigām.

Jaunā tilta pār Salacu būvniecība uzsākās pirms gada. Būvdarbu gaitā esošais tilts ir nojaukts un tā vietā uzbūvēts jauns četru laidumu tēraudbetona siju tilts ar jauniem balstiem un tērauda sijām. Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietvi savienos ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Salacgrīvā uz Tallinas šosejas (A1) no 12.novembra satiksmei ir atvērts tilts pār Salacu pa abām braukšanas joslām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Jaunā tilta izbūves izmaksas atbilstoši pērn pavasarī ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" noslēgtajam līgumam bija 14 971 553 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilnsabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Jaunā tilta būvniecībai piesaistīts 7 548 242 eiro līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), bet pārējo summu veido valsts finansējums.

Tilta atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Atis Švinka (P) trešdien pauda, ka tilts ir svarīgs ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam, ko pierāda fakts, ka pusi no tilta būvniecībai nepieciešamā finansējuma veido Militārās mobilitātes fonda līdzekļi.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Salacgrīvā ir pilnībā nojaukts vecais tilts pār Salacu un turpinās jaunā tilta būvdarbi.

Lai mazinātu ietekmi uz dabu, darbi veikti no peldošiem pontoniem, izmantojot celtņus un speciālus betona griezējus. Vecā tilta nojaukšanu veica PS NB&Tilts apakšuzņēmējs SIA Grāvējs.

Būvdarbu pasūtītājs ir VSIA Latvijas Valsts ceļi, būvdarbu veic PS NB&Tilts. Darbi tika uzsākti 2024. gada rudenī un ilga astoņus mēnešus, vairākos posmos.

"Tilta demontāžu sākām pagājušā gada rudenī, īstenojot to pa etapiem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija nepieļaut, ka konstrukcijas daļas nokļūst ūdenī, tāpēc daļa darbu tika veikta no speciāli izbūvēta pontona," stāsta SIA Grāvējs valdes loceklis Rihards Muižnieks.

Trešdien, 12. novembrī, plkst. 11 Salacgrīvā svinīgi tiks atklāts Tallinas šosejas jaunais tilts pār Salacu, kas uzbūvēts vecā tilta vietā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Atis Švinka (P), LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, pilnsabiedrības "NB&Tilts" pārstāvis, SIA "Nordes būve" valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Locovs, Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale (Vidzemes partija), kā arī projektētāji, būvuzraugi un citi projektā iesaistītie.

Satiksme pār tiltu tiks atvērta abos virzienos bez luksoforiem. Pēc svinīgās ceremonijas amatpersonas un projekta dalībnieki dosies tehniskajā ekskursijā pa tiltu.

Kā ziņots, pērn pavasarī tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, Tallinas šosejas 91,10.kilometrā. "NB&Tilts" piedāvājums bija ar zemāko cenu - 14 971 552,94 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilvabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Būvdarbu laikā satiksme pār upi tika organizēta pa pagaidu tiltu.

Salacgrīvā no 6.maija līdz 13.maijam autotransporta satiksmei slēgs pagaidu tiltu pār Salacu, lai veiktu brauktuves klāja pastiprināšanu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Vieglā transporta satiksmi virzienā uz Igauniju organizēs pa reģionālo autoceļu Limbaži-Salacgrīva (P12), vietējo autoceļu Salacgrīva-Vecsalaca (V144), šķērsojot upi pa Annasmuižas tiltu (V144), Vecsalaca-Mērnieki (V145) un reģionālo autoceļu Ainaži-Matīši (P15).

Savukārt vieglā transporta satiksmei Rīgas virzienā un sabiedriskā transporta satiksmei abos virzienos būs noteikts maršruts cauri Salacgrīvai - pa Baznīcas ielu (V144), Annasmuižas tiltu un Limbaži-Salacgrīva.

Tiltam ir noteikti gabarīta ierobežojumi un satiksme pār to tiks organizēta ar luksoforu, arī pa Baznīcas ielu satiksme tiks organizēta ar luksoforiem.

LVC iepriekš skaidroja, ka esošās brauktuves tērauda klājs transporta slodzes dēļ regulāri plīst, tādēļ jāveic papildu jaunu plātņu piemetināšana, šo darbu laikā slēdzot satiksmi.

Salacgrīvā, pabeidzot remontdarbus, satiksmei atkal ir atvērts pagaidu tilts pār Salacu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Satiksme uz pagaidu tilta tiek organizēta ar luksoforiem reversā kārtībā.

Transportam, kas ir smagāks par 44 tonnām, satiksme pār pagaidu tiltu joprojām ir slēgta. Attiecīgajiem transportlīdzekļiem apbraucamais ceļš ir caur Limbažiem un Aloju. Smagsvara kravas transportam satiksme pār Salacu Salacgrīvā tiks atjaunota pēc jaunā tilta atklāšanas.

