Jaunākais izdevums

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

"Interese no ārvalstu partneriem ir diezgan liela, jo mūsu tehniskais risinājums ar datorredzi un mākslīgo intelektu ir diezgan liela novitāte," viņš teic. V. Menjoks atklāj, ka šonedēļ uzņēmumam ir pārrunas ar vienu no Eiropas lielākajiem atkritumu pārstrādes uzņēmumiem, kas ir ieinteresēts sadarboties un notestēt Latvijā izstrādāto tehnisko risinājumu."WinGo Deposit" ir parakstījis vienošanos ar Lielbritānijā dibināto organizāciju "Ministry of Waste" par uzņēmuma radītās depozīta iekārtas izplatīšanu Dienvidaustrumāzijā, lai šajā reģionā ieviestu mūsdienīgus atkritumu apsaimniekošanas principus.

"Ja ir pareiza stratēģija un partneri, mēs piecu gadu laikā varam kļūt par simts miljonus vērtu uzņēmumu. Mēs gribētu būt tikpat labi zināms kā citi globālie Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi "Sonarworks", "Printful", "Printify," norāda V. Menjoks.

Vairāki privātie investori līdz šim uzņēmumā ieguldījuši 200 tūkstošus eiro. "WinGo Deposit" strādā pie nākamā līmeņa investīciju piesaistes viena miljona eiro apmērā, lai turpinātu darbu nākamajā līmenī starptautiski.

V. Menjoks skaidro, ka uzņēmumam padomā ir divi biznesa modeļi. Vienā gadījumā iekārtu izvietošanu un apkalpi apmaksā lielāki uzņēmumi, kuru ražotie produkti rada daudz atkritumu, piemēram, dzērienu kompānijas. Tām šāds risinājums kalpo kā ieguldījums atkritumu savākšanā un pozitīva publiskā tēla uzturēšanā. Otrs biznesa modelis ir būt tehnoloģiju piegādātājam depozīta sistēmas operatoriem.

"Novitāte ir tajā, ka pat šodien Lietuvā un Igaunijā līdzīgas iekārtas lasa svītru kodu un neatpazīst pat ne mazliet deformētu iepakojumu. Tikpat labi var izdrukāt konkrētā valstī spēkā esošu svītru kodu, uzlīmēt to uz kabača un aparāts to pieņems. Ne velti laikā, kad Igaunijā tika ieviesta depozīta sistēma, sākumā tajā nonāca 106% no pārdotā apjoma, jo cilvēki vienkārši printēja svītru kodus, līmēja tos uz dažādiem priekšmetiem un nodeva depozīta sistēmā. Mūsu gadījumā datorredze atpazīst konkrēto pudeli vai bundžu, turklāt arī saplacinātu vai netīru. Mūsu risinājums saprot, vai tā ir Latvijā, Lietuvā, Igaunijā vai Vācijā nopirkta pudele, vai tā ir stikla, plastmasas vai arī alumīnija bundža. Šāds risinājums maksimāli novērš krāpniecības riskus," stāsta V. Menjoks.

Viņš uzsver, ka liela nozīme ir tam, ka iekārta spēj pieņemt saplacinātas pudeles. Piemēram, 300 litru maisā ietilpst 70 nesaplacinātas pudeles, bet saplacinātā veidā – 350. Iekārtai ir vairāki varianti, tostarp risinājums veikaliem, kur to apkalpo cilvēks, kurš iepakojumu sašķiro pa dažādām kastēm, kā arī brīvstāvošs skapis, kur ietilpst 400 PET pudeles un 500 alumīnija bundžas.

Indonēzijā uzņēmums iecerējis izmantot arī spēļošanas elementus, jo tur atkritumu šķirošana nav visai izplatīta un nereti vērojama situācija, ka cilvēks nomet tukšo pudeli tieši blakus atkritumu urnai. "Lielās kompānijas būs tās, kas cilvēkus apbalvos par savākto iepakojumu. Iekārta ir gudra un saprot, ka šis ir "Fanta" vai "Danone" jogurta iepakojums. Attiecīgais uzņēmums par atpakaļ nodoto iepakojumu piešķir punktus, ko sakrājot var apmainīt pret naudu. Tas ir ieguvums gan videi, gan ekonomikai.

V. Menjonoka skatījumā līdz šim depozīta sistēma pārsvarā strādāja kā izlietotās taras uzskaites punkts. Pat Igaunijā, kur šī sistēma strādā diezgan labi, atpakaļ tiekot savākti 80 līdz 90% no kopējā apjoma, jo sabiedrība nav līdz galam iesaistīta. "WinGo Deposit" šogad organizēs "Šķirošanas maratonu" un iekārta atradīsies Jaunajā Teikā, kur, digitāli autentificējoties, varēs nodot dažādus iepakojumus, krāt punktus mobilās lietotnes digitālajā maciņā un iemainīt tos pret dažādiem labumiem, piemēram, braukt par brīvu ar "Carguru" mašīnām, pasūtīt ēdienu no "Wolt" vai ziedot. "Nekur pasaulē neviens neveic digitālu autentifikāciju, bet šādā veidā tiek samazināti krāpniecības riski – zinot, ka sistēma personu atpazīst, cilvēks nevēlas blēdīties. Vēl šāda pieeja risina problēmu, ka, nododot pudeles, tiek izsniegts čeks, ko atprečot pie kases. Šāda sistēma uzspiež cilvēku pielāgoties sistēmai. Mēs rīkojamies pretēji un pielāgojamies cilvēkam – viņš pats var izvēlēties, kā tērēt uzkrātos līdzekļus," stāsta V. Menjoks.

