Šobrīd, vasaras vidū, graudu sējumi ir pilnbriedā, un vienlaikus šis ir laiks, kad lauksaimnieki sāk plānot rudens sēju. Ņemot vērā, ka laikapstākļi vasarās kļūst aizvien grūtāk prognozējami un lietavas vai pat krusu ar stipru vēju var strauji nomainīt karstums, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par piemērota sēklas materiāla izvēli.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ziemāju graudaugu kopraža pērn salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 321,4 tūkst. tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,4 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023. gadā līdz 47,5 centneriem 2024. gadā. Lai turpinātu kopražas izaugsmi arī šogad, izšķirošs ir izvēlētais sējas periods un sējumu spēja pārziemot, kā arī atbilstoši laikapstākļi vasarā.

Latvijas vasaras var pārsteigt lauksaimniekus ar ilgstošu lietu, lielu nokrišņu daudzumu, krusu, spēcīgu vēju un pat salnām, ko nomaina karstums. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt kultūraugu sējumus un novest pie lieliem ražas zaudējumiem. Daudziem ļoti labā atmiņā būs palicis 2023. gada augusts, kad lielgraudu krusa sadragāja ne tikai lauksaimniecības platības, bet pat ēkas. Šādām vasarām nereti seko silts, ieildzis rudens un pēkšņs kailsals, kas ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem ziemājiem. Tas rada nopietnu risku sējumu izdzīvošanai, jo uz lauka nav sniega segas, kas varētu pasargāt augus no straujā aukstuma. Šī iemesla dēļ tiek bojātas saknes un apsaldētas arī augu daļas, kas atrodas virs zemes. Šādus sala radītos kaitējumus pērnā gada janvārī piedzīvoja liela daļa Vidzemes un Latgales, kad gāja bojā liela daļa ziemas rapšu sējumu, kā arī cieta ziemas miežu un kviešu sējumi. Vai šķirnei ir nozīme? Kad pēc lietavām un +10 C temperatūras seko sals robežās no -13 C līdz -21 C un stiprs vējš, augiem kopumā ir niecīgas izredzes izdzīvot, bet, protams, ir vairāk un mazāk izturīgas šķirnes, un katram lauksaimniekam ir jāizvērtē situācija savā reģionā un jāizvēlas piemērotākās.

Martā Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas samazinājās gandrīz visos tirdzniecības apgabalos. Cenas Baltijas valstīs saruka par 40%. Latvijā vairumtirdzniecības cena bija 91,99 EUR/MWh jeb par 39% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena samazinājās par 40% līdz 91,98 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas cena kritās par 41% un bija 90,20 EUR/MWh. Ikstundu cenas šajā mēnesī sasniedza arī negatīvu atzīmi un svārstījās no -11,53 EUR/MWh līdz 773,00 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cenai Baltijas valstīs bija līdzīgas tendences - samazinājums par 43% līdz 34,11 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī cenu samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica augstāka ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja staciju izstrāde kāpa par 80%, ģenerācija hidroelektrostacijās pieauga par 25%, bet saules staciju ražošana pret februāri palielinājās vairāk nekā 2,5 reizes. Tajā pašā laikā vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs bija gandrīz 4 grādus virs normas, līdz ar to vidējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 13% un uzlabojās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Īslaicīgu cenu kāpumu mēneša nogalē izraisīja Zviedrijas (SE4) un Lietuvas tirdzniecības apgabalu starpsavienojuma NordBalt neplānots atslēgums, kas ilga no 29.marta līdz 2.aprīlim.

Latvijā šogad sējas sezona noslēdzas vēlāk nekā ierasts gan sala nodarīto postījumu dēļ, gan augsnes mitruma dēļ. Tomēr šobrīd laikapstākļi dod cerību, ka lauksaimniekiem šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais, stāsta lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS galvenais agronoms Ģirts Ozols.

Šogad pavasara sējumu īpatsvars bijis lielāks nekā citus gadus, jo ziemāju sējumus ziemā nopietni skāra kailsals. “Šogad sējas darbu sākumu teju visā Latvijā aizkavēja rudens un ziemas nokrišņu radītais mitrums. Tāpat šogad ievērojami vairāk saimniekiem nācies pārsēt ziemājus, kuru patieso stāvokli varēja novērtēt tikai vēlā pavasarī, tāpēc ir nācies pārsēt vairāk nekā plānots,” stāsta Ģ. Ozols.

Šobrīd laikapstākļi dažādās Latvijas vietās ir ievērojami atšķirīgi, piemēram, Barkavas pusē ir sausums, savukārt Zemgalē maijā ir bijuši nokrišņi, kas, kā norāda Ģ. Ozols, vieš cerību. Ja salīdzina ar pavasari pirms gada, tad šogad laikapstākļi ir labvēlīgāki, jo pērn sējumiem postījumus nodarīja ilgstošs sausums. “Ja maijā ir nokrišņi, tā jau ir puse no uzvaras. Sausumā nedīgst vasarāji un vēlāk iesētajiem vai pārsētajiem augiem ir grūti. Taču tur, kur ir labi pārziemojuši ziemas sējumi, šobrīd situācija ir laba, ” saka LATRAPS agronoms.

Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā.

Lauksaimnieki ir smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt. Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu. Valdības pieņemtais lēmums ir pareizs, un uz situāciju jāreaģē operatīvi, bet vienlaikus ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai nākotnē samazinātu ražas zudumus vai negatīvu ietekmi uz kvalitāti.

Sāk kulšanu, neraugoties uz mitrumu

Kurzemē situācija ir krietni labāka, nekā Latgalē, lai gan, protams, arī vienā reģionā dažādās vietās ir vērojamas atšķirības. Lauksaimnieki cenšas izmantot katru saulaino dienu, jo turpmākās laika prognozes nav iepriecinošas. Daudzi zemnieki sākuši kulšanu, neraugoties uz mitrumu, un daļai saimniecību ir pat salīdzinoši augsti eļļas iznākuma rādītāji - atsevišķos gadījumos līdz pat 47,4%, kas uzskatāms par ļoti labu rezultātu. Vidējā raža šobrīd ir aptuveni 3 tonnas no hektāra. Vienlaikus liela daļa sējumu vēl atrodas uz lauka, jo nav pilnībā nogatavojušies. Turklāt, jāņem vērā, ka rapši šogad jau bija cietuši no pavasara salnām.

Lauksaimniecības vidi šobrīd ietekmē krietni citādāki apstākļi, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Laikapstākļi ir kļuvuši grūtāk prognozējami un vērojamas krasas svārstības, piemēram, pavasarī ir +27 grādu karstums, pēc tam - salnas. Nav vienmērīgas sezonas, un tas būtiski ietekmē kultūraugu ražu.

Runājot par klimatu, nedrīkst aizmirst arī par kaimiņos notiekošo karu - tā radītais piesārņojums varētu būt daudz būtiskāks, nekā mūsu pašu emisijas. Šajos apstākļos visu nosaka detaļas, un nozīmīgs elements ir arī sertificētas sēklas materiāls, kas sniedz pārliecību par kvalitāti un slimību neesamību.

Sertificēts sēklas materiāls nav tikai formāla prasība tiem lauksaimniekiem, kuri piesakās Eiropas Savienības vai valsts atbalsta pasākumiem, nodarbojas ar sēklu tirdzniecību u.c. – tā ir reāla nepieciešamība, ja vēlamies nodrošināt labu ražu un mazināt riskus. Protams, lai katru gadu iegādātos jaunu sertificētu materiālu, nepieciešami līdzekļi, bet, gudri plānojot, šādu sēklas materiālu var izmantot vairākas sezonas, joprojām saglabājot augstu kvalitāti. Nekvalitatīvs materiāls, savukārt, var radīt ļoti nopietnas sekas – no slimību izplatības līdz ražas kritumam, kas nozīmē finansiālus zaudējumus.

Nelabvēlīgie laikapstākļi lauksaimniekiem šogad radījuši ievērojamus zaudējumus, tirgotāji prognozē, ka ziemā veikalu plauktos dominēs importētie dārzeņi.

Lauksaimniecības nozarē šosezon nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ kopējie zaudējumi varētu sasniegt vairākus simtus miljonus eiro, liecina biedrības Zemnieku saeima sniegtā informācija. Sliktās ražas sekas atspoguļojas arī veikalu plauktos - tirgotāji norāda, ka šovasar vairumam vietējo sezonas preču cenas ir augstākas nekā iepriekš. Zemāka ir arī graudaugu kopraža un kvalitāte, taču būtisks graudaugu produktu cenu pieaugums veikalos pagaidām netiek prognozēts.

Ietekmēs ekonomiku

Daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu, norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece. “Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības. Cietēji gan nebūs tikai saimnieki, jo šogad piedzīvoto problēmu sekas izjutīs arī citas nozares, piemēram, produktu pārvadātāji, ostas un citi. Arī nodokļu ieņēmumi būs ievērojami mazāki, tas ietekmēs visu Latvijas sabiedrību, jo vistiešākajā veidā skars Latvijas ekonomiku. Kopumā jāsaka, ka aizvadītajos trīs gados laikapstākļi ir bijuši sarežģīti, bet šis gads ir sagādājis īpaši lielus izaicinājumus. Pamatīgi aizkavējušies kulšanas darbi, un dažviet ražu nemaz nevarēs novākt, līdz ar to šajos laukos neko nevarēs iesēt. Piemēram, augusta sākumā jau ir jāsēj rapsis, taču to nevar izdarīt, jo vēl nav novākta kviešu raža. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr ir izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Arī pati raža ir sākusi bojāties, proti, graudi sākuši dīgt, bet kartupeļi un dārzeņi - pūst. Tāpat ir apgrūtināta arī zāles savākšana lopbarībai,” norāda M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Lai gan Kurzemes reģiona lauksaimniekus lietavas un augstais mitruma līmenis skāris mazāk, salīdzinot ar saimniecībām Vidzemē un Latgalē, ražas novākšana vēl nav noslēgusies un arī sējas darbi šobrīd kavējas.

Septembris tradicionāli nozīmē arī miglu un rasu, tāpēc ir bažas arī par lopbarības zāles sagatavošanu. Ņemot vērā, ka laikapstākļi mainās pa stundām, nevis dienām, daudzi lauksaimnieki šobrīd vadās pēc situācijas, nevis pēc plāna.

Kavējas ne tikai ražas novākšana, bet sējas darbi

Iepriekšējos gados septembra sākumā un augusta beigās jau tika sākta ziemas kviešu sēja. Šogad sēja ir aizkavējusies. Arī ziemas rapša sēja šogad noslēdzās tikai pašās augusta beigās, lai gan parasti to pabeidzam jau ap 20. datumiem. Lai gan Kurzemē lauki nepludo, kā tas ir citos novados, ir teju neiespējami plānot darbus pat divas dienas uz priekšu. Saimniecībā audzējam gan ziemas kviešus un ziemas rapšus, gan kukurūzu un pupas, kā arī lopbarības zāli. Tā kā nodarbojamies arī ar piena lopkopību, ir ļoti būtiski sagatavot zāli, bet tā kā šobrīd teju nav saulainu dienu, zālei nav iespējas apvīst un to vēl nevar novākt.

Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljoni eiro, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās zemnieku saimniecībā "Jaunstrīķeri" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa atzīmē, ka zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. "To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro," piebilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm.

Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. "Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," piebilda "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Auksto nakšu un pastiprinātā mitruma dēļ ir apgrūtināta darbu veikšana un kavējas augu attīstība, kas nozīmē, ka ogu raža, visticamāk, būs gaidāma vēlāk, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Biedrībā skaidro, ka mainīgie pavasara laikapstākļi, mijoties aukstumam un salnām, kā arī pēkšņam siltumam un stiprām lietusgāzēm, ir radījuši izaicinājumus lauksaimniekiem, īpaši ogu audzētājiem.

Pēdējie divi gadi lauksaimniecības nozarē ir bijuši izaicinājumu pilni, atzīmē "Zemnieku saeimas" pārstāvji, piebilstot, ka, lai gan šis gads iesākās cerīgi un bija gaidāms, ka ogu raža ienāks ātrāk nekā parasti, šādas prognozes saimnieki vairs nelolo.

"Šis ir kārtējais gads, kad lauksaimniekiem ir jāpielāgojas izaicinošiem apstākļiem - februāris bija ļoti silts, marts - auksts un ziemīgs, aprīļa nogale bija izteikti vasarīga, savukārt maija pirmajā pusē novērojām netipiski daudz aukstas naktis un salnas.

Latvijas gaļas liellopu audzēšanas nozare šobrīd dzīvo lielas nenoteiktības apstākļos. No vienas puses, Eiropas tirgū vērojams nepieredzēts liellopu gaļas cenu pieaugums, kas rada izcilas iespējas audzētājiem eksportēt savu produkciju. No otras puses, nozari skar vairāki izaicinājumi – lopu un darbaspēka trūkums, nelabvēlīgie laikapstākļi, nepietiekams valsts atbalsts, kā arī risks zaudēt Latvijas tirgu zemās iedzīvotāju pirktspējas dēļ. Turklāt gaļas liellopu tirgus ir pakļauts straujām svārstībām, kas padara nākotni grūti prognozējamu.

Eiropas pieprasījums pēc Latvijas liellopiem pārsniedz piedāvājumu

Šobrīd eksportēta tiek lielākā daļa Latvijas gaļas liellopu nozarē saražotās produkcijas. Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center), dati rāda, ka pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija 6. vietā pasaulē. Liellopu eksports Latvijas tautsaimniecībā katru gadu ienes vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Jāatzīst, ka liellopu cenas Eiropā pēdējo gadu laikā augušas ļoti strauji, divu gadu laikā pieaugot gandrīz par 100 %. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir vispārējs zīdītājgovju un teļu skaita samazinājums pasaulē, ko veicina gan klimata pārmaiņas, gan darbaspēka trūkums, kā arī tādu bīstamu slimību kā zilās mēles un mutes un nagu sērgas izplatība Eiropā (Latviju šīs slimības pagaidām nav skārušas, lai gan riski joprojām pastāv).

Bankas nav novērojušas būtisku pieprasījuma pieaugumu no lauksaimniekiem saistībā ar laikapstākļu radītajām problēmām, bet, tāpat kā citreiz, aicina lauksaimniekus vajadzības gadījumā vērsties savā bankā, lai meklētu individuālus risinājumus, norāda banku pārstāvji, komentējot šonedēļ izsludināto ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē.

"Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers pauž, ka lauksaimniecību īpaši spēcīgi ietekmē laikapstākļu nepastāvība, tāpēc šādos brīžos īpaši svarīga ir gan savlaicīga rīcība, gan finansiālais atbalsts. Viņš uzsver, ka bankas "Citadele" pieeja nav mainījusies - katrs klienta iesniegums tiek individuāli izvērtēts, meklējot piemērotāko risinājumu.

"Lai gan šobrīd neesam novērojuši būtisku pieprasījuma pieaugumu, aicinām lauksaimniekus, kuri šajā sezonā saskaras ar grūtībām nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ un paredz problēmas savlaicīgi izpildīt finansiālās saistības, nekavējoties sazināties ar mums," pauž Glāzers, norādot, ka, jo agrāk tiek sākta saruna ar banku, jo vienkāršāk un efektīvāk iespējams atrast situācijai piemērotu risinājumu.

Laikapstākļi joprojām nav prognozējami un pēc vasaras lietavām arī nesolās būt daudz labāks, daudzi lauksaimnieki cenšas pagūt novākt vismaz daļu ražas, tostarp izvēloties kult arī mitrus graudus. Kviešus parasti mēdz kult, kad graudu mitrums ir aptuveni 14% vai 15%, bet šogad raža tiek novākta arī ar 19% mitrumu. Tas ietekmē gan graudu kvalitāti, gan uzglabāšanas iespējas, bet kaltes izmantošana – sadārdzina izmaksas.

Mūsu saimniecība atrodas Zemgalē, Bauskas pusē un šeit varam novērot, ka pat viena reģiona ietvaros situācija ar laikapstākļiem un ražas novākšanu var ļoti atšķirties. Šobrīd vēl nav izdevies novākt visu ražu – ir palikuši vasaras kvieši, ko sākam novākt ar daudz augstāku mitruma daudzumu, nekā vajadzētu, taču nav izvēles. Kavēties ar kulšanu vairs nevar, jo parasti šajā laikā jau tiek gatavota augsne ziemas kviešiem vai starpkultūrām.

Šī gada graudiem ir zema dīdzība

Protams, kulšana pie šāda mitruma apjoma būtiski ietekmē graudu kvalitāti un uzglabāšanu. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes, bet šobrīd teju ceturtā daļa ziemas kviešu ir lopbarības kvalitātē. Pirmie analīžu rezultāti signalizē, ka graudiem ir zema dīdzība - kviešiem Latvijā sēklai jābūt aptuveni 85% dīdzībai, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka liela daļa no šovasar novāktā nederēs sēklai. Papildus tam, mitru graudu novākšana nozīmē, ka pieaugs izmaksas par kaltes izmantošanu tām saimniecībām, kam nav savas kaltes. Situācija reģionā ir atšķirīga – ir saimniecības, kas jau pabeigušas kulšanas darbus, daļā vēl palikuši ziemas kvieši, bet ir arī saimniecības, kur, piemēram, zirņi ir sadīguši jau uz lauka un tos gandrīz nav vērts kult.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka zemnieki no valsts neprasa kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt – kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat simtos miljonu eiro.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda: “Saskaņā ar mūsu šī brīža aplēsēm nozarei nodarītie zaudējumi laikapstākļu ietekmē šobrīd lēšami jau simtos miljonu eiro. Mēs apzināmies, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt. Jāņem arī vērā šī brīža ģeopolitiskā situācija un valsts prioritātes, kas viennozīmīgi ir aizsardzības sektors.”

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece atzīst, ka lauksaimniecība nav tipisks bizness.

“Tas ir ļoti augsta riska bizness, kur viens no galvenajiem riskiem – laikapstākļi – nav paredzams, faktiski to nevar ietekmēt. Šī riska dēļ ir iespējams pazaudēt visu, jo ieguldījumi var būt milzīgi, bet visu plānoto ražu laikapstākļi var iznīcināt. Pēdējo trīs gadu laikā tie ir bijuši nežēlīgi, bet tāds gads kā šis sen nav pieredzēts. Pat ja ražas apjomi lielākoties ir optimāli un dažviet pat labi, ražas novākšana ir ļoti apgrūtināta. Uz laukiem ar tehniku bieži vien nav iespējams uzbraukt, ja tas tomēr izdarāms, tehnika pārmērīgā mitruma dēļ grimst. Raža ir arī sākusi bojāties, proti, graudi dīgst, kartupeļi pūst, daudziem audzētājiem uz lauka sapuva zemenes, apgrūtināta ir arī lopbarības (siens, skābsiens u.tml.) savākšana,” skaidro M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Valsts augstākajos sakaru torņos šodien pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi 15 torņos plīvos līdz pat 19.novembrim, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Valsts un Eiropas Savienībā augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tiks pacelts 18.novembra rītā, klātesot Valsts robežsardzes priekšniekam ģenerālim Guntim Pujātam.

Karogi Vidzemē plīvo Siguldas, Valmieras, Viesītes un Cesvaines torņos. Latgalē karogi pacelti LVRTC torņos Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Preiļos un Līvānos. Kurzemē karogi plīvo Tukuma, Ventspils, Liepājas un Dundagas torņos. Karogs pacelts arī LVRTC tornī Jelgavā. Tāpat karogs plīvo arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā.

Karogu pacelšana kļuvusi par skaistu tradīciju, ko LVRTC īsteno 18.novembrī un 4.maijā. Tradīcija aizsākta 2014.gadā, kad pirmo reizi Zaķusalas TV tornī - 368m augstumā – tika pacelts 3x6 metrus plašs valsts karogs. Četrus gadus vēlāk LVRTC aprīkoja ar karoga mastiem un izgaismojumu arī citus savus augstākos torņus.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Pavasaris tuvojas, un tas nozīmē, ka jau pavisam drīz autovadītāji sāks aktīvi domāt par vasaras riepām un riepu maiņu. Taču vai zināji, ka labākais laiks iegādāties jaunas vasaras riepas nav tieši pirms sezonas sākuma, bet tagad – klusajā starpsezonā? Riepu garāžā plaukti jau ir piepildīti ar svaigām vasaras riepām no vadošajiem zīmoliem, un šobrīd tās iespējams iegādāties par īpaši izdevīgām cenām!

Kāpēc šis ir īstais brīdis, lai pirktu vasaras riepas?

Liela daļa autovadītāju mēdz atcerēties par riepu iegādi tikai tad, kad vasaras sezona jau ir tepat aiz stūra. Rezultātā rodas vairākas problēmas:

Klimata pārmaiņas vairs nav tikai iespējamība vai nākotnes prognoze, bet gan jaunā realitāte. Aizvien biežāk izskan oranžais brīdinājums par spēcīgu pērkona negaisu, jūnijs iezīmējās ar augstu nokrišņu līmeni, bet maijs bija vēsākais šajā gadsimtā. Savukārt iepriekšējos gados piedzīvojām ilgstošus sausumus, kas Eiropā kļūst par pastāvīgu parādību.

Eksperti jau vairākkārt uzsvēruši, ka šādi laikapstākļi negatīvi ietekmē ražu, liekot Latvijas lauksaimniekiem meklēt jaunus risinājumus, kā mazināt riskus. Daļēji var palīdzēt mūsdienīgas mēslošanas metodes, augu aizsardzības līdzekļi un lauksaimniecības tehnika, tomēr viens no efektīvākajiem veidiem, kā pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, ir jaunu augu šķirņu izstrāde, tomēr process ir laikietilpīgs un dārgs.

Jaunas šķirnes selekcija var ilgt līdz pat 25 gadiem

Nepieciešamība pēc jaunām šķirnēm pieaug, jo mainās klimats, audzēšanas tehnoloģijas, parādās jaunas slimības un kaitēkļi. Selekcija ir laikietilpīgs process, neraugoties uz to, ka mūsdienās to veic ne tikai ar tradicionālajām metodēm, veicot atlasi laukā, bet arī pielietojot molekulārās bioloģijas metodes. Atkarīgā no šķirnes tas var ilgt pat 10 vai 25 gadus. Tas ir saistīts ar ilgstošiem izmēģinājumiem un novērojumiem par to, kā konkrētā šķirne pielāgojas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem.

Šīs vasaras lielais nokrišņu daudzums radījis nestandarta situāciju lauksamniecībā. Vairākos novados lauki ir ļoti applūduši un nav iespējams novākt ražu, kas rada zaudējums lauksaimniekiem, taču vienlaikus šī situācija arī izgaismo citus aspektus, kur nākotnē vērts domāt par uzlabojumiem, piemēram, sējas materiāla kvalitāte, augu aizsardzības līdzekļu izmantošana u.c.

Ražu bojā arī vārpu fuzarioze, baltvārpainība, sodrējuma pelējums, septorioze u.c. Tritikāle un rudzi daudzviet ir tikai lopbarības kvalitātē, līdzīga situācija ir arī ar kviešiem. Lai gan valdība ir izsludinājusi ārkārtas situāciju līdz rudenim, šobrīd jādomā arī par to, ko tas maksās nākotnē?

Šobrīd Latvijā situācija katrā reģionā ir nedaudz atšķirīga – ja Ventspils pusē vēl viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, Madonu un Latgali kopumā ir skārušas smagas lietavas. Ja sēklas materiāls jau sākotnēji nav bijis pietiekami kvalitatīvs, tad šī gada laikapstākļu radītie augšanas apstākļi, protams, nākuši tikai par sliktu un rezultātā graudu kvalitāte ir ļoti zema. No otras puses – kritiskie laikapstākļi ir izgaismojuši vairākas problēmas un riskus, ko rada lēts sējas materiāls, ko citkārt, iespējams, nebūtu pamanījuši.

Šogad meža nozarē uzkrājušās vairākas neatrisinātas problēmas, sacīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš pauda, ka viena no lielākajām problēmām ir netaisnīgās kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem. Tika izveidoti jauni dabas liegumi vairāku 10 000 hektāru platībā, tomēr mežu īpašniekiem piešķirtās kompensācijas par platību izņemšanu no noražošanas bija netaisnīgas. Patlaban maksimālā kompensācija meža platībām ir 190 eiro par hektāru, bet patiesā mežaudžu vērtība var sasniegt pat 20 000 eiro par hektāru.

Tāpat būtisks bija Satversmes tiesas spriedums, ar kuru par neatbilstošu satversmei noteica normu par samazinātu galvenās cirtes caurmēru, kuru iepriekš pieņēma valdībā, pamatojoties uz zinātnieku ieteikumiem. Lēmums negatīvi ietekmēja meža īpašnieku iespēju laicīgi pieņemt lēmumus par meža ciršanu, lai izvairītos no postījumiem, tostarp vējgāzēm un mizgraužu postījumiem.

Foto: Freepik.com / senivpetro

Ziema ir tepat aiz stūra, un tas nozīmē, ka pienācis laiks parūpēties par sava uzņēmuma autoparka gatavību mainīgajiem laikapstākļiem. Riepu garāža, viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, jau vairākus gadus atgādina, ka laicīga sagatavošanās ir atslēga uz drošu un komfortablu braukšanu visos gadalaikos. Lasi un uzzini, kā tavam uzņēmumam var palīdzēt profesionāls riepu serviss!

Kāpēc ir svarīgi sagatavot uzņēmuma autoparku ziemai?

Laikapstākļi ziemā uz ceļiem rada īpašas prasības automašīnai un tās riepām. Lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, ir būtiski aprīkot automašīnu ar piemērotām ziemas riepām, kas nodrošina optimālu veiktspēju pat vissziemīgākajos laikapstākļos. Taču drošas ziemas riepas ir tikai viens no aspektiem, par ko jāparūpējas pirms ziemas iestāšanās. Ne mazāk svarīga ir, piemēram, savirzes regulēšana un nesezonas riepu uzglabāšana. Tas ir būtiski vairāku iemeslu dēļ:

2025.gada aprīlī, būtiski pieaugot elektroenerģijas ražošanai Lietuvā, par 22,6% attiecībā pret martu samazinājies elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm.

Vienlaikus samazinājās arī elektroenerģijas cenas visās trīs Baltijas valstīs - Latvijā par 16%, sasniedzot 77,39 EUR/MWh, bet Lietuvā un Igaunijā par 18,9% - līdz 74,59 EUR/MWh un 73,27 EUR/MWh, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas cenu kritumu aprīlī galvenokārt veicināja ievērojami siltāki laikapstākļi, kā rezultātā samazinājās patēriņš, kā arī atjaunīgiem resursiem labvēlīgāki laika apstākļi, kas veicināja to elektroenerģijas ražošanas pieaugumu. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, aprīļa vidū Latvijā ienāca siltākas gaisa masas, kā rezultātā gaisa temperatūra bija augstāka nekā ierasts. Papildu ietekmi sniedza arī zemāks elektroenerģijas patēriņš svētku brīvdienu laikā.

Pamatojoties zemkopības ministra Armanda Krauzes vairākkārtēju operatīvu vēršanos pie ES amatpersonām un Zemkopības ministrijas sniegto detalizēto informāciju Eiropas Komisijai (EK) par šī gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu nodarītajiem plašajiem postījumiem Latvijas lauksaimniecībai, EK ir nolēmusi piešķirt Latvijas lauksaimniekiem 4,2 miljonu eiro ES ārkārtas atbalstu.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Nelabvēlīgie laikapstākļi šajā gadā - pavasara spēcīgās salnas un ilgstošās lietavas kopš maija - daudzviet Latvijā pilnībā vai daļēji izpostīja šī gada ražu, radot lielus zaudējumus lauksaimniekiem un apdraudot lauksaimniecības uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju. Ikdienā Zemkopības ministrija veica zaudējumu operatīvu apkopšanu, par to informējot Eiropas Komisiju, es ar aicinājumu pēc ārkārtas atbalsta vērsos gan ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, gan individuāli runājot ar ES amatpersonām. Esmu gandarīts, ka esam sadzirdēti."

Latvijai piešķirtais 4,2 miljonu eiro ES ārkārtas atbalsts lauksaimniekiem ir jāizmaksā līdz 2026.gada 30.aprīlim. ZM jau šodien ir sākusi darbu pie atbalsta izmaksas nosacījumu izstrādes un sāks sarunas ar lauksaimnieku organizācijām par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un praktisko īstenošanu.

Šogad saldumu nozarē visā pasaulē izaicinājumus turpinās radīt pieaugošā kakao pupiņu cena, pastāstīja SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka saldumu kategoriju kakao pupiņu tirgus situācija ietekmēja jau 2024.gadā, un izaicinājumi, visticamāk, turpināsies arī 2025.gadā. Pēdējā pusotra gada laikā kakao pupiņu cena augusi gandrīz sešas reizes un tuvākajā nākotnē cenas samazinājums pasaules tirgos nav gaidāms. "Orkla Latvija" zīmolu viena no lielākajām pārstāvētajām kategorijām ir saldumi, tostarp šokolādes produkti, tāpēc kakao pupiņu tirgus šā brīža svārstības varētu uzņēmumu ietekmēt būtiski negatīvi.

"Šobrīd jebkurš ražotājs, kura sortimentā ir kāds šokolādes produkts, izjūt kakao pupiņu cenu kāpumu, jo pasaules tirgū, kopumā jau vairāk nekā pusgadu, tiek novērota rekord augsta kakao pupiņu cena, kas ir augstākā kopš septiņdesmitajiem gadiem," pauda Didrihsons, piebilstot, ka šī pasaules tendence kakao produktu cenu visdrīzāk ietekmēs arī nākotnē.

Latvijas kūdras ieguves nozare šovasar piedzīvo vienu no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā. Kūdras ieguve ir sezonāla no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laikapstākļi, kas sākās jau šī gada maijā, būtiski ietekmē ieguves apjomus un apdraud nozares darbību.

Kūdras nozare un Latvijas Kūdras asociācija aicina Klimata un enerģētikas ministriju izsludināt valstī ārkārtējo situāciju kūdras ieguves sektorā. Tāpat nozare aicina trešās puses ņemt vērā šo situāciju un būt saprotošām, ka kūdras ieguvēji objektīvi nevar izpildīt saistības laikapstākļu dēļ. Daudzviet Latvijā nokrišņu daudzums pārsniedz mēneša normu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem pēdējo trīs mēnešu periodā ekstremāli mitri un ļoti mitri apstākļi saglabājas vairākos apvidos, īpaši smagi ciešs Latgales un Vidzemes reģions kā arī daļēji Zemgale.

Īpaši smagi skarta Latgale un Austrumvidzeme, kā arī daļēji Zemgale un Kurzemes vidiene. Kā informē kūdras ieguvēji, reģionālās atšķirības ir ievērojamas. Līdz 1.augustam ieguve Vidzemē un Latgalē vien bija iespējama ap 20– 30 % no plānotā. Austrumvidzemē ir kūdras ieguves vietas ar tikai 3 % plāna izpildi, bet Madonas novadā dažviet darbi vispār nav uzsākti un pastāv bažas, vai darbi maz šosezon tiks uzsākti. Latgalē situācija ir nevienmērīga - Preiļu un Rēzeknes apvidū izpilde sasniedz tikai 18 %, Augšdaugavas un Jēkabpils novados – 12 %, bet citi ieguvēji atzīst, ka Latgalē caurmērā ieguves plāna izpilde sasniedz ap 35 %. Kūdras ieguvei nepieciešams sauss, saulains un vējains laiks – vismaz trīs līdz piecas dienas bez lietus, lai varētu uzsākt frēzkūdras ieguves procesu.

2025.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Būvniecības produkcija palielinājās inženierbūvniecībā - par 40,7%, specializētajos būvdarbos par 2,6%, bet ēku būvniecība samazinājās par 3,8%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica ceļu un dzelzceļu būvniecības pieaugums par 75,8% un elektroapgādes, telekomunikāciju un ūdensapgādes pieaugums par 26,2%. Lielāko pienesumu sniedza ceļu, tiltu, augstsprieguma objektu un saules parku montāžas projekti, ko savukārt ietekmēja arī labvēlīgi laikapstākļi būvdarbu veikšanai. Pārējā inženierbūvniecība (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) samazinājās par 11%.

Būvniecības apjoms palielinājās tādās specializēto būvdarbu jomās kā ēku nojaukšana un būvlaukumu sagatavošana - par 33,5%, elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības - par 0,5% un citi specializētie būvdarbi (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) - par 7,6%. Būvdarbu pabeigšanas darbi samazinājās par 1,9%.

Neraugoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kas būtiski ietekmējusi graudu cenas, vienam no vadošajiem lauksaimniecības kooperatīviem Latvijā - VAKS - aizvadītajā gadā izdevies kāpināt apgrozījumu un peļņu.

2024.gadu VAKS noslēdzis ar 131,5 miljoniem eiro apgrozījumu, kas nodrošinājis 0,3% pieaugumu pret 2023.gadu, savukārt peļņa pieaugusi pat par 19%, sasniedzot 1,96 miljonus eiro. Kā skaidro VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, neraugoties uz būtisku graudaugu cenu kritumu un izejvielu sadārdzinājumu, veiksmīgais 2024. gada rezultāts saistāms ar pareizi izvēlētu graudu realizācijas stratēģiju un labu sadarbību ar kooperatīva biedriem – lielākajiem Vidzemes un Latgales graudu audzētājiem.

I. Jansons: “Nenoliedzami, lielu ietekmi atstāja Eiropas Komisijas ilgi gaidītais lēmums atjaunot ievedmuitas tarifus graudiem no Krievijas. Tas mums ļāva veikt vairākus nozīmīgus darījumus ar pircējiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.”