Jaunākais izdevums

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

"Interese no ārvalstu partneriem ir diezgan liela, jo mūsu tehniskais risinājums ar datorredzi un mākslīgo intelektu ir diezgan liela novitāte," viņš teic. V. Menjoks atklāj, ka šonedēļ uzņēmumam ir pārrunas ar vienu no Eiropas lielākajiem atkritumu pārstrādes uzņēmumiem, kas ir ieinteresēts sadarboties un notestēt Latvijā izstrādāto tehnisko risinājumu."WinGo Deposit" ir parakstījis vienošanos ar Lielbritānijā dibināto organizāciju "Ministry of Waste" par uzņēmuma radītās depozīta iekārtas izplatīšanu Dienvidaustrumāzijā, lai šajā reģionā ieviestu mūsdienīgus atkritumu apsaimniekošanas principus.

"Ja ir pareiza stratēģija un partneri, mēs piecu gadu laikā varam kļūt par simts miljonus vērtu uzņēmumu. Mēs gribētu būt tikpat labi zināms kā citi globālie Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi "Sonarworks", "Printful", "Printify," norāda V. Menjoks.

Vairāki privātie investori līdz šim uzņēmumā ieguldījuši 200 tūkstošus eiro. "WinGo Deposit" strādā pie nākamā līmeņa investīciju piesaistes viena miljona eiro apmērā, lai turpinātu darbu nākamajā līmenī starptautiski.

V. Menjoks skaidro, ka uzņēmumam padomā ir divi biznesa modeļi. Vienā gadījumā iekārtu izvietošanu un apkalpi apmaksā lielāki uzņēmumi, kuru ražotie produkti rada daudz atkritumu, piemēram, dzērienu kompānijas. Tām šāds risinājums kalpo kā ieguldījums atkritumu savākšanā un pozitīva publiskā tēla uzturēšanā. Otrs biznesa modelis ir būt tehnoloģiju piegādātājam depozīta sistēmas operatoriem.

"Novitāte ir tajā, ka pat šodien Lietuvā un Igaunijā līdzīgas iekārtas lasa svītru kodu un neatpazīst pat ne mazliet deformētu iepakojumu. Tikpat labi var izdrukāt konkrētā valstī spēkā esošu svītru kodu, uzlīmēt to uz kabača un aparāts to pieņems. Ne velti laikā, kad Igaunijā tika ieviesta depozīta sistēma, sākumā tajā nonāca 106% no pārdotā apjoma, jo cilvēki vienkārši printēja svītru kodus, līmēja tos uz dažādiem priekšmetiem un nodeva depozīta sistēmā. Mūsu gadījumā datorredze atpazīst konkrēto pudeli vai bundžu, turklāt arī saplacinātu vai netīru. Mūsu risinājums saprot, vai tā ir Latvijā, Lietuvā, Igaunijā vai Vācijā nopirkta pudele, vai tā ir stikla, plastmasas vai arī alumīnija bundža. Šāds risinājums maksimāli novērš krāpniecības riskus," stāsta V. Menjoks.

Viņš uzsver, ka liela nozīme ir tam, ka iekārta spēj pieņemt saplacinātas pudeles. Piemēram, 300 litru maisā ietilpst 70 nesaplacinātas pudeles, bet saplacinātā veidā – 350. Iekārtai ir vairāki varianti, tostarp risinājums veikaliem, kur to apkalpo cilvēks, kurš iepakojumu sašķiro pa dažādām kastēm, kā arī brīvstāvošs skapis, kur ietilpst 400 PET pudeles un 500 alumīnija bundžas.

Indonēzijā uzņēmums iecerējis izmantot arī spēļošanas elementus, jo tur atkritumu šķirošana nav visai izplatīta un nereti vērojama situācija, ka cilvēks nomet tukšo pudeli tieši blakus atkritumu urnai. "Lielās kompānijas būs tās, kas cilvēkus apbalvos par savākto iepakojumu. Iekārta ir gudra un saprot, ka šis ir "Fanta" vai "Danone" jogurta iepakojums. Attiecīgais uzņēmums par atpakaļ nodoto iepakojumu piešķir punktus, ko sakrājot var apmainīt pret naudu. Tas ir ieguvums gan videi, gan ekonomikai.

V. Menjonoka skatījumā līdz šim depozīta sistēma pārsvarā strādāja kā izlietotās taras uzskaites punkts. Pat Igaunijā, kur šī sistēma strādā diezgan labi, atpakaļ tiekot savākti 80 līdz 90% no kopējā apjoma, jo sabiedrība nav līdz galam iesaistīta. "WinGo Deposit" šogad organizēs "Šķirošanas maratonu" un iekārta atradīsies Jaunajā Teikā, kur, digitāli autentificējoties, varēs nodot dažādus iepakojumus, krāt punktus mobilās lietotnes digitālajā maciņā un iemainīt tos pret dažādiem labumiem, piemēram, braukt par brīvu ar "Carguru" mašīnām, pasūtīt ēdienu no "Wolt" vai ziedot. "Nekur pasaulē neviens neveic digitālu autentifikāciju, bet šādā veidā tiek samazināti krāpniecības riski – zinot, ka sistēma personu atpazīst, cilvēks nevēlas blēdīties. Vēl šāda pieeja risina problēmu, ka, nododot pudeles, tiek izsniegts čeks, ko atprečot pie kases. Šāda sistēma uzspiež cilvēku pielāgoties sistēmai. Mēs rīkojamies pretēji un pielāgojamies cilvēkam – viņš pats var izvēlēties, kā tērēt uzkrātos līdzekļus," stāsta V. Menjoks.

Par alumīnija bundžām tiek dots vislielākais punktu skaits, jo tās var teju nebeidzami pārstrādāt. V. Menjoks ir skeptiski noskaņots par stikla iepakojumu, kas vēsturiski tiek uzskatīts par vienu no labākajiem variantiem. "Tas ir mīts. Piemēram, no visām stikla alus pudelēm Latvijā tikai katra desmitā pudele tiek uzpildīta atkārtoti. Liela daļa alus ražotāju pērk arvien jaunas alus pudeles, jo mārketinga nodaļa uzskata, ka veikala plauktā jābūt spožām pudelēm. Turklāt stikls ir smags un to nevar pārstrādāt mūžīgi – ja tās nenonāk otrreizējā uzpildīšanā, tās samaļ putekļos un pievieno smiltīm. Vācijā labi strādā iepakojuma otrreizējā izmantošana, bet es nebūtu tik utopisks, domājot, ka to iespējams īstenot arī Latvijā," tā V. Menjoks.

Šobrīd ir izstrādāts iekārtas prototips. Tas ir gatavs un tiek testēts, lai saprastu, ko vēl uzlabot. "WinGo Deposit" iekārta atpazīst stikla, kartona dzēriena iepakojumu, PET plastmasas pudeles, bundžas un baterijas. V. Menjoks spriež, ka šo tehnoloģiju iespējams pielāgot arī citām atkritumu grupām, piemēram, riepām, sadzīves ķīmijas iepakojumiem vai tādiem bīstamajiem atkritumiem kā dezodoranti, krāsas flakoni utt.

Pavasarī "WinGo Deposit" uzvarēja starptautiskā konkursa "Creative Business Cup 2020" nacionālās atlases finālā, iegūstot ceļazīmi, lai cīnītos par pasaulē radošākā jaunuzņēmuma titulu, kā arī investoru uzmanību. Covid-19 ietekmē konkursa fināls no šī gada pārcelts uz nākamā gada pavasari.

SIA "WinGo Deposit" dibināts šī gada sākumā. Īpašnieki ir AS "Bao", SIA "Kmpgb", Vismands Menjoks, SIA "Correctus" un SIA "Ventax". Viedās depozīta iekārtas izstrādē iesaistīta vairāk nekā 10 cilvēku komanda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un Latvijas vides politika nosaka, ka no 1. janvāra būtiski tiek palielināts dabas resursu nodoklis (DRN), kas nenovēršami liek paaugstināt arī atkritumu apsaimniekošanas maksu iedzīvotājiem. Vienlaikus jau no šī gada 20. maija Rīgā visiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja šķirot bioloģiski noārdāmos (BIO) atkritumus.

Vides pakalpojumu uzņēmums “Clean R” aicina pieņemt izaicinājumu un sākt BIO atkritumu šķirošanu, tādējādi ne vien samazinot maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī savas mājas pagalmam nodrošinot iespēju tikt pie jaunas, videi draudzīgas un pievilcīgas atkritumu konteineru nojumes.

Eiropas zaļais kurss un vides politika paredz, ka ar katru gadu nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļūs tikai būtiski dārgāka. To iedzīvotāji manīs jau 1. janvārī, kad, par 30% palielinoties dabas resursa nodokļa (DRN) likmei atkritumu poligonā noglabājamiem atkritumiem, nenovēršami palielinās arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs.

"Mēs kā atkritumu apsaimniekotājs nevaram ietekmēt politiķu lemto par nodokļiem un to palielinājumu. Bet varam piedāvāt alternatīvu ceļu, kā samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, un tā ir šķirošana. Jau visai labi esam iemācījušies šķirot iepakojumu un stiklu, laiks iemācīties šķirot arī BIO. Zinot, ka turpat pusi no nešķirotu sadzīves atkritumu konteinera sastāva veido virtuves BIO atkritumi, kas būtiski ietekmē to, cik bieži konteiners būs jāizved un cik daudz mēneša beigās par to būs jāmaksā, piedāvājam izaicinājumu un iespēju. Sākot šķirot BIO atkritumus, iedzīvotājiem ir iespēja ne vien būtiski samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī izcīnīt savai mājai jaunu, drošu un pievilcīgu atkritumu konteineru novietni ar nojumi mājas pagalmā. To “Clean R” komanda izveidos bez maksas mājai, kas būs pieteikusies BIO atkritumu šķirošanas izaicinājumam," uzsver Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi par 121 miljona eiro investīcijām vides un klimata pasākumu programmas "Life" integrētajos projektos, kuriem būtu jāveicina "zaļo atveseļošanos".

EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā informē, ka finansējums, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 20%, palīdzēs Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Francijai, Ungārijai, Itālijai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovākijai sasniegt savus zaļos mērķrādītājus.

EK paredz, ka šie integrētie projekti piesaistīs papildu līdzekļus, dalībvalstīm palīdzot izmantot citus Eiropas Savienas (ES) finansējuma avotus, to vidū lauksaimniecības fondus, struktūrfondus, reģionālos un pētniecības fondus, kā arī valsts līdzekļus un privātā sektora investīcijas.

EK atzīmēja, ka integrētie projekti uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, dalībvalstīm palīdzot panākt atbilstību ES tiesību aktiem sešās jomās: daba, ūdens, gaiss, atkritumi, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tie atbalsta plānus, kas vajadzīgi, lai vides un klimata tiesību aktus īstenotu koordinēti un plašā teritoriālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

  • ēdiena paliekas (bez iepakojuma) t.sk. augļi, dārzeņi, olu čaumalas;

  • izlietotas papīra salvetes, papīra dvieļi, kā arī slapjš vai netīrs iepakojuma papīrs;

  • kafijas un tējas biezumi.

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

  • zari (līdz 5 cm diametrā);

  • novītuši ziedi, augi;

  • lapas, nopļauta zāle;

  • augu saknes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar svaigu skatu jaunajā plānā jeb kā nepieļaut vecās kļūdas

Māris Simanovičs, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs, 09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā.

Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu izvērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem plāniem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidošanu ir īstenoti apmēram 60 %. Tostarp ne pārāk veiksmīgi ir izdevies ieviest ES direktīvu prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši neattīstīti, “aptaustīti” tikai virspusēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai.

Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai.

"Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei. Ar laboratorijā sintezētiem amorfiem kalcija fosfātiem var aizstāt kaula neorganisko daļu, kas nozīmē, ka tos var izmantot kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Lai olu čaumalas tiktu izmantotas pilnībā, ekstrahēsim arī to membrānas, iegūstot olbaltumvielas ar augstu bioaktīvo vielu saturu un antibakteriālām īpašībām. Rezultātā būs iespējams izgatavot porainas, dabīgajiem kauliem līdzīgas pamatnes ar uzlabotām īpašībām," stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vilka vīzija – Latvija kā miskastes Eldorado?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokēja kādreizējā finanšu ministra un pašreizējā Latvijas Bankas padomes locekļa Andra Vilka izteikumi par Latvijas nākotni, kas tika pārraidīti Latvijas Radio 27. septembra raidījumā Pievienotā vērtība.

Latvijas Nokia esot atkritumu pārstrāde, kas radītu Latvijas ekonomikai papildu apmēram 8, 5% no IKP jeb 2,2 miljardus, dotu ap 50 tūkstošiem jaunu darbavietu. Cik noprotams, viņš iestājas arī par atkritumu ievešanu no citām valstīm (“mums noteikti nākotnē varētu rasties iespēja akumulēt citu valstu radītās emisijas”) un to pārstrādi šeit.

Pamatojums – mums zemes daudz, ekonomika mazattīstīta. Vienā vārdā sakot, Latvija būtu kā viena liela miskastes Eldorado! Un ne tikai būtu – tā noteikti būšot, jo “šī ir jauna veida ekonomika, viņa ir krietni gudrāka, viņai jāceļ būtu dzīves līmenis Latvijā. Vienkārši tam jāpieiet ļoti fokusēti un ļoti nopietni. Un tas ir uz neatgriešanos. Tā ir lieta, no kuras nevar izvairīties. Tie, kas nogulēs, tie paliks atpalicībā, tie, kas vinnēs, tie var ielēkt kaut kādā variantā. Un tā varētu būt Latvijas Nokia, viennozīmīgi, šī paveras tā mūsu iespēja”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiecas uz būvgružu zero waste

Monta Šķupele, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan jaunu materiālu ražošanā.

Lielu daļu būvniecības atkritumu var veiksmīgi pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Šādi atkritumu apsaimniekotāji izpilda ES prasības, kas ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas, un tas ir liels izaicinājums nozarei. Proporcionāli klasisko būvgružu ir pat vairāk nekā sadzīves atkritumu.

“Ir maza nianse – tie neož, līdz ar to necērtas acīs vai nāsīs, bet to apjoms patiesībā ir ļoti liels. Nojaucot vienu māju, iegūstam tūkstošiem tonnu, ko iedzīvotāji nerada pat gada laikā,” komentē vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Jāizglīto sabiedrība

Sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanu vērtējama no vidējas līdz pat ļoti sliktai. Uzņēmums bieži vien saskaras ar to, ka iedzīvotāji remonta atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. “Pirmkārt, tas ir slikti, jo lauž konteinerus, atkritumu mašīnas, iekārtas, kas šķiro, un dienas beigās tas viss nonāk atkritumu kalnā. Tas nav ne videi draudzīgi, ne atbalstāmi. Otrkārt, mūsu darbs un pienākums ir nodrošināt iespējas, kur šos atkritumus likt. Tas nav tikai viena vai otra operatora darbs. Tas ir visas nozares, ministrijas, Valsts vides dienesta sabiedrības izglītošanas darbs visos iespējamajos kanālos,” norāda G. Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" gada sākumā Dreiliņos atklāja savu loģistikas centru, kura celtniecībā investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro. Daļa no šī centra ir uzņēmuma jaunā biroja telpas, kuras novērtējis arī Pasaules Dabas fonds, piešķirot "Zaļā biroja" sertifikātu.

Uzņēmuma birojā strādā vairāk nekā 200 darbinieku. Lai gan šobrīd daudziem darbs noris attālināti un esošās koptelpas skāruši distances ietekmēti pārkārtojumi, uzņēmumā cer, ka epidemioloģiskā situācija iespējami drīz ļaus atgriezties birojā telpās pilnā sastāvā. Esošais plānojums birojā ļauj ievērot nepieciešamo 2 metru distanci.

"Koncepta izstrādes posmā telpu dizainus veidojām, salāgojot dažādu departamentu vēlmes un funkcijas. Lai gan process bija izaicinošs, tomēr no bezpersoniskām biroja telpām spējām sasniegt veiksmīgu rezultātu – modernu un energoefektīvu darba vidi, kur dominē zaļās iniciatīvas un vienota dizaina filozofija," komentē "Lidl Latvija" biroja iekārtošanas projekta vadītāja Baiba Kauliņa – Pakalna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sper lielu soli pretī zaļākai videi

Ilze Žaime, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

90% Clean R klientu ir noslēguši atkritumu apsaimniekošanas līgumu

Db.lv, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vides pakalpojumu uzņēmumu "Clean R" līgumus noslēguši vairāk nekā 90% klientu par atkritumu apsaimniekošanu zonā "Centrs un Latgales priekšpilsēta" un "Kurzemes rajons".

Iedzīvotāji, kuri līgumu noslēdza pēc 20. maija, kad Rīgā stājās spēkā jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība, tiek aicināti pieteikties vienreizējai atkritumu savākšanai. To jau paguvuši izmantot vairāk nekā 200 namsaimnieku.

"Situāciju kopumā vērtējam kā stabilu un apmierinošu. Mūsu klientu apkalpošanas centrs strādā ar pilnu jaudu, atbildot uz jautājumiem un pieņemot pieteikumus arī brīvdienās, lai maksimāli paātrinātu līgumu slēgšanas procesu un neradītu situācijas, kad atkritumi netiek izvesti vispār. Būtiskākais iemesls, kāpēc tiek traucēta atkritumu izvešanas kārtība, ir laicīgi nenoslēgtie līgumi. Saņemot arvien jaunus pieteikumus, mēs pārplānojam maršrutus un grafikus, kas ietekmē arī tos iedzīvotājus, kuri laikus bija līgumus noslēguši. Aizvadītajā nedēļā "Clean R" darbinieki koncentrējās uz līgumu slēgšanu, atkritumu izvešanas grafiku pielāgošanu, papildinot to ar aizvien jaunajām adresēm," paskaidro Guntars Levics, "Clean R" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu plastmasas radīto piesārņojumu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Madara Žiganova attīsta mikrobioloģiskas izcelsmes materiālu, no kā var izgatavot plastmasas iepakojumu, kas pilnībā sadalās vidē, nenodarot tai kaitējumu.

Polimērmateriālu institūta laboratorijā M. Žiganova rāda plēvei līdzīgu materiālu, tas ir lokans, daļēji caurspīdīgs. To var locīt vai citādi apstrādāt, lai izmantotu iepakojumu izgatavošanai.

"Lietas agri vai vēlu nonāk atkritumos. Atkritumi un to sadalīšanās produkti kaitē dabai. Lielā daudzumā dabā paliek vienreizlietojamie plastmasas produkti. No jūlija Latvijā ir aizliegts tirgot dažādas vienreizlietojamas plastmasas un putu polistirola preces, piemēram, traukus, galda piederumus, vates kociņus, salmiņus. Tā Eiropas Savienības valstis cenšas ierobežot plastmasas un mikroplastmasas piesārņojumu. Plaši izmantotos sintētiskos polimērus varētu aizvietot ar mikrobioloģiski iegūtiem. Es attīstu mikrobioloģisku plastmasu ar uzlabotu lokanību. Ar to varētu aizvietot ikdienā lietojamos maisiņus un vienreizējos produktus, tostarp, pārtikas industrijai," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi ieviesis unikālu digitālu rīku “Iztukšo ledusskapi”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēs receptes no produktiem, kuri atrodami lietotāja krājumos.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā 20% no kopējā saražotās pārtikas apjoma tiek izniekoti jeb nonāk atkritumos, kas rodas visā piegādes ķēdē: zemnieku saimniecībās, pārstrādes un ražošanas procesā, veikalos, restorānos un kafejnīcās, arī mājsaimniecībās.

Jaunais rīks, kura beta versija integrēta Rimi interneta vietnē, ļauj lietotājam atzīmēt, kādi ir viņam pieejamie produkti vai ēdienu atlikumi, un no tiem virtuālais šefpavārs ģenerē veselīgas, kvalitatīvas receptes, kurās iekļautas izvēlētās sastāvdaļas. Rīks izstrādāts sadarbībā ar Dānijas jaunuzņēmumu Plant Jammer.

“Pārtikas atkritumi joprojām ir liela problēma. Rimi nesen veiktais pētījums rāda, ka pat 90% cilvēku Baltijā izmet pārtiku, jo tā ir sabojājusies, ilgstoši gaidot savu kārtu. Rimi pastāvīgi investē inovatīvās tehnoloģijās, kas palīdz precīzi prognozēt pārtikas pasūtījumus un uzraudzīt “ieteicams līdz” marķējumu uz produktiem, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos mūsu darbībā. Nu kopā ar partneriem esam atraduši veidu, kā arī mūsu klientiem palīdzēt ceļā uz šīs problēmas risinājumu. Inovatīvais digitālais rīks ļauj tikai ar dažiem klikšķiem pastāstīt, kas aizķēries mūsu ledusskapjos un pieliekamajā, un mākslīgā intelekta šefpavārs paveic pārējo darbu, apvienojot sastāvdaļas gardu, veselīgu ēdienu receptēs,” stāsta Liene Perija, Rimi Baltic digitālās attīstības direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākajā "H&M Conscious Exclusive A/W20" kolekcijā apģērbi radīti no ilgtspējīgas izcelsmes materiāliem, kas izgatavoti no atkritumiem, informē uzņēmums.

A/W20 kolekcijā ir iekļauti inovatīvi audumi un procesi, kas pārtikas augu atkritumus pārveido par dabīgām šķiedrām, audumi, kas izgatavoti no ilgtspējīgas izcelsmes koksnes celulozes, vai izmantots unikāls process no apģērba līdz apģērbam.

"A/W20 kolekcijā mēs vēlējāmies rādīt piemēru - pārkāpjot radošuma un ilgtspējīgas modes robežas - koncentrējoties uz atkritumiem. Rezultātā, katra šīs kolekcijas lieta ir veidota no patiesi lieliskiem materiāliem, kas radīti no atkritumiem. Strādājot ar šāda veida pārstrādi un runājot ar skaistuma starpniecību, mēs ceram, ka atkritumi var būt daļa no ilgtspējīgas modes nākotnes," komentē Anna-Sofija Johansone, "H&M" radošā konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā, Elektrēnu pilsētā ekspluatācijā nodota Baltijas valstīs lielākās ekofabrikas pirmā kārta, kas pārstrādās automobiļu, rūpniecības un sadzīves stikla atkritumus.

Investīciju projektā, kura vērtība pārsniedz miljonu eiro, ieguldījis uzņēmums Ekobaze, kas jau vairāk nekā desmit gadus gan Latvijā, gan Lietuvā vāc un pārstrādā otrreizējās izejvielas: plastmasu, metālu, riepas, stiklu un visu to, kam iespējams nodrošināt otru dzīvi.

"Ar katru gadu pasaulē rodas aizvien vairāk jaunu ražošanas materiālu, kas jebkurā gadījumā agri vai vēlu kļūst nelietojami, pat par spīti visiem centieniem. Tāpēc ļoti bieži sanāk tā, ka inovatīva izlaušanās mūsdienu industrijā jau pēc dažiem gadiem kļūst par problēmu ekosistēmai. Kas ir tās lietas, kuras saražotas pirms desmit gadiem un par kurām mums nākas maksāt tagad? Atbilde nav tālu jāmeklē – varat paskatīties uz savas automašīnas stikliem, palūkoties uz mājas logiem. Lielākoties mums ir darīšana nevis ar parasto stiklu plašākā izpratnē, bet gan ar sarežģītu kompozītu materiālu. Viens no tā atribūtiem ir drošības plēve, kurai jāpasargā mūs no atlūzām, ja stikls tiks sadauzīts sīkos gabaliņos. Inovatīvais risinājums, kas ir izglābis un turpina glābt tūkstošiem dzīvību, diemžēl nav ideāls apkārtējās vides veselībai," komentē Ekobaze akcionārs Mariuss Kubiļus.

Komentāri

Pievienot komentāru