Jaunākais izdevums

Betona grīdu ražotāja SIA «Primekss» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 25,438 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma peļņa bijusi 294 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, uzņēmuma neto apgrozījums pieaudzis par 37,8% jeb 6,984 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa palielinājusies par 1,4%. SIA «Primekss» ieņēmumi no celtniecības projektu realizācijas pērn veidoja 15,935 miljonus eiro, bet ieņēmumi no materiālu pārdošanas veidoja 9,306 miljonus eiro.

Latvijā gūti ieņēmumi 21,319 miljonu apmērā, bet pārējie ieņēmumi gūti ārpus Latvijas, liecina uzņēmuma gada pārskats. SIA «Primekss» pagājušajā gadā turpināja veikt ieguldījumus eošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē, sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja 226 darbiniekus, kas bija par 109 darbiniekiem vairāk nekā 2017. gadā.

Tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 3,015 miljoni eiro. 2019. gadā uzņēmums plāno turpināt ieguldīt līdzekļus produkta un ražošanas procesu kvalitātes uzlabošanā, kā arī pārdošanas veicināšanā, lai paugstinātu savu konkurētspēju un apgūtu jaunus tirgus. SIA «Primekss» ražo betona grīdu un sienu apdari no īpaši izturīga betona.

Uzņēmums dibināts 1997. gadā. Tā pamatkapitāls ir 1 625 474 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir SIA «Primekss Group» un tās patiesais labuma guvējs ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs.

2017. gadā SIA «Primekss» apgrozījums bija 18,454 miljoni eiro un tā peļņa bija 290 tūkstoši eiro. Tajā gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 117 darbiniekus. Tā maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 2,410 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Mikrotīkls saņem Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas balvu

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Mikrotīkls» saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu «Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam» (WIPO IP Enterprise Trophy) par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību, informē Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāve Santa Lozda.

Apbalvojumu uzņēmumam pasniedza Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, norādot, ka: «WIPO apbalvojums uzņēmumam Mikrotīkls vēlreiz apliecina Latvijas uzņēmēju potenciālu, kas ļauj izstrādāt jaunus, inovatīvus produktus, tos atbilstoši aizsargāt un veiksmīgi piedāvāt dažādu valstu tirgos. Man ir liels prieks šo balvu pasniegt Latvijas uzņēmumam, aicinot neapstāties pie sasniegtā.»

SIA «Mikrotīkls», kas pasaulē pazīstams ar zīmolu «MikroTik», tika dibināts 1995. gadā. Uzņēmums ir attīstījis maršrutēšanas programmatūru «RouterOS», kas parastus datorus ļauj pārveidot par interneta maršrutētājiem. Patlaban uzņēmums izstrādā bezvadu un vadu tīklu rūterus datu plūsmas pārvaldīšanai. Uzņēmuma ražotās iekārtas tiek izplatītas visā pasaulē un tās izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un individuāli lietotāji, kuriem jānodrošina datu plūsmu maršrutēšana, ugunsmūris, VPN, un citas pārvaldes funkcijas dažādos vadu un bezvadu datortīklos. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt plašam lietotāju lokam pieejamus, jaudīgus un ērti lietojamus datortīklu pārvaldes rīkus. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 500 izplatītāju un tālākpārdevēju 145 valstīs, kas pārdod un atbalsta «MikroTik» risinājumus. «MikroTik» klientu vidū ir tādas plaši pazīstamas korporācijas un uzņēmumi, kā, piemēram, Mitsubishi Motors, Siemens, Hewlett-Packard, Ericsson, Motorola u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportētājiem nepieciešams valsts atbalsts

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets" turpina apzināt eksportējošos uzņēmumus un dīkstāves ietekmi uz uzņēmējdarbību. Secinājums - situācija ir strauji pasliktinājusies.

Tādēļ tā aicina valdību rast atbalsta mehānismus eksportējošo uzņēmumu atbalstam.

"Tukši restorāni, viesnīcas, lidmašīnas ir visiem ieraugāmi ar savām acīm, un visi viegli piekrīt, ka tie ir jāatbalsta. Tas, kas notiek aiz eksportējošu uzņēmumu sienām, nav visiem zināms un ieraugāms.

Bieži eksportētāji ir "neredzamās frontes" cīnītāji, kurus novērtē pasaulē, bet nepazīst Latvijā.

Eksportētājam viegli ir nokļūt situācijā "tālu no acīm - tālu no sirds", taču tieši eksportētāji rada teju vislielāko pievienoto vērtību, ko pēc tam izmantot Latvijas izaugsmei. Ja kopējā palīdzības programmā atcerēsimies par atbalsta nepieciešamību eksportētājiem, tad pēc krīzes ātrāk atkal celsimies!" norāda Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 19.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Slēgtās robežas ar tālākām Eiropas Savienības valstīm ir Latvijas sabiedrotais iedzīvotāju noturēšanai valstī. No peļņas ārzemēs mājās ir atgriezušies iedzīvotāji, kuri, robežām atveroties, var steigties atpakaļ uz valstīm, kur varēs labāk nopelnīt.

Iepriekšējās krīzes laikā iedzīvotāju došanās peļņā bija valsts un daudzu ģimeņu glābiņš.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 19. maija numurā:

  • viedokļi - darbaspēks, kas atgriezies Latvijā
  • viedokļi - globālais mārketings jeb kā iekustināt pasauli savā tirgū
  • aktuāli - valdības parādi pārsniegs pusi no IKP
  • tēma - robežu atvēršana Latvijai draud ar emigrācijas vilni
  • intervija - Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmuma "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs
  • nekustamais īpašums - biroju loma mainās
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā
  • tehnoloģijas - cīņa par kapitāla piesaisti
  • veselības aprūpe - Latvija kā galamērķis medicīnas tūristiem
  • komercija - pārdošanas prasmes šobrīd īpaši svarīgas
  • brīvdienu ceļvedis - Raimonds Butkāns, SIA "Klips-B" tirdzniecības vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes pārvarēšanas atslēga – eksports

Jānis Goldbergs, 19.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Jānis Ošlejs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Aprīļa sākumā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs izveidoja darba grupu pēckrīzes ekonomiskā plāna radīšanai, par kuras vienu no moderatoriem uzaicināja kļūt ekonomistu un uzņēmuma "Primekss" vadītāju Jāni Ošleju. Tieši viņam "Dienas Bizness" uzdeva jautājumus par grupas redzējumu un nākotnes attīstības vīzijām.

Pēckrīzes ekonomiskā plāna veidošanas darba grupā ietilpst gan valsts ierēdņi no Ekonomikas ministrijas, gan eksperti, kā ekonomists Guntars Bērziņš no Latvijas Universitātes, gan uzņēmēju organizāciju pārstāvji, kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, gan arī atsevišķu nozaru pārstāvji. J. Ošlejs kopā ar Rebeku Homkesu no Londonas Biznesa skolas, kura ir specializējusies biznesa stratēģijās, ir darba grupas moderatori. Grupas vadītājs ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grantu programma "Atspēriens" ir noskaidrojusi desmit 2020. gada finālistus un aicina sekot publiskai ideju vērtēšanai tiešsaistē.

Grantu programmas "Atspēriens" finālisti šogad ir:

SIA "Aptolux" - modulārie gaismas paneļi;

SIA "BeeSage" - attālināta bišu stropu uzraudzības sistēma;

SIA "ROBOEATZ" - robotizēts ātrās ēdināšanas restorāns;

SIA "getUgo" - transporta iekārtu attālinātas vadības platforma;

SIA "Dont Panic" - automatizēts roku dezinfekcijas stends;

SIA "Loranet" - lietu interneta tīkla izbūve dažādu skaitītāju attālinātai nolasīšanai;

SIA "BIMSynch" - papildinātās realitātes risinājums būvniecībā;

SIA "RockTerms" - vizualizācijas rīks viegli uztveramu lietošanas noteikumu un citu juridisku dokumentu izstrādei;

SIA "Xtimer" - sprinta laika mērīšanas sistēma sporta treniņu vajadzībām;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru