Jaunākais izdevums

Laužot stereotipu par to, ka plastmasas mēbeles ir vieglas un neizturīgas, un uzsēžoties uz "zaļā viļņa", zīmols "RePlastic" sācis tirgū piedāvāt mēbeles, kas izgatavotas no pudeļu korķiem.

Uzņēmuma "RePlastic" vadītājs Jānis Kravalis portālam db.lv atklāj, ka biznesa ideju smēlies, "sērfojot" internetā: "Uzgāju internetā, ka Anglijā un ASV ļoti labā līmenī ražo mēbeles no pārstrādātas plastmasas. Sāku pētīt Latvijas tirgu un šādas mēbeles neatradu nevienā veikalā. Atradu piemērotu izejmateriālu tepat Latvijā. Ar vectēva palīdzību uzbūvēju plastmasas pārkausēšanas iekārtu, atradu telpu un sāku ražot!"

"Daudziem plastmasas mēbeles asociējas ar vieglām un neizturīgām lietām. "RePlastic" mēbeļu svars ir līdzvērtīgs koka mēbelēm un pat smagākas. Tās ir krietni izturīgākas par visiem labi zināmajiem plastmasas galdiem, kuri vēja laikā ir jāpiestiprina pie zemes. Mēbelēm nodrošinu likumā noteikto divu gadu garantiju, bet novēroju, ka Anglijā šādām mēbelēm ir 25 gadu garantija, tāpēc esmu ceļā uz to, lai arī Latvijā varētu tādu piedāvāt. Pārstrādātas plastmasas potenciālais pielietojums ir diezgan plašs, to var izmantot sētas dēļu, smilšu kastu, komposta kastu, puķu podu un citu āra lietu ražošanai. Es primāri saskatu vislielāko potenciālu tieši dārza mēbeļu ražošanā, bet ziemas sezonai varētu izstrādāt arī ragavas bērniem," stāsta jaunais uzņēmējs.

Viņš daudz informācijas par produkta izstrādi ieguvis "Google" un "Youtube". "Kad sāku darboties, daudz noderēja arī prasmes, ko ieguvu, mācoties tehnikumā, un pavadītais laiks garāžā pie dažādiem projektiem, kas bija saistīti ar metālapstrādi. Pēc pirmajiem mēģinājumiem sapratu, ka tas nebūs tik vienkārši, tādēļ sāku padziļināti pētīt nozares lielākos konkurentus un mēbeļu dizainu. Nācās veidot jaunus mēbeļu prototipus un pilnveidot savu produktu," viņš atzīst un piebilst: "Tie bija divi gadi mērķtiecības un vēlmes pierādīt pašam sev, ka viss ir sasniedzams. Sāku ražot 2019. gada vasaras otrajā pusē, un līdz šim ir pārkausēti apmēram 1400 kilogrami plastmasas. Protams, liela daļa tika patērēta prototipos un testēšanai."

Produkta krāsa veidojas pārkausēšanas procesā, sajaucoties daudzām korķu krāsām kopā, taču ir iespējams nokrāsot materiālu visā krāsu paletē, pievienojot krāsu pigmentu, kas paredzēts plastmasai. "Esmu jau testējis ķiršu sarkanu toni un zilu toni.

Šobrīd piedāvāju iegādāties pirmos mēbeļu dizainus. Ir iespēja ražot dažādas formas un garumus," par pirmajiem soļiem biznesā stāsta J. Kravalis. Mēbeles viņš ražo Augšlīgatnē, 30 kvadrātmetrus lielā telpā.

"Visiem šķiet, ka pie manis var atbraukt ar plastmasas korķu maisiņiem, bet nē, es neskrūvēju visām pudelēm nost korķus un nepieņemu korķus. Lai gan nākotnē ir plāns arī pašam smalcināt plastmasu un pieņemt korķus, piemēram, no bērnudārziem.

Šobrīd izejmateriālu iegādājos no "Pet Baltija". Izejmateriāls ir sasmalcināti un nomazgāti PET pudeļu korķi. Šīs korķu skaidiņas tiek pārkausētas un iepildītas speciālos metāla veidņos. Vienas mēbeles svars ir no 14 līdz 29 kg, un aprēķināju, ka 29 kg ir aptuveni 16 000 pudeļu korķi. Šobrīd pieejamais izejmateriāla daudzums ir pietiekams, bet, iespējams, nākotnē izmantojamais izejmateriāls var mainīties atkarībā no iespējām. ASV, piemēram, mēbeles ražo arī no piena pudelēm un veciem kompaktdisku vāciņiem," skaidro J. Kravalis.

Šobrīd atkarībā no mēbeles sarežģītības un svara uz vienu mēbeli tiek patērētas 1,5 - 3 stundas darba. Turpinot attīstību, ražošanas laiku uz vienu mēbeli plānots samazināt, optimizējot ražošanas procesu, jo šobrīd gandrīz viss process ir roku darbs.

Patlaban produkta galvenā mērķauditorija ir vietējā tirgū privātmājās dzīvojoši un zaļi domājoši cilvēki, bet J. Kravalis ir apņēmības pilns nākotnē meklēt iespējas arī eksporta tirgos. "Līdz tam vēl jāapgūst Latvijas tirgus, jāoptimizē ražošanas process un jāizstrādā moderni un inovatīvi mēbeļu dizaini," viņš saka.

"Var redzēt, ka sabiedrība virzās uz priekšu ar zaļo domāšanu un dzīvesveidu. Sāk vairāk novērtēt, no kāda materiāla ir ražotas preces," viņš novērojis. Viņš lēš, ka šogad varētu izdoties pārdot 150 – 200 produktus, bet atzīst, ka vēl nepieciešams piestrādāt pie produktu atpazīstamības veicināšanas tirgū. "Man ar savu piedāvājumu jābūt tur, kur klients meklē, kā uzlabot sev vidi apkārt. Primāri, protams, vietās kur tirgo dārza mēbeles," viņš saka.

J. Kravalis stāsta, ka līdz šim nav meklējis atbalsta finansējumu vai kredītu, taču nākotnes plānos ir iegūt papildu investīcijas, lai spētu straujāk attīstīt uzņēmumu. Patlaban J. Kravalis darbojas LIAA Valmieras biznesa inkubatorā pirmsinkubācijas programmā.

Šobrīd tas ir viena cilvēka "orķestris". "Viss ir uz maniem pleciem – ražoju, reklamēju un piegādāju. Mērķtiecīgi virzos uz priekšu, lai attīstītu uzņēmumu un izveidotu vairākas darba vietas," apņēmības pilns ir jaunais uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ražotājs: Nepastāv ilgtspējīgs produkts neilgtspējīgā iepakojumā

Lelde Petrāne, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija "Mars" (tostarp "Mars Latvia"), kas ražo produkciju ar tādiem zīmoliem kā "Snickers", "Twix", "Dove", "Royal Canin", "Whiskas", "Skittles" un citiem, sekojot tendencēm pasaulē, pārorientē savu darbību, lai tā kļūtu videi draudzīgāka.

"Mars" ražo un pārdod dažādus produktus gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Lai nodrošinātu, ka produkti ir atbilstoši tirgus standartiem, iepakojumam ir liela nozīme. Tas aizsargā izejvielas, kuras tiek pārvietotas no saimniecībām uz rūpnīcām, kā arī gatavos produktus, kad tie tiek aizvesti uz veikalu plauktiem un visbeidzot nonāk pie patērētājiem, skaidro Skaiste Sruogaite, "Mars" Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs. Iepakojums palīdz produktiem saglabāt svaigumu un sniedz noderīgu informāciju patērētājiem, piemēram, par uzturvērtību un norādījumus par porcijām. Tāpat tas nodrošina ērtības un palīdz izcelt zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 20. maija Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība - turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kurās pakalpojumus nodrošinās uzņēmumi SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide" un Pilnsabiedrība "Lautus vide".

Jaunie līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jānoslēdz visu nekustamo īpašumu īpašniekiem, pilnvarotajām personām, pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu namos slēgs māju apsaimniekotāji.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe informē, ka iedzīvotājiem nepieciešams līdz 19. maijam noslēgt jaunos atkritumu apsaimniekošanas līgumus. "Vēlams to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jau aprīlī, lai neveidotos rindas un uzņēmumi varētu savlaicīgi ieplānot maršrutus un nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pirmais, kas jāizdara iedzīvotājiem – jānoskaidro sava atkritumu apsaimniekošanas zona - un pēc tam atbilstoši piedāvātajām iespējām klātienē vai elektroniski jānoslēdz jaunie līgumi," sacīja E. Piņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs "Stenders" radījis jaunu un Eiropā vēl nebijušu produktu – plastilīna ziepes.

Plastilīna ziepes attīsta fantāziju un vizuālā noformējuma dēļ ir nebijis risinājums, kas neierastā veidā motivē bērnus mazgāt rokas, informē ražotājs. Pēc rotaļāšanās ar plastilīna ziepēm rokas, saskaroties ar ūdeni, saputosies un noskalojot kļūs tīras.

Plastilīna ziepes var izmantot gan kā roku un ķermeņa ziepes, gan kā šampūnu vai vannas bumbas. Vienlaikus produkts attīsta radošo domāšanu un pirkstu veiklību, jo ir piemērots gan plucināšanai, gan mīcīšanai un dažādu figūru veidošanai.

"Ideja radās neformālā sarunā starp kolēģiem, taču uzreiz pievērsa produktu izstrādātāju vērību, un jau pavisam drīz eksperti laboratorijā ķērās pie darba, lai pēc vairākus mēnešus ilgas izpētes un testēšanas prezentētu jauno produktu," stāsta uzņēmuma ķīmiķe Jūlija Kuzņecova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sony Xperia 10 II" ir šaurāks nekā vairums konkurentu, taču piedāvā gana lielu ekrānu un iespēju to viegli sadalīt divās daļās.

Tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad "Sony" ražoja vienus no iekārojamākajiem tālruņiem. Plāni, spīdīgi, vieni no pirmajiem ūdensdrošajiem. Pēc pamatīgā atkritiena, japāņi cenšas izkārpīties no bedres, un pavisam nesen izrādīja jaunākos lolojumus – "Xperia" sērijas modeļus "1 II" un "10 II". Pirmais "DB.lv" rīcībā nonāca vidējās klases pārstāvis "Xperia 10 II".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Jaunā "Sony" ierīce patiks nelielo telefonu kārotājiem. Sen nebija nācies lietot tik slaidu telefonu, ar kuru ir tik parocīgi darboties vienā plaukstā. Pat neraugoties uz to, ka "Xperia 10 II" ir gana plašs 6 collu displejs. Ērtuma pamatā ir "Sony" pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums izmantot ekrānus ar 21:9 malu attiecību, kā rezultātā telefons ir šķietami nesamērīgi garš, toties šaurs. 6,9 centimetru platums ir nepilnu centimetru mazāk par vidusmēra viedtelefona "vidukļa apmēru", taču ikdienas lietošanā tas ir ļoti jūtams. Tāpat kā 151 grama svars, kura dēļ japāņu darinājums šķiet neparasti viegls un gaisīgs. Tas arī atbilst IP68 ūdens izturības standartam, kas ļauj ierīcei pusstundu peldēt pusotru metru dziļi saldūdens tilpnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Aktualizē zaļā publiskā iepirkuma prasības deviņās preču un pakalpojumu grupās

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien apstiprināja grozījumus prasībās zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtībā. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), grozījumi izstrādāti, lai aktualizētu, un vienkāršotu zaļā publiskā iepirkuma prasības un nodrošinātu otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Kopumā veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir zaļā publiskā iepirkuma obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli.

Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst tādi publiskie pakalpojumi kā būvniecība, ceļu būve, mēbeles un transports. Izstrādāti arī jauni zaļā publiskā iepirkuma kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai. Jaunie kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai paredz ražošanā izmantot videi draudzīgus materiālus un procesus. Noteikts, ka infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pirmreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumija vai nolietotas riepas, tādā veidā veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu noietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot globālajām tendencēm un arī klientu vēlmēm būt atbildīgiem pret pasauli, kurā dzīvojam, kosmētikas ražotājs "Stenders" uzsācis jauna produkta - cieto šampūnu - ražošanu.

Cietos šampūnus un kondicionierus speciālisti izstrādājuši vairāk nekā gadu. Tie vizuāli līdzinās ziepēm un puto, nonākot saskarsmē ar ūdeni. Investīcijas jauno produktu izstrādē uzņēmums neatklāj.

Jaunajā produktu kategorijā ietilpst pieci cietie šampūni dažādiem matu tipiem: atjaunojošs, normalizējošs, mitrinošs, stimulējošs, un spēcinošs, kā arī divi cietie kondicionieri - matu atjaunošanai un dziļai barošanai. Produkti radīti, balstoties uz "Stenders" ziepju un vannas bumbu izgatavošanas pieredzi un tehnoloģiskajām iespējām, kuras tiek attīstītas uzņēmuma kreatīvajā centrā.

Sarežģītā tehnoloģija ļauj produktiem pievienot augstvērtīgas, dabiskas sastāvdaļas, piemēram, mālu, medu, olīveļļu, avokado eļļu, kakao sviestu, melno trifeļu, safrāna, zīdkoka un upeņu ekstraktus, kā arī daudzas citas dabiskas sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

  • ēdiena paliekas (bez iepakojuma) t.sk. augļi, dārzeņi, olu čaumalas;

  • izlietotas papīra salvetes, papīra dvieļi, kā arī slapjš vai netīrs iepakojuma papīrs;

  • kafijas un tējas biezumi.

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

  • zari (līdz 5 cm diametrā);

  • novītuši ziedi, augi;

  • lapas, nopļauta zāle;

  • augu saknes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Future of Food veiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija

Zane Atlāce - Bistere, 20.02.2020

5 000 eiro tālākai attīstība ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" par veiksmīgāko ideju atzīta Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas komandas "JarBuddies" piedāvātā produktu fermentēšanas aplikācija.

Kultūrvietā "Spīdola" 18.-19. februārī 24 stundu garumā norisinājās pārtikas nozares inovāciju hakatons, kura laikā 100 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Somijas, Nīderlandes, Horvātijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Saūda Arābijas piedāvāja un izstrādāja jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē.

Galveno naudas balvu 10 000 eiro apmērā no "Rimi Latvia" dalīja trīs veiksmīgākās idejas.

Visveiksmīgākā ideja - produktu fermentēšanas aplikācija, kas palīdz sekot līdzi procesam un sniedz iespēju sazināties ar citiem fermentācijas entuziastiem un dalīties ar produktu - saņēma 5 000 eiro tālākai attīstībai, un to ieguva komanda "JarBuddies", kuru pārstāvēja dalībnieki no Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Horvātijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot iespēju Rīgā videi draudzīgā veidā utilizēt nevajadzīgos spoguļus, SIA "Stikla Serviss" un SIA "Zaļā josta" uzsāk nevajadzīgu un bojātu spoguļu utilizācijas akciju.

"Bojāti, sasisti vai vienkārši vairs nevajadzīgi spoguļi ir diezgan neparocīgs atkritumu veids," skaidro "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot ka "Zaļā josta" regulāri saskaras ar iedzīvotāju jautājumiem par pareizu spoguļu utilizāciju.

"Spoguļu stikls nav piemērots pārstrādei un to nedrīkst izmest dalītās vākšanas konteinerā stiklam. Liela izmēra spoguļi, īpaši ierāmētie spoguļi vai spoguļi uz koka pamatnes, klasificējami kā lielgabarīta atkritumi, kuru utilizācija ir maksas pakalpojums. Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem šādi spoguļi būtu jānogādā Getliņu poligonā," norāda L. Kubliņa.

Kampaņas mērķis ir arī radīt pievienoto vērtību, dodot iespēju nevajadzīgām lietām nonākt atkārtotā apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Getliņi gatavojas nākamajam attīstības posmam

Māris Ķirsons, 27.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Imants Stirāns

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

SIA "Getliņi Eko" īsteno 40 milj. eiro vērtu projektu par biodegradējamo atkritumu pārstrādes tuneļu izveidi. Perspektīvā poligona darba mūža pagarināšanai būs jāvērtē atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas izveides iespēja.

Rūpnīca ļautu samazināt poligonā apglabājamo materiālu, vienlaikus ražojot vajadzīgus produktus. Tās vērtība tiek lēsta 140 milj. eiro apmērā.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta SIA "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Viņš atzīst, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā nekas nestāv uz vietas, jo ES izvirza arvien jaunas prasības un ambiciozus mērķus, kuru sasniegšana prasīs pamatīgus kapitālieguldījumus.

Atkritumi uz poligonu tiek vesti un apglabāti jau no 1973. gada, un poligona dzīves ciklam, pēc Zviedrijas kompānijas "Sweko" (kas izstrādāja jaunāko laiku poligona projektu) aplēsēm, vajadzēja noslēgties jau 2016. gadā. Tomēr, mainot tehnoloģijas, izdevās pagarināt poligona darbības termiņu līdz 2025.–2030. gadam, kad patiešām vietas, kur apglabāt atkritumus, vienkārši vairs nebūs. Tātad pašlaik rezervē ir pieci līdz 10 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sper lielu soli pretī zaļākai videi

Ilze Žaime, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

90% Clean R klientu ir noslēguši atkritumu apsaimniekošanas līgumu

Db.lv, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vides pakalpojumu uzņēmumu "Clean R" līgumus noslēguši vairāk nekā 90% klientu par atkritumu apsaimniekošanu zonā "Centrs un Latgales priekšpilsēta" un "Kurzemes rajons".

Iedzīvotāji, kuri līgumu noslēdza pēc 20. maija, kad Rīgā stājās spēkā jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība, tiek aicināti pieteikties vienreizējai atkritumu savākšanai. To jau paguvuši izmantot vairāk nekā 200 namsaimnieku.

"Situāciju kopumā vērtējam kā stabilu un apmierinošu. Mūsu klientu apkalpošanas centrs strādā ar pilnu jaudu, atbildot uz jautājumiem un pieņemot pieteikumus arī brīvdienās, lai maksimāli paātrinātu līgumu slēgšanas procesu un neradītu situācijas, kad atkritumi netiek izvesti vispār. Būtiskākais iemesls, kāpēc tiek traucēta atkritumu izvešanas kārtība, ir laicīgi nenoslēgtie līgumi. Saņemot arvien jaunus pieteikumus, mēs pārplānojam maršrutus un grafikus, kas ietekmē arī tos iedzīvotājus, kuri laikus bija līgumus noslēguši. Aizvadītajā nedēļā "Clean R" darbinieki koncentrējās uz līgumu slēgšanu, atkritumu izvešanas grafiku pielāgošanu, papildinot to ar aizvien jaunajām adresēm," paskaidro Guntars Levics, "Clean R" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru