Tirdzniecība un pakalpojumi

Ražotājs iekāpj tirgotāja kurpēs

Anda Asere, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dzērienu ražotājs "Dabas dots" atvēris pārtikas internetveikalu "Food24.lv", kur tirgo arī citu vietējo ražotāju produktus.

Līdz ārkārtas situācijai uzņēmējs Rolands Briņķis ar "visām četrām" bija "Dabas dots" biznesā - ražoja tējas dzērienus "Divine Tea". Taču, līdz ar krīzes iestāšanos, pēkšņi vienā dienā būtiski apstājās eksports un klienti neziņas dēļ iepauzēja sadarbību.

"Produkcijas apjomi, kas pamet noliktavu, ir kritušies, tāpat "nobruka" vairāki pasūtījumi no jauniem eksporta tirgiem, bet es gribētu ticēt, ka šie darījumi atrodas pauzes stāvoklī, nevis ir pavisam apturēti. Tāpēc sākām skatīties, kā pašiem vieglāk pārdzīvot šos mēnešus. Aktivizējām savu e-komerciju paši savā mājaslapā. Pēc pāris nedēļām redzējām, ka, piestrādājot pie reklāmas un klientu informēšanas, ir labi rezultāti un cilvēki labprāt pērk internetā arī šādu produktu. Tā radās ideja izveidot platformu, kura palīdzētu pārvarēt šo kritumu tradicionālajā tirdzniecībā un piedāvāt šo pakalpojumu arī citiem līdzīgi domājošiem vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju piedāvāt internetā," stāsta R. Briņķis.

Viņš uzsver, ka šis nav projekts, kur mēģina atrast iespēju uz karstām pēdām nopelnīt ar biznesu, kas ir aktuāls konkrētā brīdī. "Šajā gadījumā mēs kā ražojošs uzņēmums meklējām iespējas, kā gūt papildu ienākumus šajā grūtajā laikā. Mums 90% no apgrozījuma veido eksports un nevienam nav noslēpums, ka tas ir samazinājies, tāpēc mēģinājām rast iespējas diversificēt darbību uz citu pusi. Saskatījām iespēju palīdzēt ne tikai sev, bet arī citiem mazākiem un lielākiem ražotājiem," saka R. Briņķis.

Bez "Dabas dots" jaunajā internetveikalā "Food24.lv" ir vēl 45 ražotāju produkcija, tostarp tādu uzņēmumu, kā "Orkla", "Food Union" u.c. Viņš plāno sortimentu paplašināt arī ar citu ražotāju produkciju. Viņš cer, ka krīze reiz beigsies un tad ir paredzēts sortimentu padarīt draudzīgāku tieši mazajiem uzņēmējiem.

"Paši no savas pieredzes zinām, ka tikt uzreiz lielveikalu ķēdē ir sarežģīti. Tāpēc mums ir doma "Food24.lv" veidot kā platformu jebkuram jaunajam uzņēmējam, kam ir Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināts produkts," teic R. Briņķis. Uzrunājot potenciālos sadarbības partnerus, liela loma ir tam, ka "Dabas dots" strādā jau vairākus gadus un zīmols ir gana labi zināms. Tāpat arī noder viņa paša kontaktu loks un paziņas no iepriekšējām darbavietām. "Ar "Dabas dots" tirgū esam četrus gadus un šajā laikā ir radusies zināma uzticība. Uz tā rēķina mēģinām attīstīt arī šo biznesu," saka uzņēmējs.

"Food24.lv" sortimentā ir dažādi produkti, ko, iespējams, viņš ikdienā netirgotu - arī zemākas cenu kategorijas produkti. Laikā, kad no lielajiem e-komercijas spēlētājiem produkti jāgaida ilgāku laiku, cilvēkiem ir nepieciešamība iegādāties ikdienišķus produktus. "Pagaidām sortiments ir diezgan raibs un plašs, bet ceram, ka pēc tam, kad šis viss reiz beigsies, tirgus tendences būs mainījušās un cilvēki iepirksies internetā aktīvāk, nekā līdz krīzei," tā R. Briņķis.

No brīža, kad radās iespēja uzsākt šo biznesu, līdz pirmajam pasūtījumam pagāja četras nedēļas. "Pagājušā nedēļā sākām projektu un pirmās piegādes jau notiek," saka R. Briņķis. Uzņēmumam noliktavā ir nelieli krājumi ar precēm, kam ir ilgāks derīguma termiņš, bet svaigos produktus, piemēram, augļus, dārzeņus un gaļu piegādā individuāli. "Ja šodien pasūta pienu, sieru un gaļu no lielajiem piegādātājiem, rīt šie produkti nonāk pie mums, ātri sakomplektējam un nākamajā dienā nogādājam tālāk. Daļa piegādātāju savus produktus atgādā pie mums uz Nākotni, bet, ja "Dabas dots" ir darīšanas Rīgā, pa ceļam kaut ko varam atvest paši," viņš stāsta.

Sākotnēji uzņēmums nodrošina piegādi Rīgā un Jūrmalā, bet ar laiku vēlas to paplašināt. "Lielie pakalpojumu sniedzēji koncentrējas tikai uz Rīgu un Pierīgu, tāpēc mēs vēlamies aptvert plašāku teritoriju - Ādažus, Saulkrastus, Salaspili, Jelgavu, Ozolniekus, Dobeli, Tukumu, Ogri," saka R. Briņķis.

Vaicāts par izaicinājumiem, viņš atzīst, ka tā ir kvalitāte. Cilvēki pasūtīto preci vēlas svaigu un labākajā vizuālajā izskatā - ja veikalā viņi paši pačamda tomātus un ābolus, šajā gadījumā jāpaļaujas uz e-komercijas uzņēmumu. "Mums jāizvēlas tādi produkti, kas arī pēc divām dienām pie klientiem nonāk vislabākajā kvalitātē. Tas ir izaicinoši, jo īpaši ar produktiem, kas ātri bojājas," norāda uzņēmējs.

Šobrīd daudzi ir metušies e-komercijā un R. Briņķis pieļauj, ka Latvija ir par mazu visiem internetveikaliem, kas šajās nedēļas ir izveidojušies. "Konkurēt ar lielajiem interneta veikaliem būs grūti, ja nebūs atšķirīgs piedāvājums. Mūsu atšķirība ir tā, ka mēs pamatā esam ražošanas uzņēmums. "Divine Tea" nav mana vienīgā rūpe, tūdaļ sāksim vēl citu jaunu produktu ražošanu. Mums ir doma internetveikalā tirgot vēl citus privātā zīmola "Dabas dots" produktus. Mums nav mērķa tikai tagad ātri nopelnīt - mēs skatāmies ilgtermiņā. Kad atgriezīsies normāla situācija un lielie pārtikas internetveikali tāpat būs galvenie spēlētāji, mēs būsim specifiskāku un mazāku ražotāju internetveikals, kas palīdzēs ieraudzīt dienasgaismu un izaugt mazākiem tirgus spēlētājiem," spriež R. Briņķis.

Lai arī aktivitāte eksporta tirgos ir ievērojami samazinājusies, "Dabas dots" gatavojas vasarai, kas dzērienu biznesā ir aktīvākā sezona. "Turpinām ražot, gatavojam jaunos pasūtījumus un ceram uz vasaras sezonu, kas ir aktīvākais laiks dažādu atspirdzinošo dzērienu patēriņā. Šī kategorija pēdējos gados strauji attīstās un, lai arī šogad visticamāk viss būs mazliet piezemētāks, mēs jebkurā gadījumā būsim tai gatavi," saka R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Dabas dots tējas dzēriens ar aronijām un pelašķi

Monta Glumane, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Dabas dots" ražotnē, lai redzētu, kā top tējas dzērieni "D’Tea" ar aronijām un pelašķi.

"Visu ražojam dabīgu, neizmantojam konservantus, sīrupus, ekstraktus, un tā ir mūsu lielākā kvalitātes un arī garšas atšķirība. Visu gatavojam no svaigām lietām – svaigi spiestas sulas un svaigi vārītas tējas, produktam pievienojot dabīgus saldinātājus – medu vai fruktozes sīrupu," stāsta SIA "Dabas dots īpašnieks" Rolands Briņķis.

Sākotnēji uzņēmums pirmās partijas ražoja tikai no Latvijas izejvielām, bet, sākot eksportēt, novēroja, ka Latvijas piegādātāji nevar nodrošināt nepieciešamo apjomu.

"Ja mums piedāvā dažus kilogramus, tad tas mums neder. Tēja ir lielais izaicinājums, kāpēc mums to nākas iepirkt no kaimiņiem. Vienu gadu pelašķu tēju pasūtījām Latvijā, taču laikapstākļi bija nelabvēlīgi un mēs neieguvām tik daudz, cik bijām paredzējuši. Mēs nevaram uz to paļauties, jo tad mums nebūs, no kā ražot," norādīja R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Vēlas attīstīt medus konfekšu ražošanas līniju

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājnieki Līga un Agris Saules savā saimniecībā Medzes pagasta Vīnkalnos nodarbojas ar bluķu dravniecību, no medus ražo dažādus produktus un gaida ciemos tūristus. Atvasinot no uzvārda, zīmolam dots nosaukums Saules medus.

Ģimene Vīnkalnu saimniecību iegādājās 2013. gada rudenī. «Mēs esam pilsētnieki, kam patīk, ka viņus sauc par jaunajiem lauciniekiem,» ar smaidu saka Agris. «Nopirkām meža biezokni – desmit gadus mājā neviens nebija dzīvojis.» Vēl labu laiku pirms lauku īpašuma iegādes viņš sev bija definējis, ka vēlas nodarboties ar biškopību. Tagad šāda iespēja radās. Sāka nodarboties ar bluķu dravniecību. «Tā kā paši atgriežamies pie saknēm – laukos, pie dabas –, to pašu mēģinām ierādīt bitēm – kur tām ir jāatgriežas,» pamato Agris. Bluķu dravniecība paredz, ka cilvēks procesos iejaucas pavisam minimāli – bites traucē tikai tik, lai reizi gadā paņemtu medu. Ar slimībām, kaitēkļiem un citiem dabas sagādātiem izaicinājumiem tās cīnās pašas. Tieši tādēļ arī saimju skaits ir mainīgs. Saules sāka ar trim saimēm, pagājušajā gadā bija 25, šogad ieziemoja 13.«Modernā biškopība ir aizgājusi citu ceļu – intensīvi liek ievākt vairāk medus. Mums tā stropos ir mazāk, bet, ņemot vērā tehnoloģiju, tas ir interesantāks un vērtīgāks,» pauž Agris. «Milzīga rūpniecība mūs neinteresē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru