Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa” ekspluatācijā nodevis dzīvojamo māju projekta “Raunas rezidences” trešo kārtu, tirgu papildinot ar 28 energoefektīviem dzīvokļiem.

“TEPAT Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš uzsver, ka projekta trešajā kārtā ieguldīti 3,7 miljoni eiro un visi dzīvokļi aprīkoti ar augstas energoefektivitāte logiem, zemgrīdas apkures sistēmu, kā arī rekuperācijas ventilācijas iekārtām vienmērīgai gaisa apmaiņai dzīvoklī.

“Sākotnēji bijām plānojuši, ka projekta “Raunas rezidences” ietvaros izbūvēsim 24 dzīvokļus, taču, sekojot tirgus tendencēm, lielos četristabu dzīvokļus pārveidojām par divistabu un trīsistabu dzīvokļiem, kā rezultātā šobrīd dzīvojamajā namā “Raunas rezidences” izbūvēti 28 dzīvokļi, no kuriem 22 jau ir rezervēti. Plānots, ka jaunie īpašnieki savos mājokļos varēs ievākties jau februāra otrajā pusē,” stāsta V.Siliņš.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa” uzsācis jauna dzīvojamā projekta “MOOZA” būvniecību Mežaparkā.

Piecu stāvu ēkā ar A+ energoefektivitātes rādītājiem tiks izbūvēti 76 divu līdz piecu istabu dzīvokļi ar griestu augstumu 2,8 metri no pirmā līdz ceturtajam stāvam un 3 metri piektajā stāvā. Projekta kopējā platība sasniedz 7,500 m², bet investīciju apjoms – 11,5 miljonus eiro.

Šobrīd rezervēti jau 15% no pieejamajiem dzīvokļiem. "Ar “MOOZA” projektu Mežaparkā mēs turpinām konsekventu attīstības virzienu kvalitatīvas, energoefektīvas dzīves vides radīšanā. Šobrīd vienlaikus būvējam vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru kopējās platības projektus ar aptuveni 7 000 kvadrātmetru dzīvojamo platību, un kopējās investīcijas šajos projektos sasniedz jau 15 miljonus eiro,” stāsta “TEPAT Grupa” vadītājs Voldemārs Siliņš.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa” piesaistījis no Swedbank nepilnus 9 miljonus eiro energoefektīvas daudzdzīvokļu mājas celtniecībai Rīgā, Mežaparkā. Projektu ar nosaukumu “Mooza” realizēs SIA “Projekts C”, saņemot 8,7 miljonu eiro finansējumu.

“TEPAT Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda: “Tirgū joprojām ir novērojams stabils pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem labās atrašanās vietās. Dzīvokļu pircēji ļoti atzinīgi novērtē ēkas A+ klases energoefektivitātes rādītājus, jo tie nozīmē gan zemākas ikmēneša uzturēšanas izmaksas, gan augstāku dzīves komfortu un ilgtspējīgu pieeju ikdienai.”

Projekta “Mooza” Mežaparkā ēka plānota ar 5300 kv.m dzīvojamo platību, 5 stāviem, 86 stāvvietām un 76 dzīvokļiem. Katram dzīvoklim pieejama noliktavas telpa, iespēja automašīnu novietot gan pagalmā, gan zem ēkas, tostarp paredzot vietas elektriskajiem spēkratiem. Ēkas projektēšanā ievērota maksimālā iespējamā energoefektivitāte un ieviesti ilgtspējīgi tehniskie risinājumi.

Vai izglītības trūkums un jauniešu bezdarbs ir rūkošās dzimstības iemesls?

Ir labā ziņa – vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem jauniešu, kuri nekur nestrādā un nemācās, īpatsvars kopš 2011. gada ir sarucis par 8,1 procentpunktu. Sliktā ziņa – 2025. gadā Latvijā 11% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nedz strādāja, nedz mācījās, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.Statistiski – vidēji pēc 10 gadiem šīs grupas jauniešiem jākļūst par vecākiem, bet bērnu ir maz un paliek vēl mazāk.

Nestrādā un nemācās

Statistiskas dati nereti tiek servēti lietotājiem procentos no kopskaita, jo tā vieglāk uztvert un salīdzināt, tomēr bieži vien nozīme ir arī faktiskajam daudzumam, jo sevišķi, ja tas mainās, un jauniešu kopskaits kopš 2011. gada ir mainījies.Vispirms par situāciju pēc iepriekšējās krīzes 2011. gadā. Togad minētajā vecuma grupā nestrādāja un nemācījās vairāk nekā 80 tūkstoši jauniešu – tas bija 19,1% no visu valstī esošo jauniešu kopskaita vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem. Kopumā šajā vecuma grupā 2011. gadā bija aptuveni 420 tūkstoši cilvēku.2025. gadā, no vienas puses, mums ir priecīgas ziņas – vidēji tikai 11% jauniešu (29,3 tūkstoši cilvēku) vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nestrādāja un nemācījās. Kopumā pērn šajā grupā bija virs 270 tūkstošiem cilvēku.Ja paraugāmies uz procentiem, viss izskatās patiesi rožaini. Proti, jauniešu skaits vecuma grupā ir sarucis par 35%, bet tādu jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, skaits kopš 2011. gada samazinājies par 64%. Īsi sakot, dīkdieņu skaits kopš pagājušās krīzes rucis gandrīz divas reizes straujāk nekā jauniešu daudzums kopumā. Tomēr, ja paskatās uz faktisko skaitli, tas ir daudz.Sievietes Latvijā par mātēm kļūst pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas – tas ir vidējais lielums. Ja pieņemam, ka šie 30 tūkstoši cilvēku tuvākajā nākotnē kļūtu par 15 tūkstošiem ģimeņu, kurās turpmākajos 10 gados parādās vismaz viens bērns, var izvirzīt hipotēzi, ka vecāki ar nepilnvērtīgu izglītību un ilgstošu bezdarba pieredzi ir viens no dzimstības sarukuma cēloņiem.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa” projekta “Domesnes rezidence” ietvaros ekspluatācijā nodevis dzīvojamo ēku, kas nepieciešamo enerģiju nama uzturēšanai iegūst, izmantojot arī sauli.

Jaunās ēkas būvniecībā Āgenskalnā attīstītājs ieguldījis 2,6 miljonus eiro, izbūvējot dzīvokļus ar kopējo platību 1690 kvadrātmetri (m2). Katrs dzīvoklis aprīkots ar rekuperācijas iekārtām, kā arī zemgrīdas apkuri, kas ļauj siltumu dzīvoklī izplatīt vienmērīgi, neradot putekļus.

Pēdējos gados sevišķi pieprasīti ir tie nekustamie īpašumi, kas atbilst energoefektivtātes standartiem un ilgtermiņā ļauj samazināt kopējās komunālo pakalpojumu izmaksas, norāda “TEPAT Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš. “To apliecina arī fakts, ka šobrīd teju visi īpašumi “Domesnes rezidences” projekta ietvaros jau izpārdoti. Pašlaik pircējiem iegādei pieejami vien trīs dzīvokļi, tajā skaitā teju 145 m2 plašs “Penthouse” tipa dzīvoklis ar 50m2 lielu terasi. Papildus tam jāpiebilst, ka katrs dzīvoklis ir aprīkots ar rekuperācijas iekārtām, kas nodrošina telpās mūsdienīgu ventilācijas sistēmu un vienmērīgu gaisa apmaiņu, kā arī nerada enerģijas zudumus neatkarīgi no valdošās temperatūras. Katrai telpai ir pieejams arī savs termostats, kas ļauj individuāli iestatīt vēlamo temperatūru konkrētajā istabā,” stāsta V.Siliņš.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītāja “TEPAT Grupa” daudzdzīvokļu nama projektēšana Mežaparkā tuvojas finiša taisnei un tiek sākta cenu rezervācija.

Pircēju interese par iespējām iegādāties dzīvokļus jaunajā projektā Mežaparkā ir ļoti augsta, tāpēc šobrīd potenciālajiem klientiem tiek piedāvāta iespēja noslēgt cenas rezervācijas līgumu, stāsta “TEPAT Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš.

“Šajā līgumā līdz pirkuma priekšlīguma noslēgšanai tiek rezervēta dzīvokļa cena un platība, tādējādi garantējot klientam tiesības nākotnē iegādāties vēlamo īpašumu par līgumā noteikto cenu. Cenu rezervāciju var veikt, iemaksājot divus līdz trīs tūkstošus eiro, atkarībā no izvēlētās dzīvokļa platības, un to jebkurā laikā iespējams arī atcelt un saņemts iemaksāto naudu atpakaļ,” atzīmē V.Siliņš.

Viņš norāda, ka kopumā cenu rezervācija nekustamo īpašumu tirgū nav nekas jauns, taču Latvijā šāda prakse pārsvarā novērojama vien jaunajos projektos.

Nodarbināto kopskaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gadā pieaudzis par 5,6 tūkstošiem cilvēku, bet nodarbinātības līmenis – par 0,6 procentpunktiem. Bezdarba līmenis 2025. gadā bijis 6,99%, kas pēc būtības ir tas pats, kas bija gadu iepriekš.

Latvijā 2025. gadā nodarbināti bija 64,5% jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem. Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem pērn arī bija nodarbināti 6,6 tūkstoši cilvēku, bet viņi kopējās tabulās un aprēķinos netiek ņemti vērā.

Atgūšanās pēc pandēmijas

LMT lietu interneta (IoT) inženieru komanda sākusi ražot IoT Shortcut – pasaulē mazāko mobilo datu moduli sensoru iekārtām, kas piedāvā universālas savienojamības iespējas jebkura ražotāja IoT ierīcēm visā pasaulē.

Jau pēc pirmajiem moduļa testiem par to lielu interesi izrādījuši dažādu jomu ražotāji gan no Eiropas, gan ASV.

“LMT grupa virza Latvijas ekonomikas izaugsmi ar inovatīvām tehnoloģijām un to eksportu, ne tikai veidojot savas ierīces, bet arī nodrošinot tirgū pieprasītas kompetences globāliem ražotājiem. Liekot lietā līdzšinējo pieredzi un sadarbībā ar citiem vietējiem tehnoloģiju ražotājiem gūtās zināšanas, nu esam gatavi izstrādāt un ražot paši savas tehnoloģijas, apliecinot, ka LMT grupa ir kļuvusi par spēcīgu tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu. Varam lepoties, ka aiz katra Aer gaisa kvalitātes monitora un IoT Shortcut moduļa ir LMT inženieri, analītiķi un programmētāji, kas tepat Latvijā izstrādā unikālas, modernas tehnoloģijas globālam pielietojumam, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” gandarījumu pauž LMT grupas prezidents Juris Binde.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Obligāta prasība par produkta izcelsmes valsts norādi dod patērētājiem izvēles iespējas, kurā valstī izaudzēto, ražoto pārtiku iegādāties; vienlaikus joprojām pastāvot tā dēvētās pelēkās zonas, kuru mazināšanai vajadzīga aktīvāka valsts rīcība.

Tādus secinājumus pauda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš pozitīvi vērtējot visas iniciatīvas, kuras vērstas uz pašmāju izaudzēto un ražoto produktu patēriņu Latvijā, bet aicina kritiski izvērtēt jebkuru sabiedriskā (valsts un pašvaldību un to struktūru) sektora pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus. „Pašmāju lauksaimnieks, kurš audzē graudaugus, dārzeņus, ogas, lopus, ražo pienu, kopā ar šo cilvēkam būtisko produktu vietējiem pārstrādātājiem ir nozīmīgs valsts pārtikas drošības stūrakmens un garants, tāpēc ir jābūt attiecīgai valsts politikai ne tikai vārdos, bet arī darbos,” uzsver R. Feldmanis. Viņaprāt, diemžēl vairāku ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu konkursu rezultāti ar reāliem piemēriem pierāda pretējo, turklāt ir vēl papildu riski, kuri paliek nepamanīti.

Lai sabiedriskajā sektorā strādājošie varētu saņemt algu, nepieciešami nodokļu ieņēmumi, kurus vajadzīgajā apjomā jāspēj ģenerēt komercsektoram.

Tā ir valsts eksistences aksioma. Tas ir vienkārši. Proti, valsts pārvaldē strādājošajiem darba alga bankas kontā nerodas tāpat vien no zila gaisa, bet gan tieši no uzņēmēju un viņu darbiniekiem samaksātajiem nodokļiem valsts kasē. Tik vien vajadzētu saprast un pieņemt ikvienam Latvijā – ne tikai valsts pārvaldē, bet arī pašvaldībās un dažādās valsts aģentūrās strādājošajiem, bet jo īpaši tiem, kuri pieņem lēmumus visos līmeņos.

Kad ar ierasto aizņemšanos nepietiek

Valsts kase ir gluži vai panaceja visām demokrātiskas valsts vajadzībām. Ir ierasts, ka naudas visiem sabiedrībai svarīgajiem pakalpojumiem – veselības aprūpei, izglītībai, infrastruktūrai, kultūrai, zinātnei – pietiek, un, ja nepietiek, tad jāaizņemas, bet nupat ir skaidrs, ka pat ar ierasto aizņemšanās apjomu vairs nepietiek.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESC) darba grupai, kas izstrādā ieteikumus Tabakas nodokļu direktīvai, iesniedzis 24 no 29 priekšlikumiem, turklāt apstiprināšanas sesijā, t.i., neilgi pirms ilgstoša darba noslēguma.

Eiropas Komisija ar jauniem priekšlikumiem Tabakas nodokļu direktīvas izmaiņām klajā nāca pērnā gada rudenī un direktīvas pārskatīšana jau sākotnēji paredzēja būtisku akcīzes nodokļu pieaugumu visā Eiropas savienībā – gan tradicionālajiem, gan bezdūmu produktiem. Tirgus un iespējamo seku apzināšanas nolūkā EK arī vērsās pie neatkarīgās konsultatīvās institūcijas EESC pēc novērtējuma un ieteikumiem. EESC darba nosēdzošā sesija sākas šajā trešdienā, 18. februārī un noslēgsies ceturtdien, 19. februārī.

Tabakas nodokļu direktīvas stāsts

Vienkāršoti runājot Tabakas nodokļu direktīvu Eiropas Komisija ierosināja mainīt, lai aizsargātu sabiedrības veselību un samazinātu smēķēšanas izplatību. Tas jau pirmsākumā bija galvenais iemesls, tomēr – kā tautā runā – velns slēpjas detaļās. Drastiski palielinot tabakas akcīzi palielinās produkta cena, kurai it kā vajadzētu mudināt atkarīgos atteikties no smēķēšanas. Līdztekus visi saprot, ka mēs runājam par spēcīgu atkarību, tādēļ ir skaidrs, ka pieprasījums tirgū pēc nelegālas produkcijas augs tieši proporcionāli augošai produkta cenai ES valstu oficiālajās tirdzniecības vietās.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.

Otrdien par LMT un "Tet" izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un "Tet" izpirkšanu, aģentūrai LETA zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā "Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi".

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.