Jaunākais izdevums

Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumus strauju pārmaiņu laikā, vadības konsultāciju uzņēmums "Ieva Zaumane Systemic Change SIA" radījis praktisku iekšējās komunikācijas rīku vadītājiem "Saruna par pārmaiņām".

Šajā laikā vadītāji piedzīvo milzu izaicinājumus, kas saistīti ar biznesa izdzīvošanu, transformēšanos un adaptēšanos jaunajos apstākļos. Tam visam pa vidu jautājumi, ko un kā teikt darbiniekiem par šo sarežģīto laiku un uzņēmuma pieņemtajiem lēmumiem. Valda daudz neziņas un emocijas, kas apgrūtina efektīvu komunikāciju un spēju veiksmīgi virzīties cauri pārmaiņām.

Instrumenta "Saruna par pārmaiņām" mērķis ir palīdzēt vadītājiem atvērt sarunu, kurā darbiniekiem ir iespēja paust savas domas un emocijas par plānotajām un notiekošajām pārmaiņām organizācijā. Šī aktivitāte ļaus komandām justies iesaistītām un uzklausītām.

Vadītājiem šis instruments palīdzēs veidot strukturētu sarunu, saņemt atgriezenisko saiti un saprast darbinieku problēmjautājumus, kas savukārt ļaus mērķtiecīgi definēt pārmaiņu vēstījumus un veidot pārmaiņu komunikācijas stratēģiju.

Uzņēmums jau šobrīd instrumentu "Saruna par pārmaiņām" tulko angļu un krievu valodās, lai to virzītu kā koučinga instrumentu tirgos ārpus Latvijas robežām.

"Šis instruments izstrādāts pēdējo sešu mēnešu laikā, un dienas gaismu ieraudzījis tieši brīdī, kad visi piedzīvojam lielas pārmaiņas savā privātajā un profesionālajā dzīvē. Rīku radot, man nebija ne jausmas, ka tas vadītājiem būs tik aktuāls un vajadzīgs jau šajā gadā! Esmu gandarīta, ka izdevies radīt produktu ar pievienoto vērtību, turklāt ar eksporta potenciālu," norāda instrumenta autore Ieva Zaumane.

Instrumenta komplekts sastāv no 65 kartītēm, kas sagrupētas trijās pamata grupās "Pārmaiņu veidi"; "Pārmaiņu jautājumi"; "Lomas". Komplektā ietilpst arī trīs rīka izmantošanas scenāriji, lai vadītāji to varētu lietot patstāvīgi.

Uzņēmums "Ieva Zaumane Systemic Change SIA" sniedz konsultāciju pakalpojumus visu līmeņu vadītājiem par efektīvākajām iekšējās komunikācijas vadības un darbinieku iesaistes praksēm, kā arī vada grupu koučinga sesijas, darbsesminārus un meistarklases par mērķtiecīgu komunikāciju pārmaiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrībai jābūt vairāk, nekā spējam patērēt

Jānis Goldbergs, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Fragments no intervijas

Gadās, ka jūs vēl uzrunā kā enerģētikas un klimata ministru un jūs dedzīgi labojat, ka pareizi ir klimata un enerģētikas ministrs. Šķiet, ka kārtība ir būtiska ne tikai burta pēc. Vai tā ir, vai klimats arī pēc būtības ir pirmajā vietā un pēc tam enerģētika? Kāpēc?

Taisnība, šis brīdis tiešām ir saistīts ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem enerģētikā. Mēs sastopamies ar bezprecedenta cenu kāpumu, ir problēmas ar energoresursu pieejamību, mēs to izjūtam katrs savā ikdienas dzīvē! Paralēli tam notiek ļoti strauja transformācija enerģētikā, ievērojot tieši atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Protams, patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Raugoties arī uz īstermiņa uzdevumiem, enerģētika ir pirmajā vietā. Dienaskārtībā ir sadales un pārvades tarifu jautājumi, ir arī vēja un citu atjaunojamo energoresursu jaudu ģenerācijas palielināšana, ir jautājumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nodrošināšanu. Tomēr, raugoties uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk un kā dzīvos mūsu bērni, šajā gadījumā priekšplānā parādās klimata joma. Pie šīs atklāsmes esam nonākuši ilgstošu debašu ceļā. Vēl pirms desmit gadiem mums valstī bija pietiekami liels skeptiķu loks, kuri apšaubīja klimata pārmaiņu esamību vispār un to ietekmi globāli uz civilizāciju kopumā. Šīs balsis pēdējā laikā patiešām ir noklusušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kazāks: Ja mājsēdi nepagarinās, tās ietekme uz ekonomiku būs neliela

LETA, 28.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mājsēdi nepagarinās, tās ietekme uz ekonomiku būs neliela, trešdien sarunā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Kazāks informēja, ka, pastiprinātos drošības pasākumus un mājsēdi no līdz 15.novembrim neturpinot ilgākā laika posmā, ekonomikas izaugsme sabremzēsies, bet netiks apturēta.

Pēc viņa teiktā, tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešama pandēmijas iegrožošana, kas panākama ar plašu sabiedrības vakcināciju pret Covid-19 un laikā terminētiem pastiprinātiem ierobežojumiem saslimstības izplatības ierobežošanai. Līdz ar to valdības centieni paplašināt vakcinācijas aptveri un ierobežot slimības izplatību esot atbalstāmi.

Pasaules izaugsmes scenāriji esot pozitīvi un pandēmijas iegrožošana Latvijā ļaus pilnvērtīgi izmantot globālo izaugsmi.

Ministru prezidents un Latvijas Bankas prezidents pārrunāja arī pēdējā laikā piedzīvoto cenu pieaugumu, piemēram, energoresursu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz Dubaiju – ar vistrakākajām idejām

Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rolandas Plieda, loģistikas uzņēmuma “BLS” vadītājs: par pēkšņu karjeras maiņu un izaicinājumiem loģistikas jomā

Sadarbības materiāls, 10.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistika ir sarežģīta joma, kas sevī apvieno dažādas kompetences un kuras veiksmīga organizācija un vadība mūsdienās nebūtu iespējama bez jaunākajām tehnoloģijām. Pēdējo desmit gadu laikā nozarē ir noticis īsts lēciens procesu vadībā, un šīs jomas līderi tagad ir neatņemami saistīti ar inovatīviem risinājumiem un viedajām tehnoloģijām. Procesu automatizācija, digitalizācija, WMS, TMS sistēmas, mākoņdatošana u.c. tiek izmantotas, lai veiksmīgi pārvaldītu visus kravu pārvadāšanas un noliktavas procesus. Starptautiskā loģistikas uzņēmuma “Baltic Logistic Solutions” (BLS) direktors Rolandas Plieda šīs pārmaiņas identificē kā vienas no nozīmīgākajām uzņēmuma vēsturē.

“Baltic Logistic Solutions” ir viens no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijā ar vairāk nekā 89 000 m2 noliktavu platību un augstākajiem kvalitātes standartiem starptautiskā līmenī. R Plieda “BLS” sāka strādāt 2009. gadā, un kopš tā laika ir virzījies pa karjeras kāpnēm, pildot dažādus darbus, kas viņam devuši arvien lielāku atbildību. Tas ļāva viņam pašam dot ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē un īstenošanā dažādos attīstības posmos.

Tātad par to, ko nozīmē būt uzņēmuma vadītājam, kādi ir izaicinājumi šādā darbā un kā ar tiem tikt galā, lasiet sarunā ar “Baltic Logistic Solutions” vadītāju Rolandas Plieda.

Kur uzsākāt savu profesionālo karjeru?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: "Standarta nodokļu režīmā" strādājošajiem nodokļus celt nevar atļauties

LETA, 17.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā "standarta nodokļu režīmā" strādājošajiem nodokļus celt nevar atļauties, bet atlaižu režīmos strādājošajiem tie gan varētu augt, intervijā LTV "Rīta panorāmā" sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru prezidents atkārtoti atzina, ka koalīcijā sarunas par nodokļu pārmaiņām rit ļoti smagi, jo katrai no piecām partijām ir nedaudz cits redzējums. Viņš tomēr cer, ka partijas pie kopsaucēja nonāks, jo darbs koalīcijā notiekot aktīvi, tostarp šodien paredzēta saruna par šo tēmu.

Kariņš pauda viedokli, ka no valsts puses esot diezgan bezatbildīgi ļaut cilvēkiem legāli strādāt nodokļu režīmos, kuros tie neparūpējas par savu sociālo nodrošinājumu.

Premjers atzina, ka arī nākamā gada budžeta sarunas būs sarežģītas, jo Covid-19 krīzes rezultātā valsts ieņēmumi rūk, bet vajadzības tikai aug.

Cenšoties mazināt krīzes sekas, valdība pieņēmusi pirmo pasākumu daļu, kas paredz pēc dīkstāves regulējuma beigām ieviest vairākus jaunus un paplašināt esošos nodarbinātības atbalsta pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Vācijas lielākā arodbiedrība rosina pāriet uz četru dienu darba nedēļu

LETA--DW, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lielākā arodbiedrība "IG Metall" pirms nākamgad gaidāmās nākamās sarunu kārtas par kolektīvajiem līgumiem ierosinājusi pāriet uz četru dienu darba nedēļu, sestdien vēstīja vācu mediji.

Īsāka darba nedēļā būtu "atbilde uz strukturālām pārmaiņām tādās nozarēs kā autobūve," sarunā ar laikrakstu "Süddeutsche Zeitung" norādījis arodbiedrības priekšsēdētājs Jergs Hofmans, piebilstot, ka tas ļautu saglabāt darbavietas.

Vācijas autobūves nozare, kas līdz šim bijusi viens no Vācijas tautsaimniecības svarīgākajiem pīlāriem, piedzīvo milzu pārmaiņas, ko rada vides aizsardzības apsvērumu izsauktā pāreja uz elektrisko transportu, kā arī arvien pieaugošā spēkratu datorizācija.

Nozari ietekmējusi arī Covid-19 pandēmijas izsauktā finanšu krīze, lai gan šobrīd vērojamas tās atlabšanas pazīmes.

"IG Metall", kas pārstāv tādu lielāko autoražotāju kā "Audi", BMW un "Porsche" darbiniekus, ir lielākā rūpniecībā strādājošo arodbiedrība Eiropā, un eksperti uzskata, ka tā nacionālā līmenī ir svarīgākais spēlētājs, kas nosaka tendences kolektīvo līgumu slēgšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru