Eksperti

PVD pārstāvis komentē slimo liellopu gaļas un eko medus skandālus

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs/Biznesa augstskolas Turība absolvents Ivars Koloda, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Grēko arī pārtikas produktu tirdzniecības tīkli

Bieži nepilnības tiek konstatētas arī pārtikas produktu tirdzniecības tīklos, kur netiek ievērots produktu derīguma termiņš un atbilstoši uzglabāšanas nosacījumi. Tādēļ PVD preventīvi veic regulāras pārbaudes visos pārtikas aprites nozares posmos, lai iespējamos pārkāpumus novērstu jau pašā saknē. Šobrīd visā valsts pārvaldē ir ieviests princips konsultē vispirms, arī PVD nav izņēmums, vienmēr esam gatavi sniegt padomu.

Nejaukt drošību un kvalitāti

Ja runājam par pārtikas kvalitāti un patērētāju drošību Latvijā, tad jāsaprot, ka kvalitatīvs un drošs ir dažādi jēdzieni. Kā zināms, veikalā desu var iegādāties gan par četriem eiro kilogramā, gan - 10 eiro kilogramā. Abiem pārtikas produktiem ir jāatbilst nekaitīguma prasībām un jābūt drošiem patērētājam. Patērētājs ir tas, kurš izdara izvēli – iegādāties lētāko, iespējams, ne no tik labām izejvielām ražotu desu, , vai arī dārgāko – ar labāku sastāvu, taču abām desām jābūt vienlīdz drošām patērētāja veselībai. PVD uzrauga, lai produkts, neatkarīgi no tā cenas un sastāva, ir drošs patērētājam, un, lai patērētājs ir informēts par preces sastāvu, un savu izvēli izdara, balstoties uz produkta marķējumā redzamo informāciju.

Ekoloģisks un tiešām ekoloģisks

Ir noteikumi, kas nosaka, ka apzīmējumu ekoloģisks drīkst izmantot tikai tādiem pārtikas produktiem, kuru ražotājs var pierādīt, ka produkts patiešām tāds ir, taču nereti ir gadījumi, kad konstatējam pārkāpumus tieši šajā jomā. Veikalu plaukos bieži redzam, ka produktu nosaukumos tiek izmantoti jēdzieni bio un eko. Šādas daļas atļauts pievienot dzīviem vai nepārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, piemēram, zivīm, olām un burkāniem, kuri iegūti bioloģiskajā saimniecībā. Tas attiecas arī uz produktiem, kas galvenokārt ražoti no lauksaimniecības izcelsmes sastāvdaļām un vismaz 95% (pēc svara) no tiem ir ražotas bioloģiskajā lauksaimniecībā. Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, ir kopīgi pieņemtais logo - ekolapiņa, kā arī savi marķējuma nosacījumi. Latvijā uz bioloģiskajiem produktiem drīkst lietot arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas preču zīmi Latvijas ekoprodukts. Zīmi Latvijas ekoprodukts ir tiesīgi lietot tikai ražotāji, kuri ir sertificēti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības standartiem un ražo produkciju no vietējām izejvielām, kā arī ir noslēguši līgumu ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju par šīs preču zīmes lietošanu.

Darvas piliens medus mucā

Nesen medijos izskanēja skandāls par zīmola «I Love Eco» medu. Šajā gadījumā runa nebija par produkta atbilstību eko marķējumam, bet gan par medus kvalitātes rādītāju – hidroksimetilfurfurolu. TV raidījums «Aizliegtais paņēmiens» veica pat laboratoriskos izmeklējumus vienā no šī zīmola medus partijām, konstatējot, ka minētais kvalitātes rādītājs ir nedaudz paaugstināts. Karsējot medu, hidroksimetilfurfurola skaitlis paaugstinās. Ja rādītājs ir pārāk augsts, medus zaudē savu bioloģisko vērtību un kvalitāti, taču neapdraud patērētāju veselību un ir drošs lietošanai uzturā. Jāpiebilst, ka PVD paņēma arī oficiālus šī zīmola medus paraugus un nosūtīja laboratoriskajai izmeklēšanai - rādītājs bija normas robežās. Pēc PVD rīcībā esošās informācijas, atbildīgās iestādes pārbauda arī šī medus ražotāju Dānijā.

