Foreles pieder pie lašveidīgajām zivīm, kas vides ziņā ir ļoti prasīga zivju akvakultūra un pastiprināti reaģē uz piesārņojumu. Tās ir zivis, kurām nevis vienkārši patīk tīrs ūdens, bet tas tām ir kritiski svarīgs izdzīvošanai.

Krītoties skābekļa līmenim, zivis pārstāj ēst un iet bojā. Savukārt pārāk duļķains ūdens var aizsprostot žaunas un padarīt zivis uzņēmīgas pret slimībām. Tāpat foreles ir jūtīgas pret slāpekļa un fosfora līmeni, līdz ar to tās nevar dzīvot vidē ar pārāk augstu eitrofikācijas līmeni.

Ja ūdens nav pietiekami tīrs, tādas toksiskas vielas, kā, piemēram, amonjaks var apdedzināt zivju žaunas un sabojāt to imūnsistēmu. Līdz ar to foreļu audzēšanu Rīgas līcī varam uzskatīt par sava veida “lakmusa papīrīti” tam, cik tīra šobrīd ir mūsu jūra.

Kaimiņi var un Eiropa mudina

Pagaidām foreļu audzēšanas jomā Latvija ir krietni vien atpalikusi gan no sava ziemeļu kaimiņa Igaunijas, gan no citām Ziemeļvalstīm, kur foreļu audzēšanas tradīcijas sniedzas gadu desmitgadēs.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no biodīzeļdegvielas eksporta.

Starptautiskajā tirdzniecībā pie atjaunojamās jeb biodīzeļdegvielas (KN kods 3826) tiek pieskaitīta biodegviela, kas tiek ražota no augu eļļām, dzīvnieku taukiem vai atkritumiem, kā arī biodīzeļdegvielas maisījumi, kas nesatur vispār vai satur mazāk nekā 70 % naftas destilācijas produktu. Parastai – naftas vai citu ogļūdeņražu pārtvaices procesā iegūta dīzeļdegvielai - ir cita preču grupa (HS 2710).

Biodīzeļdegvielas ražošana

Tradicionāli biodīzeļdegviela tiek ražota, izmantojot ķīmisku reakciju starp taukvielām un spirtiem (parasti metilspirtu), kuras rezultātā rodas taukskābju metilesteri (biodīzeļdegviela), un vienlaikus kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns. Reakcija notiek 50–65 °C temperatūrā katalizatoru klātbūtnē.Kā taukvielu avots var būt augu eļļas (sojas, rapša, palmu, saulespuķu), izlietotās eļļas no ēdiena gatavošanas procesa, pārtikā neizmantojami dzīvnieku tauki u.c.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Jaunās paaudzes materiāli, digitālie rīki un ilgtspējīgi risinājumi maina gan projektēšanas kultūru, gan ēku kvalitāti. Latvijā šī pārmaiņu dinamika kļūst arvien redzamāka — arvien biežāk sabiedriskās, industriālās un dzīvojamās ēkas tiek projektētas ar domu par ilgtermiņu, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Lai gan arhitektūra tradicionāli tiek uztverta kā mākslas un funkcionalitātes mijiedarbība, mūsdienu kvalitāti aizvien vairāk nosaka tehnoloģiskie faktori — projektēšanas kvalitāte, būvniecības process, izmantoto materiālu izcelsme un ēkas ilgtspējas rādītāji“Latvijā šajā jomā notiek pozitīvas pārmaiņas — no projektēšanas pieejas līdz pat būvniecības metodēm. Arvien biežāk ēkas top digitāli jau pirms fiziskas būvniecības, tiek modelēta enerģijas plūsma, ventilācija, materiālu ilgmūžība un izmaksu efektivitāte,” norāda arhitektūras biroja projektu direktors Pāvels Rešetņikovs.“Ainava veidojas ilgā laika posmā atspoguļojot iepriekšējās desmitgadēs dominējošās idejas, būvniecības praksi un kopumā sabiedrības dzīvesveidu un kultūru. Pēdējā desmitgadē Latvijas arhitektūras domu visspēcīgāk ietekmējusi ideja par cilvēku, kā galveno vērtību pilsētā un būvētajā vidē. Tā ir ne tikai humāna, bet arī racionāla ideja, jo gandrīz viss (ja ne viss) tiek būvēts priekš cilvēku vajadzībām. Un tieši šis skats uz cilvēka dzīvi kā vērtību kopumā, ne tikai atsevišķu praktisku vajadzību apmierināšanu, ļoti plašā mērogā liek pārvērtēt, kā mēs veidojam būvēto vidi un attiecības ar dabu. Tas tālāk arī ietekmē gan būvniecības tehnoloģijas, gan materiālus,” norāda RTU Arhitektūras un dizaina institūta vecākais jomas eksperts Rūdis Rubenis.

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Stikls, kas nonāk dzērienu iepakojuma savākšanas punktos, un tas stikls, kuru vāc būvgružu savākšanas uzņēmumi – tie ir divi dažādi stikla veidi, ar kuriem strādā dažādi uzņēmumi. Šie stikla veidi to savākšanas un pārstrādes gaitā nekur nesajaucas un arī pārstrādāti tiek dažādos stikla pārstrādes uzņēmumos. Gan krāsainais, gan bezkrāsainais dzērienu stikla iepakojums atkal tiek pārstrādāts jaunās vīna, alus un citu dzērienu pudelēs, jo tīrs, pa krāsām sašķirots stikls ir pārstrādājams gandrīz bezgalīgi un tas nezaudē savas īpašības. Pa krāsām sašķirotās stikla pudeles tiek samaltas šķembās un un pēc tam pārkausētas jaunās pudelēs. Šajā procesā ļoti svarīgi ir pareizi visu sašķirot, jo netīrumi, citu krāsu piejaukumi un citi materiāli, piemēram, keramika vai logu stikls, ļoti traucē pārstrādes procesu.

Nespēja nokult izaugušos graudus pārmitro lauku dēļ, zema graudu kvalitāte, kas tos lielākoties padara derīgus lopbarībai un ražas līmeni samazina par vismaz 20%, kā arī savlaicīgi neapsēti lauki nākamā gada ražai ir šī rudens realitāte visā Latvijā, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopji, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Tā ziemāju ražu sāka vākt par divām nedēļām vēlāk kā pērn, kad karstuma ietekmē, graudi nogatavojās straujāk. Kā pirmos šogad Zemgalē kūla ziemas miežus, tad Zemgalē un Kurzemē kūla arī ziemas rapsi. Diemžēl Vidzemē un Latgalē tos novākt izdevās vien daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Andris Skudra LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, - lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20%."

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

“Bigbank” tīrā peļņa 2025. gadā bija 37,9 miljoni eiro – par 17 % vairāk nekā gadu iepriekš. Bankas kopējie aktīvi pieauga līdz 3,3 miljardiem eiro, bet pašu kapitāls sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 299,4 miljonus eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Lants norāda, ka, neraugoties uz nenoteiktību ekonomiskajā vidē, 2025. gads bankai bija veiksmīgs – ar stabilu izaugsmi un spēcīgiem finanšu rezultātiem. Par to viņš pateicas gan klientiem un darbiniekiem, gan investoriem un sadarbības partneriem.

“Pērn, pateicoties “Bigbank” Latvijas filiāles finansējumam, sapni par savu mājokli īstenoja par 12 % vairāk ģimeņu nekā 2024. gadā un par 165 % vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt biznesa segmentā salīdzinājumā ar 2024. gadu par 29 % vairāk uzņēmumu spēra nākamo soli izaugsmē,” pauž “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš uzsver, ka spēcīgie 2025. gada rezultāti ļauj ar pārliecību izvirzīt ambiciozus mērķus arī 2026. gadam. “Banka šogad turpinās stiprināt pozīcijas ārpus Rīgas un Pierīgas un plāno hipotekārajos kredītos Latvijas reģionos izsniegt 100 miljonus eiro, tā atbalstot ekonomiku visā valstī. Vēl viens būtisks izaugsmes virziens – ikdienas pakalpojumu ieviešana un attīstīšana,” saka Surgofts.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltijā bija vērojams straujš starptautisko investoru intereses kritums, taču pēdējā gada laikā redzams, ka investori pakāpeniski atgriežas un atkal iegādājas vietējos uzņēmumus.

To intervijā DB norāda Vitauts Pluksnis (Vytautas Plunksnis), INVL Asset Management privātā kapitāla vadītājs, uzsverot, ka arī turpmāk tirgus, visticamāk, augs. Kopējo uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtību prognozēt ir sarežģīti, taču domāju, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs varētu sagaidīt mērenu pieaugumu - aptuveni 10% apmērā. Šobrīd lielākā daļa investoru, kuri iegulda Baltijas valstīs, nāk no Skandināvijas, taču kopumā investoru izcelsme lielā mērā ir atkarīga no nozares. Atsevišķos sektoros aktīvāki ir Vācijas investori, savukārt citos darījumos redzama arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) kapitāla klātbūtne, skaidro V.Plunksnis

Dzīves temps un prioritātes mainās - arvien vairāk ģimeņu meklē līdzsvaru starp ērtībām un laiku sev. Nekustamā īpašuma eksperti savā darbā ar klientiem novērojuši, ka šādu līdzsvaru iespējams atrast tieši pilsētas centrā, informē LNK Properties.

Šo izvēli veicina vēlme apvienot ērtu ikdienu ar kvalitatīvu dzīves vidi - būt tuvāk darbam, skolai, bērnudārzam un kultūrai, vienlaikus baudot dzīvesvietas plašumu un komfortu.

Ja agrāk ģimenes biežāk meklēja mājokļus piepilsētā, tad šobrīd daudzi vēlas atgriezties pilsētas ritmā. Šī pārmaiņa ir saistīta ar mainīgu dzīvesveidu - cilvēki arvien vairāk novērtē laiku, ko pavada kopā, nevis ceļā uz darbu vai bērnu aktivitātēm. Dzīve centrā nozīmē iespēju efektīvāk plānot dienu, izmantot pilsētas infrastruktūru un baudīt brīvāku, dinamiskāku dzīvi.

LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode norāda: "Sarunās ar klientiem, redzam, ka arvien vairāk ģimeņu izvēlas dzīvot pilsētas centrā vai pat atgriežas no piepilsētas. Cilvēkiem ir apnicis pavadīt vairākas stundas dienā automašīnā un sastrēgumos - viņi vēlas vairāk laika sev, bērniem un dzīves baudīšanai. Tāpēc jūtam pieprasījumu pēc plašiem, ērtiem dzīvokļiem klusajā centrā, kur viss svarīgais ir rokas stiepiena attālumā."

Mākslīgā intelekta (MI) risinājumi personāla atlasē kļūst par ikdienas praksi — uzņēmumu pieredze rāda, ka tie var saīsināt kandidātu atlases cikla ilgumu līdz pat 50 %¹. Vienlaikus personālvadības tehnoloģiju piedāvājums pēdējos gados ir strauji audzis, radot jaunu izaicinājumu: kā atlasē izmantot digitālos risinājumus mērķtiecīgi un ar skaidru pievienoto vērtību.

2026. gads iezīmē nozīmīgu pārejas posmu darba tirgū — no kvantitatīvas kandidātu piesaistes uz kvalitatīvu, cilvēkcentrētu pieeju. Uzņēmumiem arvien svarīgāk kļūs līdzsvarot automatizāciju ar stratēģisku domāšanu, lai dažādu rīku izmantošana būtu ne tikai moderna, bet arī efektīva un ilgtspējīga.

Piecas aktuālākās 2026. gada personālvadības tendences, kas palīdzēs uzņēmumiem pielāgoties šīm pārmaiņām un uzlabot atlases kvalitāti.

1. Vairāk kandidātu – zemāka vidējā kvalitāte

Darba sludinājumi Latvijas vadošajos portālos piesaista arvien lielāku kandidātu interesi — atsevišķām vakancēm nereti tiek saņemti pat vairāki simti pieteikumu. Taču liels pieteikumu skaits ne vienmēr nozīmē augstāku atlases kvalitāti. Automatizēta kandidēšana, CV ģenerēšana ar MI palīdzību un minimāla iesaiste pieteikuma sagatavošanā ir radījusi situāciju, kurā personāla atlases speciālistiem jāizvērtē desmitiem vai pat simtiem formāli atbilstošu, taču praksē maz noderīgu pieteikumu.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Kiberdiena jeb Cyber Monday mūsdienās ir kļuvusi par vienu no gaidītākajiem iepirkšanās notikumiem tiešsaistē. Tā notiek pirmdienā pēc Melnās piektdienas un sākotnēji radās kā e-komercijas atbilde fizisko veikalu atlaidēm.

Šodien Kiberdiena ir kļuvusi par īstu tiešsaistes maratonu, kurā pircēji apzināti gaida izdevīgus darījumus, bet uzņēmumi sacenšas par klientu uzmanību. Lai gan konkurence ir liela, vietējiem uzņēmumiem šajā dienā ir vairāk iespēju nekā sākotnēji varētu šķist.

Kāpēc Kiberdiena piesaista tik daudz pircēju?

Cilvēki Kiberdienu uztver kā izdevību ne tikai ietaupīt, bet arī sagatavoties Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Pircēji meklē dāvanas, salīdzina cenas un izvēlas tos uzņēmumus, kas piedāvā patiesu vērtību. Lielu lomu spēlē arī ērtība – iepirkšanās notiek bez rindām, no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Ja agrāk šajā dienā dominēja tehnoloģiju un elektronikas preces, šobrīd tikpat nozīmīgu lomu ieņem skaistumkopšana, mode un aksesuāri.

Pirmajā brīdī var likties, ka ieguldījumi saules enerģijas projektos ir drīzāk simbolisks solis zaļās ideoloģijas ietvaros nekā pragmatisks lēmums. Tomēr, kā norāda Deividas Varabauskas, “Sun Investment Group” (SIG) dibinātājs — viens no vadošajiem atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājiem reģionā, kas pašlaik piedāvā obligācijas ar 10 % peļņu — lielo Eiropas investoru rīcība liecina par pavisam citu realitāti. Kapitāls no bankām un institucionālajiem aizdevējiem arvien aktīvāk nonāk Polijas zaļās enerģijas sektorā nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ, bet gan skaidras un ilgtermiņā stabilas ekonomiskās loģikas vadīts, ko nosaka enerģētikas tendences, paredzams regulējums un tirgus apjoms.

Galvenais iemesls, kāpēc lielie fondi un bankas uzticas Polijas tirgum, nav pat tā izaugsmes temps, bet gan apziņa, ka valstij pēc būtības nav citas izvēles kā pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Neskatoties uz to, ka Polija joprojām elektroenerģijas ražošanā lielā mērā balstās uz oglēm, ogļu nozares modelis Eiropas Savienības ietvaros ir strukturāli nonācis strupceļā. Oglekļa emisiju kvotu cenu kāpums, arvien stingrāks regulējums un novecojošā termoelektrostaciju infrastruktūra nozīmē, ka jaunu jaudu izveide uz fosilo kurināmo bāzes kļūst arvien dārgāka un politiski arvien grūtāk pieņemama.

Šis pārmaiņu process norit pēc saviem likumiem. Pieaugošais saules elektrostaciju skaits, kā tas vērojams visā Eiropā, ietekmē elektroenerģijas cenas, tāpēc attīstītāji loģiski pārorientējas uz sarežģītākiem risinājumiem — enerģijas uzkrāšanas sistēmām (BESS), hibrīdparkiem, kuros saules enerģija tiek apvienota ar vēja ģenerāciju, kā arī modernākām elektroenerģijas pārdošanas līgumu struktūrām. Saules enerģija joprojām ir visātrākais risinājums esošo jaudu nomaiņai, un, pēc Varabauska teiktā, tās pievilcība investoriem šobrīd lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi projekti sader ar plašāku energosistēmas struktūru.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija 2024. gadā – pirmajā vietā pasaulē.

2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika.ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Pārstrādes blakusprodukts

Vispirms ir jāatzīmē, ka kliju ražošana nav mērķis. Klijas ir labības graudu pārstrādes blakusprodukts. Labības grauds vienkāršoti sastāv no trim daļām – graudu apvalka, kodola (endospermas jeb miltuma) un dīgļa. Katrai no šīm daļām ir atšķirīgas bioloģiskās funkcijas un ķīmiskais sastāvs. Graudu apvalkam ir jānodrošina grauda dīgļa aizsardzība no apkārtējās vides un kaitēkļu iedarbības līdz dīgšanas brīdim. Dīglī atrodas enzīmi (fermenti), kuri aktivizējas, tiklīdz izveidojas noteikta gaisa mitruma un temperatūras attiecība – apstākļi, kas atbilst pavasarim, kad ir jāsāk dīgt. Kodolā ir uzkrātas barības vielas, kurām ir jānodrošina, lai, sākoties dīgšanai, izveidotos asni un saknītes.Atšķirības funkcijās nosaka atšķirīgu ķīmisko sastāvu.

Pēdējo gadu laikā enerģētikas tirgus piedzīvo būtiskas pārmaiņas – pāreju no fosilajiem resursiem uz atjaunīgajiem energoavotiem, piemēram, vēja un saules enerģiju.

Baltijas gadījumā atjaunīgo enerģijas avotu izmantošana un pilnīgi “zaļas” elektroenerģijas ražošana ir viena no mūsu reģiona lielākajām ekonomikas iespējām šī gadsimta laikā. Mēs varam saražot vairāk elektroenerģijas kā pašiem nepieciešams, veicināt savu konkurētspēju un eksportēt. Šī transformācija ir viens no nozīmīgākajiem posmiem kopš elektrības tirgus liberalizācijas, taču tā arī rada jaunus izaicinājumus. Atjaunīgo resursu ražošana ir svārstīga un atkarīga no laika apstākļiem – saule nespīd vienmēr, un vējš nepūš nepārtraukti. Rezultātā elektroenerģijas piedāvājums kļūst mazāk prognozējams, kas prasa jaunas pieejas, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un pieejamību.

Mazumtirdzniecības attīstība Baltijā šobrīd piedzīvo ne tikai strauju tehnoloģisku progresu, bet arī būtisku sabiedrības uzvedības maiņu. Līdzās inovāciju ieviešanai arvien skaidrāk iezīmējas pircēju sadalījums divās grupās – tehnoloģiju piekritējos, kuri aktīvi pieņem digitālus risinājumus un dod priekšroku ātrai, autonomai iepirkšanās pieredzei, un tradicionālajos pircējos, kuri joprojām sagaida cilvēcisku kontaktu, stabilitāti un ierasto apkalpošanas modeli.

Baltijas mazumtirdzniecības tirgū šobrīd iezīmējas divas paralēlas tendences. No vienas puses, redzam, ka pašapkalpošanās risinājumi kļūst par ikdienu pircējiem, kuri vēlas izvairīties no rindām (59%)1, un īpaši aktīvi tos izmanto ģimenes ar bērniem (69%). No otras puses, tradicionālās kases saglabā stabilu pieprasījumu – 55% tās izvēlas cilvēciska kontakta un ērtības dēļ, savukārt 44% norāda uz praktiskiem aspektiem, piemēram, sveramo produktu apkalpošanu. Šie dati apstiprina, ka mazumtirdzniecībā pastāv un paralēli attīstās divas dažādas iepirkšanās pieredzes.

Paaudžu maiņa kā galvenais pārmaiņu virzītājspēks

Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē šo pārmaiņu dinamiku, ir paaudžu maiņa. Gen Z paaudze, kas ikdienā izmanto digitālos risinājumus arī iepirkšanos veic elektroniski. Pētījuma dati2 rāda, ka 70% pašapkalpošanās kasēs izmanto norēķinus ar bankas karti, kas arvien biežāk ir integrēta viedtālrunī vai citā viedierīcē. Šajā segmentā galvenā vērtība ir ātrums, ērtība un iespēja kontrolēt procesu patstāvīgi.

Lai gan nespeciālista acij varētu šķist, ka papīra un plēves iepakojuma savākšana un pārstrāde ir viena no vienkāršākajām atkritumu pārstrādes sadaļām, patiesība ir pilnīgi pretēja – tā ir viena no sarežģītākajām un grūtākajām.

Problēmas šajā jomā rada vesela virkne aspektu – gan milzīgais šādu atkritumu apjoms, gan tas, kāds mūsdienās ir reālais “papīra” vai “plēves” iepakojuma sastāvs, gan tas, kādā stāvoklī tas nonāk līdz atkritumu šķirošanas un pārstrādes uzņēmumiem, gan tas, cik motivēti šķirot ir gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, gan arī tas, ka iepakojuma savākšanas tirgus ir sadalīts vairākās sastāvdaļās.

2023. gadā Eiropas Savienība radīja 79,7 miljonus tonnu iepakojuma atkritumu jeb 177,8 kg uz katru iedzīvotāju, liecina “Eurostat” dati. Tas bija par 8,7 kg mazāk nekā 2022. gadā, taču par 21,2 kg vairāk nekā 2013. gadā. No visiem iepakojuma atkritumu veidiem 40,4% veidoja papīrs un kartons, 19,8% — plastmasa, 18,8% — stikls, 15,8% — koksne, 4,9% — metāls un 0,2% — citi materiāli.