Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma investīciju uzņēmums Summus Capital pavisam nesen izsludināja savu publisko obligāciju emisiju. Lai noskaidrotu, kur uzņēmums saskata izaugsmes potenciālu komerciālā īpašuma segmentā un kāpēc Polija kļūst par arvien nozīmīgāku fokusu līdzās Baltijas valstīm, aicinājām uz sarunu Hannesu Pihlu (Hannes Pihl) – Summus Capital investīciju vadītāju un valdes locekli.

Kāpēc Summus Capital arvien biežāk raugās ārpus Baltijas tirgus?

Pēdējos gados esam novērojuši, ka iespējas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū Baltijā – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – kļūst arvien ierobežotākas. Šī tendence rada būtiskus izaicinājumus, īpaši lielākiem investoriem, kuriem nepieciešama plaša portfeļa kapacitāte un likviditāte. Tāpēc arvien lielāku uzmanību pievēršam Polijai – tas ir dinamisks tirgus ar spēcīgiem ekonomiskiem pamatiem un labvēlīgu investīciju vidi, kas to padara par ļoti pievilcīgu alternatīvu.

Kas investoriem liek uzskatīt, ka Baltijas tirgus ir pārāk ierobežots?

Galvenie izaicinājumi ir saistīti ar ierobežotu darījumu apjomu un tirgus mērogu, kā arī starptautisko investoru aiziešanu. Pēdējos gados daudzi starptautiskie spēlētāji ir pametuši reģionu, un jaunu ienācēju ir maz. Apjomīgākos darījumus šobrīd galvenokārt veic vietējie privātie investori ar lielu kapitālu un vietējie nekustamā īpašuma fondi. Turklāt pastāv arī risks, ka viena investora portfelis veido ievērojamu daļu no visa gada darījumu apjoma reģionā – tas būtiski ietekmē likviditāti un apgrūtina potenciālo izejas stratēģiju.

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas. Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā.

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8 % gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš – četri gadi. Emisija tiek veikta, pamatojoties uz Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes (EFSA) apstiprinātu prospektu, un pēc emisijas Summus Capital plāno iekļaut obligācijas Nasdaq Tallinas biržas Baltijas obligāciju sarakstā. Ar plānoto emisijas apjomu līdz 30 000 000 eiro šī būs viena no lielākajām publiskajām obligāciju emisijām Baltijā pēdējo gadu laikā.

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

Gatavo mājokļu ražotājs MyCabin turpina izaugsmes stratēģiju atbildēt augošajam pieprasījumam pēc mājokļiem Eiropā un attīsta reģionālu pārstāvniecību tīklu un piegādes Polijā, kur īpašumu cenu kāpums un mājokļu deficīts šobrīd ir viens no izteiktākajiem reģionā.

Uzņēmums prognozē, ka pieprasījums pēc vienģimeņu, nelielām un energoefektīvām mājām turpinās augt. Tāpat arī novēro, ka arvien vairāk pircēju vēlas pārcelties uz pilsētu nomalēm vai ciematiem, kur ātri uzstādāmas, ilgmūžīgas un videi draudzīgas mājas ir īpaši piemērotas.

“Polijā vēsturiski trūkst vairāki miljoni mājokļu. Būvniecības materiālu un darbaspēka izmaksas ir augstas, būvniecības process ir ilgs, un to papildina smagnēja birokrātija. Mēs saskatījām iespēju ienākt šajā tirgū ar fiksētu piedāvājumu – gatavu māju, kas nozīmē saprotamu produktu par noteiktu cenu konkrētā termiņā. Tā kā visu ražošanas procesu esam spējuši standartizēt un efektivizēt, MyCabin mājas atbilst šī brīža tirgus vajadzībām un spēj apmierināt pieprasījumu dzīvošanai gan ikdienā, gan brīvdienās. Es ticu, ka šādas rūpnieciski ražotas (‘factory-built’) mājas kļūs par globālu mājokļu standartu,” saka Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Summus Capital – investīciju uzņēmums, kas veido vienu no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā – gatavojas izziņot jaunu obligāciju emisiju, lai finansētu uzņēmuma turpmāku paplašināšanos un stratēģisku aktīvu iegādi.

Summus Capital aktīvu portfeļa kopējā vērtība šobrīd pārsniedz 500 miljonus eiro un uzņēmums plāno turpināt izaugsmi.

“Mūsu biznesa modelis balstās uz labi diversificētu un noturīgu portfeli, kas ietver mazumtirdzniecības, biroju, loģistikas un, kopš 2021. gada, arī medicīnas nozares nekustamos īpašumus,” norāda Summus Capital valdes loceklis Āvo Koppels. “Papildus mūsu pamata tirgiem Baltijā, 2024. gada nogalē esam uzsākuši starptautisku paplašināšanos, ienākot Polijā – Eiropas straujāk augošajā ekonomikā – iegādājoties augstākās klases biroju ēkas Varšavā un Lodzā.”

“Plānotās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītais kapitāls stiprinās mūsu pozīcijas kā vienam no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma investoriem reģionā un nodrošinās papildu resursus stratēģiskai izaugsmei,” turpina Koppels. “Redzam ievērojamu attīstības potenciālu komerciālā nekustamā īpašuma tirgos gan Baltijas valstīs, gan Polijā un plānojam aktīvi piedalīties šīs nozares nākotnes veidošanā.”Summus Capital, atšķirībā no tradicionālajiem attīstītājiem (kas būvē projektus, lai tos pārdotu), pats patur īpašumā savus investīciju objektus un gūst no tiem ikmēneša nomas ienākumus, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti investoriem. Uzņēmums koncentrējas uz ienākumus nesošiem komerciālā nekustamā īpašuma aktīviem ar prognozējamu naudas plūsmu. Starp ievērojamākajiem objektiem ir Veerenni veselības centri Igaunijā, tirdzniecības centrs Riga Plaza Latvijā, Park Town biroju komplekss un tirdzniecības centrs Nordika Lietuvā, kā arī Lakeside biroju ēka Varšavā un React biroju ēka Lodzā, Polijā.

Latvija izvērtēs Polijas noteiktās sankcijas veikalu tīkla "Mere" īpašniekiem, 9.maijā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte sacīja, ka Latvija iepazīstas ar Polijas lēmumu un vērtēs atbilstošās darbības.

Latvijas ieskatā visefektīvākais ir Eiropas Savienības (ES) sankciju mehānisms, kas ir saistošs visām valstīm.

"Mēs iestājamies par ļoti stingrām sankcijām pret Krievijas sāktā kara atbalstītājiem, un nepārtraukti notiek darbs pie sankciju priekšlikumiem," teica Eglīte.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs raidījumam skaidroja, ka patlaban "Mere" Latvijā var strādāt legāli, jo sankcijas pret veikalu tīkla īpašniekiem ir noteikušas konkrētas valstis. Sankcijas noteikusi Polija un arī Ukraina, bet šie likumi darbojas šo valstu teritorijā un Latvijā šīs sankcijas nav jāievēro.

Polija atteikusies no Latvijas pirkt neizmantotās Covid-19 vakcīnas, izriet no Veselības ministrijas (VM) sniegtās informācijas valdībai.

Polijā februārī informējusi, ka ir pieņēmusi lēmumu tomēr neiegādāties "Comirnaty" pielāgotās (JN.1) vakcīnas no Latvijas, skaidro VM.

Atbilstoši ražotāja prasībai, vakcīnu cenas nav publiski atklājamas, skaidro ministrijā.

Valdība otrdien šo jautājumu apspriedīs sēdes slēgtajā daļā. VM sagatavotie dokumenti liecina, ka plānots atzīt par spēku zaudējušu rīkojumu par vakcīnu pārdošanu Polijai.

Iepriekš vēstīts, ka Polija no Latvijas varētu nopirkt neizmantotās Covid-19 vakcīnas. Pērn novembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē VM valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins sacīja, ka runa ir par vakcīnām 2,6 miljonu eiro vērtībā.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Baltijas valstu alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieks “INVL Asset Management” publiskā obligāciju piedāvājuma laikā uzņēmumam “REFI Sun” piesaistījis 15 miljonus eiro no Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” investē atjaunīgās enerģijas projektos ar “INVL Renewable Energy Fund I” starpniecību. Šie līdzekļi tiks izmantoti esošo finanšu saistību refinansēšanai un atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanai strauji augošajos Polijas un Rumānijas tirgos, kuros fonds attīsta saules elektrostaciju projektu portfeli ar 389 megavatu (MW) kopējo jaudu.

Kopējais pieprasījums pēc “REFI Sun” obligācijām sasniedza 15,636 miljonus eiro no 567 investoriem.

"Investori vēlreiz ir apliecinājuši savu uzticību fonda darbībai, attīstot atjaunīgās enerģijas projektus Polijā un Rumānijā. Piesaistītais kapitāls fondam ļaus turpināt veiksmīgi būvēt elektrostacijas šajos tirgos un optimizēt kapitāla struktūru. Vienlaikus investoriem būs iespēja diversificēt savus ieguldījumus strauji augošajos atjaunīgās enerģijas tirgos. Tāpat mēs ar gandarījumu redzam, ka pieaug interese no institucionālajiem investoriem, ja salīdzinām ar iepriekšējiem fonda uzņēmumu obligāciju piedāvājumiem," norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Ļudas Ļutkevičus (Liudas Liutkevičius).

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Polijas Iekšlietu ministrija noteikusi sankcijas zemo cenu veikalu tīkla 'Mere" īpašniekiem par netiešu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā, ziņo portāls "Notes from Poland".

Sankciju sarakstā iekļauts Polijas uzņēmums "Torgservis PL" un Krievijas pilsoņi brāļi Sergejs un Antons Šnaideri, kuriem pieder šīs kompānijas akcijas trīs miljonu eiro nominālvērtībā.

Prasību noteikt sankcijas bija iesniegusi Polijas Valsts nodokļu administrācija (KAS), norādot, ka uzņēmums "netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā".

KAS uzskata, ka kompānijai "Torgservis PL "ir finanšu līdzekļi un ekonomiskie resursi, kas netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā". Sankcijas "netieši samazinās Krievijas budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēta agresija pret Ukrainu", norāda KAS.

Iekļaušana Polijas sankciju sarakstā nozīmē, ka juridiskajai vai fiziskajai personai tiek arestēti visi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, tā tiek izslēgta no publisko iepirkumu un konkursu procedūrām un tai tiek aizliegts piedalīties darbībās, kuru mērķis ir apiet šos ierobežojumus. Privātpersonai, ja tā ir ārvalsts pilsonis, arī tiek noteikts aizliegums iebraukt Polijā, raksta "Notes from Poland".

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I” plāno piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, piedāvājot obligācijas, kuras emitē fondam piederošais uzņēmums “REFI Sun”.

Obligācijas publiskā piedāvājuma formā tiks piedāvātas gan Baltijas privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no 28. jūlija līdz 18. augustam.

Obligāciju termiņš ir 2,5 gadi. Fiksētā procentu likme tiks noteikta 7,5% līdz 8,5% robežās un paziņota pēc piedāvājuma noslēgšanas. Procentu maksājumi investoriem tiks veikti reizi ceturksnī. “INVL Renewable Energy Fund I” sniegs garantiju visiem “REFI Sun” obligāciju turētājiem.

“Fonda atjaunīgās enerģētikas projektu būvniecība Rumānijā un Polijā uzņem apgriezienus, tāpēc pieaug arī finansējuma nepieciešamība, ko daļēji plānojam nodrošināt, emitējot jaunas obligācijas. Lielākā daļa no investoru piesaistītajiem līdzekļiem tiks izmantota, lai refinansētu aizdevumu, ko iepriekš saņēmis viens no fonda uzņēmumiem, savukārt pārējie līdzekļi tiks novirzīti fonda saules enerģijas staciju būvniecības projektiem,“ norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Liudas Liutkevičius.

Polijā notriektie droni apliecina, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs skar tieši un "ir jāveic atbilstoši pasākumi", sociālajos tīklos paziņojis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Politiķis apliecinājis pilnīgu atbalstu un solidaritāti Polijai saistībā ar Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā. "Sabiedrotie strādā un tiem ir jāstrādā kopā," raksta Rinkēvičs.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēris, ka Latvijas austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības, lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus, ja tādi parādītos Latvijas gaisa telpā.

Aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi, vērtē Pudāns.

Kā ziņots, Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Investējot gandrīz divus miljonus eiro, Baltijas lietotu automašīnu tirdzniecības uzņēmums Longo Group atvēris jaunu automašīnu sagatavošanas un apkalpošanas centru Panevēžā, Lietuvā.

Tas ļaus uzņēmumam apkalpot divreiz vairāk auto nekā iepriekš – līdz pat 12 000 gadā. Tādējādi uzņēmuma klientiem Baltijas valstīs un Polijā būs pieejami arvien vairāk kvalitatīvu lietotu auto.

Jaunā centra atklāšana iezīmē būtisku posmu Longo Group infrastruktūras attīstībā un tirgus pozīcijas nostiprināšanā. “Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai katrs klients saņem visaugstākās kvalitātes auto un servisu. Ar šo moderno centru mēs varam būtiski palielināt darba efektivitāti, samazināt auto sagatavošanas laiku un piedāvāt vēl lielāku caurspīdību procesā,” uzsver Edgars Cērps, AS Longo Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Longo Group servisa centrā Panevēžā ir 3000 m² plašas darba telpas, 500 m² biroja telpas un vairāk nekā 6000 m² plašas stāvvietas. Šeit tiek sniegti visi pirmspārdošanas pakalpojumi, kas nepieciešami, lai sagatavotu mašīnu pārdošanai ar garantiju: auto mazgāšana, ķīmiskā tīrīšana, pulēšana, virsbūves darbi, krāsošana, mehāniskā diagnostika, tehniskā apkope un remonts, riepu montāža, u.t.t. Jaunā centra inovācija ir IT sistēma, kas balstās uz QR kodu lietošanu. Tas ļauj kontrolēt ikvienu automašīnas apkalpošanas posmu, nodrošinot visu veicamo darbu caurspīdību, augstu kvalitāti un ātrumu.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Pēdējā laikā daudzi nekustamā īpašuma attīstītāji un pārvaldītāji veic obligāciju emisijas, lielākoties pietiekami veiksmīgas, ar dažādām likmēm. Runājot konkrēti par Summus Capital, viņi emitē obligācijas ar 8% likmi, kas vērtējama kā pietiekami adekvāta un atbilstoša likme tiem riskiem un biznesa modelim, ko uzņēmums piekopj, uzskata CBL Asset Management Fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Edgars Lao.

“Šī obligāciju emisija būs divreiz lielāka nekā iepriekšējā, līdz ar to ir cerība, ka būs nedaudz augtāka likviditāte, kur kādi darījumi notiek nelielos apjomos. Zināma likviditāte šai obligācijai būs,” prognozē eksperts. E Lao ieskatā pozitīvi vērtējams tas, ka uzņēmums attīstās un paplašinās ģeogrāfiski. Polija ekonomiski un arī citos aspektos ir ļoti labs tirgus, kur investēt.

Līdz 20. jūnijam varēs iegādāties Summus Capital obligācijas

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas....

“Domāju, ka tas ir pareizs Summus Capital lēmums. Lai gan pārāk pieredzējuši šajā tirgū viņi vēl nav, Summus Capital arī iepriekš jau ir veikuši darījumus Polijā. Stratēģija iegādāties jaunus nekustamos īpašumus ir vērtējama atzinīgi, jo investoriem šis ir stabils, saprotams biznesa modelis. Riski pastāv vienmēr, taču šis segments ir diezgan stabils, jo ir zināmi nomnieki utt. Summus Capital strauji aug, attīstās, no risku viedokļa ir labi, ka attīstās ne tikai Baltijā, bet arī plašāk, jo tādējādi uzņēmums ir pasargātāks no potenciālajām vietējām krīzēm,” rezumē E.Lao.

Investīciju eksperts, INVL Family Office vadītājs Andrejs Martinovs akcentē, ka Summus Capital ir privāts fonds, kas investē nekustamajā īpašumā. Tā biznesa modelis šķiet pārdomāts un labi pārvaldīts. Portfelī esošie īpašumi izskatās kvalitatīvi un ir labi diversificēti. Spilgtākie un rīdziniekiem atpazīstamākie objekti ir tirdzniecības centri Rīga Plaza, TC Damme un Depo Imanta. “Kopumā portfelim ir laba aizpildes pakāpe – aptuveni 98%, nomas līgumi ir ilgtermiņa, un apmēram 75% gadījumu ir ar enkura nomniekiem,” norāda A.Martinovs.

Summus Capital uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar likmi 8 %

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital...

Kā risku viņš min faktu, ka tikai ap 10% no portfeļa atrodas ārpus Baltijas – Polijā. “Fonds ir patiesi privāts un būtiski atkarīgs no viena īpašnieka. Ir arī salīdzinoši augsts saistību līmenis (virs 50%), kas strukturēts kā nodrošināts parāds fondam piederošu uzņēmumu līmenī, savukārt obligācijas emitē pats fonds, līdz ar to obligāciju turētāji ir subordinētā pozīcijā, kas paaugstina risku. Ņemot vērā kopējo situāciju retail un office nekustamo īpašumu segmentos Baltijā, šo segmentu attīstības perspektīvas un ģeopolitiskos riskus, piedāvātais ienesīgums 8% nešķiet pārāk pievilcīgs. Tirgū ir pieejamas alternatīvas ar līdzvērtīgiem riskiem un augstāku atdevi. Tomēr, investoru obligāciju portfeļu dažādošanai šīs obligācijas varētu būt apsveramas,” vērtē eksperts.

Jau vēstīts, ka līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas, kuru kopējais emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro. Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro, termiņš - četri gadi.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Baltijas alternatīvo fondu pārvaldnieka “INVL Asset Management” fonda “INVL Renewable Energy Fund I” uzņēmums “REFI Sun”, kas veic ieguldījumus atjaunīgās enerģētikas projektos, tuvākajā laikā plāno publisko obligāciju emisiju, kas tiks piedāvāta Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” 25 milj. eiro obligāciju programmas pamatprospektu ir apstiprinājusi Lietuvas banka. Programma paredz, ka fonda pārvaldītais uzņēmums var emitēt vienu vai vairākus obligāciju laidienus ar termiņu 2,5 gadi. “INVL Renewable Energy Fund I” sniegs korporatīvo garantiju visiem “REFI Sun” obligāciju investoriem.

“Obligāciju programma mums paver ceļu, lai diversificētu finansējuma avotus un piesaistītu līdzekļus tālākai atjaunīgās enerģētikas projektu būvniecībai Rumānijā un Polijā”, saka “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Liudas Liutkevičius.

2025. gada februārī “INVL Renewable Energy Fund I” uzņēmums “REFI Energy” veiksmīgi noslēdza 8 miljonu eiro publisko obligāciju emisiju ar 8% gada likm, kurā obligāciju pieprasījums Baltijas valstīs pārsniedza emisijas apjomu 1,7 reizes.

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I”, kas investē atjaunīgās enerģētikas projektos, nākamajā pirmdienā, 18. augustā, plkst. 14.30, noslēgs obligāciju publisko piedāvājumu ar procentu likmi 7,5-8,5 %.

Piedāvājums ir pieejams Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” mērķis ir piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, emitējot obligācijas ar 2,5 gadu termiņu. Obligāciju emisijā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanai un refinansēšanai Polijas un Rumānijas tirgos. Abi šie tirgi strauji attīstās, un fonds tajos attīsta saules elektrostaciju projektu portfeli ar 389 megavatu (MW) kopējo jaudu.

“Baltijas obligāciju tirgus strauji attīstās un investoru aktivitāte pieaug, tādēļ ar šo publisko obligāciju emisiju “REFI Sun” vēlas paplašināt investoru bāzi un sniegt ieguldījumu iespējas investoriem ne vien Lietuvā, bet arī Latvijā un Igaunijā.“REFI Sun” obligācijas investoriem piedāvā iespēju ģeogrāfiski diversificēt ieguldījumus, jo iegūtie līdzekļi tiek ieguldīti “INVL Renewable Energy Fund I” (REFI) pārvaldītajos atjaunīgās enerģētikas projektos Polijā un Rumānijā. REFI projektu portfelis šajos tirgos atrodas attīstības noslēguma posmā, un Polijas un Rumānijas tirgi attīstītājiem sniedz lielākas iespējas pārdot elektroenerģiju plašākam patērētāju lokam ar izdevīgākiem nosacījumiem nekā Baltijas valstīs,” norāda Linas Tomkevičius, fonda “INVL Renewable Energy Fund I” partneris.

Ja salīdzina laiku pirms un pēc pandēmijas, pārvadājumu apmērs ar tālsatiksmes autobusiem ir palielinājies, intervijā sacīja starptautiskā pasažieru pārvadātāja "FlixBus" vadītājs Baltijas valstīs Mihals Lemans.

Vienlaikus viņš piebilda, ka joprojām ir ļoti grūti precīzi novērtēt izmaiņas, jo satiksmi ietekmēja arī karš Ukrainā un bēgļu plūsma, kā arī pirms un pēc pandēmijas ir nedaudz mainījusies klientu bāze.

Lemans norādīja, ka īpašs bija pirmais gads pēc pandēmijas, jo pēc diviem gadiem, kuros īsti nevarēja ceļot, cilvēki pastiprināti gribēja doties braucienos, turklāt bija arī ietaupījusies nauda, kuru parasti tērēja ceļojumiem un izklaidei.

"Šī tendence ir lejupejoša, jo it īpaši šajā Eiropas reģionā visus mūs pēc tam skāra arī augstā inflācija, kas samazina tēriņus. Tāpēc es teiktu, ka pieprasījums tagad ir nedaudz mērenāks nekā gadu pēc Covid-19 pandēmijas, bet lielāks, nekā tas bija pirms pandēmijas," sacīja Lemans.

Tuvāko gadu laikā nepieciešamība pēc papildu bāzes jaudām Baltijas reģionā, visticamāk, pieaugs, Igaunijā kā stratēģisku alternatīvu aplūko kodolenerģijas izmantošanu.

Igaunijas uzņēmums Fermi Energia jau vairākus gadus nopietni pēta atomelektrostacijas (AES) būvniecības iespējas, norādot, ka šobrīd mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, kas ļauj uzsākt to praktisku pielietošanu enerģijas ražošanā. Sākotnēji kaimiņi plāno Igaunijā būvēt AES ar diviem reaktoru blokiem, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 600 megavatus (MW), taču nākotnē nepieciešamības gadījumā staciju varētu papildināt ar vēl diviem papildu blokiem. Pašreizējās aplēses liecina, ka AES būvniecība varētu izmaksāt aptuveni 3,3 miljardus eiro.

Jāpielāgojas situācijai

Katrai Baltijas valstij šobrīd ir savs risinājums, lai nodrošinātu bāzes jaudas, atzīmē Kalevs Kallemets (Kalev Kallemets), Fermi Energia vadītājs. “Igaunijā tiek izmantots degslāneklis, Latvijā - hidroenerģija un dabasgāze, bet Lietuvā - tikai dabasgāze. Jau šobrīd ir skaidrs, ka mums ir nepieciešamas papildu elektroenerģijas ražošanas jaudas, jo fosilo resursu izmantošana kļūst arvien dārgāka un investoriem neizdevīgāka vides apsvērumu dēļ. Līdz ar to bāzes jaudas, īpaši Igaunijā un Lietuvā, strauji sarūk. Platformā Electricity Maps, kur iespējams apskatīt reāllaika datus par elektroenerģijas ražošanu, importu un CO2 intensitāti, Igaunija un arī Polija bieži iezīmējas melnā krāsā, kas liecina par augstu emisiju līmeni. Augsta CO2 intensitāte ietekmē arī elektrības cenu, un tieši tāpēc gan Igaunija, gan Polija arvien nopietnāk sākušas vērtēt kodolenerģijas izmantošanu,” norāda K.Kallemets.

Lietuvā tiesai nodota lieta par lielveikala "IKEA" dedzināšanu Viļņā, kurā apsūdzēts nozieguma brīdī nepilngadīgs Ukrainas pilsonis, kuru bija savervējuši Krievijas specdienesti, pirmdien paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

"Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, kas bija iesaistīts ļaunprātīgajā "IKEA" dedzināšanā, un, ka tie bija jaunieši, kas nav sasnieguši 20 gadu vecumu. Viens no viņiem, kuram būs jāstājas tiesas priekšā, tobrīd bija nepilngadīgs. Abi likumpārkāpēji ir Ukrainas pilsoņi," pirmdien žurnālistiem teica prokurors Artūrs Urbelis.

Nepilngadīgais Ukrainas pilsonis "rīkojās Krievijas militāro struktūru un drošības dienestu interesēs", apliecināja prokurors.

Urbelis teica, ka jaunietis, kurš nozieguma brīdī bija nepilngadīgs, tiks tiesāts Lietuvā, bet otrs jaunietis tiks izdots Polijai.

Viņš bija "organizētā teroristu grupā, kas iepriekš tika izveidota nolūkā pastrādāt teroristiskus noziegumus Lietuvā un Latvijā kopā ar citām personām, pret kurām tiek veiktas atsevišķas pirmstiesas izmeklēšanas", paskaidroja prokurors, piebilstot, ka uzbrukums "IKEA" tika plānots vairākus mēnešus.

Baltijas un Somijas reģiona privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” paplašina savu atjaunojamās enerģijas portfeli Latvijā un atklāj jaunu saules elektrostaciju Olaines novadā. Projekta kopējais investīciju apjoms sasniedz 2,4 miljonus eiro.

Jaunās elektrostacijas kopējā jauda ir 4,9 MWp un gadā plānots saražot 5,3 GWh (gigavatstundas) atjaunojamās elektroenerģijas. Plašais, no 7056 paneļiem sastāvošais saules parks izvietots 9 hektāru platībā un nodrošinās videi draudzīgu elektroenerģiju aptuveni 2500 mājsaimniecībām. Jaunā elektrostacija ir jau pieslēgta “Sadales tīklam”.

“Saules elektrostacija Olainē ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz mūsu mērķi – stiprināt atjaunojamās enerģijas portfeli Latvijā un Baltijas reģionā. Augošais pieprasījums pēc ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem mudina mūs turpināt ieguldīt šāda veida projektos, un šī elektrostacija ir apliecinājums tam, ka zaļā enerģija kļūst arvien pieejamāka arī mūsu klientiem, proti saražotā zaļā elektroenerģija tiks arī novirzīta “Elenger” klientu elektroapgādes nodrošināšanai,” uzsver SIA “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Līdz ar konkurences uzraudzības iestāžu izsniegto atļauju ir noslēdzies darījums starp Zviedrijas mazumtirdzniecības uzņēmumu ICA Gruppen un dāņu kompāniju Salling Group par pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma Rimi Baltic pārdošanu.

Salling Group īpašumā nonāks viss Baltijas veikalu tīkls ar e-komercijas platformu un centralizētu loģistikas sistēmu, kur kopumā nodarbināti vairāk nekā 11 000 darbinieku. Darījuma summa ir 1,3 miljardi eiro. Savukārt Rimi pievienošanās Salling Group sniegs jaunas attīstības iespējas ilgtermiņa biznesa stratēģijas īstenošanai.

Rimi kopš 2007.gada piederējis Zviedrijas lielākajam pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumam ICA Gruppen. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 1,9 miljardus eiro. Salling Group plāno saglabāt Rimi konceptu un stiprināt jau esošo tirgus pozīciju, vienlaikus ieguldot vēl labākas iepirkšanās pieredzes nodrošināšanā.

"Rimi ir labi pārvaldīts uzņēmums ar vairāk nekā 11 000 prasmīgu kolēģu un 314 veikaliem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kuri izceļas ar augstiem kvalitātes standartiem un unikālu klientu pieeju. Mēs esam lepni, ka Rimi kļūs par daļu no Salling Group, un ar nepacietību gaidām mūsu kopīgo sadarbību. No savas puses turpināsim stiprināt uzņēmuma tirgus līderpozīcijas Baltijā, vienlaikus mācoties no kolēģu pieredzes, kas būs noderīga arī citiem mūsu veikaliem Dānijā, Vācijā un Polijā. Sagaidām, ka šis darījums iezīmēs jaunu pavērsienu arī Salling Group izaugsmē," saka Salling Group izpilddirektors Anderss Hags (Anders Hagh).

No 2025. gada 1. jūlija Summus Capital OÜ obligācijas ar fiksētu gada ienesīgumu 8% apmērā ir iekļautas Nasdaq Tallinas biržas regulētajā tirgū – Baltijas obligāciju sarakstā.

Par godu iekļaušanai sarakstā Summus Capital šodien simboliski ieskandināja Nasdaq zvanu.

Šis ir viens no apjomīgākajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijas nekustamā īpašuma sektorā šogad – kopējais pieprasījums sasniedza 38,3 miljonus eiro. Piedāvājumā piedalījās 977 investori, no kuriem 67% bija privātie, bet 33% – institucionālie investori.

Ģeogrāfiski visaktīvākie bija Igaunijas investori – viņi iegādājās obligācijas 17,8 miljonu eiro apmērā, kas veido 47% no kopējā apjoma. Lietuvas investori ieguldīja 13 miljonus eiro (34%), savukārt Latvijas – 7,5 miljonus eiro (19%).

Summus Capital piedāvāja līdz 30 000 obligāciju ar nominālvērtību 1 000 eiro. To termiņš ir 2029. gada 30. jūnijs ar fiksētu gada procentu likmi 8%, ko izmaksās reizi ceturksnī – 30. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 30. decembrī.