Jaunā tilta būvdarbi turpinās. Esošo tiltu pilnībā nojauks un vietā uzbūvēs jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām.

Abos tilta galos zemtilta daļā paredzēts izveidot arī gājēju ietvi. Ainažu pusē zemtilta ietve tiks savienota ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi, bet Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, un tās galā izbūvēs arī jaunas kāpnes. Gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas sabiedriskā transporta tīklu papildinās sabiedriskais ūdenstransports jeb elektriskie kuteri, kuriem doti pilsētas iedzīvotāju balsojumā izvēlēti nosaukumi – Rytas (Rīts), Lašisa (Lasis), Geležinis vilkas (Dzelzs vilks) un Smilga, kas sasaucas ar Viļņas folkloru, saikni ar dabu un Neres upes ekosistēmu.

Elektriskos kuterus ir projektējis Nīderlandes uzņēmums Navala Architects, savukārt izstrādājis Latvijas ražotājs Glacier Yachts Shipyard.

Tā kā gandrīz 60 % Viļņas ir zaļā zona, pilsēta šogad ieguvusi Eiropas Zaļās galvaspilsētas 2025 statusu un iekļuvusi urbāno ekotūristu galamērķu sarakstā. Šis statuss apliecina pilsētas apņemšanos veicināt ilgtspējību, zaļās inovācijas un pilsētas elastību virzībā uz zaļāku nākotni. Elektriskā ūdenstransporta ieviešana ir daļa no plašākas stratēģijas, kas paredz emisiju samazināšanu, videi draudzīgas mobilitātes ieviešanu un pilsētas iedzīvotāju un viesu labklājības veicināšanu. Jauno kuteru jumts, kas nosedz 80 % no visas platības, būs noklāts ar saules paneļu sistēmu, kā rezultātā tie būs energoefektīvi.

Vanšu tilta pārbūve izmaksās 69 802 998 eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Pašvaldība par Vanšu tilta pārbūves, projektēšanas un autoruzraudzības iepirkuma uzvarētāju izvēlējusies piegādātāju apvienību "Vanšu tilts". Tajā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Pilsētas mērs Viesturs Kleinbergs (P) norāda, ka šoreiz piedāvājums ir būtiski izdevīgāks, jo pērn pārtrauktajā iepirkumā vienīgais iesniegtais piedāvājums bija gandrīz 100 miljoni eiro.

Viņš arī uzsver, ka "pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā".

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,6 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Ja drīzumā Rīgā netiks sākta Vanšu tilta rekonstrukcija, 2027. gadā to nāksies slēgt, šorīt intervijā Latvijas Radio izteicās Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Vanšu tilta rekonstrukcijas konkurss pašlaik ir apstrīdēts un Iepirkumu uzraudzības birojam līdz 12. janvārim jāpieņem lēmums par iesniegto sūdzību. Kleinbergs cer, ka iepirkums ticis "nostrādāts profesionāli", tāpēc sūdzība tiks noraidīta un pēc minētā datuma varēs noslēgt līgumu par pārbūves darbu sākšanu.

Ja darbi drīzumā netiks sākti, tad 2027. gadā tiltu slēgsim, noteica politiķis.

Kā ziņots, Vanšu tilta pārbūve izmaksās 69,8 miljonus eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Pašvaldība par Vanšu tilta pārbūves, projektēšanas un autoruzraudzības iepirkuma uzvarētāju izvēlējusies piegādātāju apvienību "Vanšu tilts". Tajā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Itālijas revīzijas birojs apturējis pretrunīgi vērtēto Mesīnas šauruma tilta projektu, kas savienotu Sicīliju ar Itālijas kontinentālo daļu, trešdien paziņoja biroja pārstāvji.

Revidenti atteikušies apstiprināt premjerministres Džordžas Meloni valdības virzīto tilta projektu. Tā izmaksas tiek lēstas 13,5 miljardu eiro apjomā.

Satiksmes ministrs Mateo Salvīni biroja lēmumu nosodīja, platformā "X" paužot, ka tas ir politisks.

"Mēs esam apņēmības pilni izmantot visus iespējamos ceļus, lai sāktu darbu. Mēs turpināsim," solīja Salvīni. Revīzijas birojs 30 dienu laikā sniegs rakstisku skaidrojumu par savu lēmumu. Tiesa, projekts nav galīgi apturēts.

Itālijas mediji vēsta, ka Salvīni varētu rosināt balsojumu valdībā, lai atceltu iebildumus.

Projektā paredzēts 3,3 kilometrus garš tilts. Ja projekts tiks īstenots, tas būs garākais piekaramais tilts pasaulē.

Pretendenti Vanšu tilta pārbūvi piedāvā veikt par aptuveni 70 miljoniem eiro, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija.

Šie piedāvājumi ir par aptuveni 30 miljoniem eiro mazāki, nekā pērns saņemtais.

LETA jau ziņoja, ka tilta pārbūves konkursā pieteikušies divi pretendenti.

Piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", kurā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"" iesniedzis piedāvājumu par 69 802 998 eiro.

Savukārt personu apvienība "BBVA", kurā ietilpst SIA "Baltijas būve", SIA "Abora", Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un pilnsabiedrība "3A", piedāvājusi tilta pārbūvi veikt par 70 327 026 eiro.

Jau ziņots, ka pērn rīkotais pirmais tilta pārbūves iepirkums tika pārtraukts, jo pieteicās tikai viens pretendents, kura piedāvājums pārsniedza Rīgas domes finanšu iespējas.

Rīgā plāno remontēt Akmens tiltu, šodien izskanēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē.

Komiteja skatīja domes lēmumprojektu par Rīgas Rīcības plāna un Investīciju plāna 2026.-2027. gadam aktualizēšanu.

Starp vairākiem projektiem, kas minēti aktualizētajā plānā, ir arī Akmens tilta atjaunošana, kam nepieciešami 8,7 miljoni eiro. Vēl 400 000 eiro esot nepieciešami projekta dokumentācijas izstrādei.

Kā tika skaidrots deputātiem, tilta remonts tiek plānots saskaņā ar ekspertu slēdzienu, par šādu darbu nepieciešamību.

Opozīcija kritizēja gan šī, gan vairāku citu projektu iekļaušanu investīciju plānā, galvenokārt paužot, ka tie izmaksā pārāk dārgi un pašvaldībai esot jāizraugās citas prioritātes, kur tērēt līdzekļus. Piemēram, tika norādīts, ka lietus ūdens kolektora pārbūve vienā krustojumā izmaksāšot miljons eiro. Tas, opozīcijas ieskatā, esot dārgi.

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga - Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums - Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

"Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties," sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piemērojusi administratīvo sodu 14 000 apmērā elektronisko sakaru komersantam SIA "Tet" par līguma kopsavilkumu neizsniegšanu patērētājiem, pirms elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, tostarp distances līgumu, noslēgšanas, informē SPRK.

"Tet" ir pienākums samaksāt tam piemēroto naudas sodu 14 000 eiro apmērā, kas nonāks valsts budžetā, norāda SPRK.

Elektronisko sakaru komersantiem kopš 2020.gada decembra ir pienākums patērētājiem izsniegt un nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu līguma kopsavilkumus pirms tie noslēdz elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu ar konkrēto komersantu. SPRK, veicot uzraudzības pasākumus 2024.gadā, novēroja atšķirīgas nepilnības elektronisko sakaru komersantu izstrādātajos kopsavilkumos un, veicot pārbaudes piecu lielāko elektronisko sakaru komersantu klientu apkalpošanas vietās, SPRK secināja, ka šo kopsavilkumu piemērošana tikai daļēji atbilst normatīvajos aktos paredzētajam prasībām.

Apzināti vairāki desmiti tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) potenciālie stratēģiskie investori, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Šādi uzņēmumi ir jāmeklē starptautiskajā vidē. Šādi uzņēmumi ir apzināti - tie ir vairāki desmiti," teica ekonomikas ministrs, piebilstot, ka atsevišķi uzņēmumi ir paši izrādījuši interesi.

Tāpat viņš uzsvēra, ka nebūs tāds brīdis, kad valsts viena pati vadīs "Tet" un LMT.

"Sarunas par uzņēmumu tālākajiem attīstības scenārijiem (..) sākās tādēļ, ka šo uzņēmumu attīstības perspektīvas esošajā modelī iezīmē negatīvu attīstības scenāriju," sacīja Valainis, piebilstot, ka pēdējo desmit gadu laikā uzņēmumi ir zaudējuši vairākus simtus miljonus eiro savas potenciālās vērtības.

Jau ziņots, ka šogad jūlija vidū Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstīja saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Pasaules Bankas (PB) institūcija – Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra (MIGA), izsniegusi 9 miljonu ASV dolāru politisko un finanšu risku apdrošināšanas garantiju Latvijas uzņēmuma SIA “L.J. Linen” investīciju projekta īstenošanai Kenijā.

Šis ir vēsturiski pirmais gadījums, kad Latvijas uzņēmumam tiek piešķirta MIGA garantija investīcijām attīstības valstīs, tostarp nodrošinot aizsardzību pret investīciju ekspropriāciju (īpašuma atsavināšanu), valūtas ierobežojumiem, civilajiem nemieriem un to radītajām sekām.

Šī garantija ir nozīmīgs apliecinājums uzņēmuma kompetencei un ilgtspējīgai attīstības stratēģijai, kā arī būtisks signāls Latvijas ekonomikas starptautiskajai konkurētspējai un eksportspējai.

MIGA atbalsts tiks izmantots, lai īstenotu 9 miljonus ASV dolāru vērtu LIONPRO Group investīciju projektu Kenijā, paplašinot uzņēmuma darbību dzīvnieku barības izejvielu loģistikas un apstrādes jomā vienā no nozīmīgākajām Āfrikas valstīm. Projekts paredz izveidot modernu un ilgtspējīgu infrastruktūru, kas nodrošinās piegādes ķēdes efektivitāti, kvalitāti un atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem, vienlaikus padarot lopbarību pieejamāku attālākajos reģionos par iespējami zemāko cenu. Šī ir Latvijas investīcija globālajā pārtikas drošībā – nozīmīgs solis, kas ar Pasaules Bankas atbalstu veido reālu ieguldījumu pārtikas pieejamības uzlabošanā un lauksaimniecības izaugsmes stiprināšanā Āfrikā.

Arī ziemas periodā Rīgā turpinās aktīva satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība. Līdz šī gada beigām būvobjektā plānots pabeigt 80% no kopējā darbu apjoma. Ziemas periodā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Pārvada būvniecību pilnībā plānots pabeigt 2026. gada būvdarbu sezonā.

Pērnā gada decembrī tika uzsākts svarīgākais projekta etaps - centrālā tērauda laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri Sarkandaugavas attekai. Laiduma konstrukcijas uzbīdīšana, fiziski savienojot abus upes krastus, noslēdzās šī gada aprīlī. Pēc tam vasaras un rudens mēnešos turpinājās dažādu inženierkomunikāciju - lietus un sadzīves kanalizācijas, gāzes apgādes, apgaismojuma, vājstrāvu, sakaru un elektroapgādes izbūve.

Tāpat Tvaika ielā un slēgtajā ostas teritorijā Sarkandaugavas pusē izbūvēja segumu, kā arī četrām no astoņām pārvada estakādēm veica hidroizolācijas ieklāšanu un asfaltbetona seguma izbūvi. Līdz šī gada beigām satiksmes pārvadam ir plānots pabeigt estakāžu betonēšanu.

Vanšu tilts Rīgā šobrīd funkcionē ar redzamiem drošības riskiem – sarūsējuši metāla elementi, nožogojumi, kas ierobežo pārvietošanos, un konstrukcijas daļas, kurām nepieciešama aizsardzība pret drupšanu. Kaut arī pēc tehniskiem parametriem tas vēl spēj kalpot, šāda situācija nav akceptējama.

Līdzīgu ainu varam vērot arī citur – Krāslavā drīzumā tiek plānota 2007. gadā būvētā Priedaines skatu torņa demontāža. Tas ir otrais augstākais skatu tornis Latvijā, un tiks nojaukts nopietnu koka konstrukcijas bojājumu dēļ. Arī daudzas dabas takas tiek slēgtas, jo koka posmi ir sapuvuši, un izmantotie impregnanti rada papildu riskus videi.

Šie piemēri atklāj būtisku problēmu: Latvijā joprojām sistemātiski projektos tiek izmantoti vēsturiski ierastie, tradicionālie būvmateriāli – koks, metāls, betons – pat mūsdienās, kad zinātne ir attīstījusies tik strauji, un ilgtspējīgas, izturīgas un modernas alternatīvas ir pieejamākas nekā jebkad.

Kas bremzē inovāciju ienākšanu Latvijas būvniecībā?

Kanāda sevi agrāk nav uzskatījusi par tiltu starp ASV un Eiropas valstīm, tomēr tagad sāk apjaust, ka tai šajā ziņā varētu būt lielāka loma, intervijā drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2025" gaitā uzsvēra starptautisko attiecību, aizsardzības un ģeoekonomikas eksperts, Kanādas konsultatīvās grupas "Pendulum" līdzdibinātājs Džonatans Berkšīrs Millers.

"Agrāk sevi neuzskatījām par tiltu, bet domāju, ka tagad, vērojot šo spriedzi Vašingtonas un Briseles attiecībās, sākam apjaust, ka Kanādai varētu būt lielāka loma. Mēs varam būt tilts arī Arktikā, jo esam Arktikas valsts, un tādas ir arī vairākas ES un NATO valstis, kuras visas ir satrauktas ne tikai par to, ko [ASV prezidents Donalds] Tramps saka par Grenlandi, bet arī par to, ko Arktikā vairāk un vairāk dara Krievija un Ķīna," norādīja Millers.

Viņš cer, ka tagad Kanāda uzņemsies mazliet vairāk no šīm funkcijām. Arī jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ļoti iestājas par transatlantisko sadarbību, cenšas panākt, lai Kanāda ne tikai atbalstītu Ukrainu, bet arī veidotu saikni ar Eiropu.