Rīgas Svētā Pētera baznīcā svinīgi atklāts atjaunotais baznīcas pulkstenis. Pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma tas atkal rāda pareizu laiku Rīgas augstākā dievnama tornī.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas pulkstenis bija pirmais publiskais laika rādītājs Rīgā. Kopā ar pulksteni noteiktās stundās skanēja darba zvans – skaņas signāls, kas visā pilsētā paziņoja darba dienas sākumu un beigas un bija nozīmīgs sabiedriskās kārtības elements.

“Pagātnē baznīcas pulkstenis bija inovācijas un labklājības simbols. Šodien atjaunotajam pulkstenim ir ne tikai praktiska, bet arī emocionāla un kultūrvēsturiska vērtība, kas atgādina par Rīgas vēsturi, attīstību un gadsimtu gaitā piedzīvotu laiku. Esam gandarīti un sakām vislielāko paldies visiem ziedotājiem un atbalstītājiem, kas šo lielo darbu kopīgi ļāva paveikt,” saka Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma valdes priekšsēdētājs Stefans Meisners.

Valdībā otrdien apstiprināja 48,3 miljonu eiro piešķiršanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas otrā posma rekonstrukcijas būvniecības īstenošanai, tādējādi nodrošinot pilnu finansējumu centra rekonstrukcijas darbu pabeigšanai, informēja Veselības ministrijā (VM).

Nepieciešamie līdzekļi tiks nodrošināti, pārdalot Latvijai pieejamo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu no citu nozaru projektiem.

Piešķirtais finansējums ļaus RAKUS slēgt līgumu ar būvdarbu izpildītāju par rekonstrukcijas darbiem, kas ietver operāciju bloka, intensīvās terapijas nodaļas un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanu, kā arī pārējo nodaļu rekonstrukciju otrajā būvdarbu kārtā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norādīja, ka nākamgad tiks sākta visa Onkoloģijas centra telpu secīga rekonstrukcija.

Ministrs uzsver, ka Onkoloģijas centra rekonstrukcija ir ļoti svarīga. "Ticu, ka arī sabiedrības acīs šie ir "dzīvību glābjoši ieguldījumi - droša un mūsdienīga ārstēšanās vides nodrošināšana gan pacientiem, gan ārstniecības personālam," norādīja ministrs.

Turpinot mākslas muzeja "Arsenāls" vērienīgos pārbūves un restaurācijas darbus VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā, iekšpagalmā un pagrabā tika veikta arheoloģiskā izpēte, kas atklājusi nozīmīgas liecības par teritorijas attīstību pirms paša “Arsenāla” uzcelšanas 19. gadsimta sākumā.

Arheoloģiskā uzraudzība un izpētes darbi galvenokārt veikti jaunās lifta šahtas izbūves vietā, starp kādreizējo pilsētas aizsargmūri un aizbērto aizsarggrāvi. Uzraudzību un izpēti īstenoja arheologs, dr. hist. Artūrs Tomsons. Izpētes laikā iekšpagalmā tika izpētīta šeit paredzētās lifta šahtas vieta, atsedzot gan ar “Arsenāla celšanas laiku saistāmas 19.gs. sākuma liecības, gan divus gadsimtus senākas kultūrslāņa kārtas. Savukārt “Arsenāla” ēkas pagrabā – grīdas pārbūves darbu laikā tika pētīts kādreizējā pilsgrāvja aizbērums.

Izpētes darbu laikā atklātas liecības no 20. gs. līdz pat 16. gs. Atrastās liecības atklāj “Arsenāla” un tam pieguļošās teritorijas dažādo izmantošanas veidu un izmaiņas cauri laikiem. Izpētes zonā atrastas gan vēsturiskās liecības, ka ēka izmantota kā noliktava, gan ar Rīgas pilsētas apkārtējo kvartālu iedzīvotāju sadzīvi saistītas lietas.

Vašingtonā pirmdien notiks Donalda Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē". Trampa runas beigās uz skatuvas uznāca grupa "Village People" un nodziedāja savu dziesmu "YMCA", kas kļuvusi par Trampa kampaņas neoficiālo himnu, bet Tramps dziedāja un dejoja līdzi.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Pirms inaugurācijas pirmdien Tramps, ievērojot tradīcijas, piedalīsies lūgšanu dievkalpojumā Svētā Jāņa episkopālajā baznīcā, bet pēc tam dosies uz Balto namu, lai dzertu tēju kopā ar aizejošo prezidentu Džo Baidenu. Gaidāms, ka tējas dzeršanā piedalīsies arī Trampa un Baidena kundzes.

Aukstā laika dēļ zvēresta došanas ceremonija un prezidenta inaugurācijas runa notiks Kapitolija telpās, nevis, kā ierasts, uz Kapitolija kāpnēm. Pēc meteorologu prognozēm, pirmdien Trampa zvēresta došanas laikā temperatūra Vašingtonā būs aptuveni mīnus septiņi grādi pēc Celsija, taču salu pastiprinās vējš.

Trampa atbalstītāji ceremoniju varēs vērot uz ekrāniem arēnā "Capital One Arena" ar 20 000 skatītāju vietām, tomēr uz brīvdabas inaugurācijas ceremoniju vietas bija rezervētas vairāk nekā 250 000 cilvēku.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Gaidāms, ka Tramps pirmajā dienā vai dienās pēc stāšanās amatā parakstīs virkni rīkojumu, kas balstīti viņa kampaņas solījumos. Tie ietver stingrāku imigrācijas politiku, tostarp nelegālo imigrantu deportācijas, kā arī izmaiņas enerģētikas un vides politikā. Paredzams arī, ka viņš apžēlos notiesātos par piedalīšanos 2021.gada 6.janvāra notikumos, kad Trampa atbalstītāji iebruka Kapitolijā.

Jau ziņots, ka republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Decembrī Parīzes Dievmātes katedrāle atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministre Rašida Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu.

Pirms postošā ugunsgrēka 2019.gadā Parīzes Dievmātes katedrāle bija viena no tūristu visvairāk apmeklētajiem objektiem Eiropā. Pēc tam, kad 7.-8.decembrī tajā atsāksies tūristu uzņemšana, gaidāms, ka gada laikā to apmeklēs 14-15 miljoni cilvēku.

Iepriekš Parīzes Dievmātes katedrālē ieeja bija bezmaksas, lai gan, piemēram, Londonas Svētā Pāvila katedrālē ieejas maksa ir 25 mārciņas (nepilni 30 eiro), bet Milānas Domā tiem, kas dievnamu neapmeklē lūgšanu dēļ, ir jāmaksā vismaz desmit eiro.

Francijas kultūras ministre Rašida Dati ir ierosinājusi noteikt piecu eiro ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē, lēšot, ka gadā varētu iekasēt 75 miljonus eiro, kas ļautu uzturēt Francijas reliģiskā mantojuma vietas. Savukārt arhibīskaps Ēriks de Mulēns-Bufo ministres ierosinājumu raksturojis kā baznīcas funkciju nodevību.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Par jauno pāvestu ceturtdien ievēlēts ASV kardināls Roberts Prevosts.

69 gadus vecais Prevosts, kļūdams par 267.katoļu baznīcas pāvestu, pieņēmis vārdu Leons XIV.

Čikāgā dzimušais Prevosts ir pirmais pāvests no ASV.

Savā pirmajā uzrunā pāvesta amatā Leons XIV sacīja Svētā Pētera laukumā esošajam pūlim: "Miers ar jums visiem!"

"Šis ir pirmais apsveikums, ko teica augšāmcēlušais Kristus, labais gans, kurš atdeva savu dzīvību par Dievu," viņš sacīja, paskaidrojot sava apsveikuma izvēli. "Un es vēlētos, lai šis miera sveiciens ienāktu arī mūsu sirdīs un mūsu ģimenēs."

Leons XIV izskatījās redzami emocionāls, kad viņš uzrunāja pūli laukumā zem Svētā Pētera bazilikas balkona.

Jaunais pāvests arī apliecināja cieņu mūžībā aizgājušajam pāvestam Franciskam, mudinot pūli atcerēties sava priekšgājēja mantojumu.

Likvidēta būvfirma AS "RBSSKALS", liecina "Firmas.lv" informācija.

Lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma šogad 3.aprīlī, savukārt kompānija no uzņēmumu reģistra izslēgta piektdien, 16.maijā.

Kompānijai savulaik jau bija sākts likvidācijas process, taču uzņēmuma darbība tika atjaunota - "RBSSKALS" likvidācijas process tika sākts 2020.gada 27.janvārī, bet pabeigts 2020.gada 22.maijā, pieņemot lēmumu par darbības atjaunošanu.

Jau ziņots, ka 2017.gadā maksātnespēju pieteica vairāki ar būvniecības uzņēmumu "RBSSKALS" saistīti komersanti - SIA "RBSSKALS Construction", SIA "RBSSKALS Engineering" un SIA "RBSSKALS būvvadība". Visi šie uzņēmumi ir likvidēti.

"RBSSKALS" grupas īpašnieks Māris Saukāns iepriekš skaidroja, ka problēmas uzņēmumu grupai radīja būvniecības krīze 2016.gadā - 2015.gadā uzņēmums pabeidza vairākus lielus būvniecības projektus, bet jauni to vietā nebija.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Latvija līdz šim dažāda veida atbalstos Ukrainai ir ieguldījusi vairāk nekā 890 miljonus eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka līdzšinējais atbalsts Ukrainai vairāk nekā 890 miljonu eiro apmērā veido 0,7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mums ir jāveicina arī citu valstu izpratne par to, ka Ukrainai ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts valsts atjaunošanai," uzsvēra Valainis.

Valainis no trešdienas, 9.jūlija, līdz ceturtdienai darba vizītē apmeklē Itālijas galvaspilsētu Romu, kur piedalīsies ikgadējā augsta līmeņa Ukrainas rekonstrukcijai veltītā konferencē un tiksies ar vietējiem uzņēmējiem.

Konferences "Ukrainas rekonstrukcija 2025" galvenais mērķis ir veicināt starptautisku atbalstu un investīcijas Ukrainas atjaunošanai, rekonstrukcijai, reformām un modernizācijai, kā arī uzsvērt Ukrainas progresu reformu īstenošanā un ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Pasākumā tiks pārrunāts Eiropas valstu sniegtais atbalsts Ukrainai un turpmākie rīcības virzieni.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

SIA “Rīgas nami” rīkotajā ilgtermiņa nomas tiesību izsolē vēsturiskajam Vidzemes tirgum Rīgas centrā par teritorijas attīstītāju uz nākamajiem 30 gadiem kļuva SIA “GD&L Services”.

Pretendents nosolīja tiesības uz īpašuma nomu mutiskā izsolē, apņemoties, sākot ar nomas objekta pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas brīdi līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai un nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā piecus gadus no līguma parakstīšanas, maksāt nomas maksu 13 913 eiro mēnesī, savukārt pēc tam, līdz 30 gadu nomas termiņa beigām ikmēneša nomas maksa būs vismaz 17 366 eiro mēnesī, SIA “Rīgas nami” saglabājot tiesības ik pēc 6 gadiem nomas maksu pārskatīt. Vienlaikus pretendents, saskaņā ar izstrādātu grafiku, apņemas veikt ieguldījumus teritorijas sakārtošanā, prioritāri atjaunojot Piena paviljonu, secīgi Gaļas paviljonu un pārējo teritoriju. Līdzšinējās aplēses paredz, ka teritorijas un ēku atjaunošanai un sakārtošanai būs nepieciešami vairāk kā 10 miljoni eiro.

"Veselības centrs 4" grupa pagājušajā gadā strādāja ar 42,539 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10,7% - līdz 4,421 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv".

Tikmēr pats SIA "Veselības centrs 4" 2024.gadā strādāja ar 33,387 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa auga par 9,7% un bija 4,416 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka konsolidētajā apgrozījumā 88% veido veselības aprūpes pakalpojumi.

Vadības ziņojumā teikts, ka koncernā ietilpstošie meitas uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, izņemot SIA "Dinastija" un SIA "Rīgas Kosmētikas skola", kas strādāja ar zaudējumiem kopsummā 14 847 eiro apmērā.

Koncerna mātes sabiedrība un meitassabiedrība SIA "Kronoss" pārskata gadā sāka piešķirto Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanu.

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

Biroju centru attīstītājs "Mūkusalas biznesa centrs" iegulda 10 miljonus eiro biroju ēkas Dēļu ielā 4 rekonstrukcijā un pārbūvē, informē "Mūkusalas biznesa centra" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Viņa skaidroja, ka projekts sadalīts trīs kārtās, jo ēkā turpina strādāt tās nomnieki. Pirmo kārtu plānots pabeigt jau decembrī, bet kopumā ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt 2025.gada vasarā.

Projekts paredz ēkai veikt nozīmīgus uzlabojumus, tostarp logu un fasādes nomaiņu, kā arī veikt iekšējo inženiertīklu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas, modernizāciju. Ēkā tiks uzstādīti četri energoefektīvi lifti, savukārt mansarda stāvs tiks pārbūvēts par pilnvērtīgu stāvu, palielinot kopējo ēkas iznomājamo platību līdz 12 000 kvadrātmetriem.

Uz ēkas jumta paredzēta saules elektrostacija ar jaudu 180 kilovati (kW).

Visi šie pasākumi nodrošinās ēkas kopējās energoefektivitātes uzlabošanu par 30%. Lai papildinātu ēkas funkcionalitāti un uzlabotu komfortu, tās lietotājiem tiks izveidotas arī atpūtas terases.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" īpašnieku maiņa veicinās tirgus izaugsmi, sacīja aptaujātie mazumtirgotāju pārstāvji.

"Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana norādīja, ka "Rimi Baltic" īpašnieku maiņas darījums, visticamāk, ienesīs jaunas perspektīvas Baltijas tirgos, kas pozitīvi veicinās tirgus izaugsmi kopumā.

"Tā ir pozitīva zīme klientiem Baltijas valstīs un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ekonomikām, ka, neskatoties uz ģeopolitisko spriedzi, šis reģions tiek uzskatīts par labu vietu investīcijām," sacīja Hasana.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka "Lidl" turpinās koncentrēties uz to, lai piedāvātu saviem klientiem labu cenas un kvalitātes attiecību ikdienas produktiem un nepārtraukti pilnveidotos.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka pārtikas mazumtirdzniecība ir dinamiska un pārmaiņu pilna vide, tāpēc izmaiņas šajā nozarē notiek samērā regulāri, tomēr īpašnieku maiņa kādam tirgus spēlētājam ir vērā ņemams notikums.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais mantu glabātavu operators "Box Storage" Rīgā, Gunāra Astras ielā, atklājis lielāko mantu glabātavu Baltijā.

Investējot piecus miljonus eiro, bijušajā izklaides centra "Go Planet" ēkā veikta plaša rekonstrukcija un izveidota specializētā mantu glabātava 4200 kvadrātmetru platībā.

"Merito Partners" 2023. gada rudenī izveidoja specializētu fondu "Merito Self Storage Fund" ar mērķi piecu gadu laikā Baltijas reģionā attīstīt lielāko mantu glabātavu tīklu. Tā ietvaros tiks attīstīti vismaz 10 dažāda izmēra mantu glabātavu kompleksi ar kopējo iznomājamo platību ap 30 000 kvadrātmetru un 6500 individuālajām mantu glabātavām. Šobrīd fonda īpašumā jau ir lielākais mantu glabātavu operators Baltijā "Box Storage" ar septiņām mantu glabātavām: četrām funkcionējošām ēkām Latvijā, īpašumu Tallinā un diviem īpašumiem Lietuvā – Viļņā un Kauņā.

AS "Rīgas starptautiskā autoosta" iecere par viesnīcas būvniecību potenciāli blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē ir apturēta dzelzceļa "Rail Baltica" projekta dēļ un Rīgas centra kultūrvēsturisko ierobežojumu dēļ, aģentūrai LETA norādīja autoostas pārstāvji.

Autoostā skaidroja, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nesaskaņoja iesniegto būvprojektu minimālā sastāvā ar argumentāciju, ka plānotā apbūves attīstība neatbilst Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" pieminekļa daļas saglabāšanas principiem, kā arī būvniecība pazeminātu Vecrīgas kultūrvēsturiskās pilsētvides uztveres iespējas.

Tāpat projekta attīstību aptur arī sāktie "Rail Baltica" celtniecības darbi autoostas teritorijā. Autoostas ieskatā attīstība iespējama pēc "Rail Baltica" projekta realizācijas papildu pasažieru apkalpošanai, izmantojot jauniegūto telpu zem dzelzceļa estakādes.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “LNK Properties” A klases biroju ēka “V118” Krišjāņa Valdemāra ielā ir ieguvusi LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) Zelta kategorijas sertifikātu — vienu no pasaulē atzītākajiem zaļo ēku standartiem.

Sertifikāts apliecina, ka ēkas projektēšanā, pārbūvē un ekspluatācijā ieviesti augstas kvalitātes energoefektivitātes, ekoloģijas un lietotāju labbūtības risinājumi.

“LEED sertifikāts ir apliecinājums, ka “V118” nav tikai atjaunota biroju ēka — tā ir mūsdienīga, energoefektīva un videi draudzīga vide, kas atbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem,” uzsver “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

“Mums ir svarīgi, lai ikviens mūsu projekts ne tikai papildina pilsētvidi, bet arī demonstrē atbildīgu attieksmi pret vidi un cilvēkiem.”LEED sertifikācija piešķirta, izvērtējot ēku pēc virknes kritēriju, tostarp enerģijas patēriņa, ūdens resursu pārvaldības, siltumnoturības, būvmateriālu ilgtspējas un iekštelpu mikroklimata kvalitātes.“V118 ēkas iegūtais LEED Gold sertifikāts padara šo projektu par spilgtu ilgtspējīgas būvniecības piemēru, apliecinot, ka ēkas projektēšanā un pārbūvē izmantoti augstākās kvalitātes risinājumi, apliecinot līderību videi draudzīgu un ilgtspējīgu ēku attīstībā”, uzslavas vārdus pauž Pīters Templtons (Peter Templeton), ASV Zaļās būvniecības padomes (USGBC) prezidents un izpilddirektors.

Rīgā plāno remontēt Akmens tiltu, šodien izskanēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē.

Komiteja skatīja domes lēmumprojektu par Rīgas Rīcības plāna un Investīciju plāna 2026.-2027. gadam aktualizēšanu.

Starp vairākiem projektiem, kas minēti aktualizētajā plānā, ir arī Akmens tilta atjaunošana, kam nepieciešami 8,7 miljoni eiro. Vēl 400 000 eiro esot nepieciešami projekta dokumentācijas izstrādei.

Kā tika skaidrots deputātiem, tilta remonts tiek plānots saskaņā ar ekspertu slēdzienu, par šādu darbu nepieciešamību.

Opozīcija kritizēja gan šī, gan vairāku citu projektu iekļaušanu investīciju plānā, galvenokārt paužot, ka tie izmaksā pārāk dārgi un pašvaldībai esot jāizraugās citas prioritātes, kur tērēt līdzekļus. Piemēram, tika norādīts, ka lietus ūdens kolektora pārbūve vienā krustojumā izmaksāšot miljons eiro. Tas, opozīcijas ieskatā, esot dārgi.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" veikala izveidē Lāčplēša ielā, Rīgā, investējis vairāk nekā desmit miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Izveidojot jauno veikalu, radītas 30 darbavietas, tajā pieejamas desmit pašapkalpošanās kases un četras regulārās kases. Jaunā veikala ēka ir apmēram 4735 kvadrātmetru platībā, bet tirdzniecības zāles platība ir 1516 kvadrātmetri.

Blakus veikala ēkai ir izbūvēts stāvlaukums un velonovietnes, kā arī ir uzlabota satiksmes drošība un labiekārtota apkārtējā pilsētvide.

"Lidl Latvija" norāda, ka Lāčplēša ielas rekonstrukcijā ir ieguldīti vairāki simti tūkstoši eiro, īstenojot uzlabojumus ielas infrastruktūrā. Pilnībā ir pārbūvēta brauktuve un nomainīts tās segums, atjaunotas un sakārtotas gājēju ietves, abās ielas pusēs no jauna ir izbūvētas velosipēdu joslas. Papildus ir veikti arī labiekārtošanas darbi.

Azerbaidžānas un Latvijas divpusējā sadarbība lauksaimniecībā, tirdzniecībā, IKT jomā, kultūrā, izglītībā un tūrismā bija centrālās tēmas starpvaldību devītajā sanāksmē, kas notika no 14. līdz 16. aprīlim Azerbaidžānā. Tās noslēgumā tika parakstīts sadarbības protokols.

Latvijas delegāciju vadīja Latvijas lauksaimniecības ministrs, Azerbaidžānas un Latvijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze, savukārt no Azerbaidžānas puses delegāciju vadīja Azerbaidžānas lauksaimniecības ministrs, Azerbaidžānas un Latvijas starpvaldību komisijas Azerbaidžānas līdzpriekšsēdētājs Majnuns Mammadovs. Tāpat nozīmīgas bija Latvijas delegācijas tikšanās ar Azerbaidžānas ekonomikas ministru Mikailu Džabarovu un Azerbaidžānas Pārtikas nekaitīguma aģentūras priekšsēdētājs Gošgaru Tahmazli, kas lika pamatus konkrētākām biznesa iniciatīvām.

Sanāksme notika 15. aprīlī Šušas pilsētā, kur starpvaldību komisijas sarunu fokusā bija jau pieminētā tematika, īpaši uzsverot lauksaimniecības sadaļu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Marijas ielā 7 - Maskavas kultūras un biznesa centram, kas pazīstams arī kā Maskavas nams. Izsoles sākuma cena 3,57 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Raugoties no potenciālo investoru skatu punkta, šis īpašums piedāvā plašas attīstības iespējas, jo atrodas vienā no Rīgas centrālajām un prestižākajām vietām, kur ir labi attīstīta sociālā un transporta infrastruktūra. Īpašums ir ar lielu potenciālu gan uzņēmējdarbībai, gan kultūras pasākumiem, un tā nākamajam īpašniekam būs iespēja radīt jaunu pievienoto vērtību šai vēsturiskajai vietai, vienlaikus ieguldot Rīgas attīstībā,” norāda A. Vārna. “Tomēr jāatzīst, ka šī izsole nav viegls uzdevums, ņemot vērā ēkas vēsturisko fonu un specifisko plānojumu, kas var prasīt papildu ieguldījumus un laiku, līdz tiks atrasts piemērots pircējs. Iegūtie līdzekļi no pārdošanas tiks novirzīti Ukrainas sabiedrības atbalstam, kas piešķir šim procesam īpašu nozīmi un morālu vērtību.”

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" Lietuvas vides pakalpojumu uzņēmums "Ecoservice" vērsies tiesā pret apdrošināšanas kompāniju "Compensa Vienna Insurance Group", pieprasot izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par "Ecoservice" ugunsgrēka rezultātā ciestajiem zaudējumiem, informē uzņēmumā.

Šajā prasībā "Ecoservice" lūdz piedzīt 7,4 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzības un nokavējuma procentu izmaksu, kā arī zaudējumus, kas radušies pēc daļējas uzņēmuma darbības pārtraukšanas pēc ugunsgrēka. Šo summu uzņēmums vēl turpina apkopot un tā tiks pievienota prasībai, taču kopā ar to prasības summa pārsniegs 10 miljonus eiro, norādīts paziņojumā.

"Ecoservice" tiesai iesniegtajā pieteikumā norādīts, ka "Compensa" Latvijas filiāle nepamatoti vilcina lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas prasību un vairāk nekā gadu pēc negadījuma nav pieņemts lēmumu par to, vai negadījums tiks atzīts par apdrošināšanas gadījumu. Līdztekus nav pieņemts lēmumus par pilnīgas vai daļējas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” Lietuvas vides pakalpojumu uzņēmums “Ecoservice” precizējis civilprasību tiesā pret “Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāli. Pēc papildu aprēķinu un pierādījumu iesniegšanas par zaudējumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības pārtraukšanu, kopējā prasības summa sasniedz 13,6 miljonus eiro.

Kā iepriekš ziņots, apdrošināšanas prasība ir saistīta ar zaudējumiem, ko “Ecoservice” cieta pēc ugunsgrēka uzņēmuma atkritumu šķirošanas centrā Viļņā 2023. gada 5. augustā. Ugunsgrēka rezultātā tika nodarīti plaši postījumi – iznīcināta ēka, atkritumu šķirošanas iekārtas, daļa inventāra, un tika daļēji apturēta uzņēmuma darbība. Neskatoties uz to, ka Lietuvas Vides aizsardzības departaments un Ugunsdzēsības un glābšanas dienests veica izmeklēšanu un noteica būtiskos ugunsgrēka apstākļus, apdrošinātājs nav pildījis savas saistības un nav izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.

“Mēs ceram, ka “Compensa” sāks pildīt savas līgumsaistības un atlīdzinās uzņēmumam nodarītos zaudējumus, nekavējot lietas izskatīšanas procesu,” saka Jurgita Nacevičiene, Ecoservice vadītāja.