Pārtika

Proteīns iet slavas gājienā

Sandra Dieziņa, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Piena pārstrādes uzņēmumi pievērsušies augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai, īpaši – proteīna dzērieniem

Redzot lielāko piena pārstrādes uzņēmumu jaunāko produktu piedāvājumu, secināms, ka izteikta tendence ir veselīgums un modē nāk produkti ar samazinātu tauku un cukura saturu un palielinātu olbaltumvielu daudzumu.

Augstas pievienotās vērtības produktu, proti, resursu un izejvielu ietilpīgu produktu ražošanu premium vai nišas kategorijās kā savu prioritāro fokusu pēc ietekmīgāko piena pārstrādes uzņēmumu iegādes un apvienošanas izvirzījusi Food Union grupa. Patlaban Food Union produktu portfeli veido 50% piena produktu, 40% saldējuma produktu un 10% citu produktu, piemēram, saldēti dārzeņi, stāsta grupā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs, Food Union grupas viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs.

N. Staņēvičs arī atgādina, ka jau vairākus gadus piena produkti vairs nav tikai tradicionāli lietojamie piens, kefīrs, biezpiens un krējums. Tirgū arvien vairāk ienāk dažādi jauni pievienotās vērtības produkti jogurtu, desertu, saldējuma kategorijās, un to galvenie divi vadmotīvi ir baudīšana un veselīgums. Proti, tie ir produkti, kas domāti sevis palutināšanai vai kā daļa no veselīga dzīvesveida. Šodien veselīgs un aktīvs dzīvesveids ir modē.

Smiltenes piena meistari jau 2011. gadā radīja Eiropas mēroga jaunumu - Piena Spēku.

Visu rakstu Proteīns iet slavas gājienā lasiet 8. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - KP aizliedz Maxima izmantot mazumtirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā

Db.lv, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu aizliegt SIA «Maxima Latvija» izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35, informē KP.

KP konstatēja, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.

Pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto SIA «Essa», kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu «top!». Saskaņā ar KP iesniegto ziņojumu plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs Maxima. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas –, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Tiecas pēc individualitātes

Anda Asere, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Converse ir pabijis gan slavas zenītā, gan bankrota ellē, bet kur to vedīs jaunais ceļš?

Šis ir stāsts par daudzām cūcenēm, kas izkrīt viena pēc otras, kā tās mācēt izmantot un ko darīt, kad cūcenes vairs rokā nedodas. Converse, šī utilitārā dizaina meistardarba, kas visu citu slaveno apavu vidū izceļas ar demokrātismu gan cenas, gan pielietojuma ziņā, vēsture ir krietni raiba: kas gan vēl atceras, ka pirms gandrīz 15 gadiem šī kompānija bankrotēja?

Vai bez Converse nebūtu basketbola, nav zināms, bet ir skaidrs, ka bez basketbola nebūtu Converse. Otrais radās cieši pa pēdām pirmajam un lielāko savas dzīves daļu bija nesaraujami ar to saistīts (to skaitām kā pirmo cūceni). Masačūsetsā ASV dibinātā Converse Rubber Shoe Company gan sākumā iemēģināja roku arī citu sporta apavu ražošanā, bet tieši basketbols atnesa kompānijai sākumā Amerikas un vēlāk jau pasaules mēroga slavu. Komentārus neprasošajai Converse All Star šogad aprit tieši 100 gadi. Kaut nu tā bauda stila ikonas slavu, tas tika radīts kā funkcionāls apavs basketbolam. Gumijas purngals aizsargāja kāju pirkstus, slavenais «ielāps» pasargāja potītes no sasitumiem, metāla actiņas neļāva kurpju šņorēm sabeigt audumu un gumijas zole nodrošināja pareizu saskari ar zemi, turklāt tā bija biezāka vietās, kas ātrāk nodila. «Pērnā gadsimta 20. gadu sākumā tie bija visnovatoriskākie un labākie materiāli, ko izmantot,» žurnālam Fast Company stāsta Converse vēsturnieks Sāmuels Smalidžs. Taču lai šī inovatīvā kurpe tiktu līdz slavas Olimpam, nepietika tikai ar labākajiem materiāliem, bija vajadzīgs vēl viens elements, un te izkrita otrā cūcene Čaka Teilora izskatā. Harizmātiskais Teilors, kas bija arī aktīvs basketbola treneris, kļuva vienlaikus par Converse pārdošanas aģentu un zīmola vēstnieku. «Viņš patika visiem,» laikrakstam Philadelphia Inquirer stāsta bijušais Converse pārdošanas vadītājs Džo Dīns. «Viņam bija iespaidīgas basketbola industrijas zināšanas, viņš zināja vajadzīgos cilvēkus, un ja tu biji basketbola treneris un tev vajadzēja darbu, zvanīji Čakam Teiloram.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans tiks uzņemts Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē, piektdien paziņojusi organizācija.

Lipmanam nākamā gada pasaules čempionātā Dānijā pasniegs arī balvu par ieguldījumu IIHF organizācijā un starptautiskajā hokejā kopumā.

IIHF uzsvērusi, ka tieši Lipmana vadībā Latvijas valstsvienība deviņdesmitajos gados sasniedza pasaules čempionāta elites divīziju, kā arī komanda četras reizes piedalījusies olimpiskajās spēlēs.

Pagājušā gada oktobrī LHF kongresā daudziem par pārsteigumu par jauno organizācijas prezidentu kļuva Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Lipmanu.

Lipmans LHF prezidenta amatu ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā.

Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Pēc tam Latvija vairākkārt kandidēja uz šī turnīra atkārtotu rīkošanu, līdz šīs tiesības duetā ar Baltkrieviju tika iegūtas 2021.gada meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zīmola Kefa virzītāji cer piesaistīt sportistus ar produktu, kura sastāvā ir stēvija un Latvijā ražots piena proteīns

«Kādreiz intensīvi nodarbojos ar sportu un lietoju pieejamos uztura bagātinātājus, proteīna dzērienus. Latvijā ir pieejami dažādi produkti, tie ir atšķirīgā kvalitātē. Lielāko daļu no tiem izmēģināju, bet no daudziem pēc kāda laika lietošanas pamanīju blaknes, piemēram, tajās dienās, kad tos lietoju, pamanīju, ka man ātrāk sitas sirds,» stāsta Pēteris Bikše, Kefa (SIA DRL-1) vadītājs. Viņš sāka pētīt, kas ir šo produktu sastāvā. Ar pamatu – proteīnu – lielākoties viss bija kārtībā, bet viņam nepatika sastāvā esošie mākslīgie aromatizētāji un saldinātāji, kas nav nepieciešami. Izpētot tirgu, Pēteris secināja, ka piedāvājums ir diezgan plašs, bet ir maz produktu, kas būtu dabīgi un nesaturētu nevajadzīgas piedevas. Tā kā cilvēki pēdējos gados sāk pievērst uzmanību tam, ko ikdienā lieto uzturā, tas pamazām pāriet arī uz citām jomām. «Vispirms cilvēki sāka pievērst uzmanību tam, kādu pārtiku pērk veikalā ikdienā, bet tagad skatās arī uz to, ko lieto treniņā un kādā materiālā iepako ēdienu. Tas viss iet dziļāk un dziļāk. Negribētu teikt, ka produkts ir kaut kas pilnīgi jauns tirgū. Jau ir pieejami dabīgi produkti, bet tie parasti ir dārgi,» situāciju raksturo Pēteris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Sproģis tomēr nekandidēs Saeimas vēlēšanās un nebūs Saskaņas prezidenta kandidāts

LETA, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis sociālajos tīklos paziņojis, ka atsauc dalību 13.Saeimas vēlēšanās, kā arī nebūs «Saskaņas» izvirzītais Valsts prezidenta kandidāts.

«Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās,» savā paziņojumā sociālajā vietnē «Facebook» norāda Sproģis.

Ar Sproģi aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. «Saskaņas» priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA pauda pārsteigumu par šādu paziņojumu un skaidroja, ka par to nebija iepriekš informēts.

«Saskaņas» priekšsēdētājs Nils Ušakovs pašlaik esot atvaļinājumā un uz aģentūras LETA jautājumiem vēl nav atbildējis. Tikmēr sociālajos tīklos viņš pauda: «Tas, ko pēdējo 10 dienu laikā centās izdarīt ar Sproģi, ir skaidrs signāls katram, kas vēlas pārmaiņas savā valstī. Tas ir signāls katram no esošās varas elites – nelien! Mēs tevi salauzīsim!». Ušakovs norāda, ka Sproģis šajā situācijā izvēlējās ģimeni, un «Saskaņa» viņu atbalstot šajā lēmumā. «Mūsu komanda turpinās nest tālāk viņa manifesta idejas. Tajā viss pateikts pareizi,» piebilda Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kā top lāpas studijā Bluķis

Kristīne Stepiņa, 22.06.2017

TĀLĀK GALERIJĀ- KĀ TOP LĀPA! Katru gadu uz Līgosvētkiem studijā Bluķis top lāpas. Ikviens interesents var piedalīties Lāpu darbnīcā un izgatavot īpašu gaismas avotu paša spēkiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā ceturtdienā portāls db.lv ciemojas studijā Bluķis, kurā kopā ar studijas vadītāju, athitektu Jāni Ārgali taisām lāpas Līgo svētkiem.

FOTOGRĀFIJAS SKATĀMAS RAKSTA GALERIJĀ!

Studija Bluķis Saulgriežu lāpas sāka gatavot pirms četriem gadiem. Arhitektam Jānim Ārgalim šķita nepieņemami Jāņu svinībās izmantot Ķīnā ražotas bambusa lāpas, tāpēc viņš sāka taisīt gaismas avotus sev un saviem draugiem, līdz kamēr nolēma tās izgatavot lielākos daudzumos un pārdot tirdziņos.

Studijā Bluķis taisītās lāpas ir izmantotas ne tikai Līgo svētkis, bet arī 18. novembra lāpu gājienā, Bluķa vakarā Vecrīgā, Vienkoču parka lāpu gājienā, kā arī dažādos kāzu rituālos. Lāpas J. Ārgalis taisa no paša zāģētiem mietiem, galvenokārt no lazdas, alkšņa vai bērza. To gatavošanā tiek izmantots džutas audums (der arī džutas kartupeļu maisi), koka skaliņi un džutas striķis. Kad viss lāpai nepieciešamais ir sagatavots, tā tiek mērcēta izkausētā parafīnā (der arī sakrāti sveču gali). Šajos Jāņos studija Bluķis piedāvās arī lielākas lāpas, kuras varētu kalpot pūdeles vietā. J. Ārgalis stāsta, ka literatūrā nav varējis atrast norādes par sentēvu lāpu gatavošanas metodēm, taču pieļauj, ka tās varētu būt diezgan līdzīgas, protams, izņemot mērcēšanu parafīnā, kuru tolaik droši vien aizstāja darva, eļļa vai vasks. J. Ārgalim ir vēl daudz dažādas idejas, kā dažādot lāpu izgatavošanas veidus, jo interese par svētku svinēšanu latviskā garā palielinās. Studijā Bluķis pirms Vasaras saulgriežiem tiek rīkota speciāla Lāpu darbnīca, kurā katrs interesents var izgatavot pats savu lāpu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atrod optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru

Anda Asere, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres slimnīcā ir mediķi un pacienti, kuri jau ir inficējušies ar Covid-19 vīrusa jauno paveidu, kas ir vēl lipīgāks un bīstamāks, nekā līdz šim konstatētais, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.

Viņš stāstīja, ka slimības gaita ir smaga, un tāpēc mediķi ir nobažījušies.

Vēlāk Širovs gan paziņoja, ka Covid-19 jaunais paveids slimnīcā nav laboratoriski pierādīts, taču slimības lipīgums un gaitas smagums, salīdzinot ar pavasarī konstatētajām saslimšanām, esot ļoti atšķirīgs.

"Ja pavasarī individuālie aizsardzības līdzekļi ļāva izvairīties no saslimšanas, tad tagad ir iespējams inficēties, gan tos lietojot, gan ievērojot visas piesardzības prasības," sacīja mediķis. Viņš skaidroja, ka vīruss turklāt ir ļoti viltīgs - vienu dienu tests ir negatīvs, bet pēc divām dienām - pozitīvs. "Arī mūsu saslimušie darbinieki slimo ļoti smagi, kas izpaužas kā ilgstošs nespēks, apgrūtināta elpošana, augsta temperatūra, ēstgribas trūkums," simptomus raksturoja ārsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas pārtikas zīmols "Entis" radījis glutēna, sojas un bezlaktozes proteīna pulveri - alternatīvu sūkalu proteīna maisījumiem, kura sastāvā ir gan augu daļiņas, gan malti circeņi.

Ar jauno produktu uzņēmums vēlas iekarot vispasaules tirgus un mainīt cilvēku attieksmi pret kukaiņu izmantošanu pārtikā.

"Mūsu mērķis ir pacelt proteīna pulverus nākamajā līmenī. Circeņu pulveris būtiski uzlabos līdzšinējos uzturvērtības rādītājus - tas bagātīgi satur B12, dzelzi, cinku un šķiedrvielas, ko līdz šim uztura bagātinātajos bija grūti atrast pienācīgā daudzumā. Tāpat pulveris izceļ zirņu un ķirbju aminoskābju profilu, ko izvēlējāmies pievienot receptei," skaidro uzņēmuma izpilddirektors Samuli Taskila.

Viņš piebilst, ka proteīna uztura bagātinātāju vidū, galvenokārt, dominē sūkalu proteīns, ko izgatavo no piena. Taču uzņēmums vēlējies radīt produktu, kas nesatur pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija šopavasar Puzē sāks būvēt zivju miltu rūpnīcu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

4,2 miljonus eiro vērtā rūpnīca tiks būvēta, lai rastu noietu nozvejotajām nestandarta zivīm, kā arī zivju atliekvielām. Pēc izejvielas pārstrādes tiks ražoti zivju milti jeb proteīns, zivju eļļa, bet vēlāk – zivju granulas, ko varēs izmantot akvakultūrā zivju piebarošanai.

Zivju miltus galvenokārt izmanto kā barību lopkopībā, akvakultūrā un mājdzīvniekiem. Puzē jau iegādāts 1,3 ha liels zemes gabals, kur taps rūpnīca. Plānotā rūpnīcas pārstrādes jauda – 12,5 tūkstoši tonnu izejvielas gadā. Rūpnīcā plānotas 35–40 jaunas darbavietas.

Visu rakstu Puzē taps zivju miltu rūpnīca lasiet 6. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ģimenes uzņēmums Baltic Dairy Board fokusējas uz nišas produktiem

Kristīne Stepiņa, 08.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļināti pārstrādājot piena molekulas, SIA Baltic Dairy Board top produkti ar augstu pievienoto vērtību – proteīns un laktozes koncentrāts; 96% produkcijas eksportē, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Baltic Dairy Board ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 2008. gadā. Līdz 2015. gadam tā pamatdarbība bija saistīta ar svaigpiena loģistikas pakalpojumu sniegšanu, citu piena produktu iegādi un izplatīšanu. 2012. gadā SIA Baltic Dairy Board no bankas iegādājās maksātnespējīgā piena produktu ražotāja Bauskas piens ēkas un zemi. 2016. gadā tika atvēra jauna sūkalu/piena olbaltumvielu un augstas pievienotās vērtības produktu rūpnīca, kurā tika ieguldīti 11 milj. eiro. 1,7 milj. eiro bija Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 18,5 milj eiro. 2017. gadā plānots apgrozījuma pieaugums vismaz par 50%, lēš SIA Baltic Dairy Board valdes loceklis Kaspars Kazāks. «Uzņēmums fokusējas uz nišas jeb padziļinātas pārstrādes industriāliem produktiem, piens tiek sadalīts pa molekulām – tauki, olbaltums, laktoze un ūdens. Uzņēmums piedalās pētniecības projektos, kuriem ir piesaistītas ES naudas, lai rastu paņēmienus padziļināti pārstrādāt šīs atsevišķās molekulas, radot īpaši augstu pievienoto vērtību. Šī nav tikai piena pārstrādes rūpnīca, zem viena jumta ir gan piena pārstrāde, gan biotehnoloģijas – iekārtas, kas padziļināti pārstrādā piena cukurus. Nezinu, vai līdzīgas rūpnīcas ir vēl kaut kur pasaulē,» stāsta K. Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - SIA Nature Foods jaunas ražotnes izveidē investēs 34 miljonus eiro

Žanete Hāka, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Nature Foods izsludinājis konkursu jaunas zirņu proteīna pārstrādes fabrikas projektēšanai un būvniecībai Jelgavā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 9 miljoni eiro, un ražotni plānots būvēt Jelgavā, Prohorova ielā 13.

Plānots, ka ražotne tiks uzbūvēta līdz 2021.gada 31.decembrim. Iepirkums tiek īstenots ar CFLA atbalstu «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai».

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 31.maijam.

«Uzņēmuma Nature Foods dibinātājs, galvenais akcionārs un valdes loceklis ir Prof. Markus Masin no Vācijas. Uzņēmums strādā pie inovatīvu un veselīgu pārtikas produktu radīšanas. Kā pirmais ir radīts dzēriens HAPPEA, kura galvenā izejviela ir zirņu proteīns, kam pievienoti vairāki veselībai nozīmīgas uzturvielas, tai skaitā vitamīni B12 un D3. Dzēriens paredzēts vispirms jau vegāniem, kā arī lietotājiem ar laktozes nepanesamību. Šā dzēriena ražošana tiks uzsākta jau šā gada vasarā, sākotnēji ārpakalpojuma veidā rūpnīcā Zviedrijā. Tas būs pieejams trijās garšas versijās: Original, Vanilla un Chocolate, un tiks piedāvāts vispirms Vācijas tirgū, vēlāk pakāpeniski aptverot pārējās ES valstis, kā arī nozīmīgākajos tirgus citur pasaulē. Tirgus tendences Eiropā rāda, ka kopumā piena produktu patēriņš nedaudz samazinās, kamēr augu izcelsmes piena aizvietotāju dzērienu pārdošanas apjomi ievērojami palielinās, piemēram Vācijā par 18% gadā. Līdz šim populārākais produkts starp augu izcelsmes dzērieniem ir sojas «piens", taču pieprasījums pēc tā krītas par gandrīz 10% gadā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki nupat saņēmuši ES fondu atbalstu 561 tūkst. eiro apjomā, lai turpinātu pētniecību mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanai

Zirnekļu zīds ir viens no augstvērtīgākajiem un izturīgākajiem dabas materiāliem. Tā džemperis varētu būt pat ložu necauršaujams, tai pat laikā ļoti viegls. Zirnekļu zīda augstvērtīgo īpašību dēļ tā pielietojuma amplitūda būtu no biomedicīnas līdz būvniecībai, taču zīda daudzums, ko tie saražo, ir gaužām niecīgs. Miljons zirnekļu četru gadu laikā rada tik daudz zīda, lai precīzi pietiktu vienam džemperim.

Turklāt šos dzīvniekus nevar audzēt krātiņos un izslaukt zīdu, kad rodas tāda vajadzība. Tie ir agresīvi un kanibāliski plēsēji, kas, ievietoti kopējā kastē, cits citu apēdīs. Tomēr zirnekļu zīda ieguve aizvien šķiet vilinoša, tāpēc atliek meklēt alternatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SAKRET OU vadītāju Igaunijā Kasparu Pacēviču

Lelde Petrāne, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Konsultēšanas un sodīšanas šķēres

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsenis spriests par to, ka valsts pārvaldei jābūt atsaucīgākai, apzinoties, ka tā eksistē cilvēku interesēs un ir orientēta uz klientu, nevis uz «birokrātijas nezvēra» uzbarošanu.

Pagājušajā nedēļā izsludinātās iniciatīvas «Konsultē vispirms» ieviesēji apņēmušies institūcijām turpmāk pieprasīt regulāri atskaitīties par to, kā skaistie memoranda teikumi tiek īstenoti darbā. Ministru prezidents Māris Kučinskis deklarēja, ka (acīmredzot – izņēmuma kārtā) tas nebūs «kārtējais valsts pārvaldē tapušais aprakstītais papīrs, kas nolemts apputēšanai kādā no plauktiem». Ja ne stūrakmens domāšanas maiņai valsts pārvaldē, tad vismaz apņemšanas uz to iet, reālistiski sprieda premjers. Pareizi jau vien ir – zivju zupa par debesmannu nevar pārtapt uzreiz. Vispirms ir jāizstrebj viena, tad jāsit augšā otra. Tikmēr vēl cēlsirdīgi jāpiedod, ja uz pārmaiņu laikmeta ledus kāja paslīd vēl kādam Valsts ieņēmuma dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts darba inspekcijas, Valsts vides dienesta vai kādas citas no kopumā 22 institūciju inspektoriem un kontrolieriem saskarsmē ar saviem sodāmajiem, atvainojiet, klientiem. Valsts pārvaldes reitinga līmenis ir kā smagsvara stienis – grūti paceļams un vēl grūtāk noturams. Pārraugošajām institūcijām pašattīroties no trulas soda kvīšu izrakstīšanas entuziastiem, varētu pieklust slavas dziesmas Igaunijas publiskās pārvaldes patīkamajām manierēm. Pirms kāda laika kāda uz Igauniju pārcēlusies uzņēmēja savu darbību tur un šeit salīdzināja ar «sanatoriju» un «murgiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti izaugsmes treneri ar klientu strādā kabinetā, savukārt Nīderlandes Bert Hellinger institūta koučs Mariona Latūra (Marion Latour) konsultē gan kabinetā, gan stallī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

M. Latūra savā darbā novērojusi, ka nereti cilvēki ir sevi pazaudējuši un vēlas atkal savienoties, bet vairs nezina, kā to izdarīt. «Vajadzīga neliela palīdzība. Iesaistot zirgus, palīdzu cilvēkiem labāk saprast sevi un atklāt savu īsto potenciālu,» viņa saka. Runājot par to, kā sajust sevi labāk, speciāliste iesaka iet dabā un būt kontaktā ar zirgiem. Viņa uzskata, ka dzīvnieki šādiem mērķiem ļoti palīdz. «Zirgi labi palīdz noteikt, kāds ir cilvēka potenciāls. Barā var redzēt, ka līderis ļoti labi zina, kurš kurā jomā ir labs. Piemēram, kad ārā ir auksts, daži zirgi precīzi zina, kur atrast barību, un visi pārējie viņiem seko. Viņi rosina citiem atklāt savu potenciālu, arī cilvēkam. Te iesaistos es un «tulkoju», ko saka zirgs,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Es esmu par!

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks, Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu–Iecavu–Baldoni 2018. gada aprīlī, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, vēlos pievienot savu balsi demokrātijas, mūsu Satversmes un Valsts prezidenta institūcijas aizstāvībai. Raimonda Vējoņa nesenā vizīte ASV uzduļķoja sliktāko, ko esam redzējuši šajā tviteriskās apņirgšanas pseidokultūrā, kura sakņojas rupjību rakstīšanā uz publisko ateju būdiņu starpsienām. Kauns!

Mūsu dārgajam prezidentam pārmet, ka viņš angliski runājot ar smagu akcentu un brīžam tā, ka īsti nevar saprast teiktā jēgu. Vēlos kategoriski noraidīt šādu jautājuma izraušanu no konteksta. Prezidents arī latviski runā ar pasmagu akcentu, un saprast teikto pat valsts valodā bieži vien saprast nevar. Šahs un mats, jūs, ņirgas!

Pa kādai neveiksmei un valodas kļūdiņai ir bijis mūsu valsts prezidentu publiskos uznācienos, tas ir fakts. Tā amerikāņu juristiem palika atmiņā kāda mūsu prezidenta teiktais sanāksmē Kalifornijā, kur viņš vārda «likumziņi» (lawyers) vietā izrunāja «meļi» (liars), bet visi tak saprata, un, iespējams, vēl pareizāk, nekā runas rakstītāji bija cerējuši. Līdzīgi bija ar uzrunu Frankfurtes grāmatu gadatirgū, kur iecerētā successful development (panākumiem bagāta attīstība) izruna vedināja vairāk uz sexful development, kas arī ir apmēram pareizi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Mafijas bezpriģels* - cita vārda nav

Sandris Točs, speciāli DB, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mīļais Dievs, tas ir bezpriģels*!» saka cilvēki uz ielas. Cita vārda nav. Mūsu latviešu valodā tāda vārda nav. Šo krievu kriminālās pasaules vārdu mēs, parastie cilvēki, uzzinājām 90.– tajos gados – tā sauca tā laika noziedzību bez jebkādām robežām, pat bez «likumīgo zagļu» likumiem.

Tagad šis vārds ir atgriezies. Šodien, ieraugot visu to, kas ir bijis paslēpts zem spožo advokātu biroju viltus prestiža glances, zem politiķu liekulīgajiem lozungiem. Patiesība… nu, nelietošu vēl vienu krievu vārdu.

Bet politiķi izliekas, ka nekas nav noticis. Kā pīlei ūdens! Donna Dana mierīgi liek jauno VID vadītāju. Ja nebūtu avīzes, šis acīmredzami amatam neatbilstošais kungs būtu apstiprināts amatā. Aizietu rūkdams. Nav teikts, ka Kučinska – Reiznieces valdība viņu neapstiprina tāpat. Jo robežu nav.

Tikai pēc mediju reakcijas ir sakustējusies Valsts kanceleja. Ko ziņo LETA? «Vēlreiz tiks pārbaudīta VID ģenerāldirektora amata kandidāta Māra Skujiņa iespējama saistība ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā, LTV raidījumā Rīta Panorāma apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. (Viņš) norādīja, ka VID vadītāja amata pretendentu izvērtēšanas komisija izvēlējās spēcīgāko kandidātu – cilvēku, kuram bija redzējums par nozares attīstību, skaidra vīzija, ko grib sasniegt, laba izglītība un pieredze kā pārmaiņu vadītājam. Komisija vienbalsīgi atbalstīja Skujiņa nominēšanu par VID vadītāja amata kandidātu. Turklāt komisija uzdeva Skujiņam jautājumus par saistību ar Martinsonu. Skujiņš apliecinājis, ka ar Martinsonu nekad neesot ticies un viņu nepazīst.»

Komentāri

Pievienot komentāru