ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir saprotama, ņemot vērā tās ilgstošo darbību reģionā, otrdien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) daudz laika ticis veltīts ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu. Rinkēvičs domā, ka operācija ir saprotama, ņemot vērā Irānas ilgstošo darbību reģionā, tostarp ANO Drošības padomes rezolūciju neievērošanu, atteikšanos sadarboties kodolieroču neizplatīšanas jautājumos un teroristisku organizāciju atbalstīšanu.

"Diplomātijai vieta būs tikai brīdī, kad Irāna atteiksies no jebkādiem plāniem attīstīt militāro kodolprogrammu un savas agresīvās reģionālās ārpolitikas," sprieda politiķis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eskalācija nenāk par labu ne globālajai ekonomikai, ne reģionālajai drošībai, un ka Latvijas Ārlietu ministrija strādā pie risinājumiem Latvijas valstspiederīgo nokļūšanai mājās, taču pagaidām tas nav iespējams.

Latvijai ir jāatsakās no pieņēmuma, ka sabiedroto ražošanas jaudas nodrošinās ar vajadzīgo munīciju un ekipējumu, valstij ir jābūt pietiekami elastīgai un pašpietiekamai, pirmdien uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pilī atklājot diskusiju par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, Rinkēvičs uzteica apstiprināto Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036. gadam, kā arī dialogu starp Aizsardzības ministriju un industriju.

Valsts prezidents uzsvēra, ka iepriekšējā diskusija ar valsts un industrijas pārstāvjiem notika 2024. gada oktobrī, taču šajā laikā situācija ir kļuvusi saspringtāka - karš Ukrainā turpinās, un, ņemot vērā situāciju Tuvajos Austrumos, pagaidām nav pamata gaidīt kādu miera līgumu vai pamiera nolīgumu.

Rinkēvičs aicināja vadīties no diviem pieņēmumiem, proti, nav izslēgtas kaut kāda veida provokācijas vai militāras darbības pret NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī nedrīkst paļauties tikai uz sabiedroto ražošanas jaudām.

Latvijas Republikas prezidenta Edgara Rinkēviča oficiālās vizītes laikā Azerbaidžānā pagājušajā nedēļā tika parakstīta virkne sadarbības dokumentu starp Latviju un Azerbaidžānu, kā arī notika biznesa forums, kurā piedalījās vairāk nekā 20 uzņēmēju no Latvijas.

Oficiāla sagaidīšanas ceremonija Latvijas Republikas prezidentam Edgaram Rinkēvičam notika 22. aprīlī, kur, plīvojot abu valstu karogiem un Goda sardzes pavadībā, Latvijas prezidentu sagaidīja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Abu valstu prezidenti piedalījās arī biznesa forumā, kā arī parakstīto dokumentu apmaiņas ceremonijās.

Tieši un nepārprotami

Jau uzreiz pēc tikšanās klātienē 22. aprīlī abi prezidenti apliecināja valstu sadarbības nozīmi un tālākos mērķus. “Es zinu, ka pirms vizītes ir paveikts daudz, tostarp notika Starpvaldību komisijas sesija, kas bija ļoti veiksmīga. Esmu pārliecināts, ka arī šodienas biznesa forums dos labus rezultātus

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina atbildīgās iestādes nekavēties un jau tagad pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām (IT), kas var pievilt.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs ir iepazinies ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu.

Valsts prezidents uzsver, ka demokrātiskā valstī valsts vara ir leģitīma tikai tad, ja tā izriet no tautas gribas, kas brīvi izteikta vēlēšanās. Viņš akcentē, ka vēlēšanas ir brīvas, ja vēlētāji var brīvi veidot savus uzskatus un paust savas vēlmes, kā arī cīnīties pret vēlēšanu procedūras pārkāpumiem.

Rinkēvičs atzīmē, ka vēlēšanu procesa kvalitatīva organizēšana un vadība ir neatņemams brīvu vēlēšanu priekšnoteikums, kas nepieļauj šaubas par vēlēšanu drošību un rezultātu ticamību. Viņš uzsver, ka brīva, neietekmējama un caurspīdīga vēlēšanu norise ir demokrātiskas valsts stūrakmens.

Rīgas pils saimnieks Edgars Rinkēvičs piedāvā turpmāk Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātu izvirzīšanu uzticēt Valsts prezidentam, vienlaikus saglabājot parlamenta tiesības pieņemt galīgo lēmumu par tiem.

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs otrdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Saeimas kārtības rullī un grozījumus trīs likumos, kas noteic Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera izraudzīšanās un izvirzīšanas kārtību.

Valsts prezidenta iesniegtajos likumprojektos piedāvāts mainīt iepriekšminēto amatpersonu izvirzīšanas kārtību un desmit Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirt Valsts prezidentam, vienlaikus nekādi neskarot Saeimai tiesības pieņemt galīgo lēmumu par izvirzītajiem kandidātiem.

Kā skaidro Drēģeris, šāds risinājums neizjauktu valsts varas atzaru līdzsvaru un atsvaru sistēmu, taču dotu iespēju Valsts prezidentam gan formālās, gan neformālās konsultācijās identificēt piemērotāko kandidātu tālākai izvirzīšanai. Tas savukārt mazinātu politisko apsvērumu prevalēšanu pār kandidāta profesionalitātes kritērijiem.

4.aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāru Valdi Dombrovski. Tikšanās laikā puses pārrunāja Amerikas Savienoto Valstu un ES tirdzniecības attiecības un ES priekšlikumus aizsardzības finansējuma palielināšanai un atbalstu Ukrainai.

"Mums ir jārēķinās ar to, ka ASV tarifu politika arī turpmāk var radīt nenoteiktību Eiropā un plašākā pasaulē. No vienas puses tas var radīt ekonomikas satricinājumus, bet no otras puses arī iespējas - Eiropas Savienības dalībvalstīm apgūstot jaunus tirgus. Pusēm ir jāsēžas pie sarunu galda, lai virzītos uz savstarpēji izdevīgiem tirdzniecības noteikumiem. Gan pandēmijas laiks, gan karš Ukrainā un ilgstošā nenoteiktība spilgti izgaismo nepieciešamību Eiropas Savienībai kļūt pašpietiekamākai, it īpaši kritisko preču ražošanā. Tikai tā Eiropas Savienība var kļūt noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Tas ir panākams, diversificējot riskus un noieta tirgus pasaulē, kā arī veicinot ražošanu augstas pievienotās vērtības nozarēs," pēc tikšanās pauda E. Rinkēvičs.

Tas būtu skandāls, ja ne pārāk veiksmīgu projektu uzņēmumos palielinātu atalgojumu, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents tika aicināts vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās, piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālajā ieviesējā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviokompānijā "airBaltic".

Paralēli sociālajos tīklos iedzīvotāji pauž sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļotas amatpersonu deklarācijās par 2024.gadu. Taujāts, vai valsts pārvalde nav pārāk "iekarsusi" ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi, Valsts prezidents piesauca pērn pieņemto lēmumu 2025.gadā atlīdzību fondu neaudzēt vairāk kā par 2,6%. Valsts prezidents atgādināja, ka bija arī izņēmumi - atalgojuma palielināšana iekšlietu sistēmai, kas, viņaprāt, bija pamatota un pareiza, kā arī devusi zināmus pozitīvus rezultātus.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Pirms 35 gadiem mēs spējām vienoties kopīgam mērķim - brīvai, neatkarīgai Latvijai -, un esmu pārliecināts, ka arī šodien mēs to spējam, apsveikumā Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienā uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pils saimnieks norāda, ka 1990.gada 4.maijā ar violetiem un baltiem ceriņu pušķiem rokās lepni un cerību pilni cilvēki pie Augstākās Padomes ēkas Vecrīgā sagaidīja deputātus, kuru pārliecinošais vairākums bija nobalsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Viņš klāsta, ka tolaik aiz Augstākās Padomes stāvēja Latvijas patrioti, kas bija parādījuši, ka grib lemt un darīt paši, grib runāt latviski un kopt savu kultūru, grib redzēt patiesību, nevis piecgades plānus. Valsts prezidents akcentē, ka patrioti gribēja celt Latviju, nevis stutēt trūdošu impēriju. Rinkēvičs pateicas ikvienam, kas 35 gadu laikā sargājis, veidojis un patiesi mīlējis Latviju.

Šis varētu būt īstais laiks profesionāļa virzīšanai uz aizsardzības ministra amatu, jo par politisku kandidātu pašreizējā situācijā būtu ļoti grūti vienoties, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pēc viņa teiktā, Aizsardzības ministrijai iespējami drīzāk ir jātiek pie jaunas vadības, bet partejisku kandidātu virzīšana raisītu pārāk ilgu politisku diskusiju.

Ministru prezidentes noskatīto aizsardzības ministra amata kandidātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedi Raivi Melni prezidents personīgi nepazīstot, bet plānojot ar viņu tikties, kad Melnis atgriezīsies Latvijā. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka demokrātiskās valstīs pastāv civilā kontrole pār militāro, tāpēc, kļūstot par ministru, Melnim būs jāatvaļinās no dienesta armijā.

Jaunā aizsardzības ministra pirmais un galvenais uzdevums būtu padarīt nozari pēc iespējas elastīgāku, sacīja valsts pirmā persona. Prezidents citastarp uzsvēra, ka aizsardzības tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un tas, kas derēja pirms pusgada, šodien vairs neder.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš ierakstā sociālajos tīklos pateicies visiem pilsoņiem, kas vakar piedalījās pašvaldību vēlēšanās.

"Paldies visiem vēlēšanu komisiju locekļiem par izturību un pašaizliedzību, strādājot sarežģītos apstākļos. Diemžēl CVK un VDAA ir izgāzušās šī procesa organizācijā, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība," pārliecināts Rinkēvičs.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.

"Šo lietu izskatīsim arī nākamnedēļ paredzētajā Nacionālās drošības padomes sēdē," sola valsts augstākā amatpersona.

Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem, atzīmēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopīgajā preses konferencē ar premjeri Eviku Siliņu (JV).

Viņš uzsvēra, ka informācijas apmaiņa starp dienestiem un valsts amatpersonām darbojusies adekvāti. Informācija saņemta savlaicīgi, tostarp to saņēmis arī Krāslavas novada vadītājs.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka galvenais izaicinājums ir pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstība. Viņš norādīja, ka lēmumi šajā jomā jau pieņemti, iepirkumi noslēgti un līgumi parakstīti, taču jāgaida piegādes.

Prezidents norādīja, ka galvenā uzmanība jākoncentrē uz tādu sistēmu izstrādi, kas iespēju robežās spētu neitralizēt šāda tipa dronus, ņemot vērā, ka objekts atradās Latvijas teritorijā samērā īsu laiku un nokrita 10 līdz 15 kilometru attālumā no robežas.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rosinātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, ar kuriem paredzēts rudenī gaidāmajās vēlēšanās noteikt balsu manuālu skaitīšanu.

Nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piesaucot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam normatīvajam regulējumam lēmums par balsu skaitīšanas veidu būtu jāpieņem CVK, tomēr tā nolēma lēmuma pieņemšanu pāradresēt Saeimai.

CVK otrdien vērsās pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, aicinot veikt attiecīgos grozījumus.

Kā žurnālistiem paudis CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris, komisija vērtēja divus risinājumus - likumdevēja iesaisti vai lēmuma pieņemšanu pašas komisijas līmenī. Zviedris norādīja, ka parlamenta lēmums mazinātu spekulācijas par CVK motivāciju, jo komisija ir koleģiāla institūcija un lēmumi tajā var būt dažādi.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju "RIX Technologies" un tā vietā rosina nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem "Latvijas mobilais telefons", "Tet" un "Latvijas valsts meži".

Kā informēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomniece Sabīne Spurķe, šādas izmaiņas tiek piedāvātas, "lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem".'

Tieši konkrētos uzņēmumus kā darbu veicējus VARAM piedāvājot, jo "to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tās ir īstenojušas nozīmīgus valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus un tajās darbojas augsti kvalificēti speciālisti".

VARAM iecerētais risinājums paredz, ka Ministru kabineta uzdevumā programmatūras izstrādes līgumi tiktu slēgti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā paredzēto normu par iepirkuma izņēmumu.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludinājis nākamā gada valsts budžetu un 46 pavadošos likumus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Valdība 2026. gada valsts budžetu atbalstīja 14. oktobrī, bet Saeima to pieņēma 4. decembrī.

Nākamā gada valsts budžetā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9% apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.