Izveidojot Nanofotonikas zinātnisko laboratoriju, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieku grupa asociētā profesora Toma Salgala vadībā sāk nanofotonikas un nanostrukturētās optoelektronikas pētījumus.

«Mans un komandas pētījumu virziens ir nanofotonika un nanostrukturētā optoelektronika. Nanofotonika ir fundamentālā zinātne, bet optoelektronika – lietišķā zinātne ar plašu lietojumu kā klasiskajās telekomunikāciju, tā nākotnes kvantu sakaru sistēmās. Attīstot fundamentālo zinātni, mēs rodam jaunas iespējas arī lietišķajā plaknē, kas pēcāk rezultēsies inovatīvos produktos un pakalpojumos sabiedrībai,» uzsver T. Salgals.

Jaunās laboratorijas zinātnieki pēta gaismas un vielu mijiedarbību nanomērogā, lai atklātu jaunus optiskos efektus, ko pēcāk izmantot inovatīvu un efektīvu informācijas pārraides, apstrādes un glabāšanas sistēmu un to elementu izstrādē. T. Salgals skaidro optisko efektu pētīšanu, gaismas kontroli un manipulēšanu nanomērogā: «Fokusējam optisko starojumu caur lēcu uz, piemēram, vatrīta daļiņām, mikrosfērām, varam pielikt klāt arī citus materiālus vai vielas, un pētām gaismas izplatību, absorbciju, emisiju un citu efektu iedarbību ar daļiņām. Varam daļiņas uzlikt arī, piemēram, uz silīcijas fotonikas mikročipa un pētīt, kā mainās gaismas izplatīšanās optiskajā čipā.» Šiem pētījumiem ir daudzsološs lietojums, kā saka T. Salgals, «fundamentāls pamats visam, kas šeit, RTU Šķiedru optikas pārraides sistēmu laboratorijā, notiek, – efektīvai ātrgaitas sakaru, kvantu, fotonikas mikročipu tehnoloģiju attīstībai un darbībai.»

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Jau trešo gadu Jūrmalas pašvaldība pasniegs vēsturiskās arhitektūras balvas iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunoto, restaurēto un pārbūvēto Jūrmalas vēsturisko ēku īpašniekiem, informē Jūrmalas dome.

Šis gads izceļas ar īpaši kvalitatīviem un vērtīgiem projektiem.

Jūrmalas pilsētas vēsturiskajā apbūvē dominē mazstāvu sezonas mītnes, ko raksturo kokamatniecības tradīcijas un izpildījuma kvalitāte. Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šim arhitektūras mantojumam, kas ir nozīmīgs ne vien Jūrmalas pilsētas, bet arī Latvijas mērogā.

No 2023. gadā Jūrmalas pilsētas būvvaldē ekspluatācijā nodotajām ēkām šogad tika izvirzīti 15 viskvalitatīvāk restaurētie un rekonstruētie uz vēsturisko apbūvi attiecināmie objekti, kas nodoti žūrijas vērtējumam.

Starp apbalvojumam izvirzītajiem projektiem ir gan 19. un 20. gadsimta mijas, gan pagājušā gadsimta sākuma kultūrvēsturiski vērtīgas būves, vēsturiskā fona apbūves ēkas, vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas būves, vietējas un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Šobrīd, kad notiek valsts budžeta veidošana un trūkstošo līdzekļu meklēšana nodokļu reformā, laikā, kad ekonomika neuzrāda strauju izaugsmi un valsts saskaras ar nopietniem iekšējās un ārējās drošības izaicinājumiem līdzās pārējām sabiedrības akūtajām vajadzībām, vēlos izcelt tos resursus, kas mūsu valstij ir plaši pieejami, lai palielinātu ieņēmumus budžetā, attīstītu ekonomiku un audzētu valsts labklājību, – kūdras ieguves un pārstrādes nozari.

Vai Latvijai ir daudz visā pasaulē pieprasītu eksporta produktu, pēc kuriem pieprasījums gadu no gada aug un kas nodrošina līdz 300 miljoniem eiro eksporta ieņēmumu gadā? Tādi ir kūdras substrāti dārzkopībai – veselīgas pārtikas, koku un dekoratīvo stādu audzēšanai.

Vai izmantosim potenciālu?

Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā – 10% no valsts teritorijas klāj kūdras purvi, un, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kūdras apjoms ik gadu aug – šobrīd Latvijā uzkrājies aptuveni 1,7 miljardi tonnu kūdras, ikgadējais dabīgais pieaugums sasniedz 1,6 miljonus tonnu.

Kāda būs kūdras nākotne?  

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas....

Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati rāda, ka kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir pirmajā vietā pasaulē, 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%. Jau tagad 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras ir Latvijā iegūta. Un tas sasniegts, kūdru iegūstot tikai 0,4% no kopējās Latvijas teritorijas jeb apmēram Varakļānu novada platībā! Tas ir milzīgs dabas resurss un milzīgs potenciāls valsts labklājības veidošanai, budžeta ieņēmumu palielināšanai. Mums nav naftas, bet mums ir kūdra, turklāt ne fosils, bet lēni atjaunīgs, tātad zaļš resurss!

Diemžēl pēdējos gados Eiropā arvien agresīvāks kļūst zaļo organizāciju lobijs par dārzkopības kūdras ieguves un izmantošanas pilnīgu pārtraukšanu līdz 2050. gadam, argumentējot to ar ietekmi uz dabu un klimatu. Tas atstāj būtisku ietekmi arī uz ES regulējumiem un politiskajām diskusijām par dārzkopības kūdras nozares ierobežošanu un pat pārtraukšanu ilgtermiņā (piemēram, Taksonomijas regulējums, kas paredz ierobežot finanšu resursu pieejamību kūdras produktiem u. c.). Jāatgādina, ka, “pateicoties” Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulējumam, Latvija jau ir atteikusies no enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas no 2030. gada, šobrīd visi spēki jāvelta dārzkopības kūdras attīstībai, jārada jauni produkti uz kūdras bāzes, kas dotu vēl lielāku pievienoto vērtību.Latvijai ir stingri jāiestājas par valstī pieejamo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikas un labklājības celšanai, aizstāvot dārzkopības kūdras nozari kā nacionāli nozīmīgu, eksportējošu nozari, kas dod ieņēmumus budžetā. Vajadzīga valsts sniegtā drošība, lai attīstītu nozari nākotnē.

Kūdra rada būtisku pienesumu ekonomikai

Kūdras nozares devumu ekonomikai, valsts budžetam parādīšu ar viena uzņēmuma piemēru – manis vadītais kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” darbojas jau 30. gadu. Neskatoties uz ekonomikas lēno attīstību valstī un dažādām krīzēm pēdējos gados – pandēmiju un Krievijas izvērsto karu Ukrainā –, uzņēmums stabili attīstās un palielina ražošanas apjomus, eksportē produktus uz vairāk nekā 40 valstīm un pastāvīgi apgūst jaunus eksporta tirgus. Apgrozījums šogad pārsniegs 30 miljonus eiro, bet valstij samaksāto nodokļu apjoms gadu no gada aug, un šogad prognozēts, ka tas pārsniegs 5 miljonus eiro. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 300 vietējo cilvēku Latvijas reģionos ar vidējo bruto algu 2400 eiro, kas ir par 50% augstāka nekā vidēji valstī, turklāt darbinieku skaits reģionos ik gadu aug. Kūdras ieguvi veicam uzņēmumam piederošos purvos 1751 hektāra platībā Jelgavas novadā un no valsts nomātā zemē 308 hektāru platībā Augšdaugavas novadā, vidēji gadā iegūstot ap 110 tūkstošiem tonnu kūdras. Un tas notiek, neprasot un nesaņemot no valsts atbalsta maksājumus vai nodokļu atlaides. Šis ir tikai viena uzņēmuma piemērs no visas kūdras ieguves nozares, kurā strādā vairāk nekā 60 uzņēmumu. Kopējie Latvijas kūdras nozares radītie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā gadā sasniedz 20 miljonus eiro, kopējais nodarbināto skaits pārsniedz 3000 cilvēku valsts reģionos.

Plaši pieejams kūdras resurss

Lai saprastu kopējo situāciju kūdras nozarē Latvijā, vērtīgi pievērst uzmanību dažiem faktiem:

Kūdra ieguve Latvijā ir ilgtspējīga

Būtiskākie pārmetumi kūdras nozarei ir par bioloģiskās daudzveidības samazināšanu un radītajām SEG emisijām. Latvijā kūdras ieguve ir ilgtspējīga – tā notiek tikai 4% no kopējās purvu platības, kūdras dabiskā pieauguma bilance ir pozitīva, turklāt kūdru vienā purvā var iegūt līdz pat 75 gadiem, pēc tam veicot rekultivāciju – plānojot zemes tālāku saimniecisku izmantošanu vai dabiska purva atjaunošanu, abējādi nodrošinot pozitīvu emisiju bilanci. Par SEG emisijām jāsaka – ikviena nozare un produkts, arī kūdras ieguve un pārstrāde, rada emisijas. Tomēr radītās emisijas nav tik apjomīgas, kā kūdrai tiek piedēvēts.

Pirmkārt, LIFE REstore zinātniskais pētījums par SEG emisijām no apsaimniekotām organiskajām augsnēm, t. sk. kūdras ieguves laukiem Latvijā, apstiprināja, ka faktiskās emisijas ir pat divreiz mazākas, nekā IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) starptautiski noteiktie emisiju faktori no kūdras ieguves laukiem, galvenokārt Eiropā esošo atšķirīgo klimatisko apstākļu dēļ. Otrkārt, emisijas tiek vienādi aprēķinātas gan enerģētiskajai kūdrai, kuras sadedzināšana rada tūlītējas emisijas, gan dārzkopības kūdrai, kuras emisijas izdalās nevis tūlītēji, bet pakāpeniski ilgā laika periodā. Turklāt emisiju uzskaitē vispār netiek ietverta kūdrā audzēto augu, sevišķi meža stādu, radītā emisiju piesaiste.

Treškārt, visas kūdras produktu radītās emisijas tiek ieskaitītas Latvijas nacionālajā SEG inventarizācijā, kaut arī tie galvenokārt tiek lietoti citviet Eiropā un pasaulē. Nepieciešama emisiju aprēķināšanas metodikas precizēšana, un tad arī kūdras nozare vairs neizskatīsies pēc “bubuļa” valsts emisiju bilancē. Paldies atbildīgajām institūcijām, kas pamazām precizē Latvijas SEG inventarizācijas metodoloģiju, bet smags starptautisks darbs vēl priekšā. Bet nav tā, ka kūdras nozare, “rokas klēpī salikusi”, tikai gaida precizējumus SEG emisiju uzskaitē, tieši pretēji, nozare aktīvi līdzdarbojas, lai palīdzētu sasniegt valsts klimatneitralitātes mērķus.

Atkal varu izmantot “Lafloras” piemēru – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem esam analizējuši kūdras dzīves ciklu un noteikuši klimata pēdas nospiedumu, kā arī izstrādājam klimatneitralitātes stratēģiju, kas ļauj pakāpeniski pielāgot biznesa modeli, saglabājot kūdras ieguvi un pārstrādi un attīstot jaunus darbības virzienus, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanu izstrādātajos kūdras laukos. Savukārt ar Latvijas Universitātes, Ezeru un purvu izpētes centra, LVMI “Silava” un citiem zinātniekiem pētām efektīvākos rekultivācijas veidus, adaptētus “Lafloras” apsaimniekotajām kūdras ieguves vietām, un šobrīd varam jau lepoties ar bijušo kūdras ieguves lauku rekultivāciju 200 hektāru platībā. Tas ļauj samazināt un kompensēt radītās emisijas, lai virzītos uz uzņēmuma klimatneitralitāti 2050. gadā. Vēl saistībā ar ilgtspēju jāpiemin diskusijas Eiropā par dārzkopības kūdras substrātu aizstāšanu ar alternatīviem audzēšanas substrātiem – kokosšķiedru un minerālvati. Jāsaka, tie nespēj apjoma ziņā nodrošināt Eiropas profesionālās dārzkopības pieprasījumu pārtikas audzēšanā, turklāt vairākos pētījumos pasaulē, tostarp RTU veiktā zinātniskā pētījumā, secināts, ka alternatīvu substrātu ietekme uz vidi ir pat daudzkārt lielāka nekā kūdras substrātiem. Bet būtībā ir pavisam vienkāršs jautājums: vai jūs labāk ēstu tomātu, kas izaudzēts rūpnieciski ražotā minerālvatē vai dabiskā kūdrā?

Kas vajadzīgs no valsts?

Lai kūdras nozare varētu attīstīties, audzējot eksporta un budžetā maksāto nodokļu apjomu, no valsts vajadzīgs:

Esmu pārliecināts, ka var atrast līdzsvaru starp cilvēku labklājību un dabu, ka var sabalansēt valsts ekonomiskās intereses, klimata pārmaiņu mazināšanu un dabas aizsardzību – vajadzīgs dialogs pie viena galda.

Sadarbībā ar starptautiskiem partneriem no Polijas un Francijas un Baltijā vienīgo fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāju «Cewood», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki attīsta inovatīvus būvizstrādājumus gandrīz nulles enerģijas ēkām, izmantojot tikai koksnes būvmateriālu ražošanas atlikumus un blakusproduktus.

Pētījums ir būtisks zinātnieku ieguldījums aprites ekonomikas attīstībā būvniecības nozarē.

Ražošanas procesā «Cewood» rodas ražošanas atlikumi – koksnes ēveļskaidas, slīpputekļi un plātņu atgriezumi. No tiem iespējams iegūt izejvielas jaunu būvmateriālu izgatavošanai. RTU zinātnieki laboratorijā eksperimentē, izgatavojot dabīgo šķiedru kompozītmateriālu paraugus, kas gan pilnībā izgatavoti no izejvielām, kas iegūtas no ražošanas atlikumiem un blakusproduktiem, gan papildināti ar citām dabīgām izejvielām, piemēram, kaņepju spaļiem. RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore, M-era.Net projekta «Koksnes atkritumu saturoši kompozītmateriāli augstas veiktspējas paneļu izgatavošanai gandrīz nulles enerģijas ēkām» vadītāja Diāna Bajāre rāda plātni, kas izgatavota tikai no ražošanas atlikumiem – skaidām un reiz jau izmantota cementa, kas ir izsijāts un apdedzināts noteiktā temperatūrā, tā atkārtoti to aktivizējot.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā jaunu ostu pārvaldības modeli, ieviešot ostu pārvaldes valdes, informē EM pārstāvji.

EM ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā informatīvajā ziņojuma "Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" projektā, būtībā piedāvājot alternatīvu ostu pārvaldības modeli, kas atšķiras gan no ostu reformā sākotnēji paredzētā, gan SM ierosinātā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šos priekšlikumus šodien pārrunāja ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvjiem, kuri pret tiem pauda pozitīvu attieksmi.

EM piedāvājums ir balstīts uz pasaules un Eiropas ostās akceptētajiem pārvaldības principiem, jo īpaši Roterdamas un Hamburgas ostu pieredzi. Kā uzsver Valainis, Latvijai ostu pārvaldībā "nav jāizgudro velosipēds", bet var vadīties pēc pasaules praksē labākajiem un modernākajiem ostu pārvaldības piemēriem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes ienākumi pērn sasniedza 67 607 eiro, liecina VID mājaslapā publicētā Šmites-Roķes valsts amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Šmite-Roķe pērn strādāja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023.gada maija pildīja VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus. Algā no VID Šmite-Roķe pērn saņēma 50 163,41 eiro.

Tāpat Šmite-Roķe pērn strādāja Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) kā zinātniskais asistents un algā no RTU saņēma 15 723,71 eiro. Tāpat RTU izmaksāja stipendiju 1540 eiro apmērā, bet procentos no "Swedbank" saņemti 179,78 eiro.

Šmite-Roķe deklarējusi 400 eiro uzkrājumus skaidrā naudā. Bezskaidrā naudā Šmite-Roķe deklarējusi 18 084 eiro uzkrājumu "Swedbank", kā arī nelielus uzkrājumus citās valūtās Lietuvas "Revolut Bank".

Tāpat Šmite-Roķe pērn deklarējusi 8485,76 eiro parādsaistības, kā arī izsniegtu aizdevumu 12 000 eiro apmērā.

Valdība 27.augustā atbalstīja 2025.gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu šogad 31.jūlijā.

Atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz publisko pārvaldi, tostarp pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām, tostarp pieklasificētām. Valdībai paliks tiesības lemt par izņēmumiem, piemēram, par Iekšlietu ministrijas darbinieku algu pielīdzināšanu Aizsardzības ministrijas atalgojumam.

Pašvaldībām būs tiesības noteikt izņēmumus, ja tiks pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamatos izņēmumu.

Valsts kancelejai uzdots sagatavot priekšlikumu nepieciešamajam regulējumam iekļaušanai 2025.gada valsts budžeta likumā vai budžeta likumprojektu paketē.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka 2023.gadā atalgojums publiskajā sektorā pieauga par 15,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu, bet 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu - par 14,6%.

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.

Jau tuvākā mēneša laikā Liepājas SEZ pārvalde uzsāks pirmos būvdarbus, lai bijusī melnās metalurģijas rūpnīcas Liepājas Metalurgs teritorija pārtaptu par modernu un uz aprites ekonomikas pamatprincipiem balstītu Liepājas Industriālo parku.

Šobrīd ir noslēgušies trīs iepirkumi par pirmo jaunu ielu posmu izbūvi un apstiprināts līgums par teritorijas elektrifikāciju, izbūvējot jaunus modernus elektrotīklus. Plānotie būvdarbi jāpabeidz līdz 2025. gada 31.decembrim. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Liepājas SEZ pārvalde ir apstiprinājusi izsludināto iepirkumu rezultātus par pirmo ielu izbūvi projekta “Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta” ietvaros. Tas nozīmē, ka jau tuvākā mēneša uzsāksies būvdarbi, lai bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritoriju sāktu pārveidot par mūsdienīgu zaļu industriālo parku un uzsāktu teritorijas atvēršanu publiskai piekļuvei.

Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodots Valmieras teātris. Jaunajā sezonā tas uzņems skatītājus atjaunotajās telpās, un oficiālais nodošanas pasākums paredzēts šī gada rudenī, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Valmieras teātra ēka, kas pirms rekonstrukcijas saskārās ar vairākām tehniskām un estētiskām problēmām, jau šobrīd paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns simbols pilsētas kultūras dzīvei.

Galvenais būvprojekta mērķis bija uzlabot ēkas energoefektivitāti un enerģijas pārvaldību. Pēc padziļinātās pārbūves, kas ietvēra vairāku tehnisko sistēmu un ēkas struktūras modernizāciju, teātris tagad ir pilnībā gatavs atsākt radošo darbību.

Būvniecības procesu sarežģīja vairāki faktori, ieskaitot nepieciešamību saglabāt teātra darbību arī būvdarbu laikā.

Kopumā ēkas jaunais plānojums un paplašinātās zāles dos iespēju telpas izmantot organiskāk, norobežojot apmeklētāju un teātra darbinieku plūsmu. Projekta ietvaros tika veikta Lielās zāles skatītāju zonas daļēja pārbūve, ietverot gan jaunu sienu, gan grīdu izbūvi. Lai uzlabotu skatītāju redzamību un ērtības, vecās ložas un tribīnes tika demontētas, to vietā izveidojot papildu sēdvietu rindas. Šie uzlabojumi nodrošina ne tikai nedaudz lielāku skatītāju skaitu, bet arī modernāku un komfortablāku vidi izrāžu baudīšanai. Savukārt, jaunizveidotā Black Box tipa zāle, kas papildinās teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinās jaunas iespējas māksliniekiem, un jaunas emocijas teātra baudītājiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā notikusi nekustamo īpašumu attīstītāja “Vastint Latvia” īpašuma “Ezerparks” teritorijas lokālplānojuma ierosinājumu publiskās apspriešanas sanāksme, kurā tika prezentēts izstrādātais teritorijas attīstības plāns.

“Ezerparks” ir 19 hektāru plašs īpašums Čiekurkalnā, starp Rusova ielu, Ķīšezera ielu, Talejas ielu un Cirīša ielu. Attīstītājs “Vastint Latvia” trīs līdz četru gadu laikā plāno pirmo 500 dzīvokļu būvniecību no aptuveni kopumā 1 800 projektā paredzētajiem.

“Ezerparks” teritorijā paredzēts attīstīt mūsdienīgu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartālu un 33 400 kvadrātmetru plašu biroju ēku kompleksu, kā arī publiski pieejamu trīs hektāru parkveida teritoriju ar ērtu infrastruktūru un kvalitatīvu labiekārtojumu - veloceļiem, bērnu rotaļu un sporta laukumiem, piknika un atpūtas zonām.

“Projekta apbūves programmu plānots īstenot vairākās kārtās, ņemot vērā sociālekonomiskās situācijas attīstības tendences, taču orientējoši desmit gados. Projektā plānots, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās būs aptuveni 1 800 dzīvokļu, tādējādi kļūstot par jaunu mājvietu ap 4 000 iedzīvotāju,” norāda "Vastint Latvia" rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra programmā "Prototech" atbalstu prototipa izstrādei saņēmuši 30 uzņēmēji un ideju autori.

Trīs no tiem izstrādāti viedo materiālu jomā, radot īpašu kamanu prototipu, stiklašķiedras armatūras ražošanas iekārtas 3D modeli un iepakojuma plēvi no biodegradējama brūnaļģes materiāla.

"Viedie materiāli klasiskajā izpratnē ietver dažādus funkcionālus elektronikas materiālus un kompozītmateriālus. Jebkādu jaunu materiālu izstrāde šajā jomā ir ļoti dārga. Atšķirībā no informācijas tehnoloģijām, kur inovācijas var radīt teju jebkurš, kam ir dators, viedo materiālu jomā ar jaunu risinājumu izstrādi nodarbojas augstskolas. Taču inovācijas šajā jomā iespējamas, kad augstskolas licencē savus izgudrojumus uzņēmumiem, kuri ir gatavi tos attīstīt tālāk," saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam, taču vēl nav rasta pilnīga skaidrība par finansējuma piesaisti, otrdien preses konferencē atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ministru kabinets (MK) otrdien izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta tvērumu un īstenošanas plāniem, nodrošinot projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Valdība izvērtēja arī piedāvāto "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanas tvērumu līdz 2030.gadam, kuras īstenošanas izmaksu aplēses ir 6,4 miljardi eiro.

Valdība pilnībā apstiprināja to tvēruma daļu, kas tiek finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ar 15% valsts līdzfinansējumu, kā arī pieņēma zināšanai to daļu, kurai nav iespējams finansējumu nodrošināt no EISI. Elementus šajā tvēruma daļā un tiem nepieciešamo finansējumu būs nepieciešams apstiprināt ar atsevišķiem MK lēmumiem.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Pēdējos gados Latvijā darbinieku algas un vietējo piegādātāju cenas ir augušas straujāk nekā darba ražīguma pieaugums uzņēmumos, informē Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Rezultātā ir pieaugušas eksporta preču ražošanas izmaksas, apgrūtinot Latvijas eksportētāju konkurenci, šogad eksporta apjomam krītoties par 6 procentiem un radot stagnāciju valsts ekonomikā. Līdz ar to šobrīd Latvijas ekonomikas izaugsme ir zemākā visā ES (Oksfordas/Havera ekonomikas pētījums, salīdzinot 2024. gada otro ceturksni ar 2023. gada ceturto ceturksni). Līderos ir izvirzījusies Polija un Lietuva, pateicoties spēcīgai rūpniecības un eksporta attīstībai un aktīvai uzņēmējdarbības atbalsta politikai.

Eksporta attīstībai ir nepieciešams samazināt ražotāju izmaksas. Lai saglabātu algas “uz rokas” esošajā līmenī vai kāpinātu tās, vienlaikus saglabājot konkurētspēju, Latvijas algu nodokļiem ir jābūt vismaz vienādiem ar pārējās Baltijas valstīs noteiktajiem. Lai sasniegtu konkurētspēju ar pārējo Baltiju un veicinātu vietējo patēriņu, Latvijas algu nodokļi ir jāsamazina vidējo un zemo algu grupā, nemainot tos augsto algu sektorā.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA "Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā, atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt atlikušajos paviljonos.