Valdība pirmdienas ārkārtas sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus kultūras jomas izdienas pensiju likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, samazināt pensiju apmēru, kā arī no 2027. gada liegt izdienas pensijas jaunajiem skatuves māksliniekiem, kuri darbu sāks pēc šī laika.

KM norāda, ka grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu izdienas pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu nevienlīdzību starp dažādu nozaru darbiniekiem. Tie attiecas uz valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, tostarp baleta māksliniekiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra mainīsies pensiju aprēķina un izmaksas kārtība, savukārt no 2027. gada 1. janvāra minimālais izdienas pensionēšanās vecums un nepieciešamais stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem katru gadu.

Pensijas aprēķinā tiks ņemts vērā 120 mēnešu jeb desmit gadu darba samaksas periods, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata, un minimālais pensijas apmērs noteikts 45% apmērā no vidējās algas, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā līdz šim.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Mērķdotācija kultūras izglītības iestādēm netiks samazināta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" solīja kultūras ministre Agnese Lāce.

Politiķe akcentēja, ka, domājot par to, kā ietaupīt līdzekļus, galvenokārt jādomā par horizontāliem risinājumiem, piemēram, naudas balvu un prēmiju samazināšanu visās ministrijās.

Patlaban gan vēl notiek sarunas par to, kādi varētu būt taupības pasākumi, taču dotācija kultūras izglītībai tiks saglabāta, solīja ministre.

Viņa akcentēja, ka kultūrizglītības pieejamība aizvien in ministrijas prioritāte, tāpat kā finansējums dziesmu svētku kustībai.

Lāce gatava diskutēt arī par dziesmu un deju svētku kustības nodošanu Kultūras ministrijas pārziņā, kas nozīmētu mainīt rīkotāju Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tas ministres ieskatā nodrošinātu efektīvāku plānošanu un līdzekļu sadalījumu.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās mākslas muzeja “Arsenāls” iekštelpu pārbūves un atjaunošanas darbi Torņa ielā 1, Rīgā. Pabeigti iekštelpu demontāžas darbi un telpas šobrīd ieguvušas plānoto apjomu un plašumu.

Turpinās jumta demontāžas darbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Paralēli notiek jumta izbūves darbi, demontāžas laikā atklāto plaisu velvēs un sienās remontdarbi, kā arī citi būvdarbi saskaņā ar projektu. Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot uzlabojumus iepriekš 2021. gadā "AD SPATIUM" izstrādātajos būvprojektā. Tapuši digitālie risinājumi, kas ļauj ielūkoties nākotnes vīzijā, kādas izskatīsies telpas pēc to atjaunošanas. Projekta risinājumu autori - SIA “ARH stadija”.

“Uzsāktie pārbūves darbi Arsenālā notiek secīgi, atbilstoši projekta risinājumam un darbu izpildes laika grafikam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nākošā piecu gadu darbības perioda kā neapšaubāma prioritāte ir iezīmēta “Arsenāla” pārbūves pabeigšana un darbības uzsākšana 2028. gada 3. ceturksnī, laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Es noteikti redzu, ka “ Arsenālam” ir potenciāls kļūt par nozīmīgu mākslas notikumu vietu Latvijas un Baltijas kultūras dzīvē, savā programmā īpašu uzmanību pievēršot laikmetīgās mākslas eksponēšanai un mērķtiecīgai norišu atspoguļošanai,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Turpinot mākslas muzeja "Arsenāls" vērienīgos pārbūves un restaurācijas darbus VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā, iekšpagalmā un pagrabā tika veikta arheoloģiskā izpēte, kas atklājusi nozīmīgas liecības par teritorijas attīstību pirms paša “Arsenāla” uzcelšanas 19. gadsimta sākumā.

Arheoloģiskā uzraudzība un izpētes darbi galvenokārt veikti jaunās lifta šahtas izbūves vietā, starp kādreizējo pilsētas aizsargmūri un aizbērto aizsarggrāvi. Uzraudzību un izpēti īstenoja arheologs, dr. hist. Artūrs Tomsons. Izpētes laikā iekšpagalmā tika izpētīta šeit paredzētās lifta šahtas vieta, atsedzot gan ar “Arsenāla celšanas laiku saistāmas 19.gs. sākuma liecības, gan divus gadsimtus senākas kultūrslāņa kārtas. Savukārt “Arsenāla” ēkas pagrabā – grīdas pārbūves darbu laikā tika pētīts kādreizējā pilsgrāvja aizbērums.

Izpētes darbu laikā atklātas liecības no 20. gs. līdz pat 16. gs. Atrastās liecības atklāj “Arsenāla” un tam pieguļošās teritorijas dažādo izmantošanas veidu un izmaiņas cauri laikiem. Izpētes zonā atrastas gan vēsturiskās liecības, ka ēka izmantota kā noliktava, gan ar Rīgas pilsētas apkārtējo kvartālu iedzīvotāju sadzīvi saistītas lietas.

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūŗvienības Mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas darbi. Saskaņā ar darbu grafiku pabeigti iekštelpu demontāžas darbi. Atsedzot grīdas, atklātas vēsturiskās kaļķakmens grīdas plāksnes aptuveni 500 kvadrātmetru apjomā.

VNĪ izvērtē to saglabāšanu un atkārtotu pielietojumu vienā no “Arsenāls” telpām, kura tiks izmantota mākslas darbu pakošanas, uzglabāšanas un sagatavošanas transportēšanai funkcijai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atrastās kaļķakmens grīdas plāksnes (vienas plāksnes svars ap 60-70 kg) saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumu atzītas par vērtīgām, tādēļ tās pēc iespējas tiks saglabātas un izmantotas atkārtoti citos objektos.

Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS "AD SPATIUM" izstrādātos būvprojekta risinājumos.“Arsenāla pārbūves gaitā apvienojam pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānots uzstādīt arī energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, radot piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem. Būvdarbi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm notiek saskaņā ar laika plānu,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Mākslas muzejs Zuzeum uzsāk sadarbību ar Rietumu Banku, kas kļuvusi par muzeja patronu. Sadarbības ietvaros Rietumu Banka atbalstīs Zuzeum izstāžu un publisko programmu norisi.

Šis atbalsts ļaus muzejam ne tikai turpināt īstenot daudzveidīgu mākslas izstāžu programmu, bet arī attīstīt savu darbību vēl plašāk, stiprinot tā lomu Latvijas un Baltijas kultūras vidē un veicinot sabiedrības iesaisti mākslas procesos.

“Nacionālas nozīmes privātiem mākslas muzejiem ir nepieciešama patronāžas programma. Lai muzejs varētu ilgtermiņā attīstīt kvalitatīvu un daudzveidīgu programmu, būtiska ir sadarbība ar partneriem un līdzīgi domājošiem uzņēmumiem, kuri novērtē kultūras nozīmi un ir gatavi ieguldīt tās attīstībā. Šāda sadarbība sniedz ieguvumu visai sabiedrībai – palīdzot nodrošināt pieejamas, profesionālas un saturiski augstvērtīgas mākslas norises, vienlaikus stiprinot kultūras vidi un laikmetīgās mākslas attīstību Latvijā. Mums ir liels prieks, ka Zuzeum darbību novērtē partneris kā Rietumu Banka,” norāda Katrīna Jurkevica, Zuzeum izpilddirektore.

Rietumu Banka ir kļuvusi par atbalstītāju vērienīgai izstādei “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi”, kas norisināsies Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Šī liela mēroga izstāde, kurā pirmo reizi Ziemeļeiropā tiks eksponēti vairāki desmiti darbu no Florences slaveno Ufici galeriju kolekcijas, ir unikāls notikums Eiropas kultūras telpā. Tā būs apskatāma Rīgas iedzīvotajiem un viesiem piecu mēnešu garumā – no 5. jūlija līdz 30. novembrim.

Izstādē “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi” tiks eksponēta apjomīga daļa no Florences slaveno Ufici galeriju kolekcijas – 74 meistardarbi no Piti pils Modernās mākslas galerijas pamatekspozīcijas un krājuma.

Ekspozīcija atspoguļos Itālijas nozīmīgākos mākslas strāvojumus periodā no valsts tapšanas 1861. gadā līdz 20. gadsimta pirmajām desmitgadēm – tajā skaitā simbolisma, ekspresionisma, futūrisma, neoklasicisma un citiem virzieniem.

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Lai gan nespeciālista acij varētu šķist, ka papīra un plēves iepakojuma savākšana un pārstrāde ir viena no vienkāršākajām atkritumu pārstrādes sadaļām, patiesība ir pilnīgi pretēja – tā ir viena no sarežģītākajām un grūtākajām.

Problēmas šajā jomā rada vesela virkne aspektu – gan milzīgais šādu atkritumu apjoms, gan tas, kāds mūsdienās ir reālais “papīra” vai “plēves” iepakojuma sastāvs, gan tas, kādā stāvoklī tas nonāk līdz atkritumu šķirošanas un pārstrādes uzņēmumiem, gan tas, cik motivēti šķirot ir gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, gan arī tas, ka iepakojuma savākšanas tirgus ir sadalīts vairākās sastāvdaļās.

2023. gadā Eiropas Savienība radīja 79,7 miljonus tonnu iepakojuma atkritumu jeb 177,8 kg uz katru iedzīvotāju, liecina “Eurostat” dati. Tas bija par 8,7 kg mazāk nekā 2022. gadā, taču par 21,2 kg vairāk nekā 2013. gadā. No visiem iepakojuma atkritumu veidiem 40,4% veidoja papīrs un kartons, 19,8% — plastmasa, 18,8% — stikls, 15,8% — koksne, 4,9% — metāls un 0,2% — citi materiāli.

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB), atbalstot pilsētvides attīstības un revitalizācijas projektus, turpina 2024. gadā aizsākto sadarbību ar Igaunijas un Latvijas uzņēmējiem piederošo SIA “Matīsa 8” un pērnā gada nogalē piešķīra papildu finansējumu 700 tūkstošu eiro apmērā bijušās dzērienu rūpnīcas “Veldze” teritorijas attīstībai Rīgas centrā.

Projekta ietvaros kvartāls pakāpeniski tiks transformēts par daudzfunkcionālu platformu “Radošā rūpnīca Veldze”, kuras attīstībā tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro.

Pilsētvides attīstības projekti veido būtisku daļu no RIB darījumu portfeļa. RIB mērķtiecīgi sniedz finansējumu iniciatīvām, kas vērstas uz pilsētas teritoriju atjaunošanu un revitalizāciju, sekmējot to attīstību kā modernu, daudzfunkcionālu un iedzīvotājiem pievilcīgu dzīves vidi. Sadarbība ar SIA “Matīsa 8” tika uzsākta 2024. gadā.

Projekta sākotnējā posmā 2024. gadā RIB piešķīra 1,74 miljonu eiro finansējumu nekustamā īpašuma – 9080 kvadrātmetru liela zemesgabala ar uz tā esošajām vēsturiskajām rūpnīcas ēkām – iegādei. Savukārt pērnā gada izskaņā RIB piešķīra papildu finansējumu 700 tūkstošu eiro apmērā teritorijas attīstībai, tostarp remontdarbiem, infrastruktūras uzlabošanai un kvartāla labiekārtošanai. Gada laikā pēc objekta iegādes attīstītājs projektā jau investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro un piesaistījis pirmos nomniekus, tostarp brokastu restorānu “KATKEVICH” un kafijas ražotāju “Tiny Giant Coffee Roastery”.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Latvija 2024. gadā bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati rāda, ka 2024. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu sēklu eksporta uz vienu iedzīvotāju un pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no auzu pārslu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz laikam, kad galvenais vilcējspēkos Latvijas lauksaimniecībā un vietējā transportā bija zirgs, auzas pēc sējumu platības bija viena no izplatītākajām lauksaimniecības kultūrām. 1940. gadā auzu sējumu platība Latvijā aizņēma 387,6 tūkstošus hektāru.

Auzu nozīme Latvijas lauksaimniecībā samazinājās, pārejot no zirgiem uz traktoriem un kombainiem, kā arī kravas auto. 1990. gadā auzu sējumu platība Latvijā bija aptuveni 82 tūkstoši hektāru (Latvijas lauksaimniecība: Statistisko datu krājums, Rīga, Latvijas Republikas Valsts Statistikas komiteja, 1991, 41. lpp.), bet 2000. gadā Latvijā ar auzām apsēja tikai 45,5 tūkstošus hektāru. 2000. gadā auzu kopraža bija mazāka par 80 tūkstošiem tonnu.

Vides mērķu sasniegšana – tās nav tikai rūpes par planētas nākotni, bet arī biznesa konkurētspējas un līdz ar to valsts ekonomiskās drošības jautājums. Brīdī, kad priekšplānā izvirzās Eiropas drošības aspekti, ir būtiski turpināt jau iesāktus vērienīgus investīciju projektus un izpēti arī citās nozarēs. Latvijai ir jānotur līdzsvars starp visām stratēģiski svarīgajām jomām, kuras veido auglīgu augsni investīcijām un nākotnes tehnoloģiju attīstībai.

Nemainīga vērtība – ilgtspējas kurss

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, klimata riski un klimata pārmaiņas nekur nepazudīs. Eiropai ir jāturpina uzņemtais ilgtspējas kurss, un valstu valdībām ir jāturas pie tādu plānu īstenošanas, kas veicinās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu uzņēmēju redzējums un akcionāru vēlme nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Svarīgi, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu redzējumu neizpilda tikai valsts noteikto prasību minimumu. Tieši otrādi, no nozarēm nāk apņemšanās atstāt labvēlīgu ietekmi uz nākotnes paaudzēm un stimuls valstij nodrošināt tam nepieciešamo vidi.

Latvijā jau šobrīd netrūkst piemēru, kad tā kļūst par apjomīgu investīciju magnētu un pasaules tehnoloģiju pionieri. Piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā tuvāko piecu gadu laikā paredz tikpat lielu investīciju apjomu kā jaunas rūpnīcas attīstība. Un šis ir tikai sākums, jo ne mazākas investīcijas prognozēts ieguldīt, atvasinot citus biznesa virzienus.

Latvijā lēmumu pieņemšanas procesi nereti norit gausi, to ietekmē dažādos līmeņos vērojamā atturība uzņemties atbildību un motivācijas trūkums, virzot iniciatīvas. Bieži vien uzmanības centrā nonāk maznozīmīgi jautājumi, kamēr plašāka mēroga un valstiski nozīmīgas ieceres paliek otrajā plānā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, uzsverot, ka vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir birokrātijas mazināšana. Viņaprāt, to iespējams panākt, samazinot normatīvo prasību apjomu, kas savukārt dabiski samazinātu arī nepieciešamību pēc dažādu atļauju izsniedzēju, saskaņotāju un kontrolējošo institūciju iesaistes.

Kāda situācija ir atkritumu apsaimniekošanā lauku reģionos?

Atkritumu apsaimniekošanu, tāpat kā jebkuru citu tautsaimniecības nozari, ietekmē gan procesi Latvijā, gan ārvalstīs. Vienlaikus būtiska nozīme ir arī Latvijas valsts līmenī pieņemtajiem lēmumiem. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir iedzīvotāju skaits. Ja iepriekš ZAAO pakalpojumi tika plānoti apmēram 200 000 iedzīvotāju, tad šobrīd, strādājot lielākā teritorijā, tie attiecas jau tikai uz aptuveni 175 000.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Mūsdienu sabiedrībā atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, taču joprojām pastāv daudz mītu un pārpratumu, kas traucē efektīvai atkritumu apsaimniekošanai. Viens no izplatītākajiem jautājumiem ir – vai tiešām visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē? Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia ekspertu atklājam patiesību par atkritumu šķirošanas procesu Latvijā, lai kliedētu šaubas un veicinātu atbildīgu resursu izmantošanu.

Mīts par šķiroto atkritumu nonākšanu vienā izgāztuvē

Cik izplatīts ir mīts, ka visi šķirotie atkritumi galu galā nonāk vienā izgāztuvē?

"Šis mīts joprojām ir izplatīts, taču tas patiesībā neatbilst patiesībai," apstiprina Ekobaze Latvia eksperts. "Ekobaze Latvia ikdienā pārstrādā gan šķirotus materiālus — papīru, kartonu, plēvi, stiklu, riepas — gan arī celtniecības atkritumus, nodrošinot to atkārtotu izmantošanu vai pārstrādi. Ja materiāli ir nepareizi šķiroti vai piesārņoti, tie var tikt novirzīti uz poligonu, bet pareizi sašķiroti atkritumi tiek pilnvērtīgi pārstrādāti. Izglītība un atbildīga attieksme ir būtiska, lai šo mītu mazinātu."

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Stikls, kas nonāk dzērienu iepakojuma savākšanas punktos, un tas stikls, kuru vāc būvgružu savākšanas uzņēmumi – tie ir divi dažādi stikla veidi, ar kuriem strādā dažādi uzņēmumi. Šie stikla veidi to savākšanas un pārstrādes gaitā nekur nesajaucas un arī pārstrādāti tiek dažādos stikla pārstrādes uzņēmumos. Gan krāsainais, gan bezkrāsainais dzērienu stikla iepakojums atkal tiek pārstrādāts jaunās vīna, alus un citu dzērienu pudelēs, jo tīrs, pa krāsām sašķirots stikls ir pārstrādājams gandrīz bezgalīgi un tas nezaudē savas īpašības. Pa krāsām sašķirotās stikla pudeles tiek samaltas šķembās un un pēc tam pārkausētas jaunās pudelēs. Šajā procesā ļoti svarīgi ir pareizi visu sašķirot, jo netīrumi, citu krāsu piejaukumi un citi materiāli, piemēram, keramika vai logu stikls, ļoti traucē pārstrādes procesu.