Par jauno pāvestu ceturtdien ievēlēts ASV kardināls Roberts Prevosts.

69 gadus vecais Prevosts, kļūdams par 267.katoļu baznīcas pāvestu, pieņēmis vārdu Leons XIV.

Čikāgā dzimušais Prevosts ir pirmais pāvests no ASV.

Savā pirmajā uzrunā pāvesta amatā Leons XIV sacīja Svētā Pētera laukumā esošajam pūlim: "Miers ar jums visiem!"

"Šis ir pirmais apsveikums, ko teica augšāmcēlušais Kristus, labais gans, kurš atdeva savu dzīvību par Dievu," viņš sacīja, paskaidrojot sava apsveikuma izvēli. "Un es vēlētos, lai šis miera sveiciens ienāktu arī mūsu sirdīs un mūsu ģimenēs."

Leons XIV izskatījās redzami emocionāls, kad viņš uzrunāja pūli laukumā zem Svētā Pētera bazilikas balkona.

Jaunais pāvests arī apliecināja cieņu mūžībā aizgājušajam pāvestam Franciskam, mudinot pūli atcerēties sava priekšgājēja mantojumu.

Virs Vatikāna Siksta kapelas ceturtdien no skursteņa pacēlās melni dūmi, kas apliecina, ka arī otrajā balsojumā kardināli nav ievēlējuši jauno pāvestu.

Pirmais balsojums notika trešdienas vakarā, bet ceturtdien paredzēti vēl trīs balsojumi, ja vien pāvestu neizdosies ievēlēt agrāk. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

Balsojumā piedalās kardināli, kas ir jaunāki par 80 gadiem, taču konsultācijās piedalās visi kardināli.

Tā kā daudzviet pasaulē plosās konflikti un nerimst diplomātiskās krīzes, itāļu kardināls Pjetro Parolins, kas Franciska laikā bija valsts sekretārs, daudziem ir favorīts uz pāvesta amatu. Starp kandidātiem tiek minēti arī Pīters Tērksons no Ganas, Boloņas arhibīskaps Mateo Dzupi, Roberts Sara no Gvinejas un Jeruzalemes latīņu patriarhs Pjerbatista Picaballa.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" jeb "Flow" ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Losandželosā ieguvusi Latvijas vēsturē pirmo "Oskaru", uzvarot kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma".

"Straume" bija nominēta arī kategorijā "Labākā ārvalstu filma", bet šo balvu neieguva. Šajā kategorijā "Oskaru" ieguva Brazīlijas filma "I’m Still Here".

Saņemot balvu, Zilbalodis pateicās savai ģimenei, komandai, savam kaķim un sunim un atgādināja visiem mums, ka mēs atrodamies vienā laivā un mums ir jāpārvar domstarpības un jāsadarbojas.

"Ceru, ka šī balva atvērs durvis neatkarīgajiem animācijas filmu veidotājiem visā pasaulē. Šī ir pirmā reize, kad filma no Latvijas tikusi nominēta, tas mums nozīmē ļoti daudz. Esam ļoti iedvesmoti un ceram drīz šeit atgriezties," sacīja Zilbalodis.

Sarunā ar žurnālistiem uzreiz pēc balvas saņemšanas viņš teica, ka ir ļoti pateicīgs un arī ļoti vēlas atgriezties mājās. "Ļoti ilgojos pēc Latvijas un nevaru sagaidīt, kad varēšu taisīt nākamo filmu," atklāja Zilablodis.

Ceturtdien no skursteņa virs Vatikāna Siksta kapelas vijās balti dūmi, vēstot, ka 133 kardināli ir ievēlējuši jaunu pāvestu.

Par jauno pāvestu ceturtdien ievēlēts ASV kardināls Roberts Prevosts.

69 gadus vecais Prevosts, kļūdams par 267.katoļu baznīcas pāvestu, pieņēmis vārdu Leo XIV.

Cilvēku pūlis Vatikāna galvenajā laukumā sāka aplaudēt, kad no Siksta kapelas skursteņa sāka celties balti dūmi.

Saskaņā ar senu tradīciju, ja no Siksta kapelas skursteņa paceļas melni dūmi, tas nozīmē, ka jaunais pāvests vēl nav ievēlēts. Dūmi tiek padarīti melni, degošajiem biļeteniem uzlejot darvu. Kad no Siksta kapelas paceļas balti dūmi, tā ir zīme, ka jaunais pāvests ir ievēlēts. Šajā gadījumā degošās vēlēšanu zīmes tiek sajauktas ar kālija hlorātu, laktozi un hloroforma sveķiem, lai radītu baltus dūmus.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis otrdien balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē (ANO DP) uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Latvija kandidē uz ievēlētā locekļa vietu ANO DP, un ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Līdz 31.janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru. Teorētiski pastāv iespēja kandidātvalstīm pieteikties vēl pēdējā brīdī, taču šāda varbūtība un iespēja šādai pēdējās brīža kandidātei uzvarēt tiek vērtēta kā maziespējama.

Šogad vēlēšanās kandidē Latvija no Austrumeiropas grupas, Kongo un Libērija no Āfrikas grupas, Kolumbija no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona grupas un Bahreina no Āzijas un Klusā okeāna grupas. Patlaban nevienai no kandidātēm nav konkurences.

Latvijas ievēlēšanai ANO DP nepieciešams iegūt divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalstu jeb 129 no 193 balsīm. Tiek sagaidīts, ka balsojuma rezultāti būs zināmi šodien ap plkst.18.15 pēc Latvijas laika.

Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, kuru vajā skandāli saistībā ar viņa biznesa darījumiem, nolēmis atkāpties no amata, ceturtdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Gintauts Palucks šorīt man piezvanīja un informēja par savu atkāpšanos," žurnālistiem Medininku apmeklējuma laikā sacīja Nausēda.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka Palucks pieņēmis vienīgo pareizo lēmumu.

"Es viņa lēmumu vērtēju atzinīgi," teica prezidents.

Nausēda norādīja, ka tagad Sociāldemokrātu partijai, kam ir visvairāk deputātu Seimā, jāsāk konsultācijas par jaunas valdošās koalīcijas veidošanu.

Līdzšinējo valdošo koalīciju veido sociāldemokrāti, centriski kreisā Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā" un populistiskā partija "Nemunas rītausma". Šī koalīcija tika izveidota pēc pagājušā gada oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām. Palucka valdība sāka darbu 12.decembrī.

Oktobris visā Eiropā un arī Latvijā tiek atzīmēts kā Kiberdrošības mēnesis. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta digitālajai drošībai, gan atgādinot par drošības pamatprincipiem, gan pievēršoties aktuālajiem datiem. Tehnoloģijām un digitalizācijai kopumā ir būtiska ietekme ne tikai uz mūsu ieradumiem un uzvedību, bet arī uz drošības izjūtu, kas ir viena no cilvēku pamatvajadzībām.

Drošība – cilvēka pamatvajadzība, kas mainās līdz ar tehnoloģijām

Maslova vajadzību hierarhijā drošība ierindojas uzreiz aiz fizioloģiskajām vajadzībām. Kad mums ir nodrošināts ēdiens, ūdens un miegs, nākamais līmenis ir drošība, no kā izriet kārtība, paredzamība un miers. Izņemot no piramīdas drošības slāni, sabrūk arī visas nākamās kārtas – piederības apziņa, novērtējums, cieņa un pašizpausme, taču digitālajā laikmetā drošības sajūta ir kļuvusi trauslāka nekā jebkad agrāk. No vienas puses, tehnoloģijas palīdz mums justies drošāk - signalizācijas, video novērošana, biometriskā identifikācija un kiberdrošības risinājumi sekmē aizsardzību gan fiziskajā, gan digitālajā pasaulē. No otras puses, tieši šie paši rīki bieži rada bažas par pārmērīgu kontroli, datu vākšanu un privātuma zudumu.

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare turpina attīstīties, kļūstot par vienu no pieprasītākajiem un perspektīvākajiem sektoriem darba tirgū. Tā piedāvā plašas karjeras iespējas, konkurētspējīgu atalgojumu un starptautisku pieredzi, tomēr sabiedrības stereotipi un dzimumlomu priekšstati aizvien attur lielu daļu meiteņu izvēlēties studijas un karjeru IT jomā.

Latvijas Izglītības akseleratora (LIA) pērnā gada nogalē veiktā aptauja par karjeras izglītību liecina, ka nākotnē IT jomā sevi redz 22% zēnu, kuri šobrīd iegūst vidējo izglītību, bet meitenes – tikai 5%. Meitenes ir mazāk gatavas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru – tikai 33% meiteņu jūtas diezgan pārliecinātas vai ļoti pārliecinātas pieņemt lēmumus par savu nākotnes karjeru. Kāpēc meitenēm ir grūtāk izlemt, ko darīt tālāk, un kāpēc tik maz izvēlas tehnoloģiju jomu?

Stereotipi sākas jau bērnībā

Lai gan interese par inženierzinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem meitenēm nebūt nav retums, sabiedrībā joprojām bieži vien netiek pievērsta tikpat mērķtiecīga uzmanība šīs intereses attīstīšanai kā zēnu gadījumā. Ja zēns aizraujas ar spēļu veidošanu vai konstruēšanu, tas bieži tiek uztverts kā nākotnes potenciāls, kamēr meitenes līdzīgas intereses biežāk tiek uzslavētas kā jauka aizraušanās, nevis mudinātas virzīties tālāk. Šīs atšķirības bieži izpaužas neapzinātās izvēlēs – piemēram, rotaļlietu vai pulciņu piedāvājumā – kas ietekmē bērna pašuztveri un nākotnes izvēles. Patiesībā agrīnā bērnībā interese par STEM (zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku) zēniem un meitenēm ir līdzīga, taču pusaudžu vecumā meiteņu iesaiste strauji samazinās - meitenes retāk piedalās informātikas konkursos, mazāk izvēlas studijas, kas saistītas ar programmēšanu vai datu analīzi, un bieži vien arī pašas savu potenciālu uztver ar skepsi.

Pirms vienpadsmit gadiem kādas sievietes radošais hobijs kļuva par veiksmīgu rotu biznesu. Šobrīd Nela Gems ir plaši pazīstams zīmols visā Latvijā, piedāvājot rotas dažādām gaumēm un dzīvesstiliem, līdzsvarojot kvalitāti ar cenu un izceļoties ar lielisku klientu apkalpošanu. Taču, kā jau daudzu panākumu stāstu gadījumā, viss sākās pavisam vienkārši – un mazliet nejauši.

No hobija līdz biznesam – un pirmajai mācībai plastmasas maisiņā

Nela Gems stāsts sākās vairāk nekā pirms desmit gadiem ar vēlmi darīt kaut ko radošu. Tolaik zīmola dibinātāja Nela Strenge strādāja birojā, bet juta nepieciešamību radīt ko ar savām rokām – to, kas jau kopš bērnības sagādāja prieku. Tas, kas sākās kā mazs blakusprojekts, drīz vien kļuva par aizraušanos un pēc tam – par biznesu.

“Strādāju birojā, bet vēlējos darīt kaut ko radošu un vienlaikus nopelnīt nedaudz papildus. Man vienmēr ir paticis darbs ar sīkām detaļām, tāpēc sāku mājās veidot rotas, fotografēt tās un ievietot Instagram. Tā arī radās pirmie pārdošanas piedāvājumi – un pirms sapratu, viss jau sāka attīstīties,” stāsta Nela Strenge, Nela Gems dibinātāja.

Lauksaimniecības vidi šobrīd ietekmē krietni citādāki apstākļi, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Laikapstākļi ir kļuvuši grūtāk prognozējami un vērojamas krasas svārstības, piemēram, pavasarī ir +27 grādu karstums, pēc tam - salnas. Nav vienmērīgas sezonas, un tas būtiski ietekmē kultūraugu ražu.

Runājot par klimatu, nedrīkst aizmirst arī par kaimiņos notiekošo karu - tā radītais piesārņojums varētu būt daudz būtiskāks, nekā mūsu pašu emisijas. Šajos apstākļos visu nosaka detaļas, un nozīmīgs elements ir arī sertificētas sēklas materiāls, kas sniedz pārliecību par kvalitāti un slimību neesamību.

Sertificēts sēklas materiāls nav tikai formāla prasība tiem lauksaimniekiem, kuri piesakās Eiropas Savienības vai valsts atbalsta pasākumiem, nodarbojas ar sēklu tirdzniecību u.c. – tā ir reāla nepieciešamība, ja vēlamies nodrošināt labu ražu un mazināt riskus. Protams, lai katru gadu iegādātos jaunu sertificētu materiālu, nepieciešami līdzekļi, bet, gudri plānojot, šādu sēklas materiālu var izmantot vairākas sezonas, joprojām saglabājot augstu kvalitāti. Nekvalitatīvs materiāls, savukārt, var radīt ļoti nopietnas sekas – no slimību izplatības līdz ražas kritumam, kas nozīmē finansiālus zaudējumus.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Eiropas investīcijas no Atveseļošanas fonda (AF) un Eiropas Savienības fondiem (ES fondi) 2021. - 2027. gada plānošanas periodam 2024. gadā Latvijas IKP palielināja par 10,7%, šogad investīciju summas būs vēl lielākas, tomēr teikt, ka viss rit pilnīgi gludi, nevar.

Par to, kas plānots, kāda nauda tiks saņemta, kādu vēl saņemsim nākamajā ES fondu plānošanas periodā un kas kavējas, Dienas Bizness saruna ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Fragments no intervijas

ES fondu plānošanas periods ir akurāt pusē, AF investīcijām Latvijā jānonāk līdz nākamā gada augusta beigām. Kā šī perioda puse, pārnesot no laika skalas, izskatās dokumentu formēšanā, iepirkumos un reālajās izmaksās? Vai nenonāksim kādā brīdī situācijā kā iepriekšējos plānošanas periodos, kad naudas pieplūdums sāk pārkarsēt kādu nozari?

Paraugoties retrospekcijā – katrs plānošanas periods ES fondiem laika skalā ir sācies ar tādu kā iekritienu vai bedri pašā sākumā. Vēlāk šo bedri daļēji aizpilda vecā plānošanas perioda pēdējās naudas izmaksas. Šis viļņa sākums ir tieši saistīts ar spēles noteikumiem un to, kādā stadijā esam ar konkrētiem investīciju projektiem. Proti, plānošanas perioda sākumā tiek gatavoti plānošanas dokumenti, stratēģijas. Top Nacionālais attīstības plāns, tad nozares stratēģijas, tad tiek izstrādāta pati ES fondu darbības programma, un tad seko investīciju noteikumi nozarēm.

Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Kad sāk tecēt krāns, pazūd elektrība, nesilda radiatori vai salūzt tualetes pods, pirmo zvanu bieži saņem tieši apsaimniekotājs, taču lielākajā daļā gadījumu šāda veida problēmas jārisina pašam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem. Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās.

Pirmā algotā darba pieredze ir kā pirmais lidojums vienatnē uz svešu valsti. Ir virziens un biļete, bet viss pārējais – nezinām

s un mazliet biedējošs. Lielākajā vairumā gadījumu tā ir tikai viena no pieturvietām karjeras ceļā, taču tieši tāpēc – būtiska. Tā izaicina, norūda un paplašina skatījumu uz sevi un nākotni. Šeit sākas darba devēja atbildība: kādu pieredzi mēs jauniešiem radām un kā tas ietekmēs viņu attieksmi pret darbu visu turpmāko dzīvi.

Rindā uz darbu

Darba devēju un arī skolēnu interese par darbu vasarā pieaug – šogad jau 849 darba devēji visā Latvijā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) piedāvā 7680 darbavietas, sniedzot skolēniem iespēju gūt savu pirmo darba pieredzi dažādās nozarēs.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā kopumā tiek piedāvātas 1006 darbavietas visā Latvijā, aptuveni 400 no tām nodrošina LIDO un tās visas strauji aizpildās jau sezonas sākumā. Pieprasījums ir lielāks, nekā darbavietu skaits, ko varam piedāvāt, lai nezaudētu kvalitāti. Skolēni pie mums strādā tikai vienu mēnesi, lai dotu iespēju arī citiem. Turklāt ir svarīgi, lai jaunieši arī atpūstos, uzkrātu spēku un izbaudītu brīvlaiku pirms sākas pieaugušo ikdiena ar tās tempu un pienākumiem.

"Kvalitātes nodrošināšana nav tikai darbs – tas ir veids, kā citādāk skatīties uz pasauli. Kad sāku darboties šajā jomā, neaptvēru, cik krasi tā mainīs manu uztveri. Tagad es neprotu būt vienkārši klients, jūtos kā novērotājs un detektīvs, meklējot labāko piemēru," stāsta uzņēmuma "4finance" Kvalitātes nodrošināšanas vadītāja Jeļena Rodjko.

Ar ko sākās Jūsu karjeras ceļš? Kā Jūs nonācāt līdz amatam, kurā esat tagad?

Mans ceļš uzņēmumā “4finance” sākās kā Klientu apkalpošanas speciālistei zvanu centrā. Pēc dažiem mēnešiem uzņēmums nolēma izveidot kvalitātes nodrošināšanas komandu, lai sistemātiski uzlabotu servisa līmeni. Es piedalījos iekšējā konkursā un tiku izvēlēta uz amatu Kvalitātes nodrošināšanas speciālists. Bija pagājis gads, un, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, man izteica piedāvājumu kļūt par šīs komandas vadītāju. Tobrīd svarīgi bija ne vien kļūt par vadītāju, bet arī izprast šīs lomas būtību. Mācījos motivēt komandu, ieviest inovācijas, aizstāvēt savus un komandas priekšlikumus un sadarboties ar citu departamentu vadītājiem.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Kā saglabāt izaugsmes kursu jau trīs gadu desmitus? Atbild Pro Mehanika.

Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, laikā, kad Latvija spēra pirmos soļus ceļā uz neatkarību, tika dibināts uzņēmums, kas šodien ir viens no lielākajiem savā jomā Baltijā. Pro Mehanika aizsākās nelielā sarga būdiņā, pēc tam, kad tika iegādāts negaidīts gultņu krājums no Baltkrievijas. Gadu gaitā uzņēmums ir izaudzis līdz 20 veikalu tīklam visā Latvijā, 3 filiālēm Igaunijā un lielākajai noliktavai Baltijas reģionā.

Kas palīdzēja tirdzniecību no nelielu sarga būdiņas pārvērst par nozarē vadošo uzņēmumu? Kādi bija nozīmīgākie pagrieziena punkti Pro Mehanika trīsdesmit gadu ceļā? Un kā uzņēmumam ir izdevies saglabāt izaugsmi, pārvarēt globālās krīzes un pielāgoties strauji mainīgajām tehnoloģijām un klientu vajadzībām?

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu.

Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.

No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS “Latvijas Finieris” jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

Apskatot 2025. gada Forbes bagātāko cilvēku sarakstu, redzams, ka lielākā daļa īpaši turīgo cilvēku pasaulē ir vecāki par 50 gadiem, kas nebūt nav sagadīšanās. Lielākoties finanšu veiksmes stāsti sākas ar ilgtermiņa plānošanu, stratēģiskiem ieguldījumiem un veiksmīgu uzkrājumu veidošanu. Ko varam mācīties no pasaules turīgākajiem cilvēkiem un kā vairot savu finansiālo labbūtību, stāsta Luminor Private Banking pārvaldes vadītāja Dina Tračuma.

Bagātība parasti nemēdz rasties vienas dienas laikā – tas ir mērķtiecīgu darbību kopums un finanšu līdzekļu ilgtermiņa krāšana, izmantojot investīcijas, biznesa modeļus un uzkrājumu stratēģijas, kas ļauj dzīves laikā vairot savu finansiālo bagātību. Raugoties uz šī brīža Forbes sarakstā iekļautajiem bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, augšgalā ir tādi uzņēmēji kā Džefs Beizoss (Amazon), Lerijs Elisons (Oracle), Bernards Arno (LVMH) un viens no visu laiku veiksmīgākajiem investoriem Vorens Bafets (Berkshire Hathaway).

Kā investē turīgākie cilvēki pasaulē?

Pasaules turīgāko cilvēku pieredze liecina – stratēģiski ilgtermiņa ieguldījumi ir viena no veiksmes atslēgām finansiālās labklājības veicināšanā. Lielākā daļa no Forbes miljardieriem ir cilvēki ar skatu uz nākotni, viņi ir ieguldījuši savus naudas līdzekļus risinājumos, kas uzlabo cilvēku ikdienu – vairo zināšanas un tehnoloģijas, uzlabo veselību vai atvieglo ikdienu. Ieteicams apskatīt ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijas, piemēram, Vorens Bafets, kas pēc Forbes saraksta ir sestais bagātākais cilvēks pasaulē, investēšanā izmanto value investing jeb pamatoto investīciju stratēģiju. Investori, izmantojot šo stratēģiju, meklē nepietiekami novērtētas akcijas, kas tiek tirgotas par cenu, kas zemāka nekā to patiesā vērtība, tādējādi izvairoties no pūļa efekta.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Kriptovalūta ir globāls fenomens, un tās sākotnējā pieņemšana bieži bija saistīta ar personīgu interesi un zināšanām tehnoloģijās, nevis ģeogrāfisko atrašanās vietu. Piemēram, programmētājam no Slovākijas, visticamāk, piederēja vairāk Bitcoin nekā pensionāram, kurš dzīvo Silīcija ielejā.

Taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Bitcoin ir sasniedzis plašu atpazīstamību. Šodien "Bitcoin price" ir viens no biežāk internetā meklētajiem vārdiem, un tas nav saistīts ar cilvēku fizisko atrašanās vietu vai izmantoto pārlūkprogrammas valodu.

Mūsdienās, sarunās par kriptovalūtu pieņemšanu, uzmanība tiek pievērsta ne tikai individuāliem jautājumiem, bet arī aizraujošiem regulējuma aspektiem, vietējiem tirdzniecības apjomiem un veidiem, kā mazie uzņēmumi un patērētāji iesaistās kriptovalūtas izmantošanā. Ir aizraujoši redzēt reālus datus, kas atspoguļo šīs sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.

Tekstila nozarē ilgtspējīgi risinājumi vairs nav izvēle, bet gan nepieciešamība. Taču šobrīd Latvijā ceļš uz aprites ekonomiku, kuras centrā ir šķiedru uz šķiedru pārstrāde, vēl tikai sākas. Kāpēc tekstila pārstrāde ir būtiska nozares nākotnei - un kur atrodamies šajā pārmaiņu ceļā?

Eiropas Komisija līdz 2030. gadam paredz ieviest ilgtspējīgu tekstila stratēģiju, kurā uzsvars tiek likts uz šķiedras uz šķiedru pārstrādi kā galveno līdzekli tekstila atkritumu samazināšanai un resursu efektīvai izmantošanai. Taču šobrīd Latvijā Eiropas tekstila stratēģijas principu ieviešanas prakse pamatā balstās uz privātām iniciatīvām.

Tekstila nozarē strādājošajiem ir jāuzņemas atbildība par ūdens patēriņu, radītajām oglekļa emisijām un atkritumu apjomu. Tieši tāpēc šķiedras uz šķiedru pārstrāde ir efektīvs risinājums, kā mazināt šo negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus veidojot pamatu jauniem, aprites ekonomikā balstītiem uzņēmējdarbības modeļiem. Piemēram, pārejot uz tekstila ražošanu no pārstrādātām šķiedrām, iespējams samazināt CO₂ emisijas, ūdens un enerģijas patēriņu par līdz pat 90 %, salīdzinot ar jaunu šķiedru ražošanu. Tas ir arī veids, kā mazināt atkarību no naftās balstītām izejvielām, no kurām tiek ražots, piemēram, poliesters - katrs jauns poliestera metrs nozīmē vēl vienu soli pretī lielākam piesārņojumam un klimata pārmaiņām. Turklāt šis ir arī vērtību jautājums.