Jaunākais izdevums

Ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas aizsācēji Latvijā ir starptautiskās kompānijas un investori, kā arī to prasa Eiropas Savienības uzstādījumi.

“Ilgtspēja nav tikai un vienīgi kādas vienas, piemēram, būvniecības, nozares izaicinājums un iespēja, bet gan laikmeta diktētas visas saimnieciskās dzīves pārmaiņas. To galvenā būtība ir racionāla resursu izmantošana pilnīgi visā, turklāt pievēršot uzmanību visam dzīves ciklam,” Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums teic jaunievēlētā Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes valdes priekšsēdētāja Maija Dzirkale.

Viņa norāda, ka šajā jomā ir ļoti daudz darāmā, jo galvenā problēmu sakne ir meklējama cilvēku izpratnē. “Ilgtspējas pamatprincipi nozīmē mainīties, un tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan arī valsts uzstādījumiem un pat tās izvirzītajām prioritātēm. Ļoti daudz kas atduras pret cilvēku nezināšanu, jo īpaši tas nereti novērojams publisko iepirkumu segmentā mazākās pašvaldībās. Tām tas ir liels slogs, kura mazināšanai būtu nepieciešama attiecīgo profesionāļu piesaiste tieši projektu vadībā,” tā M. Dzirkale. Viņas ieskatā ilgtspējai jābūt valsts prioritātei, jo tā ir vitāla nepieciešamība gan jebkurā būvniecības objektā, gan ikvienā dzīves sfērā. “Nevar domāt tikai par īstermiņa (šī brīža vai viena divu gadu robežās) ieguvumiem, bet gan jālūkojas nākotnē — 25-30 gadus uz priekšu, jo būvēm tas nebūt nav ļoti garš termiņš,” skaidro M. Dzirkale. Viņa atzīst, ka pašlaik Latvijā var redzēt ļoti pozitīvas un vienlaikus arī sarūgtinošas situācijas saistībā ar ilgtspējīgu būvniecību.

“Jā, vietām ir haoss, nespēja plānot un atsevišķos gadījumos pat nevēlēšanās pieņemt un piemērot ilgtspējības pamatprincipus. Nereti tiek izvēlēta formāla pieeja, proti, samaksāt par attiecīga sertifikāta saņemšanu, neieviešot ilgtspējības principus, kas dotu reālu pienesumu būves ekspluatācijā,” uz jautājumu par būtiskākajiem kāzusiem ilgtspējīgas būvniecības kontekstā atbild M. Dzirkale. Viņa gan piebilst, ka joprojām ir jautājumi par izpratni un interpretācijām, jo nereti ir situācijas, kurās kāds no ilgtspējīgas būvniecības mapes paņem to, kas konkrētajā situācijā ir izdevīgi un pašsaprotami, bet nevis visu kopumu, kas arī simbolizē šo ilgtspēju kā būtību. “Jā, joprojām ir pietiekami daudz tādu objektu, kur dominē zemākās cenas princips, kas varbūt ļauj lētāk radīt, bet diemžēl tas var sāpīgi atsaukties nākotnē – uzceltās ēkas augstākas ekspluatācijas izmaksās daudzu desmitu gadu garumā – tātad zaudējumos ilgtermiņā,” cenas dominances ilgtermiņa efektu komentē M. Dzirkale.

Izmanto trīs sistēmas

Pasaulē ir vairākas sistēmas, kuras ļauj novērtēt dažādu būvju ilgtspēju. Latvijā plašāk tiek izmantota Lielbritānijas BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessement Method), Ziemeļamerikas LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) sistēma un pamazām ienāk arī Vācijas DGNB (Deutsche Gesellschaft für Nachhaltiges Bauen) sistēma. “Ļoti būtisku atšķirību pamatprincipos to vidū nav, bet BREEAM gadījumā Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome sadarbībā ar Zaļās mājas arhitektiem, inženieriem, būvniekiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem ir ieguldījuši nozīmīgu darbu, lai sākotnēji, 2010. gadā, iztulkotu sistēmu latviešu valodā un tādējādi to padarītu pieejamāku, kas arī veicināja pilotprojektus,” norāda M. Dzirkale. Viņa piebilst, ka savas BREEAM versijas ir izstrādājušas, piemēram, tādas valstis kā Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande. “Pietiekami populāra pasaulē ir Vācijā radītā DGNB ilgtspējīgas būvniecības sistēma un arī Amerikā tapusī LEED,” skaidro M. Dzirkale. Dati rāda, ka pēc BREEAM sistēmas sertificēti objekti dažādās stadijās Latvijā ir 82, Igaunijā – 49 un Lietuvā – 150. Savukārt pēc LEED sistēmas sertificēto objektu skaits dažādās stadijās Igaunijā ir 53, Lietuvā - 32, bet Latvijā - 19.

Vācijas DGNB sistēmā pašlaik vēl nav sertificētu objektu Baltijas valstīs. “Katram projektam ir savas specifiskās nianses, kuras svaru kausus nosver par labu vienai, otrai vai trešajai ilgtspējīgas būvniecības sistēmai un līdz ar to arī ietekmē sertificēto objektu skaitu,” sertificēto objektu skaitu pēc konkrētas sistēmas raksturo M. Dzirkale. Viņa norāda, ka, piemēram, Lietuvā tika būvēti ļoti daudzi objekti, balstoties uz to potenciālo nomnieku — starptautisku kompāniju — pieprasījumu, tostarp arī viņiem saprotamu un pieņemamu ēku ilgtspējas kritērijiem un atbilstošu sertifikāciju. “Igaunija ir tuvāk Skandināvijai, un tāpēc arī ziemeļu kaimiņvalstī visvairāk izjūtamas ziemeļvalstu vēsmas,” uz jautājumu par būtiskāko atšķirību starp Latviju un Igauniju atbild. M. Dzirkale. Viņa norāda, ka tās gan nav ļoti nozīmīgas atšķirības, taču vislielākā starpība ir tieši cilvēku domāšanā. “Lietuvā gan tika radīta arī sava lokālā sistēma, taču tā sevi tā īsti nav attaisnojusi, jo privātie nekustamo īpašumu attīstītāji to īsti neizvēlas, tāpēc ka būtiskākais ir potenciālajiem nomniekiem saprotama, stabila un starptautiski atpazīstama ēkas ilgtspējas sistēma. Turklāt viena lieta ir radīt attiecīgu sistēmu, bet pavisam kas cits - to nemitīgi pilnveidot un uzturēt, jo īpaši, ja tāda spēkā ir tikai vienā salīdzinoši nelielā valstī,” uz jautājumu par dienvidu kaimiņvalsts sertifikācijas sistēmu atbild. M. Dzirkale.

Visu rakstu lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Ekonomika

Kas uzņēmumiem jāzina par ilgtspējas ziņošanu: datu kvalitātei ir ļoti liela nozīme

Db.lv,06.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nefinanšu (ilgtspējas) ziņošana būtu noderīga un sasniegtu iecerētos mērķus, ir nepieciešami precīzi un prasībām atbilstoši dati, savukārt uzņēmumiem ir jāveido labi strukturēta ilgtspējas pārvaldība, secinājuši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “ESG, bez E. Sociālo un pārvaldības jautājumu vērtēšana uzņēmumā” dalībnieki.

“Ieviešot jaunos nefinanšu ziņošanas standartus, mums ir jāstrādā pragmatiski un samērīgi. Uzņēmumiem ir jāapkopo informācija, kas ir svarīga biznesa lēmumu pieņemšanai. Būtiskākā prasība ir pārredzamība un atklātība,” vebinārā atzina Eiropas Komisijas grupas vadītājs ilgtspējas ziņošanā Tomass Dods (Thomas Dodd).

Eksperts atgādināja, ka primāri ar ilgtspēju saistītās informācijas izvērtēšana ir nepieciešama finanšu tirgiem, lai investori varētu novirzīt līdzekļus biznesam, kas meklē zaļajam kursam atbilstošus risinājumus un projektus. Tāpat tā palīdz labāk pārvaldīt nefinanšu, piemēram, klimata riskus un nodrošina lielāku biznesa caurspīdību.

Eksperti

Jaunie ilgtspējas laikmeta riski uzņēmējdarbībā – laiks proaktīvai rīcībai

Edgars Sedovs, Rietumu Bankas Uzņēmuma risku vadības un Kredītriska pārvalžu vadītājs,19.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO2 samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada uzņēmumiem gada pārskata vadības ziņojumu būs jāpapildina ar ilgtspējas ziņojumu, paredz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums attiecas uz Latvijā reģistrētām lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, meitassabiedrībām un filiālēm, kuru mātessabiedrības ir reģistrētas trešajā valstī, pie noteiktiem kritērijiem, skaidro Finanšu ministrijā.

Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu likuma subjekta jeb uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Likums pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības. Regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu.

Ekonomika

Par diviem gadiem atliks prasību uzņēmumiem ziņot par ESG kritēriju izpildi

LETA,01.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzēts par diviem gadiem atlikt uzņēmumiem noteikto prasību ziņot par ilgtspējas jeb vides, sociālo un pārvaldības (ESG) kritēriju īstenošanu, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidro, ka 26.februārī Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi jaunu priekšlikumu paketi Eiropas Savienības (ES) noteikumu vienkāršošanai un konkurētspējas veicināšanai.

Galvenās izmaiņas ilgtspējas ziņu sniegšanas jomā atbilstoši EK priekšlikumam Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvā paredz par diviem gadiem atlikt prasību ziņot par ESG kritēriju īstenošanu tiem uzņēmumiem, kuriem atkarībā no lieluma ir pienākums šādu ziņojumu sagatavot par 2025. vai 2026. pārskata gadu.

Ņemot vērā, ka minētā direktīva Latvijā ir pārņemta ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, tiklīdz EK priekšlikums būs pieņemts, FM plāno virzīt steidzamus grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, ieviešot šo divu gadu atlikšanas periodu.

Ekonomika

20,9% uzņēmumu pat nav dzirdējuši par ilgtspējas ziņojumiem

Db.lv,02.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr sabiedrība un valsts pārvalde publiski diskutē par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu Latvijā, pirmie uzņēmumi šopavasar sākuši gatavot ilgtspējas ziņojumus, ko pieprasa pērnā gada 26. septembrī Saeimas pieņemtais Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums.

Pagaidām likuma prasības attiecas tikai uz lielajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar biznesa un grāmatvedības vadības sistēmas izstrādātāju Jumis Pro veiktās aptaujas rezultātiem, šogad pats ziņojums jāiesniedz vai sadarbības partneru atsūtītā aptaujas anketa jāaizpilda nepilniem 8% no visiem aptaujātiem uzņēmumiem. Taču jau tuvāko divu gadu laikā lielākai daļai kapitālsabiedrību būs jāatskaitās valstij par uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, bet to sadarbības partneriem – jāaizpilda anketa.

Likums paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tāpat uzņēmumam jāsagatavo vadības ziņojums vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF), kā arī jāpiesaista zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma un konsolidēto ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par ziņojuma atbilstību šā likuma prasībām, tostarp atbilstību ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas formātu (ESEF).

Ekonomika

Ilgtspējas ziņošana: kas uzņēmumiem jāzina par piegādes ķēžu analīzi un pienācīgas rūpības direktīvu?

Db.lv,22.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegtas Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas 11 kategorijās, informēja pasākuma rīkotāji.

Kategorijā "Klimata inovācijas" pirmo vietu ieguvis Igaunijas uzņēmums "UP Catalyst", otro vietu ieguvis Igaunijas "eAgronom", savukārt trešo vietu ieguvis Latvijas uzņēmums "Jūrmalas ūdens".

Pirmo vietu kategorijā "Aprites ekonomika" ieguvis Igaunijas "Neular", otro vietu - Igaunijas "Aio tech", bet trešo vietu ieguva Latvijas uzņēmums "Naco Technologies".

Savukārt kategorijā "Enerģētikas tehnoloģijas" uzvarējis Lietuvas "SoliTek", otrajā vietā ir Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", bet trešajā vietā - "Jūrmalas ūdens".

Kategorijā "Sociālās iniciatīvas" uzvaru izcīnījis Lietuvas uzņēmums "Atnaujinkime miesta", otro vietu saņēma Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra, bet trešajā vietā ir Igaunijas "GreenDice".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nefinanšu ziņošana, kas drīzumā kļūs par pienākumu lielajiem uzņēmumiem, vēlme iekļauties atbildīgas piegādes ķēdēs, rada pieprasījumu pēc jaunas profesijas - ilgtspējas speciālistiem, kurus Latvijas augstskolas nesagatavo, saka Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Šobrīd Latvijā uzņēmumi ilgtspējas speciālistu deficīta problēmu risina, pārkvalificējot un audzinot tos uzņēmuma iekšienē, vai aicinot šādus darbiniekus no citām valstīm, kur var iegūt šādu izglītību. Daži uzņēmumi arī pārvilina ilgtspējas speciālistus pie sevis no citiem uzņēmumiem. Tomēr ar to nepietiek.

“Ir izveidojusies paradoksāla situācija, proti, lai gan Latvijā šādus speciālistus nesagatavo, darba devēji prasa piecu darba gadu pieredze šajā jomā, kas nav realizējams, jo Latvijā pirmie ilgtspējas vadītāja amati un atbildības jomas darba sludinājumos sāka parādīties vien 2021./2022. gadā,” ar novērojumiem dalās Eva Selga.

Tam, ka šobrīd uzņēmēju gaidas ilgtspējas jomā stipri pārsniedz piedāvājumu, piekrīt arī Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajai daļai uzņēmumu Latvijā un Lietuvā, kā arī trešdaļai Igaunijā, ir izstrādāts konkrēts klimata pārejas plāns, ietverot arī nepieciešamās investīcijas, lai sasniegtu kaitīgo emisiju samazināšanas mērķus, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja.

Vēl trešdaļa uzņēmumu Lietuvā un Igaunijā, bet 45% Latvijā, ir spēruši pirmos soļus pie šāda plāna izstrādes. 13% Latvijā un mazāk nekā 10% finanšu direktoru Lietuvā un Igaunijā aptaujā sacījuši, ka tuvākā gada laikā pie šāda plāna strādāt neplāno.

“Ilgtspējas jautājumi pēdējo gadu laikā ir ienākuši un nostiprinājušies uzņēmumu dienaskārtībā. To apliecina arī mūsu aptaujas dati – gadu no gada šiem jautājumiem tiek pievērsta aizvien lielāka vērība. Pārsteidzoši, ka kopumā 70% respondentu Latvijā atzīst, ka tiem jau ir izstrādāti plāni klimata pārejas jomā, vai arī šādi plāni ir tapšanas stadijā. Cits jautājums ir, vai šie plāni ir pietiekami detalizēti, pieskaņoti reālajām vajadzībām un to ieviešanai ir novērtēts nepieciešamā finansējuma vajadzības, kā arī organizatoriskās struktūras piemērotība veiksmīgai pārmaiņu realizēšanai. Ņemot vērā jauna regulējuma spēkā stāšanos Eiropas Savienībā, kas attiecas uz ilgtspējas ziņošanu, kā galveno un lielāko izaicinājumu finanšu direktori Baltijas valstīs min precīzu šī regulējuma ieviešanu,” aptaujas datus komentē SEB bankas Ilgtspējas vadītājs Viktors Toropovs.

Eksperti

Galvenie jautājumi par ilgtspējas ziņošanas pienākumu – ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējiem?

Jānis Kauliņš, EY Klimata pārmaiņu un ilgtspējas pakalpojumu līderis Baltijā,15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

Eksperti

Par četrām piektdaļām samazinās uzņēmumu skaitu, kuriem jāziņo par darbības ilgtspēju

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs,08.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nesen ir izteikusi priekšlikumu kopumu (tā saucamo “Omnibusa priekšlikumu”), kā vienkāršot ilgtspējas ziņošanu saskaņā ar tās Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvu (CSRD), kas faktiski nozīmēs, ka tā vairs neattieksies uz aptuveni 80% uzņēmumu no iepriekšējā regulējuma.

EK priekšlikumi ir daļa no Eiropas Savienības (ES) centieniem vienkāršot uzņēmējdarbību Eiropā un mazināt birokrātisko slogu, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējas ziņošanas pienākumiem pašiem lielākajiem tirgus dalībniekiem. Arī uzņēmumiem Latvijā vajadzētu uzmanīgi sekot šo priekšlikumu turpmākajai pieņemšanas gaitai, jo tie var atcelt vai padarīt par brīvprātīgu ilgtspējas ziņošanu.

Pēc EK ierosinātajiem grozījumiem CSRD direktīva vairs attieksies tikai uz uzņēmumiem ar vairāk kā 1000 darbiniekiem un apgrozījumu virs 50 miljoniem eiro vai bilances lielumu virs 25 miljoniem eiro. Ja iepriekš tika uzskatīts, ka CSRD skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu, tad tagad šis tvērums attieksies vairs uz tikai aptuveni 10 tūkstošiem. Uzņēmumiem uz kuriem Direktīva vairs neattieksies, EK pieņems brīvprātīgas ziņošanas standartu.

Ekonomika

Baltijas konkurētspējas trumpis – vietējie risinājumi globāla mēroga problēmām

Jānis Kauliņš, EY Klimata pārmaiņu un ilgtspējas pakalpojumu vadītājs,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā iedzīvotāju skaita un ierobežoto resursu dēļ Baltijas uzņēmēji nekad nespēs dominēt masu ražošanā un konkurēt ar pasaules lielākajām ekonomikām. Tomēr, apzinoties stiprās puses un atrodot savu nišu, mums ir iespēja iekarot un nostiprināt unikālu vietu arī globālā mērogā.

Dziļā saikne ar dabu, kas raksturīga šim reģionam, ļauj izvirzīties līderpozīcijās tieši ilgtspējas, tostarp zaļo inovāciju, jomā. Turklāt, būdami salīdzinoši mazi, esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmīgumu – īpašībām, kas ir ļoti svarīgas, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses.

Jāizmanto reģionālais potenciāls

Raugoties no patērētāju viedokļa, šobrīd interese par visu, kas ir zaļš un ilgtspējīgs, viennozīmīgi pieaug, un to īpaši var redzēt jaunāko paaudžu ikdienas izvēlēs. Vienlaikus jāatzīst, ka Baltijas iedzīvotāju dzīves līmenis mudina prioritizēt vērtību, ko var iegūt par konkrētu cenu, un iespēja iegādāties ilgtspējīgas preces vai pakalpojumus zināmā mērā aizvien ir privilēģija. Runājot par Baltijas reģiona konkurētspējas priekšrocībām, nereti novārtā tiek atstāti vietējie risinājumi. Ilgtspējas pamatā ir ietekmes uz vidi samazināšana, un, iegādājoties vietējos produktus – neatkarīgi no tā, vai tie iegūti no tuvējām saimniecībām vai vairākkārt pārstrādātiem materiāliem, – ne vien ievērojami samazinām transporta radītās emisijas, bet arī palīdzam mūsu maciņiem.

Eksperti

Ilgtspēja kā maratons nevis sprints

Rinalds Sluckis, "Digital Mind" valdes priekšsēdētājs,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss nezināmais sākumā ir biedējošs, t.sk. vides, sociālie un pārvaldības jeb ESG kritēriji, ar kuriem uzņēmumi tuvākā vai tālākā nākotnē sastapsies. Sākot ar šo gadu, lieliem biznesiem vai uzņēmumu grupām, kuru darbinieku skaits pārsniedz 500, ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu kā daļu no gada pārskata.

Turpmākajos gados nosacījumus pakāpeniski attiecinās arī uz mazākiem uzņēmumiem. Minēšu dažus no mūsu pirmajiem secinājumiem un ieguvumiem, uz kuriem tiecamies, veicot ilgtspējas ceļu, kas var noderēt arī citiem uzņēmējiem.

Bez ilgtspējas nebūs biznesa

“Digital Mind” grupas uzņēmumos darbu pie visaptverošas ESG stratēģijas ieviešanas sākām šā gada sākumā. Tā kā līdz ar uzņēmumu pārpirkšanu divu gadu laikā bijām izauguši no 30 līdz 300 darbiniekiem četrās valstīs, un kopš šī gada februāra esam viens no Baltijas privātā kapitāla fonda “Livonia Partners” investīciju portfeļa uzņēmumiem, tādēļ pārvaldes procesu stiprināšana atbilstoši labās prakses piemēriem kļuva par organisku nepieciešamību. Turklāt ilgtspējas stratēģija bija arī viena no investora prasībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spiediens uz uzņēmējiem kļūt zaļākiem pieaug ar katru dienu, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norāda, ka ilgtspēja un darbs pie klimata pārmaiņu mazināšanas ir tie aspekti, kas turpmākajos gados aizvien vairāk ietekmēs gan biznesa modeļus, gan darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Lai informētu uzņēmējus par jaunākajām tendencēm un aktualitātēm ilgtspējas jomā, LDDK vebinārā "Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?" bija pulcējusi ekspertus, kas dalījās savā pieredzē par zaļajai pārejai nepieciešamajām darbinieku prasmēm, zaļo personālvadību, aktualitātēm nefinanšu ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi.

OECD darba tirgus ekonomiste Dzana Topalovica vebinārā norādīja, ka no 2015. līdz 2019.gadam OECD valstīs aptuveni 7% darbinieku strādāja emisiju intensīvās nozarēs, piektā daļa - videi draudzīgās profesijās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Ekonomika

Kā steidzami risināt darbaspēka trūkumu specifiskās nozarēs?

Db.lv,10.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

Finanses

Valsts uzņēmumi kapitāla tirgū – kas, kā un kāpēc

Jānis Goldbergs,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Karjera

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Armanda Vilciņa,16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" pērn, salīdzinot ar 2022.gadu, ražotnēs samazināja kaitīgos izmešus par 32%, bet, salīdzinot ar 2017.gadu, par 47%, informē "Orkla Latvija" pārstāvji.

Kaitīgo izmešu samazinājumu saldumu un uzkodu ražošanā pagājušajā gadā sekmēja investīcijas alternatīvās enerģijas ražošanā un atsevišķi energoefektivitātes pasākumi. 2023.gadā uzņēmums uzstādīja saules paneļus "Laima", "Spilva" un "Ādažu" ražotnēs. Tāpat "Orkla Latvija" pārstāvji atzīmē, ka visas uzņēmuma ražotnes darbojas tikai ar atjaunojamo elektrību.

Pērn "Laima" ražotnē Ādažos kaitīgo izmešu daudzums samazinājies par 17% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet par 80% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Savukārt "Ādažu čipsu" ražotnē pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, kopējais kaitīgo izmešu radītais daudzums pieauga par 4,8%, bet salīdzinājumā ar 2017.gadu samazinājās par 16%. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka arī turpmāk "Orkla Latvija" apņēmusies pilnveidot energoefektivitātes risinājumus, samazināt kaitīgos izmešus visās ražotnēs un turpināt darbu pie ilgtspējas mērķiem.

Ekonomika

Uzņēmēji iegulda atkritumu pārstrādē

Armanda Vilciņa,15.11.2024

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas meži" 2024.gadā sasniedza Rīgas domes noteiktos finanšu mērķus, nodrošinot uzņēmuma finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību - liecina 4.aprīlī uzņēmuma dalībnieku sapulcē apstiprinātais kapitālsabiedrības gada pārskats.

Dalībnieki atzinīgi novērtēja uzņēmuma darbības rādītājus, īpaši akcentējot, ka "Rīgas meži" pirmo reizi ir sagatavojis konsolidētu finanšu un nefinanšu pārskatu, sperot būtisku soli ilgtspējas virzienā un uzsākot ziņošanu atbilstoši Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasībām gadu pirms to oficiālās stāšanās spēkā.

"2024.gadā ir paveikts apjomīgs darbs un sasniegts būtisks progress gan "Rīgas mežu" finanšu stabilitātes nodrošināšanā un saimnieciskās darbības ilgtspējas uzlabošanā, gan pētniecības un inovāciju attīstībā, ietekmes pušu vadības, piegādes ķēdes pārvaldības procesu pilnveidē," uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. "Lai arī pagājušajā gadā situācija tirgū un nozarē turpināja būt mainīga un līdz ar to arī ļoti izaicinoša. Tomēr, sekmīgi vadot procesus, efektivizējot saimnieciskās darbības izmaksas un ieviešot mūsdienu tehnoloģiju risinājumus, esam panākuši stabilus finanšu rādītājus."