Stingras prasības gan savējiem, gan svešajiem

Reizēm patērētāji uzskata, ka Latvijā ražota prece noteikti būs veselīgāka par importēto. Gribētos uzsvērt, ka šādu uzstādījumu nevar vispārināt uz visiem pārtikas produktiem, jo kvalitātes prasības ir vienādas – gan vietējiem, gan ārvalstu produktiem. Latvijā ražotie produkti noteikti ir daudz smeķīgāki par importa precēm, bet PVD uzrauga nekaitīgumu, nevis veselīgumu. Piemēram, antibiotiku atliekvielas nedrīkst būt nedz Latvijas izcelsmes gaļas vai piena produktos, nedz importa produktos, tāpat pesticīdu atliekvielām nav jābūt nedz Latvijas dārzeņos, nedz ievestajos. Visticamāk, gan vienu, gan otru produktu starpā atradīsies pa grēkāzim, taču prasības visiem ir vienādas, neatkarīgi no valsts, kurā produkts ražots.

Nekautrēties izpētīt un pasmaržot preci

Lai patērētājs varētu izvairīties no liekiem riskiem, ieteiktu iepērkoties pievērst uzmanību tam, vai pārtikas produkts tiek uzglabāts atbilstošos apstākļos. Ja norādīts, ka prece uzglabājama aukstumā, tad tur tam arī jābūt, sākot no transportēšanas un beidzot ar veikala tirdzniecības zāli. Protams, pircējs nevar zināt, vai prece transportēšanas laikā ir uzglabāta ledusskapī, bet, ja attiecīgais produkts veikalā izvietots neatbilstoši vai iepakojums ir bojāts, produktam ir netipisks izskats un smarža, labāk lieki neriskēt un izvēlēties ko citu. Noteikti jāpievērš uzmanība arī derīguma termiņam. Atcerieties, ka lielveikalā nav aizliegts preci rūpīgi aplūkot un pasmaržot!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kļūda maksā reputāciju

Monta Glumane, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Siguldas bērnudārzā Tornīši ēdināšana līdz šim notikusi nelegāli

Zane Atlāce - Bistere, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē «Tornīši», kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, nebija reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), līdz ar to ēdināšana tur līdz šim notikusi nelegāli, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Ņemot vērā Siguldas izglītības iestādēs konstatētos saslimšanas gadījumus, kā arī to, ka epidemiologi turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, PVD Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu.

16.septembrī veiktajās atkārtotajās pārbaudēs konstatēts, ka bērnudārzi «Saulīte», «Pīlādzītis» un «Ieviņa» brīvdienās nav veikuši pienācīgu tīrīšanu un dezinfekciju, tāpēc, neraugoties uz to, ka piektdien ņemtajos nomazgājumu paraugos Šiga toksīnu producējošā zarnu nūjiņa nav konstatēta, PVD ir paņēmis atkārtotus nomazgājumu paraugus. Tāpat tiek gaidīti piektdien ņemto paraugu testēšanas rezultāti uz higiēnas rādītājiem.

Pirmdien PVD pārbaudīja vēl divas Siguldas izglītības iestādes, kurās iepriekš konstatēti saslimšanas gadījumi – «Pasaciņa» un «Tornīši». Arī tajos ir paņemti nomazgājumu paraugi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ja I love eco medū apstiprināsies kancerogēnās vielas, to izņems no tirdzniecības visā Baltijā

LETA, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti apstiprinās pārāk daudz kancerogēnās vielas Rimi Latvia mātes kompānijas, zviedru uzņēmuma Ica zīmola I love eco medū, kura izcelsme ir Bulgārija un Rumānija, šo produktu atsauks no tirdzniecības visos Rimi veikalos - arī pārējās Baltijas valstīs, informēja mazumtirgotāja Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa.

Viņa apstiprināja, ka pēc Latvijas Televīzijas raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklātā, ka šajā medū pārsniegts Latvijas likumdošanā atļautais hidroksimetilfurfurola jeb HMF (hidroksimetilfurfurola) īpatsvars, kas ir kancerogēna viela, «Rimi Latvia» veikalos Latvijā uz laiku ir apturēta šī medus tirdzniecība. Saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju ir sāktas papildus pārbaudes, lai noskaidrotu, vai minētie rādītāji ir pārsniegti arī atkārtotos testos un citās partijās.

«Šobrīd tiek gaidīti arī PVD pārbaužu rezultāti šim produktam. Ja arī šajās pārbaudēs tiks atklātas novirzes no normas, tad produkts tiks atsaukts visos «Rimi» veikalos arī pārējās Baltijas valstīs,» sacīja Preisa. Vienlaikus viņa norādīja, ka konkrētajā pārbaudes metodē noteikta salīdzinoši plaša pieļaujamās novirze - līdz 12,7 miligramiem uz kilogramu (mg/kg).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: EK vajadzētu pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lūgs Zemkopības ministriju (ZM) rosināt Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražotāju atbilstību nekaitīguma prasībām saistībā ar konstatētajiem salmonellas gadījumiem olu baltuma produktos, uzskata PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece.

Zemniece piebilda, ka no šā gada 1.jūnija līdz 22.jūlijam, īstenojot pastiprinātu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu robežkontroli, PVD ir noņēmis jau 98 paraugus uz salmonellas pārbaudēm un 82 paraugus uz veterināro zāļu atliekvielām. Kad būs apkopoti trīs mēnešu rezultāti, PVD sniegs informāciju ZM atbildīgajām amatpersonām tālāka lēmuma pieņemšanai un, balstoties uz riska izvērtējumu, EK informēšanai.

«PVD informēs ZM amatpersonas, kuras, balsties uz riska izvērtējumu, var tālāk rosināt EK pārskatīt atzīto Ukrainas olu produktu ražošanas uzņēmumu atbilstību nekaitīguma prasību izpildei, lai varētu eksportēt olu produktus uz Eiropas Savienību (ES),» skaidroja Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Getliņos iznīcina kvalitatīvu bioloģisko produkciju 70 000 eiro vērtībā

SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Saindēšanās gadījumu dēļ PVD varētu pārbaudīt arī citus Baltic Restaurants Latvia objektus

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc smagas bērnu saindēšanās trīs Siguldas bērnudārzos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apsver iespēju veikt pārbaudes arī citos objektos, kuros ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA «Baltic Restaurants Latvia», pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa teica, ka notikušā kontekstā PVD veic apjomīgas pārbaudes, par kuru rezultātiem ziņos, tiklīdz tie būs. Primāri pārbaudes notiek pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās konstatēti saslimšanas gadījumi, kā arī pārbaudīts tiek «Baltic Restaurants Latvia».

Meistere atzina, ka «Baltic Restaurants Latvia» apkalpo apmēram 100 dažādus objektus, taču patlaban informācija ir tikai par saindēšanos trīs Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc galvenā uzmanība tiek koncentrēta uz tām, kā arī uz pakalpojuma nodrošinātāju.

Vienlaikus viņa atzina, ka pārbaudes PVD sācis vien nesen, un nav izslēgts, ka tās notiks arī citos objektos, kuriem pakalpojumus nodrošina «Baltic Restaurants Latvia».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirms lauzt līgumu ar Baltic Restaurants Latvia, Siguldas pašvaldība gaidīs SPKC atzinumu

LETA, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PVD Stockmann darbinieku ēdināšanas blokā konstatējis atsevišķus higiēnas prasību pārkāpumus

LETA, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nevienā no universālveikalā «Stockmann» darbinieku ēdināšanas blokā ņemto pārtikas paraugu un nomazgājumu laboratoriskajiem izmeklējumiem nav konstatējis piesārņotājus, taču pārbaudē atklāti atsevišķi vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi.

PVD ir saņēmis visus tirdzniecības centra «Stockmann» darbinieku ēdināšanas blokā ņemto pārtikas paraugu un nomazgājumu laboratorisko izmeklējumu rezultātus. «Visi laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi. Pārbaudē ir konstatēti atsevišķi vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi,» sacīja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Tāpat viņa pastāstīja, ka arī līdz šim saņemtie pie piegādātāja ņemto paraugu laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi.

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja piebilda, ka epidemioloģisko izmeklēšanu, kuras mērķis ir noskaidrot saslimšanas cēloņus, veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kas sniegs gala atzinumu par saslimšanas cēloņiem. Marčenkova gan vērsa uzmanību - starptautiskā pieredze nereti rāda, ka ne visos uzliesmojumu gadījumos ir iespējams iegūt informāciju par iespējamo infekcijas avotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zarnu infekcijas, kas atklāta Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, izraisītājs jāmeklē lokāli, Siguldā, pauda augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» līdzīpašnieks Igors Sidorišins.

Viņš apgalvoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis uzņēmuma ceha darbību dārzeņu mizošanas spaiņa netīras maliņas dēļ. Turklāt, pēc Sidorišina teiktā, PVD Jelgavas daļa darbību pēc pārbaudes atļāvusi, jo konkrētā atkāpe esot normas robežās, taču vēlāk sekojusi rīcība no PVD Rīgas kolēģiem, kas ceha darbību apturējusi.

Uzņēmuma pārstāvis apgalvoja, ka visi darbinieki, kas strādā ražotnē, ir izgājuši attiecīgās medicīniskās pārbaudes, ievēro higiēnu un atbilstoši noteikumiem apstrādā arī aprīkojumu, ar ko tiek griezti dārzeņi. SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošina ēdināšanu Siguldas bērnudārzos, dārzeņi piegādāti termiski neapstrādāti, jo tāds bijis ēdinātāja pasūtījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aicina izņemt no tirdzniecības Talsu zivju kombināta produkciju

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Talsu zivju kombināts" nav varējis pierādīt zivju konservu izcelsmi, turklāt daļai produkcijas, uzņēmumā konstatēto pārkāpumu dēļ, bija jābūt iznīcinātai jau martā, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis tirdzniecības tīklus visā Latvijā izņemt no tirdzniecības uzņēmuma ražotos zivju konservus.

Pavasarī, pārbaudot sūdzību par mežā izgāztiem neaizvākotiem zivju konserviem, PVD veica pārbaudi uzņēmumā SIA "Talsu zivju kombināts", kuras laikā konstatēja, ka uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības un tehnoloģiskais process, nav veikti produkcijas laboratoriskie izmeklējumi, kas apliecinātu produkcijas nekaitīgumu, kā arī produkcija nav izsekojama - nav informācijas par izejvielas izcelsmi, sterilizācijas procesu, izejvielas atlaidināšanu, uzglabāšanu u.tml.

Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, PVD no apgrozības izņēma visu uzņēmumā saražoto produkciju - kopā aptuveni 130 000 sterilizētus zvejas produktu konservus un apturēja uzņēmuma darbību, par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākot administratīvo lietvedību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD triju gadu laikā 10 reizes apturējis Pakistānas kebabs uzņēmumu darbību

LETA, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) triju gadu laikā 10 reizes apturējis ar preču zīmi «Pakistānas kebabs» strādājošu uzņēmumu darbību, trešdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš norādīja, ka «Pakistānas kebabs» nav viens uzņēmums - tā ir reģistrēta preču zīme ar kuru Rīgā darbojas vairāk nekā 20 atsevišķu, it kā savā starpā nesaistītu, uzņēmumu. Tostarp ir uzņēmumi, kas nodrošina atbilstošas higiēnas prasības, bet ir arī uzņēmumi, kuros higiēnas prasības netiek ievērotas.

«Mēs bieži saņemam sūdzības par «Pakistānas kebabu», reaģējam uz šīm sūdzībām un ik pa brīdim mums nākas apturēt kāda uzņēmuma darbību,» teica Balodis, informējot, ka pēdējo triju gadu laikā PVD 10 reizes apturējis konkrētā zīmola uzņēmumu darbību.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumu darbība tiek apturēta higiēnas prasību neievērošanas dēļ, tostarp, piemēram, vienā gadījumā uzņēmumā nebija karstais ūdens, tādējādi nebija iespējams nodrošināt ne roku, ne arī inventāra mazgāšanu, bet citā gadījumā ēdināšanas uzņēmuma telpās bija prusaki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltic Restaurants Latvia: Nav korekti pirms izmeklēšanas noslēguma vainot ēdinātājus

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Slimību un profilakses centra (SPKC) paziņojumi, kuros par zarnu infekcijas saslimšanām Siguldas novadā vainoti ēdinātāji, pirms izmeklēšanas noslēguma nav korekti, uzskata ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja «Baltic Restaurants Latvia» valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Viņš norādīja, ka 20.septembrī Siguldas novada dome publiski paziņoja, ka, pēc PVD informācijas, līdz šim veiktajās analīzēs šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tostarp arī nevienam no tur strādājošajiem darbiniekiem.

Bredovskis atzīmēja, ka, ņemot vērā Siguldas novada domes publiski teikto, nav saprotams, uz kāda pamata epidemiologi no SPKC pirmdien, 23.septembrī, pauduši, ka inficēšanās cēloņi ir meklējami pie ēdinātājiem, kas nodrošināja pakalpojumu Siguldas novadā. Viņš uzsvēra, ka šādi apgalvojumi no atbildīgo iestāžu puses ir maldinoši un nekorekti. Vienlaikus Bredovskis uzsvēra, ka atbildīgās valsts institūcijas joprojām nav atradušas smagās zarnu infekcijas slimības baktērijas izplatības cēloņus, un joprojām nav sniegta arī informācija par salmonelozi izraisošās baktērijas - salmonellas - izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Jau trešajā Eiropas Savienības dalībvalstī konstatē bīstamo putnu gripu

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijā, Komaromas-Esztergomas reģionā, mājputnu novietnē, kurā tika turēti vairāk nekā 50 tūkstoši tītaru, konstatēta augsti patogēnā (H5N8 apakštipa) putnu gripa.

Tādējādi līdz ar Poliju un Slovākiju, Ungārija ir trešā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā janvārī konstatēta šī bīstamā slimība.

Ungārijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti.

PVD jau ziņoja, ka putnu gripa konstatēta arī Slovākijā un Polijā, kura šodien ziņo nu jau par ceturto slimības skarto reģionu – Mysliborski, kas atrodas Vācijas pierobežā.

Neraugoties uz putnu gripas uzliesmojumiem pēdējo nedēļu laikā Polijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī, salīdzinot ar situāciju 2017. gadā, kad profilakses nolūkos arī Latvijā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai zem klajas debess, putnu gripas aktivitāte pēdējos gados Eiropā vērtējama kā zema.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kas ir Lat Eko Food reputāciju iedragājušais patulīns?

Monta Glumane, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vakar izplatītā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) paziņojuma, pārtikas ražotājs «Lat Eko Food» turpina saņemt satrauktu pircēju jautājumus, informēja uzņēmumā.

Jau ziņots, ka vakar PVD izplatīja paziņojumu par vairāku zīmola «Rūdolfs» produktu atsaukšanu. Lai mazinātu satraukumu, «Lat Eko Food» skaidro, kas ir PVD minētais patulīns un kā jārīkojas pircējiem.

Uzņēmumā informēja, ka PVD, veicot pārbaudes, atsevišķos produktos ir konstatējis nedaudz palielinātu patulīna daudzumu. Pieaugušajiem un bērniem no trīs gadu vecuma pieļaujamā patulīna norma esot 25 µg/kg ābolu biezeņos un citos no āboliem gatavotos produktos, augļu sulās 50 µg/kg, bet zīdaiņiem jebkuros produktos maksimāli 10 µg/kg. PVD veiktajos laboratorijas rezultātos konstatētā paaugstinātā norma vidēji esot 15 µg/kg. «Tas nozīmē, ka bērniem no trīs gadu vecuma vispār nav bažu par tā lietošanu, bet, pēc ekspertu konstatētā, patulīna daudzums arī zīdaiņiem nevar radīt būtisku veselības apdraudējumu,» skaidro SIA «Lat Eko Food».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējās «Trakās dienas» lielveikalā «Stockmann» negaidīti izvērsušās kolektīvā saslimšana, ziņo LSM.

Aptuveni 50 universālveikala darbiniekiem parādījušies līdzīgi saslimšanas simptomi - vemšana un caureja. Uzņēmuma darbinieku ēdināšanu nodrošina uzņēmums «Baltic Restaurant Latvia», kura vārds pavisam nesen plaši izskanēja saistībā ar Siguldas bērnudārzu audzēkņu saslimšanu.

Notikušā apstākļus skaidro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), un arī «Stockmann» gaida atzinumus no ģimenes ārstiem, pie kuriem obligāti bija jāiet visiem darbiniekiem, kuri bija sasirguši. Tāpat nevar vēl apgalvot, kas ir bijis slimības ierosinātājs. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis Latvijas Radio norādīja, ka svētdien minētais uzņēmums sazinājies ar PVD un lūdzis veikt pārbaudes, jo tam radušās aizdomas par saslimšanas gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstrādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturēta SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes ceha darbība.

Veicot pārbaudi «Jelgavas augļi» ražošanas telpās, PVD konstatējis higiēnas prasību pārkāpumus, pārkāpumus, kas saistīti ar produktu izsekojamību, kā arī neatbilstošu uzglabāšanas temperatūru fasētiem dārzeņiem. Nepieciešamo +6 grādu vietā tie uzglabāti +13 grādu temperatūrā.

PVD ir paņēmis virsmu nomazgājumu un svaigu dārzeņu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.

Tāpat PVD sācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti

Db.lv, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, informē PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.

Par konstatēto Polijā būtu jājautā Polijas pārtikas apriti uzraugošajam dienestam, jo Latvijas PVD uzrauga pārtikas apriti, tostarp kautuves, Latvijā, viņa uzsver, skaidrojot, ka par pārtikas nekaitīgumu un drošumu ir atbildīgs tās ražotājs, neatkarīgi no Eiropas Savienības valsts, kurā tas ražo savu produkciju. Veicot pārbaudes Latvijas pārtikas tirdzniecības vietās, Pārtikas un veterinārais dienests nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, sacīja I. Plīkša.

Latvijā normatīvie akti paredz, ka visām kautuvēm ir jāziņo par kaušanas laikiem PVD, kura pilnvarots veterinārārsts veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi, un aizdomu gadījumos ņem paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai, piemēram, lai pārliecinātos, par antibakteriālo līdzekļu vai noteiktu slimību klātbūtni, un pieņem lēmumu par gaļas derīgumu pārtikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes cehā līdz šim laboratoriski izmeklētajos nomazgājumos un pārtikas produktu paraugos «E.coli» baktērija nav konstatēta, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pastāstīja, ka visi līdz šim «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes cehā ņemtie laboratoriski izmeklētie nomazgājumi un pārtikas produktu paraugi ir negatīvi - verotoksigēnā «E.coli» baktērija nav konstatēta.

Vienlaikus viņa informēja, ka pirmdien uzņēmuma dārzeņu cehā notiks atkārtota PVD pārbaude, lai pārliecinātos, vai uzņēmums ir novērsis iepriekšējā pārbaudē konstatētās neatbilstības un tad arī tiks lemts par dārzeņu ceha darbības atjaunošanu.

Komentējot kopumā jaunākos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, lai noskaidrotu, kā bērni inficējušies ar zarnu infekciju Siguldas pusē, Meistere teica, ka līdz šim PVD ir saņēmis 26 no 28 pārtikas produktu paraugu laboratorisko analīžu rezultātiem un 242 no 273 nomazgājumu rezultātiem. Ne līdz šim izmeklētajos pārtikas produktu paraugos, ne nomazgājumos «E.coli» klātbūtne nav konstatēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: PVD pārbaudē konstatē nezināmas izcelsmes zivju konservus ar viltotu marķējumu

Monta Glumane, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) divās tirdzniecības vietās Rīgā no tirdzniecības izņēmis nezināmas izcelsmes «Mencu aknu» konservus ar viltotu marķējumu.

«Mencu aknu» marķējums liecina, ka tās ražotas divos Latvijas uzņēmumos - SIA «Kuršu zeme» un SIA «SAIVA ANNO 1949», kas savu darbību beiguši aptuveni pirms diviem gadiem, un ar zvejas produktu ražošanu vairs nenodarbojas, liecina PVD sniegtā informācija.

Lai gan teorētiski tiem būtu jābūt diviem dažādiem, dažādos uzņēmumos ražotiem produktiem, gan vienam, gan otram ražojumam sakrīt gan uz konservu kārbas uzdrukātais partijas numurs - L338, gan derīguma termiņš - 24.04.2021. Tas nozīmē, ka, visticamāk, konservus ir ražojis viens ražotājs, bet vēlāk tie ir marķēti kā divos dažādos Latvijas uzņēmumos ražoti, informē PVD.

Preču pavaddokumenti liecina, ka konservi Latvijā ievesti no Igaunijas un Latvijas tirgotājiem tos piegādājis Igaunijā reģistrēts uzņēmums OU Caviar Hause (Caviar Hauce llc).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PVD izglītības iestādēs konstatē pārkāpumus zaļā publiska iepirkuma jomā

Monta Glumane, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD Ukrainas izcelsmes vafelēs konstatē būtiski paaugstinātu transtaukskābju daudzumu

Monta Glumane, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot robežkontroli, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Ukrainas izcelsmes konditorejas izstrādājumos – vafelēs «Plombir», konstatējis būtiski paaugstinātu transtaukskābju līmeni,informē PVD.

Vafeļu ražotājs ir «Мир лакомств», produkta oriģinālais nosaukums - Вафли «Со вкусом «Пломбир». PVD norādīja, ka produktā esošais transtaukskābju līmenis bija pārsniegts 30 reizes.

Pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir noteikts četrās no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm – Latvijā, Dānijā, Austrijā un Ungārijā.

PVD informē, ka Latvijā noteiktais pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir atkarīgs no kopējā tauku daudzuma produktā: 2 grami uz 100 gramiem kopējā tauku daudzuma (2g/100g), ja kopējais tauku daudzums produktā ir virs 20 %, 4g/100g, ja kopējais tauku daudzums produktā ir no 3 % līdz 20 %, un 10g/100g, ja kopējais tauku daudzums produktā ir zem 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru