Būvniecības valsts kontroles birojs šobrīd aktīvi strādā pie patvaļīgās būvniecības seku novēršanas vadlīnijām, norādot, ka patvaļīga būvniecība ir visas nozares problēma.

Biroja veiktās aptaujas dati liecina, ka katrs piektais respondents praksē ir saskāries ar patvaļīgas būvniecības gadījumiem vairāk nekā piecas reizes gadā, bet 52% respondentu norāda, ka patvaļīga būvniecība ir aktuāla problēma. Ir gadījumi, kad būvniecība jāsaskaņo arī ar kaimiņu Diemžēl, bet aizvien praksē ir gadījumi, kad dažādi būvniecības projekti netiek saskaņoti ar būvvaldi vai pat zemes īpašnieku.

Piemēram, Jēkabpils gadījums, kad cietuma teritorijā tika veikta patvaļīga būvniecība, to nesaskaņojot ar zemes īpašnieku. Civillikumā ir atrunāti gadījumi, kad būvniecība ir jāsaskaņo pat ar kaimiņu, kur nu vēl ar zemes īpašnieku. Pilnīgi nepareiza ir arī prakse, kad būvniecība tiek veikta vispirms, bet pēc tam tiek organizēts saskaņošanas process. Būtībā to var uzskatīt par pārkāpumu legalizāciju.

Latvijai ir vajadzīga "pašattīstoša birokrātija", lai izvērtētu, vai spējam reaģēt uz ārējiem notikumiem, un vadītu publiskajā sektorā notiekošos procesus, Latvijas Universitātes un biedrības "Latvijas formula 2050" rīkotajā konferencē "Birokrātija un sabiedrība" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Politiķa vērtējumā, valsts pārvaldē novērojama stagnācija - sistēma nedarbojas pietiekami efektīvi gan politiskajā, gan birokrātiskajā līmenī. Lai gan valsti pārvalda 100 Saeimas deputāti, 13 ministri un aptuveni 3000 ierēdņu, kas nodrošina ikdienas pakalpojumus sabiedrībai, sniegums neesot pietiekami labs.

Ašeradens norādīja, ka Latvijā birokrātijas apjoms pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, bet sniegums neatbilst ieguldītajiem resursiem. Aprēķini liecina, ka birokrātijas pievienotās vērtības daļa Latvijā ir 17,6%, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 16% vai mazāk.

Politiķis norādīja, ka birokrātija lielākoties nodrošina funkciju izpildi, bet reti tiekot uzdots jautājums, kāpēc šādas funkcijas jāpilda.

Viena no Latvijas premjerministres Evikas Siliņas šā gada martā izsludinātajām valdības restarta prioritātēm bija - mazināt birokrātiju par 25% procentiem. Atbalstāmi, taču vai arī šoreiz tas iezīmēs kārtējo kampaņveidīgi uzliesmojušo cīņu ar birokrātiju, vai tomēr novedīs pie taustāma rezultāta?

Premjerministres Evikas Siliņas izvirzītais mērķis mazināt birokrātiju par 25% ir apsveicams, taču šobrīd tas draud palikt vēl viens skaļš lozungs bez reālas ietekmes.

Birokrātijas mazināšana kā valdības prioritāte nav nekas jauns. “Mazināt birokrātiju vismaz par 25%” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “viens iekšā, viens ārā” (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam), “vienas pieturas aģentūras princips” (Nacionālais attīstības plāns 2020 un teju katras valdības rīcības plāni), “nulles birokrātija” (Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.gadam), dažādas platformas sabiedrības ziņošanai par administratīvo slogu (vietne mazaksslogs.gov.lv - kura gan pēc pieminējuma 2025.gada 26.marta “Kas notiek Latvijā” raidījumā ir kļuvusi neaktīva, aplikācija “Futbols”), “dubultās informācijas sniegšanas” izskaušana (Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013. gadam), “domāšanas maiņa”, “zaļie koridori” (to apjoms ir grūti izsekojams) - tie visi ir termini, kas kampaņveidīgi parādījušies valdību dienas kārtībās, valsts attīstības politikās un valdības deklarācijās iekļautos birokrātijas mazināšanas plānos. Līdz šim veikti neskaitāmi pētījumi un analīzes par sloga ietekmi un iespējām to mazināt, tomēr katra jaunā plānošanas cikla sākumā secinājumi ir vieni un tie paši - pārregulēšana turpinās, birokrātija tikai aug un tās mazināšana ir jāizvirza par prioritāti nākamajam plānošanas periodā.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Latvijā esam apauguši ar daudzām pašu izdomātām darbībām un prasībām, kas komplektā ar valsts pārvaldes neuzticību arī bremzē nekustamo īpašumu un būvniecības nozari, paildzinot un sadārdzinot visus procesus.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta SIA Mapri Būve valdes loceklis un līdzīpašnieks Artūrs Sausiņš. Viņaprāt, lai situāciju mainītu, nepieciešams ne tik daudz mainīt normatīvus, cik valsts iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem, kur tik nepieciešamā dialoga vietā valda šauras resoriskas intereses, kurām ir pilnīgi vienalga, kādas būs sekas.

Kāda ir situācija būvniecības sfērā Latvijā?

Kopumā varētu teikt, ka situācija būvniecībā ir neprognozējama, sarežģīta, un šāda raksturojuma iemesls – nenosakāmi ģeopolitiskie apstākļi un riski. Tam vēl virsū klājas fakts, ka visas Baltijas, nevis tikai Latvijas, uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi ļoti trausla, kā rezultātā jebkurš globāla mēroga notikums atstāj negatīvas sekas. Faktiski kopš 2020. gada vienu krīzi nomaina nākamā, bet problēma tik un tā paliek tā pati. Proti, Covid-19 pandēmija pārrāva globālās loģistikas piegāžu ķēdes, kas izraisīja virkni būvmateriālu vai to ražošanas komponentu (vai pakalpojumu) trūkumu, kas rezultējās ar to deficītu un būtisku cenu lēcienu, 2022. gadā sākās karš Ukrainā, kas radīja nākamo satricinājumu ar jau citu būvmateriālu - armatūras, cementa utt. - nepietiekamību un to cenām.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Maijā Satversmes tiesa sāka skatīt kārtējo lietu par zemes likumiskās lietošanas maksu. Apstrīdētās normas noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, lai gan kopumā nekustamo īpašumu jomā vidējā atdeve no kapitāla ilgtermiņa īres gadījumā ir 8% - 12%, bet projektu attīstīšanas gadījumā (pirkšana, būvniecība, pārdošana) pat 13-15% un vairāk.

Arī citos normālos biznesos kapitāla atdeves norma, kuru īpašnieki prasa, ir virs 10%, bet šajā gadījumā ar 4% ir teju neiespējami nosegt pat obligātos maksājumus (nodokļus) un izdevumus. Arī lielajos apdrošināšanas koncernos šī norma ir virs 10%. Esošā situācija ir toksiska, un, ja vēlamies, lai Latvijas ekonomika attīstītās, šis jautājums ir jārisina, negaidot kārtējo Satversmes tiesas lēmumu.

Piespiedu nomas maksas apmērs vairākkārt atzīts par neatbilstošu Satversmei

Šī ir astotā reize, kad Satversmes tiesa vērtē ar piespiedu dalīto īpašumu saistīto regulējumu. Vai ir vēl kāda lieta, kas Satversmes tiesā ir skatīta 8 reizes?! Iepriekš tiesa vairākkārt atzina zemes likumiskās lietošanas vai piespiedu nomas maksas apmēru par neatbilstošu Satversmei. Esošā situācija nenāk par labu nedz zemes, nedz dzīvokļu īpašniekiem, turklāt – noslogo tiesu. Kā viens no risinājumiem ir izskanējusi iespējamība ļaut pusēm vienoties par zemes lietošanas maksu individuāli – lai gan kopumā atbalstu uzskatu, ka brīvā tirgus apstākļos tirgus pats spēj noregulēt daudzas situācijas, šajā gadījumā problēma ir iekaisusi tik ļoti, ka nepieciešams arī risinājums normatīvo aktu ietvaros.

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Tikai tad, kad būve jānodod ekspluatācijā vai jāsakārto īpašuma dokumenti, atklājas, ka viss izdarīts nepareizi. Patvaļīgas būvniecības gadījumi Latvijā tiek konstatēti regulāri, tiek piemēroti sodi, pašvaldības piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli līdz pat 3% no kadastrālās vērtības, tomēr ir situācijas, kad noteikumus pārkāpj arī valsts un pašvaldību iestādes.

Ievērot noteikumus ir lētāk, nekā labot kļūdas

Būvniecība nereti tiek uzsākta bez projekta izstrādes un saskaņošanas, neaizdomājoties vai apzināti ignorējot faktu, ka būvniecība nav tā joma, kur katrs var rīkoties kā vēlas. Tiek uzbūvēta garāža, šķūnis, piebūve vai pirts, taču brīdī, kad ēka jānodod ekspluatācijā, izrādās, ka bez būvatļaujas tas nav iespējams. Ja situācija ir vienkārša, dokumentu sakārtošanu izdodas paveikt trīs mēnešu laikā. Taču, ja jāprecizē robežas, jāpārbūvē neatbilstošas daļas vai jāatrisina strīdi ar kaimiņiem, zemes īpašniekiem vai līdzīpašniekiem, process var ievilkties uz diviem, trim vai pat pieciem gadiem. Un izmaksas var sasniegt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Šādas situācijas apliecina, ka ievērot noteikumus sākumā ir daudz vieglāk un lētāk, nekā vēlāk labot kļūdas.

East Capital Real Estate tuvākajā laikā plāno atklāt jaunu nekustamo īpašumu investīciju fondu, kura ieguldījumu apjoms nākamajos gados varētu sasniegt aptuveni 400 miljonus eiro.

Mēs absolūti ticam Baltijas nekustamo īpašumu tirgum, tāpēc turpināsim darīt to, ko protam vislabāk - nodrošināt mūsu investoriem augstu ienesīgumu, skaidro Māris Smiltenieks, East Capital Real Estate vadītajs Latvijā. Tas ir dabisks turpinājums mūsu ceturtajam fondam - loģisks solis mūsu darbībā, jo mēs esam šeit, lai paliktu un augtu kopā ar tirgu. Fonda ietvaros primāri fokusēsimies uz Baltijas valstīm, taču mēs neizslēdzam iespēju raudzīties arī Centrālās un Austrumeiropas virzienā, atzīmē M.Smiltenieks.

East Capital Real Estate šogad svin savu 20 gadu jubileju. Kā jums šajā laikā veicies - kādi bijuši lielākie izaicinājumi?

Divdesmit gados esam izauguši par vienu no lielākajiem kapitāla pārvaldītājiem Baltijā ar četriem ieguldījumu fondiem, no kuriem viens jau ir realizēts, bet trīs joprojām aktīvi darbojas. Kumulatīvais ieguldījumu apjoms Baltijas valstīs šo gadu laikā sasniedzis gandrīz miljardu eiro, savukārt aktīvajos fondos šobrīd pārvaldām vairāk nekā 600 miljonus eiro nekustamo īpašumu formā. Protams, šie 20 gadi nav bijuši tikai saules apspīdēti, esam izgājuši cauri finanšu krīzei, piedzīvojuši globālo pandēmiju un šobrīd dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek karš. Tā ir diezgan jaudīga viļņošanās relatīvi koncentrētā laika periodā. Tas viss ir devis rūdījumu, kas mūs padarījis stiprākus.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Gatavo mājokļu ražotājs MyCabin turpina izaugsmes stratēģiju atbildēt augošajam pieprasījumam pēc mājokļiem Eiropā un attīsta reģionālu pārstāvniecību tīklu un piegādes Polijā, kur īpašumu cenu kāpums un mājokļu deficīts šobrīd ir viens no izteiktākajiem reģionā.

Uzņēmums prognozē, ka pieprasījums pēc vienģimeņu, nelielām un energoefektīvām mājām turpinās augt. Tāpat arī novēro, ka arvien vairāk pircēju vēlas pārcelties uz pilsētu nomalēm vai ciematiem, kur ātri uzstādāmas, ilgmūžīgas un videi draudzīgas mājas ir īpaši piemērotas.

“Polijā vēsturiski trūkst vairāki miljoni mājokļu. Būvniecības materiālu un darbaspēka izmaksas ir augstas, būvniecības process ir ilgs, un to papildina smagnēja birokrātija. Mēs saskatījām iespēju ienākt šajā tirgū ar fiksētu piedāvājumu – gatavu māju, kas nozīmē saprotamu produktu par noteiktu cenu konkrētā termiņā. Tā kā visu ražošanas procesu esam spējuši standartizēt un efektivizēt, MyCabin mājas atbilst šī brīža tirgus vajadzībām un spēj apmierināt pieprasījumu dzīvošanai gan ikdienā, gan brīvdienās. Es ticu, ka šādas rūpnieciski ražotas (‘factory-built’) mājas kļūs par globālu mājokļu standartu,” saka Ģirts Draugs, MyCabin dibinātājs un vadītājs.

Latvija diemžēl nav izmantojusi visus iespējamos investīciju veicinošos mehānismus, intervijā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Teorētiski līdzekļu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, ir krietni daudz. Pirmkārt, tās ir investīcijas. Vai esam izdarījuši visu, lai piesaistītu investīcijas? Domāju, ka nē," teica Šteinbuka.

Viņa par piemēru minēja Lietuvu, kuras ekonomika pagājušajā gadā, neraugoties uz kopējo stagnāciju Eiropas Savienībā (ES), provizoriski pieauga par 2,2%.

"Mēs bieži sakām, ka mūsu ģeopolitiskais stāvoklis neveicina investīcijas, jo blakus ir neprognozējams kaimiņš. Tomēr tāds pats kaimiņš ir arī blakus lietuviešiem, un, neraugoties uz ģeopolitiskiem apstākļiem, Lietuva panāca izaugsmi," norādīja Šteinbuka, piebilstot, ka Lietuvā varētu būt pievilcīgāks un labvēlīgāks investīciju klimats, tostarp ir pieejamāki kredīti bankās, mazāka birokrātija, kā arī ir uzņēmumus atbalstošāka valdības rīcība.

Pagājušā gada nogalē kopumā vēl nebija regulējuma par 702 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja un pieņēma zināšanai valdība.

Tostarp regulējums par 248 miljoniem eiro ir saskaņošanas procesā, bet saskaņošana nav uzsākta par 454 miljoniem eiro, galvenokārt transporta jomā (371,6 miljoni eiro).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē aicināja uz šo jautājumu skatīties politiski - ja programmas "buksē", vai tās ir nepieciešamas.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka ministriem, lūdzot pārdalīt ES fondu resursus, jābūt gataviem arī doties uz Eiropu un sniegt argumentāciju.

Siliņa aicināja ik pēc diviem mēnešiem ministriem valdībā nākt ar skaidru ziņojumu par to, kas ar ES fondu finansējumu ir izdarīts un kādas ir nākamās prioritātes. Viņa pauda, ka ir svarīga ātrāka rīcība no ministru puses, aicinot viņus būt atvērtiem.

Zems administratīvais slogs nākotnē varētu kļūt par Latvijas konkurences priekšrocību, intervijā aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidentes izveidotās birokrātijas mazināšanas darba grupas vadītājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsvēra, ka pārmērīgas birokrātijas mazināšanai būtu daudz ieguvumu. Piemēram, ātrāk augtu bizness, investīcijas, algas, nodokļu ieņēmumi, bet mazinātos korupcija un ēnu ekonomika.

"Tā ir milzīga iespēja Latvijai padarīt administratīvo slogu kā konkurētspējas priekšrocību," uzsvēra Endziņš.

Viņš uzskata, ka Latvijā nav daudz tādu konkurētspējas priekšrocības punktu, pārdošanas argumentu, ar ko var piesaistīt investorus. "Zems administratīvais slogs nākotnē varētu kļūt par mūsu konkurences priekšrocību, jo pārmērīga birokrātija jau nav tikai Latvijā," teica Endziņš, piebilstot, ka tā ir problēma visai Eiropai.

"Ne velti ir teiciens: ASV inovē, Ķīna kopē, Eiropa regulē," sacīja Endziņš.

Latvijā darbaspēka izmaksas joprojām aug straujāk nekā produktivitāte, ceturtdien, prezentējot jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojumu, sacīja Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīcas LV PEAK" (LV PEAK) direktore un Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka produktivitāte pēdējo gadu laikā neaug vai aug minimāli, tikmēr darba samaksas tempi kopš 2015.gada apsteidz produktivitāti.

Šteinbuka norādīja, ka joprojām saglabājas arī būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) augsti attīstītajām valstīm. Tāpat pētījumā secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātņietiplīgām darbībām, kuru īpatsvars ekonomikā šobrīd ir mazs.

Šteinbuka minēja, lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli, kā arī jāpaaugstina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā.

Pētījumā arī secināts, ka pilnīga digitalizācijas un mākslīgā intelekta iespēju izmantošana ir būtiska, lai kāpinātu produktivitāti un dzīves līmeni. Tāpat arī darbaspēka pieejamība un kvalitāte ir būtiska produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt, redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, akcentēja Šteinbuka.

Līdz ar stāšanos Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadībā pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš turpinās strādāt LTRK, tomēr vēl nav skaidrs, kādā amatā, noskaidroja aģentūra LETA.

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas locekļiem valsts nav paredzējusi maksāt atlīdzību un darbs tajā netiks veikts uz pilnu slodzi. Vienlaikus Endziņš nolēmis, ka atstās LTRK valdes priekšsēdētāja amatu, lai birokrātijas mazināšanas grupai varētu sniegt visu savu uzmanību.

Vienlaikus viņš turpinās strādāt LTRK, kur saņems algu. Šobrīd gan vēl neesot precizēts, kāds varētu būt konkrēts amats.

Endziņš atzina, ka, viņaprāt, šādas grupas vadītāja statuss nav prognozējams un to var ietekmēt daudzi notikumi. Viņš skaidroja, ka birokrātijas apkarošanas grupas vadībā tiks iecelts ar Ministru prezidentes rīkojumu, bet tādi rīkojumi, pēc viņa domām, tikpat viegli var tikt atsaukti. Viņa bažas gan neesot saistītas ar neko konkrētu. "Lai man būtu "drošības spilvens" un pastāvīgs ienākumu avots, man būs līgums ar LTRK," teica Endziņš.

Latvijā ir maz zināma nozare, kurā strādā izcilības, un mūsu valsts par kārtu apsteidz ne tikai Lietuvu un Igauniju, bet vēl virkni Eiropas valstu. Nozare ar augstu pievienoto vērtību varētu nodrošināt izrāvienu, tomēr politiķi un birokrātija katru dienu nodarbojas ar tās ierakšanu zemē.

Pavisam drīz, februārī, Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijā Vīnē viena no piecpadsmit Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākajiem ekspertiem Angelīna Bekasova piedalīsies paneļdiskusijā Kā iesaistīt politisko lēmumu pieņēmējus kosmosa debatēs? kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ģenerāldirektoru Josefu Ašbaheru, Spānijas zinātnes un inovāciju eksministru, astronautu un Spānijas satelītsakaru kompānijas Hispasat valdes priekšsēdētāju Pedro Dukē, Ungārijas parlamenta deputāti, kosmosa izpētes un Ungārijas delegācijas ESA vadītāju Oršoju Ferencu un Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas locekli Zejnepi Jildizu. Iespējams, turpat viņai sanāks aprunāties arī ar Starptautiskās astronautikas federācijas izpilddirektoru Kristianu Feihtingeru.

Signet Bankas jaunākās uzņēmēju aptaujas dati rāda , ka Latvijas uzņēmēju finansējuma piesaistes plāni nākotnes attīstībai kopš 2023. gada atrodas stagnācijas periodā – ambīciju līmenis svārstās robežās no 19-21%, gadu no gada mainoties vien par aptuveni vienu procentpunktu.

Lai arī izpratne par finansējuma pieejamību un tā daudzveidību pakāpeniski uzlabojas, tā vēl nav kļuvis par pietiekamu katalizatoru, lai zināšanas pārtaptu aktīvākā rīcībā, kas veicinātu plašāku finansējuma izmantošanu un līdz ar to arī kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.

Aptaujas dati rāda, ka tuvāko 12 mēnešu laikā finansējumu sava biznesa attīstībai plāno piesaistīt tikai 20% uzņēmēju, 56% to neplāno darīt, savukārt 25% vēl nav pieņēmuši lēmumu. Uzņēmēju piesardzība, kas zināmā mērā kļuvusi par stabilu tendenci, saglabājas jau vairākus gadus.

Visbiežāk minētie iemesli, kas attur no finansējuma piesaistes, ir banku politika (23%), birokrātija (20%), kā arī ekonomiskā un politiskā situācija (20%). Retāk tiek norādīta valsts politika (7%) un paša uzņēmuma finanšu problēmas (5%). Šie faktori veido ārējo apstākļu kopumu, kuram uzņēmējiem jāpielāgojas, tomēr būtiska loma joprojām ir arī riska uztverei un izpratnei par finansējuma iespējām biznesa izaugsmei.

Karš, bailes, drošība, birokrātija, izaugsme – šie vārdi pēdējos gados arvien biežāk iezīmē mūsu ikdienas fonu. Tie rada iespaidu, ka pasaule atrodas nepārtrauktā turbulencē, kas šūpo – Latviju, Eiropu un visas pārējās valstis. Taču būtiski apzināties: mēs neesam tikai pasīvi pasažieri, kas var vienīgi reaģēt uz sekām. Mums ir iespēja būt pilotiem.

Turbulence, lai arī biedējoša, vienlaikus ir spēcīgs augšupspēks. Tā ļauj pacelties augstāk tiem, kas prot to izmantot. Šis stāsts nav par aviāciju – tas ir aicinājums paskatīties ārpus ierastajām “sēdvietām” un paraudzīties, kā šodienas izaicinājumus var pārvērst rītdienas iespējās.

Arī pasaules inovāciju un tehnoloģiju simbols - daudz piesauktā Silīcija ieleja – radās vairāku sarežģītu globālu un nedrošu notikumu laikā. Tā izauga laikā, kad pasaule pārcieta divus karus un bija nepieciešamas jaunas militārās un tehnoloģiskās spējas. Valsts ieguldījumi, zinātnieku kompetence un sadarbības kultūra radīja vidi, kurā militārās vajadzības pārtapa par tehnoloģisku un ekonomisku izaugsmi.

Eiropas ekonomikā arvien lielāku lomu ieņem zināšanas, augsta līmeņa prasmes un inovācijas, uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV), pirmdien atklājot Rīgas Tehniskās universitātes Talantu programmas jauno sezonu.

Viņš uzsvēra, ka, lai radītu ekonomikas izaugsmi, ir vai nu jāpalielina nostrādāto stundu skaits, vai arī jārada lielāka pievienotā vērtība katrā nostrādātajā stundā. Eirokomisārs atzīmēja, ka, ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences Eiropas Savienībā (ES), ir jāfokusējas uz produktivitātes jeb darba ražīguma veicināšanu. Savukārt inovācijas ir galvenais veids, kā produktivitāti ilgtermiņā kāpināt - tautsaimniecībā ieviešot jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, procesus un modernas tehnoloģijas.

Runājot par ilgtermiņa plāniem, kas maina Eiropas ekonomiku, viņš izcēla tautsaimniecības zaļo un digitālo transformāciju. Dombrovskis skaidroja, ka ar zaļā kursa stratēģiju ES ir apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt klimata neitralitāti, proti, pakāpeniski pārorientēt enerģētiku, rūpniecību, transportu un citus sektorus uz ilgtspējīgiem, videi draudzīgiem risinājumiem.

Latvijas militāro tehnoloģiju ražošanas nozarei ir liels eksporta potenciāls, jo Latvijas uzņēmumiem ir liela pieredze darbā ar robotiku, kur var saglabāt savu nišu, un ir arī potenciāls piesaistīt investīcijas, aģentūrai LETA pauda Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas ("MilTech") izpilddirektors Artis Pabriks.

Viņaprāt, dažāda veida dronu izstrādē un ražošanā Latvija ir priekšā virknei Rietumvalstu, bet šī priekšrocība ir trausla, jo Rietumvalstīm ir lielāks ražošanas un tehnoloģiskais potenciāls. Tādēļ savas iekarotās nišas saglabāšanai aktīvi jāiesaistās gan valstij, gan asociācijai.

"Ja gribam, lai militāro tehnoloģiju ražošanas nozare attīstās, ir jānovērš trīs traucējošie faktori jeb "šaurie punkti" - birokrātija, lēnie iepirkumi un finansējuma pieejamība kopumā," teica Pabriks.

"MilTech" izpilddirektors skaidroja, ka liela daļa Latvijas dronu ražotāju ir "start-up" jeb jaunuzņēmuma statusā, kas spēj radīt pāris testa modeļu, taču, ja no viņiem tos nepērk, tad izstrādātos modeļus nevar attīstīt un nevar arī iegūt finansējumu.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Strauji tuvojas tas brīdis, kad Latvijas iespējas turpināt dzīvot kā līdz šim, nemitīgi palielinot valsts parādu, būs izsmeltas. Nodokļu paaugstināšana un mehāniska tēriņu samazināšana nav risinājums. Šo procesu varētu amortizēt ar uzņēmējdarbības attīstību, ko nodrošinātu ar Latvijas izaugsmes fonda izveidi. Fonds veiktu ieguldījumus, kur viens eiro multiplicē vismaz četrus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Saeimas Revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē priekšsēdētājs, Auto asociācijas valdes loceklis Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts).

Viņš norāda, ka var iepazīties ar jebkuru pētījumu, taču secinājumi nemainās - Latvija ir problēmu ieleja, kurā valda nabagmājas domāšana, pārcentība Eiropas Savienības (ES) direktīvu un regulu izpildē, kā arī paniskas bailes pieņemt drosmīgus un atbildīgus lēmumus. Rezultātā pie mums ir augsta birokrātija, jo bailēs nepieļaut kļūdas un neuzņemties atbildību visas procedūras ir mākslīgi padarītas nejēdzīgi garas, sarežģītas, un vienlaikus tās ir necaurspīdīgas. Izvairoties no atbildības, tā vārda tiešā nozīmē tiekot izšķaidīta uz dokumenta, liekot viena paraksta vietā divpadsmit. A. Kulbergs uzskata, ka iepriekš minētais ir būtisks iemesls, kāpēc valsts attīstībā atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas.

Birokrātija ir jāmazina arī Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanā, tādēļ tas, kas nav obligāts Eiropas Komisijas prasību līmenī, šobrīd ir jāliek malā, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Viņš atzina, ka ir virkne prasību, kas Eiropas regulējumā ir bijušas vēlamas, taču Latvijas nozaru politikas veidotāju izpildījumā kļuvušas par saistošām.

"Acīmredzot šis ir brīdis, kad to pārskatīt un atgriezties pie vēlamā, ne obligātā," norādīja FM pārstāvis, piebilstot, ka tas varētu arī paātrināt no ES fondiem finansēto projektu ieviešanas procesu.

Tāpat, pēc viņa teiktā, tas rada iespēju pārskatīt informācijas un datu uzkrāšanas apmēru, tostarp to, kādus datus no finansējuma saņēmējiem valsts puse grib, kādi dati jāvērtē un kā tas varētu vai nevarētu pilnveidot nozares politikas veidošanu. Latvija esot nosūtījusi arī priekšlikumus kohēzijas komisāram Rafaēlam Fito, kā paātrināt ES fondu finansēto projektu ieviešanu, jo arī Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi tās darbības termiņa laikā mazināt birokrātisko slogu.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.