Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

Dzenoties pēc reitingiem un cīnoties par vietām parlamentā, Baltijas valstu valdībās tiek pieņemti likumi, kas iedzīvotājiem sniedz īstermiņa ieguvumus, bet ilgtermiņā var radīt nopietnus izaicinājumus.

Spilgts piemērs ir pensiju 2. līmenis. Šis nozīmīgais aktīvs, kas tieši ietekmē senioru labklājību vecumdienās, varas gaiteņos tiek uztverts nepiedodami vieglprātīgi. Ar ko var rēķināties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotnes pensionāri, un ko varam darīt paši, lai arī sirmā vecumā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi?

Igaunijā dzīres beigušās

Līdz 2021. gadam pensiju 2. līmenis visās Baltijas valstīs bija obligāts. Pirmā, atļaujot iedzīvotājiem izņemt uzkrāto naudu, izmaiņas likumdošanā ieviesa Igaunija. Reforma paredzēja trīs iespējas: palikt pensiju 2. līmenī, izņemt tajā uzkrāto naudu vai atvērt savu pensiju investīciju kontu, pārskaitīt tur līdzekļus un investīciju lēmumus pieņemt pašiem. Trešajā gadījumā ienā-kuma nodoklis nebija jāmaksā, bet otrajā – izņemot naudu priekšlaikus, iedzīvotāja ienākuma nodoklis bija 20 %.

No 1. augusta stāsies spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties izmaiņām likumdošanā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem?

Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Izmaiņas likumdošanā, kas stāsies spēkā no 1. augusta, to padarīs vēl ilgstpējīgāku.

Kas mainīsies?

Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām – pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti “griesti” (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% – virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai tad, ja ir strādājis labāk, nekā tirgus attiecīgie indeksi. Proti, tiek pārspēts rezultāts un nopelnīts vairāk. Tikai tādā gadījumā pārvaldītājs daļu virspeļņas saņems kā papildu komisiju, kas katram ieguldījumu plānam tiek noteikta individuāli, bet nepārsniedzot noteiktu kopējās komisijas līmeni (atkarībā no ieguldījumu plāna veida 0,85% vai 1,1% gadā).

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Ir visai apšaubāmi, vai politiķi pildīs solījumu 2029.gadā atjaunot 6% sociālo iemaksu likmi pensiju otrajā līmenī, intervijā atzina pensiju sistēmas eksperts, ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.

"Taču tas nav kritiski. Es esmu veicis aprēķinus, ka arī pašreizējais iemaksu sadalījums starp pirmo un otro pensiju līmeni - attiecīgi 15% un 5% - spēs nākotnē nodrošināt pietiekamu atvietojumu darba algai," sacīja Voļskis.

Viņš skaidroja, ka šo vienu procentpunktu neizņēma no sistēmas, bet pārdalīja starp līmeņiem.

"Pagaidām pašreizējais sadalījums nekādus riskus nerada. Mani aprēķina liecina, ka pie pašreizējā sadalījuma pie 40 gadu darba stāža abi pensiju līmeņi kopā spēj nodrošināt atvietojumu 60% apmērā, kas atbilst visām starptautiskām rekomendācijām. Taču vairāk šo sadalījumu starp abiem pensiju līmeņiem gan aiztikt nevajag," uzsvēra Voļskis.

Vai Latvijā tiks atjaunota samazinātā iemaksu likme pensiju fondētajā jeb otrajā līmenī, vēl būs jāvērtē, kad tuvosies noteiktā termiņa beigas, kas ir 2028.gada 31.decembris, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

"Pagaidām nespekulēšu un neskriešu pa priekšu notikumiem," sacīja ministrs jautāts, uz kā rēķina iemaksas pensiju otrajā līmenī ir plānots atjaunot līdz 6% no tagadējiem 5%.

Uzulnieks norādīja, ka diskusijas par šo jautājumu varētu notikt 2027. un 2028.gadā.

Viņš arī atzīmēja, ka būs jāvērtē, cik efektīvi strādā gan pensiju pirmais līmenis, gan arī pensiju otrais līmenis. "To tad varēsim rēķināt vienu gadu iepriekš, cik katrs pensiju līmenis efektīvi strādā. Un tad ir jāizvērtē, vai otrajā līmenī ir jāatgriež papildu līdzekļi atpakaļ," teica Uzulnieks.

Tāpat viņš noliedza, ka būtu paredzamas problēmas ar sākto pensiju pirmā līmeņa indeksācijas tempu, uzsverot, ka "speciālais budžets strādā labi". 2025.gadā speciālajā budžetā tam ir plānoti 70 miljonu eiro, 2026.gadā - 50 miljoni eiro, bet 2027.gadā - 52 miljoni eiro.

Saeima 4.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni, taču opozīcija debatēs pauda neticību, ka šis ir tikai terminēts risinājums.

"Apvienotā saraksta" frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka iemaksas otrajā pensiju līmenī nav valsts budžeta nauda, bet gan cilvēku personīgā nauda, un tās nav pakļautas politiskiem lēmumiem. Tavara ieskatā, ir liela iespējamība, ka 2028.gada beigās nebūs iespējams atgriezt iemaksas 6% apmērā.

Līdzīgi pauda deputāte Ramona Petraviča (LPV), norādot, ka ir naivi ticēt, ka tas būs terminēts risinājums, pieļaujot, ka "valdības roka stiepsies pensiju otrajā līmenī vēl kādu reizi".

Opozīcijas deputāte Viktorija Pleškāne (LPV) uzskata, ka šis likums parāda, ka ar valdību "viss ir slikti". Viņa aicināja meklēt alternatīvus risinājumus, kas nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti.

Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments ieceri tomēr apstiprināja. Valstij ir vajadzīgi līdzekļi šā brīža pensiju izmaksām, tāpēc valdība lēma izmantot daļu no nākotnes uzkrājumiem, lai segtu šodienas vajadzības.

Gados jaunākiem pensijas krājējiem tas nozīmē, ka šobrīd vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai pensijas uzkrājumi atrastos vecumam piemērotākajā plānā un attiecīgi garantētu pēc iespējas lielākas ienesīguma iespējas, kā arī jācenšas uzkrāt un ieguldīt pašiem.

Pensiju pārvaldnieku pretreakciju valdības iecerei samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, politiķi uzreiz nodēvēja par savu interešu lobēšanu, jo sarukšot pensiju pārvaldnieku peļņa. Ņemot vēra to, ka atlīdzība pārvaldniekiem tiek maksāta no kopējiem aktīviem, bet izmaiņas ietekmes tikai jaunas iemaksas nākamo 4 gadu laikā, tad pensiju pārvaldnieku peļņa tiek ietekmēta nebūtiski, taču cilvēku, kuri krāj savai nākotnes pensijai, uzkrājuma apmēru ietekmēs gan. Iemaksu samazinājums katram krājējam turpmāko četru gadu laikā būs 17% liels (līdz 2025.gada no bruto algas tie bija 6% un no 2025.gada līdz 2028.gadam 5%) . Protams, šī nauda netiek pavisam atņemta - tā tiks pārvirzīta pensiju 1. līmenī, no kura pensijas tiek izmaksātas šodienas pensionāriem. Tomēr ņemot vērā negatīvo demogrāfijas līkni, nākotnē samazināsies strādājošo skaits, kuru nomaksātie nodokļi uztur sociālo budžetu, tāpēc pieaugs katra cilvēka paša sarūpēto uzkrājumu nozīme. Pretējā gadījumā, pensijas vecumā varēsim pretendēt tikai uz niecīgu daļu no ierastajiem ienākumiem.

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

Valdība pirmdienas ārkārtas sēdē atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos grozījumus kultūras jomas izdienas pensiju likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu, samazināt pensiju apmēru, kā arī no 2027. gada liegt izdienas pensijas jaunajiem skatuves māksliniekiem, kuri darbu sāks pēc šī laika.

KM norāda, ka grozījumi sagatavoti, lai nodrošinātu izdienas pensiju sistēmas ilgtspēju un mazinātu nevienlīdzību starp dažādu nozaru darbiniekiem. Tie attiecas uz valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, tostarp baleta māksliniekiem.

Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra mainīsies pensiju aprēķina un izmaksas kārtība, savukārt no 2027. gada 1. janvāra minimālais izdienas pensionēšanās vecums un nepieciešamais stāžs tiks pakāpeniski palielināts par pieciem gadiem - par sešiem mēnešiem katru gadu.

Pensijas aprēķinā tiks ņemts vērā 120 mēnešu jeb desmit gadu darba samaksas periods, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata, un minimālais pensijas apmērs noteikts 45% apmērā no vidējās algas, kas ir par desmit procentpunktiem mazāk nekā līdz šim.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

2025. gadā Lietuvas parlaments pieņēma būtiskas izmaiņas valsts otrā pensiju līmeņa sistēmā, kas stājās spēkā 2026. gadā. Reforma ievērojami palielina sistēmas elastību un faktiski padara dalību tajā brīvprātīgu. Tostarp ir noteikts divu gadu “logs”, kura laikā dalībnieki var izņemt naudu no otrā pensiju līmeņa. Šīs izmaiņas aktualizē jautājumu par potenciālo kapitāla pārdali un iespējamo ietekmi uz Baltijas akciju tirgiem.

Jaunie noteikumi paredz vairākus scenārijus, tostarp iespēju samazināt iemaksu apmēru. Vienlaikus dalībniekiem tiek dota iespēja pilnībā izstāties no 2. pensiju līmeņa, izņemot visu uzkrājumu (ieskaitot investīciju atdevi), vai arī veikt vienreizēju 25% izņemšanu. Būtiski, ka izmaksām netiek piemērots IIN, taču tiek ieturēts 3% nodoklis.

Saskaņā ar 2025. gada Lietuvas Centrālās bankas aplēsēm, otrā pensiju līmeņa kopējā aktīvu vērtība sasniedz aptuveni EUR 9 miljardi. No šīs summas aptuveni EUR 5.65 miljardi atbilst individuālajām iemaksām un uzkrātajai investīciju peļņai. Pēc 3% nodokļa korekcijas, apjoms, ko pensiju dalībnieki varētu izņemt ir EUR 5.5 miljardi. Tomēr dalībnieku uzvedība (izstāšanās apjoms un izņemto līdzekļu izmantošana) ir ļoti neskaidra, un jebkādas aplēses balstās uz pieņēmumiem.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa 2025. gadu noslēdza kā izaugsmes gadu visos būtiskākajos darbības virzienos. IPAS Indexo, kas ir mātes uzņēmums Indexo finanšu pakalpojumu grupai, pensiju pārvaldības virzienā uzrādīja 2,18 miljonu eiro peļņu, turpinot palielināt klientu skaitu un pārvaldītos aktīvus.

Savukārt Indexo Banka būtiski palielināja darbības apjomus, investējot IT infrastruktūrā, produktu izstrādē un klientu piesaistē. Indexo koncerna konsolidētais rezultāts pārskata gadā bija 7,74 miljoni eiro zaudējumi, atspoguļojot mērķtiecīgas investīcijas bankas izaugsmes paātrināšanai.

“Pagājušais gads bija būtisku pārmaiņu un dinamiskas attīstības gads, kura laikā mēs gan stiprinājām pensiju pārvaldes attīstību, gan vairāk kā dubultojām 2024. gadā izveidotās Indexo Bankas darbības apjomus. Papildus organiskai izaugsmei, pērn Indexo iegādājās arī citu pensiju fondu pārvaldītāju IPAS VAIRO, bet gada izskaņā mēs realizējām Latvijas kapitāla tirgū vēl nebijušu darījumu, izsakot brīvprātīgo akciju atpirkuma piedāvājumu un iegūstot izšķirošu ietekmi par AS DelfinGroup. Līdztekus mēs turpinājām investēt apjomīgus līdzekļus bankas tehnoloģijās un klientu piesaistē. Visu šo notikumu un daudzu virzienu vienlaicīgas attīstības rezultātā mēs esam ielikuši vajadzīgos pamatus, lai tuvāko gadu laikā Indexo kļūtu par vienu no vadošajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā,” saka Henrik Karmo, IPAS Indexo Valdes priekšsēdētājs un viens no Indexo dibinātājiem.

Labklājības ministrija (LM) plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim, informē ministrijā.

Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.

Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju otrajā līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.

Ministrijā norādīja, ka cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, un ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki.

Latvijas iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība šī gada sākumā pirmoreiz pārsniegusi 10 miljardus eiro, liecina "manapensija.lv" dati.

Aktuālie dati liecina, ka 13. janvārī pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība ir 10 086 689 387 eiro.

Latvijas Bankas eksperts Armands Pogulis norāda, ka 10 miljardi eiro pensiju otrajā līmenī izklausās liels skaitlis, tomēr valsts fondēto pensiju sistēma cilvēka darba mūža perspektīvā ir salīdzinoši jauna un aktīvu apjoms tajā turpinās strauji uzkrāties vēl vairākas desmitgades.

Viņš skaidro, ka pēdējā gada laikā uzkrāto līdzekļu apjoms neto iemaksu rezultātā ir audzis aptuveni par 7,2%, kamēr aktīvu aktuālās tirgus vērtības kāpums (akciju un obligāciju ieguldījumiem kopā) ir bijis aptuveni 7,4%. Iemaksu apjomu laika gaitā vairo arī algu nominālais pieaugums, kamēr nodarbināto skaita samazinājums nākotnē kopējo iemaksu apjomu palēninās.

Bez izdienas pensijas reformas ap 2050. gadu izdienas pensiju izmaksājamais apmērs sasniegs vienu miljardu eiro, bet 2060. gadā - gandrīz 1,7 miljardus eiro, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja Valsts kancelejas (VK) pārstāvis.

Deputāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien turpināja spriest par izdienas pensiju reformas nepieciešamību.

Valsts kancelejā informēja, ka pašlaik augstākās izdienas pensijas ir tiesnešiem, vidēji 3181 eiro, bet zemākā izdienas pensija ir mākslinieku vidū - 815 eiro.

Personu skaits, kurām jau ir tiesības uz izdienas pensiju, bet kas turpina dienesta gaitas, ir 2395 personas, kas veido vidēji 10,1% no kopējā izdienas profesijās nodarbināto skaita, norāda kancelejā, uzsverot, ka visvairāk iespēju doties izdienas pensijā pēdējo piecu gadu laikā izmantojuši Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esošo dienestu darbinieki.

2024. gadā izdienas pensijas valstij izmaksājušas 141 miljonu eiro.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, pavēstīja Latvijas Bankas eksperti.

Eksperti uzsvēra, ka papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, kā arī vidējais mūža ilgums palielinās, kā rezultātā nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus tikai no savām iemaksām. Tas radīs spiedienu uz valsts budžetu.

Tkačevs minēja, ka pasaules valstis valsts pensijas nepietiekamību kompensē ar fondētās pensijas uzkrājumiem, motivējot un automātiski iesaistot iedzīvotājus uzkrājuma veidošanā, papildinot, ka Latvijā šo lomu pilda pensiju otrais līmenis.

Vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā (ST).

Ceturtdien notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēta preses konference, kurā veselības, kultūras un iekšlietu nozares arodbiedrību pārstāvji izklāstīja savas pozīcijas par izdienas pensijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norādīja, ka arodbiedrība par izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu darbiniekiem cīnījās sešus gadus un beidzot tas tika panākts 2016.gadā.

Viņa uzsvēra, ka izdienas pensiju jautājumā šiem darbiniekiem kaut ko izmainīt nav iespējams, jo viņu slodze ir pietiekami augsta. "Ja vēlēsies mainīt spēles noteikumus, tas ļoti ietekmēs NMPD darbu," teica Bāriņa. Viņa atgādināja, ka darbinieku trūkums ir liels visā veselības nozarē, māsu trūkums, pēc Bāriņas teiktā, ir pat katastrofāls. "Nozarei likt vēl slogu virsū, manuprāt, ir diezgan netaisni," viņa pauda.

Finanšu pakalpojumu grupa INDEXO šodien platformā ManaBalss.lv ir uzsākusi parakstu vākšanu iniciatīvai par brīvprātīgā pensiju 3. līmeņa uzkrājumu brīvu pieejamību pirms 55 gadu vecuma, nomaksājot Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā par parastu ienākumu.

Izņemot ieguldījumu pēc 55 gadu vecuma, saglabātos esošie nodokļu nosacījumi. INDEXO ieskatā šādas izmaiņas veicinās Latvijas iedzīvotāju brīvprātīgos ieguldījumus pensiju 3. līmenī, jo piekļuves ierobežojums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas attur ieguldīt vairāk, proti, cilvēki nereti nevēlas iesaldēt savus uzkrājumus uz daudziem gadiem.

INDEXO iniciatīvas iesniegumā norāda, ka apziņa, ka, nomaksājot nodokļus, uzkrātā summa ir pieejama dažādām neparedzētām dzīves situācijām, būtu būtisks iedrošinājums aktīvāk veidot pensiju 3. līmeņa uzkrājumu. Pensiju 3. līmenis ir izdevīgs veids, kā veidot pensijas uzkrājumu, taču šobrīd to aktīvi izmanto tikai aptuveni 20 – 25 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un vidējais uzkrājumu apjoms vienam iedzīvotājam ir neliels – vien aptuveni 2370 eiro, balstoties uz manapensija.lv pieejamiem datiem.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 37,818 miljoni eiro, kas ir par 29,9% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 33% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni un veidoja 31,219 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 17,2% - līdz 6,537 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos trijos mēnešos izmaksāti 14,764 miljoni eiro, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, tostarp 94,9% jeb 14,006 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025.gada marta beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 976,573 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada beigām ir samazinājums par 0,5% jeb 5,376 miljoniem eiro.

2026. gada 1. ceturksnis finanšu tirgos iezīmējās ar krasām svārstībām. Gads sākās ar pozitīvu noskaņojumu, taču ģeopolitiskie notikumi, īpaši karš Tuvajos Austrumos, būtiski ietekmēja tirgus dinamiku. Martā strauji pieauga naftas cenas, kas nozīmē ne tikai dārgāku degvielu mūsu ikdienā, bet arī jaunu inflācijas vilni. Vienlaikus tas samazināja cerības uz to, ka ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas Centrālā banka tuvākajā laikā varētu samazināt procentu likmes.

Šo faktoru kombinācija ietekmēja akciju tirgus un līdz ar to arī pensiju plānu vērtību. 2026. gada 1. ceturksnī pensiju plāni atkarībā no ieguldījumu stratēģijas samazinājās par aptuveni 2–6 %. Šādos brīžos dabiski rodas jautājums – vai tas nozīmē, ka pensiju uzkrājumi “kūst”?

Īsā atbilde ir – nē. Ieguldījumi finanšu tirgos vienmēr nozīmē svārstības. Tās ir normāla un neizbēgama daļa no ieguldīšanas procesa visā tā laikā. Svarīgākais ir skatīties uz ilgtermiņu. Pasaules valstu ekonomikas laika gaitā spēj atgūties un turpināt augt, un tieši uz to balstās arī pensiju uzkrājumu veidošana.

To labi ilustrē vienkāršs piemērs. Iedomāsimies, ka tev pensiju uzkrājumā ir 10 000 eiro. Tirgus krituma rezultātā tas vienā ceturksnī samazinās par 5 %, un atlikums samazinās līdz 9500 eiro. Šis kritums ir redzams un emocionāli jūtams. Taču, ja paskatāmies plašāk, aina izskatās citādi. Pirms tam gada laikā uzkrājums, piemēram, bija pieaudzis par 8 % – no aptuveni 9300 eiro līdz 10 000 eiro. Un, tirgiem atkopjoties, izaugsme turpinās arī nākamajos gados. Ja ilgtermiņa vidējais ienesīgums ir 5–7 % gadā, tad pēc 10 gadiem tie paši 10 000 eiro var kļūt par 16 000–20 000 eiro, bet pēc 20 gadiem – jau par 26 000–40 000 eiro. Tieši šī ir būtība – īstermiņa kritumi ir pamanāmi, bet ilgtermiņa izaugsme ir daudz spēcīgāka.