Jaunākais izdevums

Pēc vairākiem gadiem Euribor procentu likme šogad pārsniegusi nulles atzīmi un, lai cīnītos ar straujo inflāciju, Eiropas Centrālā banka likmi paaugstinājusi straujāk, nekā iepriekš tika prognozēts. Tas atstāj iespaidu ne tikai uz mājokļa aizdevumiem, bet arī uz automašīnu, tehnikas un iekārtu iegādi līzingā. Tajā pašā laikā straujais cenu kāpums auto tirgū ir samazinājies.

“Šogad tirgu joprojām turpina ietekmēt jauno auto piegāžu garie termiņi, tā izraisītais automašīnu cenu kāpums un tagad arī Euribor likmes paaugstināšanās. Lielākā daļa līzinga līgumu gan automašīnu, gan tehnikas un iekārtu iegādei ir slēgti ar mainīgu procentu likmi. Tas nozīmē, ka ikmēneša līzinga maksājumu ietekmē arī Euribor izmaiņas, un līzinga ņēmējiem ir vēl rūpīgāk jāizvērtē sava spēja atmaksāt aizdevumu visā līzinga periodā,” norāda Raivo Bāle, Luminor Līzings vadītājs.

Piemēram, laikā, kad Euribor likme saglabājās negatīva, ja klients iegādājās automašīnu ar vērtību 25 000 eiro līzingā uz pieciem gadiem ar 10% pirmo iemaksu un 2,14% likmi, ikmēneša maksājums sasniedza 396 eiro. Līdz ar Euribor likmes paaugstināšanos, šobrīd ikmēneša maksājums ir pieaudzis par aptuveni 17 līdz 22 eiro, atkarībā no tā, vai klients ir noslēdzis līzinga līgumu par trīs vai sešu mēnešu Euribor likmi.

Precīzs līzinga maksājuma pieaugums ir atkarīgs no attiecīgajam klientam piemērotās nemainīgās procentu likmes daļas un līzinga līguma termiņa.

Salīdzinoši ar aizvadīto gadu, atkarībā no automašīnas modeļa, cenas kāpušas par 10 līdz 30%, atsevišķos gadījumos pat vairāk. Piegāžu garie termiņi jaunajiem auto veicina aktīvu pieprasījumu pēc lietotiem spēkratiem, tādēļ arī otrreizējo auto tirgū cenas ir pat līdz 30% augstākas nekā pirms gada. Turklāt, ierobežotā piedāvājuma dēļ daļa klientu izvēlas neatgriezt transportlīdzekļus auto dīleriem operatīvā līzinga termiņa beigās, kā rezultātā būtiski ir samazinājies automašīnu pieplūdums otrreizējā tirgū, kas arī veicinājis cenu kāpumu.

“Šobrīd tirgū netrūkst arī izaicinājumu, kas saistīti ar ekonomisko situāciju un bremzē uzņēmumu attīstības un investīciju plānus. Lai gan šobrīd cenu auto kāpums ir samazinājies, augot degvielas, elektroenerģijas u.c. izmaksām, pieaug arī ražošanas izmaksas, kā rezultātā automašīnu cenas var turpināt sadārdzināties. Tajā pašā laikā auto industrija sagaida uzlabojumus piegādes termiņos, kas var ietekmēt arī lietoto auto cenas, tomēr šobrīd vēl ir sarežģīti prognozēt, cik strauji tas varētu notikt,” prognozē R. Bāle.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas informāciju, aptuveni puse no visiem jaunajiem līzingiem tiek ņemti vieglo automašīnu iegādei, trešdaļa iekārtu iegādei, tajā skaitā lauksaimniecības, celtniecības tehnikai, un pārējais – komerctransporta iegādei.

Luminor dati liecina, ka vidējā jaunu auto pirkuma summa, par kādu klienti iegādājas transportlīdzekļus privātpersonām, šogad palielinājusies no 29 230 EUR uz 33 672 EUR, savukārt uzņēmējiem no 34 430 EUR uz 36 914 EUR.Luminor līzinga dati rāda, ka šogad populārākie auto modeļi, ko līzingā iegādājušies klienti, ir apvidus automašīnas Toyota RAV4, Nissan Quashqai un Dacia, savukārt uzņēmēji visbiežāk līzingā iegādājas kravas furgonus Renault Master vai Renault Trafic un apvidus automašīnu Toyota RAV4.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Avārijas bremzēšanas režīms?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 28.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras.

Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Ar procentu likmju celšanu vismaz daļēji tiek bremzēts patēriņš, gan bremzējot pieprasījumu pēc jauniem kredītiem, gan, diemžēl, mazinot arī esošo kredītņēmēju maksātspēju. Risks šajā gadījumā ir pārāk strauja pieprasījuma bremzēšanās, iespējamā situācijas pasliktināšanās kredītu tirgū un ekonomikas pārāk strauja atdzišana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likmju kāpums vairumam ikmēneša kredītmaksājumus palielinās līdz 60 eiro robežās

LETA, 17.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pamazām jau "sāp"

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 10.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība jūnija monetārās politikas sapulcē nolēma nemainīt eiro procentu likmes un nolēma aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, pārtraukt neto aktīvu iegādes (vairs neiepludinās tirgū papildu naudu).

Tāpat ECB paziņoja par savu nolūku 21. jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem, kā arī jau apsolīja paaugstināt likmes arī 8. septembra sanāksmē. Septembra paaugstinājuma lielumu gan noteiks vidējā termiņa inflācijas perspektīva.

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un...

ECB kopā ar Japānas un Šveices centrālajām bankām ir vienīgās, kuras no lielajām centrālajām bankām vēl nav aiztikušas procentu likmes. Virkne centrālo banku pēdējā gada laikā jau veikušas vairākus procentu likmju paaugstinājumus.

ECB šomēnes publicēja arī jaunākās eiro zonas IKP un inflācijas prognozes. Kā jau tika gaidīts, inflācijas prognoze šim gadam ir krietni koriģēta uz augšu – uz +6.8%, bet IKP rādītāji koriģēti uz leju – uz +2.8%.

Augsto inflācijas līmeni galvenokārt nosaka enerģijas un pārtikas cenu straujais kāpums, t.sk. kara ietekmes rezultātā, taču inflācijas spiediens pēc ECB vērtējuma kļuvis plašāks un spēcīgāks, strauji palielinoties daudzu preču un pakalpojumu cenām. ECB uzskata, ka potenciālais enerģijas cenu kritums, ar pandēmiju saistīto piegādes pārrāvumu mazināšanās un monetārās politikas normalizēšana palīdzēs mazināt inflāciju.

Secinājumi kredītiem

Te arī tās pamazām jūtamās sāpes, jo skatoties eiro procentu likmju tabulās jau krietni pirms ECB plānotajām procentu likmju izmaiņām tirgū, redzamas pozitīvas procentu likmes.

Reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši, jo parasti pamazām tiek atmaksāta arī kredīta pamatsumma, kas pie nemainīgām procentu likmēm mazina procentu maksājumus. Šobrīd pēc tirgus cenām ir redzams, ka procentu likmju pieauguma nelabvēlīgā ietekme tomēr pārsniegs pozitīvo ietekmi, ko rada kredīta pakāpeniska atmaksa (īsāk sakot, uz mazāku atlikušo kredīta summu tiks aprēķināti lielāki procentu maksājumi).

Šobrīd izskatās, ka nākamā gada laikā populārā 3 mēnešu Euribor likme varētu pārsniegt 1.50% atzīmi. Daudz kas, protams, ir atkarīgs no tā, kā mainīsies situācija ar karu Ukrainā un kas notiks ar patēriņu, algu tendencēm un ekonomikas izaugsmi. Viena no negatīvajām augsto procentu likmju blaknēm ir ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un recesijas draudi.

Secinājumi noguldījumiem

Pamazām pie horizonta parādās iespēja ieraudzīt kaut ko vairāk par nulli eiro depozītu sfērā. Bet pārmaiņas nenotiks strauji, jo fonā tam, ka gaidāms eiro procentu likmju paaugstinājums, ir iepriekšējo gadu naudas “drukāšanas” sekas. Tirgū valda eiro pārpalikums, par ko liecina eiro īsāko termiņu procentu likmju turēšanās tirgū pie vai zem ECB noteiktās depozīta procentu likmes -0.50%. Ja “mazumtirdzniecības” tirgum uz pozitīvām likmēm būs jāgaida ilgāk, tad “vairumtirdzniecībā” pozitīvas likmes jau vērojamas šodien, bet tad runa ir par gariem termiņiem (ap gadu un ilgāk). Nosacītais eiro “pārpalikums” ir vērojams arī Latvijā, jo pēc Latvijas Bankas datiem uz marta beigām Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi (nefinanšu sabiedrības) ir aizņēmušies 10.38 miljardus eiro, bet kontos ir pieejami 16.8 miljardi eiro. Noguldījumu un kredītu attiecība ir 62%, kas ir ļoti zems rādītājs un finanšu tirgū mazina pieprasījumu pēc noguldījumiem.

Par bargo ziemu

Augstais noguldījumu līmenis ir laba ziņa, jo augstās energoresursu cenas, pārtikas cenu kāpums un uz augšu ejošās procentu likmes būs trīskāršs sitiens pa patērētāju maciņiem, ko ar lielāku konta atlikumu būs vieglāk pārdzīvot. Bet pieminētais trijnieks visticamāk negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmes rādītājus (tādēļ arī ECB, Pasaules Banka, OECD un virkne citu globālo institūciju ir pēdējā laikā krietni pazeminājušas IKP prognozes) un pie reizes mazinās arī tik riskantā tirgū kreditēšanas apetīti. Nauda kredītiem ir pieejama, tikai tās cena aug un skats uz risku var kļūt piesardzīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūgtas, bet vai zāles?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē 8. septembrī nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas.

Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 1,25% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes (Ilustrācija 4). Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz 8,1%).

Pateicoties pozitīviem pārsteigumiem pirmā pusgada ekonomikas datos, IKP rādītāja prognozi šim gadam ECB paaugstināja uz +3,1%, bet sakarā ar energoresursu piegādes izaicinājumiem, augsto inflāciju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, IKP prognoze 2023. gadam pazemināta uz +0,9%. Recesija nākamgad ECB skatījumā paredzama tikai sliktākā scenārija gadījumā, ja būs problēmas ar energoresursu sagādi komplektā ar aukstu ziemu.

Secinājumi kredītiem:

Šeit arī adekvāts ir jautājums, vai likmju celšana ir rūgtas zāles pret inflāciju, jo rūgtums kredītu procentu maksājumos ir, bet zemāku inflāciju tuvākā laikā nesola. Bet viens ir skaidrs, tik zemas kredītu izmaksas, kā iepriekšējos astoņos gados, mēs tuvākajos gados nepiedzīvosim (ja vispār vēl kādreiz piedzīvosim). ECB ir uz procentu likmju celšanas ceļa, no kura nost doties tā pagaidām neplāno.

Attiecībā uz turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB vadītāja preses konferencē precīzāku informāciju nesniedza, vienīgi solot paaugstinājumus nākamajās vienā līdz četrās sanāksmēs (šādu atbildi preses konferencē no ECB vadītājas “izvilka” žurnālisti) un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz aktuālajiem datiem. Nākamā ECB sapulce ir 27. oktobrī un kārtējais procentu likmju paaugstinājums izskatās gandrīz garantēts, kas nozīmē turpmāku procentu likmju izmaksu pieaugumu kredītiem, bet izmaksu pieauguma temps var arī mazināties. Tā kā lielāko daļu no iepriekšējām procentu likmju nākotnes prognozēm var izmest miskastē, tad nav liela jēga atkal mēģināt minēt cik tieši pieaugs maksa par kredītiem.

Mierinājumam var minēt, ka no tirgū redzamajām cenām izskatās, ka šobrīd tirgus signalizē par 3 mēnešu Euribor likmes došanos 2,5% virzienā (8. septembrī 3 mēnešu Euribor likme bija 0,836%), kas ir zemāks līmenis, nekā, piemēram, sagaidāmais ASV dolāra procentu likmju kāpums. Noteikti jāņem arī vērā, ka tirgus signāli līdz šim nekad nav bijuši precīzi, jo vēl pavasarī neviens tā īsti neprognozēja likmju došanos pāri 1,5%.

No šodienas 0,836% sadārdzinājuma prognoze 3 mēnešu Euribor likmei ir aptuveni vēl 1,6% un 100 tūkstošu eiro kredītam procentu maksājumus gada laikā tas sadārdzinātu par aptuveni 1622 eiro (~135 eiro mēnesī), ja netiek atmaksāta pamatsumma. Bet tā kā Latvijā pārsvarā ikmēneša maksājumos būtisku daļu sastāda arī kredīta pamatsummas atmaksa, tad procentu izmaksu pieauguma prognoze eiro izteiksmē ir mazāka. Šie ir cipari, kuri varētu nākt klāt tam sadārdzinājumam, kurš jau ir piedzīvot līdz šim. Bet tā kā kredītu nosacījumi un piemērotās procentu likmes ir tik dažādas, arī rezultāti katram kredīta ņēmējam ir atšķirīgi.

Kādi vēl secinājumi:

Tirgū ir pozitīvas eiro procentu likmes, kas liks atdzīvoties sen piemirstajam depozītu tirgum. Līdzīgi, kā ne uzreiz, un ne visiem, tika piemērotas negatīvas procentu likmes, arī ar pozitīvu procentu likmju laukā vēl paies kāds laiciņš, kamēr tās sāks būtiski ietekmēt tirgu.

Noskaņojuma indeksu pasliktināšanās, augstā inflācija un augošas procentu likmes palielina risku. Tā kā naudas cenai nosacīti ir divas komponentes – pašizmaksa un riska cena, tad tirgū iespējams arī jaunu kredītu izmaksu “paātrinājums”, jo aug abas iepriekš pieminētās komponentes.

Lai arī pēdējos mēnešos mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums bremzējas, tas tomēr joprojām ir pieaugums un nozīmē to, ka ekonomika var pārdzīvot inflācijas un procentu likmju pieauguma kombināciju. Latvijas lielākais izaicinājums nav priekšā gaidāmā ziema, kuru matemātiski rēķinot var pārdzīvot, bet gan pēdējos gados pieaugusī plaisa starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ieņēmumiem. Arī ECB atzīst, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tiem, kurus vissmagāk skar rekorda augstais inflācijas līmenis.

Lai arī rūgtums sajūtams jau tagad, cerams, ka ECB “zāles” sekmīgi tiks galā ar inflācijas līmeņa samazināšanu, jo augsta inflācija ir nevēlama “slimība”. Diemžēl procentu likmju celšana (un arī naudas apjoma regulēšana) ir vienīgās “zāles”, kuras ECB var dot, bet pār energoresursu tirgus peripetijām ECB varas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksājumi par mājokļa kredītu šogad var pieaugt vidēji par 15 līdz 40 eiro mēnesī

Db.lv, 21.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiek Eiropas Centrālās bankas (ECB) sēde, kurā tiks lemts par depozīta likmes paaugstināšanu, kas tostarp ietekmēs Euribor likmes pieaugumu.

Saistībā ar Euribor likmes kāpumu vidējais mājokļa kredīta ikmēneša maksājums šogad varētu palielināties vidēji par 15 līdz 40 eiro atkarībā no kredīta atlikuma un Euribor likmes kāpuma un skars tos kredītņēmējus, kuru līgumi noslēgti ar mainīgu procentu likmi.

"Aicinām klientus rūpīgi plānot savus nākotnes tēriņus un rēķināties ar mājokļa kredīta ikmēneša maksājuma iespējamo pieaugumu. Jo augstāks inflācijas līmenis un ilgāk tas saglabājas, jo lielāka iespēja, ka pieaugs arī aizdevumu procentu likmes. Euribor jeb procentu likmes mainīgā daļa jau ir sākusi kāpt, un tās pieaugums šobrīd tiek prognozēts līdz pat nākamā gada beigām. Tomēr skaidri prognozēt, kāds būs Euribor kāpums, ir sarežģīti, jo to ietekmē daudz mainīgu apstākļu. Ietekme uz katru kredītu ir individuāla, jo ir atšķirīgi nosacījumi, kas ietekmē kopējo ietekmi uz kredītu maksājumiem. Kredīta maksājuma pieaugums ir atkarīgs no izsniegtā aizdevuma apmēra - jo lielāks aizdevuma atlikums, jo lielāks ikmēneša maksājuma pieaugums. Izmaiņas maksājuma apmērā klientiem var būt ik pa 3, 6 vai 12 mēnešiem atkarībā no tā, kāda likme izvēlēta un noteikta kredīta līgumā," stāsta Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes EURIBOR likmes bijušas rekordzemas un pat negatīvas, taču šobrīd tiek prognozēts straujš likmju pieaugums. Lai uzņēmumi varētu precīzāk plānot savus nākotnes izdevumus un nodrošināties pret izmaksu kāpumu nākotnē, Luminor piedāvā fiksēt kredīta procentu likmi.

“Covid-19 pandēmijai atkāpjoties, šī gada pirmie mēneši viesa cerības uz biznesa vides atjaunošanos, taču pasauli satricināja iebrukums Ukrainā. Šobrīd uzņēmēju lielākie izaicinājumi ir saistīti ar piegādes ķēžu atjaunošanu, lai rastu jaunas importa un eksporta iespējas, straujo enerģijas, izejmateriālu un preču cenu kāpumu, kā arī iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, jo cenas pieaug straujāk nekā vidējā alga. Lai veiksmīgi turpinātu uzņēmuma attīstību, kredīta procentu likmes fiksēšana var būt viens no risinājumiem,” stāsta Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Euribor var pakāpties par pāris procentpunktiem 

Procentu likmju režīma nomaiņu arvien lielākā mērā izjutīs arī aizņēmēji Latvijā. Piemēram,...

Kā liecina Eiropas Monetāro tirgu institūta dati, EURIBOR 6 un 12 mēnešu likmes jau šobrīd pārsniegušas nulles robežu. Arī turpmāk tiek prognozēts straujš likmju pieaugums, un līdz šī gada beigām tās varētu palielināties līdz 1%, bet nākamā gada beigās – līdz pat 2%. Izvēloties fiksētu, nevis mainīgu kredīta procentu likmi, uzņēmumu īpašnieki var plānot nākotni un izvairīties no nevēlamām bāzes procentu likmes svārstībām.

Bankas eksperts norāda, ka procentu likmes fiksēšana var nederēt visiem uzņēmumiem, taču ir gadījumi, kad tā dos ieguvumus, piemēram, ja ir noslēgti ilgtermiņa piegādes līgumi un līgumcena ir fiksēta uz ilgāku laiku.

“Vēsturiski EURIBOR likmes ir bijušas pakļautas lielām svārstībām – augstākā 6 mēnešu EURIBOR likme ir bijusi 5,4 procenti 2008. gada oktobrī. Pēc tam tās sāka samazināties, un uzņēmēji nebija ieinteresēti fiksēt procentu likmes, jo monetārā politika liecināja, ka tās saglabāsies zemas ilgtermiņā. Šobrīd situācija ir mainījusies. Lai arī ilgtermiņa procentu likmes gandrīz vienmēr būs augstākas nekā īstermiņa likmes, procentu likmes fiksēšana ir laba iespēja uzņēmumiem, kas vēlas efektīvāk pārvaldīt savus izmaksu riskus," komentē M. Gurauskas.

Patlaban Luminor biznesa klientiem fiksēta procentu likme ir pieejama kredītlīnijām un kredītiem investīciju un apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, un visbiežāk klienti izvēlas fiksēt procentu likmi uz termiņu no trīs līdz pieciem gadiem. Likmi var fiksēt uz termiņu līdz pieciem gadiem un to piemēro kredītiem līdz 3 miljoniem eiro. Lielākām kredīta summām Luminor piedāvā citus risinājumus. Likmes fiksēšana uz termiņu līdz vienam gadam ir iespējama arī kredītlīnijām.

“Nozares eksperti veic milzīgu darbu, lai prognozētu pašreizējos ekonomiskos notikumus pasaulē, tomēr ikvienam, kas piesaista investīcijas vai ņem kredītu, ir jābūt gatavam arī citai notikumu attīstībai. Šī brīža prognozes liecina, ka līdz gada beigām inflācija stabilizēsies un cenu pieauguma temps ar katru mēnesi samazināsies, jo vairākas enerģijas un preču cenas vēsturisko maksimumu sasniedza jau 2022. gada pirmajā pusē. Mēs esam gatavi izvērtēt katra konkrētā uzņēmuma iespējas un rast labākos pieejamos risinājumus,” informē Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd daudz tiek runāts par Euribor likmes kāpumu un tās ietekmi uz kredīta maksājumu apmēru, iedzīvotāji nereti maldīgi uzskata, ka likmes pieaugums attiecas tikai uz mājokļa kredītiem.

Tomēr, kā norāda Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle, līdz ar Euribor kāpumu pieaug arī auto līzinga ikmēneša maksājumi, kas ietekmē desmitiem tūkstošu līzinga ņēmējus Latvijā.

Gan mājokļu kredīta, gan līzinga procentu likmi veido nemainīgā un mainīgā daļa jeb Euribor. Ņemot vērā to, ka Euribor likme gandrīz septiņus gadus saglabājās negatīva, zema procentu likme un nemainīga ikmēneša kredīta vai līzinga summa nereti tika uzskatīta par pašsaprotamu. Taču šogad inflācija eirozonā ir sasniegusi rekordaugstu līmeni, izraisot arī Euribor likmes strauju pieaugumu – šobrīd sešu mēnešu Euribor likme ir pārsniegusi 1,8%, kamēr trīs mēnešu likme 1,2%.

Laikā, kad Euribor likme saglabājās negatīva, iegādājoties auto ar vērtību 25 000 eiro līzingā uz pieciem gadiem ar 10% pirmo iemaksu un 2,19% likmi, ikmēneša maksājums bija aptuveni 390 eiro. Šobrīd, atkarībā no tā, vai klients ir noslēdzis auto līzinga līgumu par trīs vai sešu mēnešu Euribor procentu likmi, ikmēneša maksājums ir pieaudzis attiecīgi par aptuveni 8 vai 12 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevumu procentu likmes turpinās kāpt, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 21.jūlijā, nolēma paaugstināt visas trīs galvenās procentu likmes, lai mazinātu inflāciju. "Tas tiek darīts ar mērķi, lai inflācijas sāpe būtu pēc iespējas īsāka, lai inflācija neiesakņotos," skaidroja M.Kazāks.

Tādējādi aizņemšanās kļūs dārgāka un tiks piebremzēta aktivitāte ekonomikā.

M.Kazāks atzina, ka aizdevumu likmes šogad jau ir kāpušas straujāk, nekā tika palielinātas ECB galvenās likmes: "Procentu likmes, kuras cilvēki, uzņēmumi un arī valsts izmanto ikdienā, par kurām aizņemas, jau ir augušas krietni straujāk". Aizdevumu likmju kāpums bijis straujāks, jo finanšu tirgi reaģē apsteidzoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tribults neplīst?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 16,9 % salīdzinājumā ar pērnā gada maiju un lielāko daļu no inflācijas Latvijā veido pārtikas, elektroenerģijas, degvielas un siltumenerģijas cenu kāpums. Pēdējos trīs mēnešos cenu kāpums Latvijā ir pārspējis pat 2007. – 2008. gada tempus, un maijā salīdzinājumā ar aprīli patēriņa cenas Latvijā pieauga par 4 %. No šiem 4 % gandrīz 3 % ir dēļ valsts atbalsta pasākumu pārtraukšanas, kas gada pirmajos četros mēnešos amortizēja energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām.

Gada inflācija maijā Latvijā sasniegusi 16,9% 

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet...

Inflācija šobrīd ir globāls fenomens, un patēriņa cenu kāpums ASV, kā arī Eiropā ir pārsniedzis 8 %. Mūsu reģionā inflācija ir tuvu 20 %, savukārt rūpniecībā izmaksu pieaugums daudzās Eiropas valstīs pārsniedz 30 %. Arī Latvijā ražotāju cenu inflācija ir sasniegusi 30 %, taču patēriņu cenu inflācija Latvijā ir divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā. Tam varētu būt vairāk iemeslu.

Pirmkārt, mēs lielāku daļu no saviem ienākumiem tērējam pārtikai un enerģijai; algas Latvijā aug straujāk kā Rietumeiropā un mūsu tirgotājiem, iespējams, ir īsāki piegādes līgumi un veikalos ātrāk redzam izmaksu pieaugumu. Maija inflācijas rādītājos mēs skaidri redzam, cik nozīmīgs ir valsts atbalsts.

Otrkārt, situācijā kad visi zina, ka cenas aug, cenu celšana nevienam nav jāskaidro un, iespējams, atsevišķi uzņēmumi izmanto šo iespēju. Tomēr ar cenu celšanu ir jābūt uzmanīgiem, jo inflācija jau ievērojami pārsniedz ienākumu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja sāk mazināties, un gada otrā puse ekonomikā būs izaicinoša.

Diemžēl tuvākajos mēnešos cenu pieaugumu pasaulē un Latvijā vēl nemazināsies. Rudenī Latvijā ievērojami pieaugs apkures izmaksas, jo dabasgāzes cenas šobrīd ir aptuveni četras reizes augstākas nekā iepriekšējos gados, un augstās minerālmēslu cenas rada potenciālu tālākam pasaules pārtikas cenu kāpumam. Pie tam, Krievija, neļaujot eksportēt Ukrainas pārtiku, cenšas izmantot strauji augšās pārtikas cenas kā ieroci karā ar Ukrainu. Valdības atbalsta pasākumi palīdzēs amortizēt cenu kāpumu, taču ražotāju cenu inflācija Baltijā ir sasniegusi 30 % un spiediens uz patēriņa cenām joprojām ir liels.

Inflācija Latvijā šogad, visticamāk, pārsniegs 14 %, savukārt nākamgad inflācija Latvijā varētu būt 5-7 %. Tomēr situācija ekonomikā ir ļoti nenoteikta un inflācijas dinamiku Latvijā ietekmēs gan notikumi pasaules ekonomikā, gan valsts atbalsta pasākuma efektivitāte. Uz politiķiem un centrālajām bankām ir liels spiediens ierobežot cenu kāpumu, taču instrumentu, kā to sasniegt, nav daudz. ASV Federālo rezervju sistēmu jau ir sākusi palielināt bāzes procentu likmes, un drīz arī Eiropas Centrālā banka varētu sākt celt likmes. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu pat desmit reizes celt procentu likmes un gada beigās bāzes likmes varētu pietuvoties 3 %, savukārt eirozonā procentu likmes 2023. gada laikā varētu pārsniegt 1 %. Tas bremzēs ekonomisko aktivitāti pasaulē un būs ļoti izaicinoši, īstenot tā saucamo mīksto piezemēšanos, pacelt procentu likmes, neizraisot recesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ēru ar negatīvām procentu likmēm, visticamāk, izbeigs līdz septembrim, pirmdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

"ECB pozīcijā, lai izbeigtu negatīvas procentu likmes, visticamāk, nonāks līdz trešā ceturkšņa beigām," norāda Lagarda blogā, kas publicēts ECB vietnē.

Bankas obligāciju uzpirkšanas programmas noslēgšanās trešā ceturkšņa sākumā pavērs ceļu bankai paaugstināt procenti likmes, skaidro Lagarda.

Kā ziņots, ECB padomes sēdē Frankfurtē aprīlī galveno bāzes procentu likmi nolēma saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Bāzes procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019.gada 18.septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zviedrija īsteno straujāko bāzes procentu likmes celšanu šajā tūkstošgadē

LETA--AFP/REUTERS, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties iegrožot inflāciju, Zviedrijas centrālā banka ceturtdien paziņoja par straujāko bāzes procentu likmes palielināšanu kopš 2000.gada.

Centrālā banka, kas maijā bāzes procentu likmi palielināja no 0% līdz 0,25%, ceturtdien to paaugstināja par 50 bāzes punktiem līdz 0,75%, jo cenas "kopš gada sākuma pieaug daudz straujāk nekā gaidīts".

Zviedrijas centrālās bankas valde prognozē, ka bāzes procentu likmes celšana turpināsies un "nākamā gada sākumā tā pietuvosies 2%". Vēl februārī banka prognozēja, ka līdz 2024.gadam bāzes procentu likme netiks mainīta.

Tāpat ceturtdien Riksbanka paziņoja, ka tās aktīvu apmērs aprīlī sarucis straujāk nekā tika nolemts iepriekš, iegādājoties obligācijas 18,5 miljardu kronu (1,7 miljardi kronu) apmērā, kas ir par pusi mazāk nekā plānots.

"Ar šādu monetāro politiku, gaidāms, ka inflācija nākamgad samazināsies un no 2024.gada būs ap 2%," pavēstīja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par riska svariem jeb kā Latvijā veicināt uzņēmumu kreditēšanu

Artūrs Veics, Industra Bank finanšu direktors un valdes loceklis, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem2.

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti3.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Par ko, tuvojoties ziemai, prāto uzņēmēji?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 17.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bargā ziema tuvojas. Ziema, kuras bargumu noteiks nevis grādi termometra stabiņā, bet gan straujais cenu kāpums, dažādu resursu nepieejamība un smagu lēmumu pieņemšana.

Par ziemas tuvošanos un skarbajiem apstākļiem, kas mūs sagaida, mēs dzirdam un pamazām cenšamies ar to aprast jau kopš šī pavasara. Ja gads iesākās ar emocionālām šausmām par Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tad gada izskaņu pavadīs arī ekonomiskās šausmas, jo līdzšinējā inflācija, energoresursu pieejamība un to izmaksas, kā arī vēl daudzi citi faktori saasina ekonomisko situāciju ne tikai valstī, bet visā pasaulē.

Ekonomiskās situācijas saasināšanās

Situācijas negatīva attīstība redzama ne tikai Latvijā, bet arī globāli – inflācija eirozonā septembrī sasniedza rekordaugsto 10 % līmeni, un ziņas par augstiem inflācijas rādītājiem un ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanas prognozēm ienāk arī no citām valstīm. Vācijas valdība ekonomikai nākamgad prognozē 0,4 % kritumu, Latvijas prognozes pagaidām ir pat optimistiskākas – Latvijas Banka šim gadam prognozē 2,2 % IKP pieaugumu, nākamajam – sarukumu par 0,2 %. Septembrī Latvijā vispārējais cenu līmenis bija par 22,2 % augstāks nekā pirms gada, bet septembra laikā cenas pieaugušas par 1,6 %. Kā norāda Latvijas Bankas eksperti, pašlaik lielākais inflācijas dzinulis Latvijā ir energoresursu un pārtikas cenas, to pieaugums novērojams arī rūpniecības preču un pakalpojumu segmentā. Ekonomika bremzējas, notiek eksporta korekcijas, kā rezultātā kavējas arī rēķinu apmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 84 miljoni eiro, kas ir par 33% jeb 21 miljonu eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

"Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi un ir bijuši mazāki izveidotie kredītuzkrājumi," skaidro bankas pārstāvji, piebilstot, ka kredītuzkrājumi 2022.gada deviņos mēnešos veidoja 1,3 miljonus eiro pretstatā 5,3 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 56,617 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi par 7,7% un bija 57,343 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada septembra beigās bija 7,988 miljardi eiro, kas ir par 6,5% jeb 489,565 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likmju kāpums var kļūt izaicinošs tiem, kuriem ir daudz kredītu

LETA, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procenta likmju kāpums kredītiem, visdrīzāk, neradīs tūlītēju negatīvu ietekmi, taču ir iespējams, ka banku klienti būs piesardzīgāki jaunu kredītu ņemšanā, intervijā atzina "OP Corporate Bank" pārstāvji.

"OP Corporate Bank" Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns uzsvēra, ka Latvijā bankas pašlaik ir piesaistījušās vairāk depozītu nekā izsniegušas kredītos.

"Tas nozīmē, ka gan privātpersonas, gan uzņēmumi ir bijuši salīdzinoši konservatīvi, uzņemoties jaunas saistības. Tas nozīmē arī to, ka uzņēmumu bilances ir spēcīgākas un mēs neredzam to, ka varētu sekot tūlītēja negatīva ietekme. It īpaši tas attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, ar kuriem Latvijas tirgū strādā mūsu banka," sacīja Prikšāns.

Arī Somijas finanšu grupas "OP Financial Group" prezidents un izpilddirektors Timo Ritakallio norādīja, ka banku klientiem - vai tās būtu mājsaimniecības vai korporatīvie klienti - tagadējais procentu likmju līmenis problēmas nerada, un nav redzami sarežģījumi ar kredītu atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmju režīma nomaiņu arvien lielākā mērā izjutīs arī aizņēmēji Latvijā. Piemēram, šomēnes no negatīviem likmju ūdeņiem faktiski izšāvusies ārā sešu mēnešu Euribor likme, kura, tuvojoties Līgo, bija iespējusi palielināties jau gandrīz līdz 0,3% atzīmei. Jau gadiem ierasta tāda situācija, ka šo populāro starpbanku likmju vērtība ir zemāka par nulli. Tādējādi dažiem šāda jaunā realitāte varētu būt gandrīz vai brīnumaina parādība.

Mūsu likumi un līgumi ar Latvijā darbojošamies bankām pamatā paredz to, ka negatīvo Euribor likmju vērtības ietekme beidzas pie nulles. Tas jau visai ilgi nozīmējis situāciju, kad, piemēram, vienkāršs hipotekārā kredīta ņēmējs par savu šo aizņēmumu maksā tikai bankas pievienoto likmi, lai kāda tā arī būtu. Savukārt nu, ja līgumā bankas pievienotajai likmei paredzēts rēķināt klāt, piemēram, minēto sešu mēnešu Euribor, šī kopējā likme jau būtu par 0,3 procentpunktiem augstāka.

Pagaidām tas nav nekāds kosmoss, lai gan viss notiekošais liecina, ka procentu likmju kāpums pārskatāmā periodā turpināsies. To ātri vien sajutīs arī maciņi, kuriem jau tā jāsagremo teju visa cenu pieaugums. Straujāk savu ASV dolāru refinansēšanas likmi sākusi palielināt ASV Federālā rezervju sistēma. Pagaidām ar kādiem šādiem soļiem, šķiet, līdz pēdējam gaida Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr augstā inflācija arī te liek neizbēgami sagaidīt šādus soļus, kas attiecīgi jau tiek iecenoti starpbanku tirgū. Tā pati sešu mēnešu Euribor likme negatīvā teritorijā ieslīdēja tālajā 2015. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mājokļa kredīti Latvijā kļūs dārgāki?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas Eiropā pieaugušas tādos tempos kā iepriekšējos astoņos pirms-pandēmijas gados kopā. Tas liek Eiropas Centrālai bankai (ECB) domāt risinājumus, kā cīnīties ar inflāciju, kāda mūsu monetārās savienības vēsturē vēl nav piedzīvota.

Cik agresīvi ir ECB plāni inflācijas apkarošanai, un vai šo plānu dēļ jau drīzumā Latvijā par mājokļa kredītiem būsim spiesti maksāt vairāk?

Inflācija sit pušu rekordus

Kopš 2012. gada un līdz pat pandēmijas sākumam eirozonas iedzīvotāji ir pieraduši dzīvot bez manāmas inflācijas. Minētajā periodā, proti, 8 gadu laikā patēriņa cenas pieauga par nepilniem 9 %. Tas ir gandrīz tikpat cik pēdējo 12 mēnešu laikā. Maijā patēriņa cenu pieaugums eirozonā gada griezumā pārsniedza 8%, uzstādot jaunu inflācijas rekordu monetārās savienības vēsturē. Vācijā inflācija maijā ir bijusi augstākā kopš 70. gadiem.

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas? 

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus...

Kaut arī energoresursu un pārtikas cenas joprojām ir galvenais inflācijas dzinējspēks eirozonas valstīs, pēdējo mēnešu laikā straujāk aug cenu spiediens arī citās, no resursu cenām tieši neatkarīgās preču un pakalpojumu kategorijās. Inflācija kā parādība var iesakņoties ekonomikā un cilvēku prātos. Neko nedarot, tas savukārt draud ar noturīgāku inflāciju nākotnē un dzīves līmeņa kritumu.

Pirmā likmju celšana vairāk nekā 10 gadu laikā

Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECB) pēdējā desmitgadē ir pieradusi cīnīties ar izteikti zemu, nevis augstu inflāciju. Tādēļ tā līdz pēdējām ignorēja inflācijas draudu nozīmīgumu ekonomikai. Karadarbības sākums Ukrainā un atbilstošs resursu cenu lēciens pastiprināja pēc-pandēmijas inflācijas spiedienu, un lika arī ECB sākt skatīties ierobežojošās monetārās politikas virzienā. Lai apkārotu rekordaugsto inflāciju, ECB sākusi gatavot augsni pirmajai likmju pacelšanai vairāk nekā 10 gadu laikā pat par spīti prognozētai ekonomikas bremzēšanai reģionā.

Spriežot pēc ECB pārstāvju atziņām, pirmās divas eiro likmju pacelšanas varētu notikt jau šā gada jūlijā un septembrī. Ar to negatīvo likmju ēra eirozonas vēsturē varētu noslēgties. Kopā ar ECB bāzes likmēm, augs arī citas likmes, kas tieši ietekmē privātos aizņēmējus monetārajā savienībā, tostarp arī Euribor – starpbanku procentu likme, kas veido daudzu kredītu mainīgo daļu. Kredīti kopumā kļūs dārgāki, ierobežojot pieprasījumu un caur to arī inflāciju. Valdībām, lai aizņemtos naudu finanšu tirgū, jau tagad ir jāmaksā vairāk.

Ikmēneša mājokļa kredītu maksājums varētu pieaugt līdz pat 10 - 20 %

Kopumā eirozonā vairāk nekā puse no komercbanku izsniegtajiem kredītiem iekļauj mainīgo daļu, kas ir tieši atkarīga no ECB monetārās politikas virziena. Taču hipotekārajiem kredītiem šādu kredītu īpatsvars eirozonā ir daudz zemāks, turklāt pēdējos gados tas veidoja ne vairāk kā 15-20% no jaunajiem kredītiem. Eirozonas Ziemeļvalstīs, tostarp Baltijā un Somijā, situācija ir citādāka – pārsvarā visi hipotekārie kredīti iekļauj arī mainīgo daļu. Ja Euribor likme kļūs pozitīva, kredītu apkalpošanas izmaksas šajās valstīs varētu augt net tikai jaunajiem hipotekāriem aizņēmējiem, bet arī esošajiem.

Kamēr Euribor likme kopš 2015. gada pēdējo 10 gadu laikā turējās negatīvajā zonā, arī aizņēmēji mainīgajai likmes daļai varēja nepievērst uzmanību. Tā tika pielīdzināta nullei. Ja Euribor likme pieaugs līdz 1%, ikmēneša maksājums par hipotekāro kredītu ar atlikušo termiņu ap 20 gadiem varētu pieaugt par vidēji 10 %, ar termiņu ap 10 gadiem – par vidēji 5 %. Pēc paredzamās ECB depozīta likmes pacelšanas līdz 0 % apgabalam no -0.5 % patlaban, ECB monetārā kursa tālākā trajektorija pagaidām nav skaidra. ECB pie paveiktā varētu neapstāsties. Finanšu tirgus dalībnieki patlaban prognozē, ka ECB turpinās celt likmes un 3 mēnešu Euribor likme šā gada beigās varētu pietuvoties 1%, bet tuvāko divu gadu laikā nostabilizēsies 1.5 - 2.0 % līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā sabombardējis daudzmaz ierasto pasaules kārtību. Turklāt tai pašai Krievijai kaimiņš ir arī Latvija, un notiekošais starmešu gaismā arvien vairāk izceļ dažādas pārdomas par to, kādi patiesībā var izrādīties mūsu valsts riski.

Jau agrāk varēja runāt par situāciju, kad tās pašas procentu likmes Latvijā ir augstākas, ja salīdzina, piemēram, ar vecajām Rietumu demokrātijām. Jau tad varēja mēģināt teikt, ka daļēji tas ir tādēļ, ka mūsu kaimiņos atrodas tāda valsts kā Krievija. Attiecīgi viens scenārijs ir, ka attiecībā uz mūsu valsti un droši vien visu Baltiju kopumā arī nākotnē varēs runāt par pat vēl lielāku tādu kā ģeopolitiskā riska prēmiju.

Tas nozīmētu, ka gandrīz jebkas mūsu valstī tiek uztverts kā riskantāka padarīšana. Procentu frontē to atspoguļotu, piemēram, augstākas likmes. Tomēr ietekme šādai vēl pat papildu Latvijas riska prēmijai varētu būt ļoti plaša.

Labāk kaut ko no Krievijas tālāku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Risks inflācijai iesakņoties ir ļoti augsts. Inflācija eirozonā nu jau ir virs 10%, tostarp Latvijā tā ir vēl augstāka. Līdz ar to monetārās politikas rīcība ir absolūti skaidra un vienkārša - celt procentu likmes, lai mazinātu risku, ka šī inflācija iesakņojas, jo ilgstoši augsta inflācija ir milzīgs ļaunums ekonomikai," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka valstij, īstenojot pārdomātu fiskālo politiku, ir jāpalīdz iedzīvotājiem saistībā ar straujo energoresursu un pārtikas cenu kāpumu, ko veicinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā.

"Pie tik augsta inflācijas līmeņa fiskālajai politikai ir jābūt ļoti mērķētai un terminētai, proti, jebkurš lieks eiro, kas aizies fiskālās politikas atbalstam, nozīmē, ka inflācija potenciāli būs augstāka. Tādējādi monetārajā politikā procentu likmes būtu jāceļ vēl vairāk," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru