Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Rīgas Centrālajā stacijā izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Pagaidu infrastruktūrās tiek izmantoti dažādi materiāli, un katram no tiem ir savas priekšrocības, kuru izvērtējums veicams atbilstoši konkrētajai vajadzībai. Kompozītmateriāli šodien kļūst par vienu no perspektīvākajiem risinājumiem – tie ir viegli, izturīgi un nepakļaujas agresīviem un mainīgiem laikapstākļiem. Līdzās tiem pārvietojamās konstrukcijās tiek izmantots arī koks, metāls un alumīnijs.

Arī Latvijā redzam dažādas pieejas. Piemēram, Salacgrīvas pagaidu tilts pār Salacu ir būvēts no metāla konstrukcijas, kas ļauj ātri nodrošināt satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Kompozītmateriālu izmantošana pagaidu infrastruktūrā Latvijā diemžēl vēl nav tik ierasta prakse kā citviet pasaulē. Pagaidām tos vairāk izmanto ilgtermiņa risinājumos kā, piemēram, nesen uzbūvētajā gājēju tiltā Ķekavā vai Jūrmalas dzelzceļa stacijas “Asari” perona konstrukcijā. Savukārt pasaulē kompozītmateriāli jau kļuvuši par plaši pielietotu izvēli pagaidu tiltu būvniecībā, īpaši militāros un katastrofu seku likvidēšanas gadījumos, kur būtiska ir ātra uzstādīšana, izturība un spēja kalpot gadiem, pat ja risinājums sākotnēji paredzēts tikai īstermiņam.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Kanāda sevi agrāk nav uzskatījusi par tiltu starp ASV un Eiropas valstīm, tomēr tagad sāk apjaust, ka tai šajā ziņā varētu būt lielāka loma, intervijā drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2025" gaitā uzsvēra starptautisko attiecību, aizsardzības un ģeoekonomikas eksperts, Kanādas konsultatīvās grupas "Pendulum" līdzdibinātājs Džonatans Berkšīrs Millers.

"Agrāk sevi neuzskatījām par tiltu, bet domāju, ka tagad, vērojot šo spriedzi Vašingtonas un Briseles attiecībās, sākam apjaust, ka Kanādai varētu būt lielāka loma. Mēs varam būt tilts arī Arktikā, jo esam Arktikas valsts, un tādas ir arī vairākas ES un NATO valstis, kuras visas ir satrauktas ne tikai par to, ko [ASV prezidents Donalds] Tramps saka par Grenlandi, bet arī par to, ko Arktikā vairāk un vairāk dara Krievija un Ķīna," norādīja Millers.

Viņš cer, ka tagad Kanāda uzņemsies mazliet vairāk no šīm funkcijām. Arī jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ļoti iestājas par transatlantisko sadarbību, cenšas panākt, lai Kanāda ne tikai atbalstītu Ukrainu, bet arī veidotu saikni ar Eiropu.

Biometāna rūpnīcas būvniecība Valmieras novada Naukšēnos notiek pēc plāna, piektdien vebinārā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka ražošanu jaunajā rūpnīcā joprojām plānots sākt 2026.gada pirmajā pusgadā. "Patlaban kompānija ir noslēgusi līgumus par izejmateriālu piegādi, biometāna pārdošanu, kā arī strādā pie tehnoloģiju iepirkumiem, lai projektu varētu īstenot," piebilda Vība.

Vība skaidroja, ka kompānija īsteno rūpnīcas projektu, jo tas palīdz "zaļināt" uzņēmuma portfeli, kā arī ilgtermiņā tiek paredzēta laba kapitāla atdeve, jo līgumi par biometāna pārdošanu esot noslēgti par labām cenām.

Tāpat kompānijas vadītājs informēja, ka pērn "Virši-A" atvēra deviņas degvielas uzpildes stacijas, tādēļ šogad šajā segmentā plānotas mazākas investīcijas. Šogad pirmajā pusgadā ir atvērta stacija Salacgrīvā, kā arī sākta stacijas būvniecība Kuldīgā, kuru plānots atklāt šogad novembrī. "Otrajā pusgadā šīs desmit jaunās stacijas sasniegs pilnvērtīgu darbības jaudu, kas noteikti atspoguļosies darbības rādītājos," piebilda Vība.

“Capitalia” ir kļuvusi par pirmo alternatīvo finansētāju Latvijā, kas uzņēmumiem piedāvā aizdevumus ar “Altum” garantiju.

Pirmo šāda veida aizņēmumu saņēmis zivsaimniecības uzņēmums SIA “Baņķis” no Salacgrīvas. Finansējums piešķirts apgrozāmajiem līdzekļiem, lai sekmētu uzņēmuma turpmāko attīstību.

SIA “Banķis” darbojas Salacgrīvā kopš 1995. gada, specializējoties zivju pirmapstrādē un plaša zivju produktu klāsta ražošanā, izmantojot vietējo zvejnieku piegādātos resursus.

"Iespēja izsniegt aizdevumus ar “Altum” portfeļgarantijām būtiski paplašina to uzņēmumu loku, kam “Capitalia” finansējums kļūst pieejams un izdevīgs – īpaši tiem, kuriem nav pietiekama nodrošinājuma, lai saņemtu aizdevumu tradicionālajās bankās," uzsver Mārcis Ļaksa, “Capitalia” izpilddirektora vietnieks. "Šīs garantijas ļauj uzņēmumiem saņemt arī izdevīgākus nosacījumus – zemākas procentu likmes, vienkāršākas nodrošinājuma prasības un lielāku aizdevuma apjomu."

Ar diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni, valsts finansējuma prioritātēm, zāļu un diagnostikas pieejamību, kā arī pacienta lomu, norisināsies konference “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients”. Tā notiks 12.septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8.

Konference apvienos lēmējvaru, medicīnas un farmācijas jomas profesionāļus, viedokļu līderus, pētniekus un pacientu pārstāvjus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – vai veselības aprūpe ir prioritāte tikai vārdos, vai arī to pierāda konkrēti politiskie lēmumi un rīcības plāni?

Konferenci atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri, iepazīstinot ar veselības aprūpes prioritātēm 2026.gadā. Savukārt Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest) sniegs prezentāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem medikamentu pieejamībā un apgādē Eiropā.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Rīgas apkārtnes novados jauno projektu dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gada pirmajā pusgadā bija 1779 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 11% augstāka nekā 2024.gada otrajā pusgadā, bet, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, dzīvokļu darījumu vidējā cena 2025.gadā bija par 15% augstāka, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Jauno projektu segmentā Rīgas apkārtnē cenu pieaugums bija ievērojami lielāks nekā Rīgas mikrorajonos, kur cenas 2025.gadā palielinājās vien par 4%, teikts pārskatā. Rīgas apkārtnes jauno projektu dzīvokļu cenas bija par vidēji 20% zemākas nekā Rīgas mikrorajonos. Jauno projektu dzīvokļu cenu atšķirības starp Rīgu un tās apkārtni samazinās, jo 2024.gadā cenas atšķīrās vidēji par 26%, norāda "Arco Real Estate".

Līdzīgi kā Rīgas mikrorajonos, kur 2025.gada pirmajā pusgadā dzīvokļu darījumu skaits jaunajos projektos pieauga par 36%, arī Rīgas apkārtnes novados dzīvokļu darījumu skaits ievērojami palielinājās. Darījumu skaits salīdzinājumā ar 2024.gada otro pusgadu pieauga par 28%, bet salīdzinājumā ar tā paša gada pirmo pusgadu - par 39%. Salīdzinot ar 2023.gadu, 2025.gadā reģistrēts līdzīgs darījumu skaits.

No 23.septembra līdz 26.septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar vairāk nekā 180 uzņēmēju un organizāciju pārstāvjiem dosies tirdzniecības misijā uz Hamburgu un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Savukārt 25.septembrī tirdzniecības misijai pievienosies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), lai piedalītos biznesa forumā un tiktos ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas augstākajām amatpersonām.

Šī tirdzniecības misija apvienos Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Uzņēmumiem paredzētas tematiskās programmas septiņos virzienos - aizsardzības industrijā, būvniecībā, loģistikā, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā, finanšu tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās.

Valainis akcentē, ka šī ir līdz šim lielākā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija un arī vēsturiski lielākā biznesa delegācija, kuru uzņem Hamburga un Rostoka. Ekonomikas ministrs skaidro, ka vizītes mērķis ir palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju par 10%, kā arī iniciēt vismaz četrus jaunus investīciju projektus.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

12.forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

“Kvalificētu speciālistu trūkums pašvaldībās rada zemu administratīvo spēju, jo šādi speciālisti nepieciešami ne tikai atbilstošu lēmumu pieņemšanai, bet arī profesionālai funkciju veikšanai. Tas kavē pašvaldību attīstību, un viena no iespējām pašvaldībām risināt šo problēmu, ikdienas darbā izmantojot dažādus mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Atsevišķus procesus automatizējot, ar MI palīdzību analizējot datus par iedzīvotāju vajadzībām u.tml., pašvaldības pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem kļūtu efektīvāka. Pašvaldībām izdotos ne tikai aizstāt daļu darbinieku ikdienas funkcijās, bet arī paaugstināt lēmumu kvalitāti un pieņemšanas ātrumu,” pašvaldību foruma “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” viens no organizatoriem, IT uzņēmuma “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Šodien Rīgā notiks 12.forums “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”. Tajā eksperti uzmanību pievērsīs dažādiem digitālajiem risinājumiem pašvaldībās, mākslīgā intelekta iespējām, daloties pieredzē, kā tehnoloģijas var padarīt pašvaldību darbu efektīvāku.

Būtiski, lai Latvijas pašvaldības spētu pasargāt savu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, tādēļ foruma organizatori paredz arī pašvaldību IT sistēmu kiberdrošībai veltītu ekspertu diskusiju.

Forumu “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja” atklās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis, SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris un “Swedbank” AS Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Olga Kotova.

Diskusijās piedalīsies Aizsardzības ministrijas, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC), SIA “ZZ Dats” pārstāvji u.c., ar IT drošības pieredzi dalīsies Ventspils, bet ar digitalizācijas rezultātiem, esot ceļā uz digitālu pārvaldību, Madonas pašvaldības speciālisti. Pašvaldību forumā diskusijās iekļautas kiberdrošībai un datu drošībai digitālajā vidē aktuālas tēmas, meklējot atbildes, par IKT resursu koplietošanas nozīmi, drošu, ilgtspējīgu, efektīvu risinājumu radīšanu un incidentu vadību, kā arī mākslīgā intelekta rīku izmantošanu pašvaldību darbā. Foruma noslēdzošajā daļā SIA “ZZ Dats” tehniskais direktors Oskars Pakers vadīs meistarklasi mākslīgā intelekta rīku pielietošanai, balstoties uz pašvaldības ikdienas darba piemēriem.

Rīgā, Hanzas peronā 25. un 26.septembrī norisināsies Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (ABSL) forums "Radi un nodrošini nākotni - tagad!", informē foruma organizatori.

Pasākumā pulcēsies pasaules biznesa līderi, eksperti, politikas veidotāji un inovatori, lai apspriestu tendences un veidotu stratēģijas ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā un ārpus tās.

Forumu atklās ABSL priekšsēdētājs Jaceks Leverness un Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Tam sekos diskusija "Varas balss: sagaidīt negaidīto. Kā vadīt un stiprināt lēmumu pieņemšanas spējas nenoteiktības laikos". Tajā pieredzē dalīsies bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs (2021-2025), atvaļinātais admirālis Robs Bauers, kā arī Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs (2022-2025) Jaceks Sieviera un uzņēmuma "Accenture" valdes priekšsēdētājs Francijā Olivjē Žirārs.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Itālijas revīzijas birojs apturējis pretrunīgi vērtēto Mesīnas šauruma tilta projektu, kas savienotu Sicīliju ar Itālijas kontinentālo daļu, trešdien paziņoja biroja pārstāvji.

Revidenti atteikušies apstiprināt premjerministres Džordžas Meloni valdības virzīto tilta projektu. Tā izmaksas tiek lēstas 13,5 miljardu eiro apjomā.

Satiksmes ministrs Mateo Salvīni biroja lēmumu nosodīja, platformā "X" paužot, ka tas ir politisks.

"Mēs esam apņēmības pilni izmantot visus iespējamos ceļus, lai sāktu darbu. Mēs turpināsim," solīja Salvīni. Revīzijas birojs 30 dienu laikā sniegs rakstisku skaidrojumu par savu lēmumu. Tiesa, projekts nav galīgi apturēts.

Itālijas mediji vēsta, ka Salvīni varētu rosināt balsojumu valdībā, lai atceltu iebildumus.

Projektā paredzēts 3,3 kilometrus garš tilts. Ja projekts tiks īstenots, tas būs garākais piekaramais tilts pasaulē.

No 23. septembra līdz 3. oktobrim piecās Latvijas pilsētās notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” rīkotās ideju un inovāciju ģenerēšanas darbnīcas “Jauno uzņēmēju skola 2025”.

Šajā semināru ciklā skolēniem un pedagogiem tiks sniegtas praktiskas zināšanas un iedvesma, lai uzsāktu vai attīstītu savu skolēnu mācību uzņēmumu (SMU).Katra semināra laikā dalībniekiem būs iespēja iepazīsies ar SMU programmas iespējām, dzirdēt jau strādājošu skolēnu mācību uzņēmumu veiksmes stāstus un saņemt vērtīgus ieteikumus no programmas absolventiem. Semināra praktiskajā darbnīcā skolēni varēs ģenerēt jaunas biznesa idejas vai pilnveidot esošās, savukārt skolotājiem paredzēta īpaša programma par skolēnu mācību uzņēmumu darbības ciklu.

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns uzsver: “Jauno uzņēmēju skola ir lieliska iespēja gan skolēniem, gan skolotājiem jau mācību gada sākumā uzzināt vairāk par dalību skolēnu mācību uzņēmumu programmā un iegūt daudz praktiskas informācijas. Šie semināri ir izcila vieta, kur iedvesmoties, saņemt atbildes uz visiem jautājumiem un izmēģināt roku biznesa ideju ģenerēšanā.”

Strauji attīstoties un nostiprinot savas pozīcijas globālajā tirgū, tehnoloģiju uzņēmums “Zabbix” ir izvēlējies “Jauno Teiku” kā savu jauno mājvietu Rīgā.

Atklātas uzņēmuma jaunās biroja telpas biroju ēkā “Teodors”, kur “Zabbix” izvietojis savu jauno biroju trīs stāvos, kopumā vairāk nekā 2400 m² platībā.

Pēc vairāk nekā desmit gadiem iepriekšējā atrašanās vietā Rīgā, “Zabbix” pārcelšanās uz “Jauno Teiku” iezīmē jaunu attīstības posmu gan uzņēmuma, gan kvartāla attīstībā.

““Zabbix” pievienošanās ne tikai papildina mūsu daudzveidīgo un augošo kopienu, bet vēl vairāk nostiprina “Jauno Teiku” kā vietu, kur tehnoloģiju uzņēmumi izvēlas attīstīties. Mēs lepojamies, ka “Jaunā Teika” ir ne tikai moderna un energoefektīva biroju vide, bet arī uzticams, pretimnākošs un elastīgs iznomātājs, kuram rūp katra nomnieka izaugsmes stāsts. Mēs lepojamies ar to, ka varam nodrošināt vietu, kurā tādi uzņēmumi kā “Zabbix” var veiksmīgi attīstīties un sniegt pienesumu Rīgas uzņēmējdarbības videi,” norāda Viktors Savins, “EfTEN Capital Latvia” valdes priekšsēdētājs.

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu.

Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.

No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS “Latvijas Finieris” jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Vašingtonā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas laikā norisinās Latvijas - Amerikas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotā konference “Spotlight Latvia”. Konferencē parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un LACC par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību un eksportspējas stiprināšanu Ziemeļamerikā.

“Lai gan Latvija kartē var šķist maza, tā ir lieliska talantu, zināšanu un inovatīvo tehnoloģiju jomā, uzstājoties konferencē uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

“Pateicoties mūsu vēsturei, mūsu cilvēkiem un vērtībai, ko mēs piešķiram transatlantiskajām attiecībām, Latvija ir unikālā pozīcijā, lai veidotu tiltu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Kopā mēs varam atrast labākus risinājumus aizsardzības, zaļās enerģijas un digitālo inovāciju jomā. Šāda sadarbība stiprina gan mūsu drošību, gan kopīgo ekonomisko noturību.”

Konference pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas un ASV uzņēmējus, valsts institūciju un akadēmiskās vides pārstāvjus, lai stiprinātu sadarbību drošības, aizsardzības, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomās. No ASV puses konferencē un ar to saistītajos pasākumos piedalījās tādi ASV uzņēmumi kā Anduril Industries, FedTech, AUVSI, Scout Ventures, Nvidia, Palantir Technologies, Meta, Google, AMS Group, Imprimatur un citi. Visi šie uzņēmumi pārstāv aizsardzības, kiberdrošības, mākslīgā intelekta, enerģētikas un tehnoloģiju jomas.

Tirdzniecības centrā “Origo” atklāts jaunais ēdināšanas koncepts “POSTe”.

Tas iezīmē jaunu t/c “Origo” attīstības posmu un nostiprina tā pozīcijas kā ēdināšanas galamērķim Rīgas centrā. Nosaukums “POSTe” simboliski atsaucas uz ēkas vēsturisko nozīmi – tur kādreiz atradās Rīgas centrālā pasta ēka – un veido tiltu starp vēsturisko mantojumu un mūsdienu galvaspilsētas dzīvesstilu.

“Tirdzniecības centra “Origo” koncepcija balstīta uz ceļojuma ideju, kas kalpo kā vienojošais vadmotīvs un ir ietverta t/c “Origo” interjera risinājumos un piedāvājumā. T/c “Origo” turpina šo misiju, kļūstot par būtisku daļu no “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstības, kur vienuviet pieejamas darījumu, iepirkšanās un atpūtas iespējas. Jaunais ēdināšanas koncepts “POSTe” papildina t/c “Origo” stāstu, integrējot pasta tēmu foodhall konceptā un interjerā. Vienlaikus tas sniedz pievienoto vērtību t/c “Origo” apmeklētājiem, pilsētniekiem un apkaimes uzņēmumiem,” uzsver Evija Majevska, “Linstow Baltic” un tirdzniecības centra “Origo” komercdirektore.

Viļņā notikusi augsta līmeņa sanāksme starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru un Rail Baltica ieviesējorganizāciju pārstāvjiem, kuras laikā tika izvērtēts projekta progress un apspriestas turpmākās būvniecības prioritātes. Vizītes laikā projekta centrālais koordinators RB Rail AS parakstīja kārtējo Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) granta līgumu par Eiropas Savienības līdzfinansējumu 295,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā piešķirtais finansējums tiks novirzīts pamattrases būvniecības turpināšanai posmā no Tallinas līdz Igaunijas–Latvijas robežai, tostarp 10,2 kilometru garas divsliežu uzbēruma izbūvei Raplas–Pērnavas posmā.Latvijā ar šo finansējumu tiks nodrošināta dzelzceļa uzbēruma izbūve četros pamattrases dienvidu posmos, kopējā garumā 13,3 km, kā arī finansējums tiks novirzīts arī Rail Baltica elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādei posmā Upeslejas – Latvijas/Lietuvas robeža (1. kārta) un projekta ieviešanas atbalsta pasākumiem. Tas segs FIDIC inženiera pakalpojumus, lai nodrošinātu elektrifikācijas tehnisko projektu izstrādes uzraudzību un atbilstību globālā projekta prasībām, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas.

"Magnetiq Bank" kļuvusi par "FinTech Poland" dalībnieku, informēja "Magnetiq Bank" pārstāvji.

"Magnetiq Bank" stratēģiskais mērķa tirgus ir Baltija un Polija, seko citas Eiropas valstis, tādēļ pievienošanās "FinTech Poland" ir nozīmīgs solis starptautiskās sadarbības un attīstības virzienā, skaidro bankā.

"FinTech Poland" darbojas kopš 2016.gada un apvieno vairāk nekā 150 nozares līderu. To vidū ir gan "Visa" un "Mastercard", gan vadošie Polijas tehnoloģiju uzņēmumi - "ZEN.com", "Asseco Poland", "Beesfund", "XTB S.A." un citi.

"Magnetiq Bank" pārstāvji norāda, ka Polija šobrīd ir viens no straujāk augošajiem finanšu tehnoloģiju centriem Centrālajā un Austrumeiropā.

Dalība "FinTech Poland" ļauj "Magnetiq Bank" ne tikai aktīvi iesaistīties kopienā, bet arī kā finanšu tehnoloģiju infrastruktūras nodrošinātājam sniegt ekosistēmas dalībniekiem atbalstu "fintech", maksājumu, kripto un e-komercijas risinājumu attīstībā.