Par alumīnija bundžām tiek dots vislielākais punktu skaits, jo tās var teju nebeidzami pārstrādāt. V. Menjoks ir skeptiski noskaņots par stikla iepakojumu, kas vēsturiski tiek uzskatīts par vienu no labākajiem variantiem. "Tas ir mīts. Piemēram, no visām stikla alus pudelēm Latvijā tikai katra desmitā pudele tiek uzpildīta atkārtoti. Liela daļa alus ražotāju pērk arvien jaunas alus pudeles, jo mārketinga nodaļa uzskata, ka veikala plauktā jābūt spožām pudelēm. Turklāt stikls ir smags un to nevar pārstrādāt mūžīgi – ja tās nenonāk otrreizējā uzpildīšanā, tās samaļ putekļos un pievieno smiltīm. Vācijā labi strādā iepakojuma otrreizējā izmantošana, bet es nebūtu tik utopisks, domājot, ka to iespējams īstenot arī Latvijā," tā V. Menjoks.

Šobrīd ir izstrādāts iekārtas prototips. Tas ir gatavs un tiek testēts, lai saprastu, ko vēl uzlabot. "WinGo Deposit" iekārta atpazīst stikla, kartona dzēriena iepakojumu, PET plastmasas pudeles, bundžas un baterijas. V. Menjoks spriež, ka šo tehnoloģiju iespējams pielāgot arī citām atkritumu grupām, piemēram, riepām, sadzīves ķīmijas iepakojumiem vai tādiem bīstamajiem atkritumiem kā dezodoranti, krāsas flakoni utt.

Pavasarī "WinGo Deposit" uzvarēja starptautiskā konkursa "Creative Business Cup 2020" nacionālās atlases finālā, iegūstot ceļazīmi, lai cīnītos par pasaulē radošākā jaunuzņēmuma titulu, kā arī investoru uzmanību. Covid-19 ietekmē konkursa fināls no šī gada pārcelts uz nākamā gada pavasari.

SIA "WinGo Deposit" dibināts šī gada sākumā. Īpašnieki ir AS "Bao", SIA "Kmpgb", Vismands Menjoks, SIA "Correctus" un SIA "Ventax". Viedās depozīta iekārtas izstrādē iesaistīta vairāk nekā 10 cilvēku komanda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiecas uz būvgružu zero waste

Monta Šķupele, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan jaunu materiālu ražošanā.

Lielu daļu būvniecības atkritumu var veiksmīgi pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Šādi atkritumu apsaimniekotāji izpilda ES prasības, kas ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas, un tas ir liels izaicinājums nozarei. Proporcionāli klasisko būvgružu ir pat vairāk nekā sadzīves atkritumu.

“Ir maza nianse – tie neož, līdz ar to necērtas acīs vai nāsīs, bet to apjoms patiesībā ir ļoti liels. Nojaucot vienu māju, iegūstam tūkstošiem tonnu, ko iedzīvotāji nerada pat gada laikā,” komentē vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Jāizglīto sabiedrība

Sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanu vērtējama no vidējas līdz pat ļoti sliktai. Uzņēmums bieži vien saskaras ar to, ka iedzīvotāji remonta atkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā. “Pirmkārt, tas ir slikti, jo lauž konteinerus, atkritumu mašīnas, iekārtas, kas šķiro, un dienas beigās tas viss nonāk atkritumu kalnā. Tas nav ne videi draudzīgi, ne atbalstāmi. Otrkārt, mūsu darbs un pienākums ir nodrošināt iespējas, kur šos atkritumus likt. Tas nav tikai viena vai otra operatora darbs. Tas ir visas nozares, ministrijas, Valsts vides dienesta sabiedrības izglītošanas darbs visos iespējamajos kanālos,” norāda G. Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

  • ēdiena paliekas (bez iepakojuma) t.sk. augļi, dārzeņi, olu čaumalas;

  • izlietotas papīra salvetes, papīra dvieļi, kā arī slapjš vai netīrs iepakojuma papīrs;

  • kafijas un tējas biezumi.

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

  • zari (līdz 5 cm diametrā);

  • novītuši ziedi, augi;

  • lapas, nopļauta zāle;

  • augu saknes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sper lielu soli pretī zaļākai videi

Ilze Žaime, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

90% Clean R klientu ir noslēguši atkritumu apsaimniekošanas līgumu

Db.lv, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vides pakalpojumu uzņēmumu "Clean R" līgumus noslēguši vairāk nekā 90% klientu par atkritumu apsaimniekošanu zonā "Centrs un Latgales priekšpilsēta" un "Kurzemes rajons".

Iedzīvotāji, kuri līgumu noslēdza pēc 20. maija, kad Rīgā stājās spēkā jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība, tiek aicināti pieteikties vienreizējai atkritumu savākšanai. To jau paguvuši izmantot vairāk nekā 200 namsaimnieku.

"Situāciju kopumā vērtējam kā stabilu un apmierinošu. Mūsu klientu apkalpošanas centrs strādā ar pilnu jaudu, atbildot uz jautājumiem un pieņemot pieteikumus arī brīvdienās, lai maksimāli paātrinātu līgumu slēgšanas procesu un neradītu situācijas, kad atkritumi netiek izvesti vispār. Būtiskākais iemesls, kāpēc tiek traucēta atkritumu izvešanas kārtība, ir laicīgi nenoslēgtie līgumi. Saņemot arvien jaunus pieteikumus, mēs pārplānojam maršrutus un grafikus, kas ietekmē arī tos iedzīvotājus, kuri laikus bija līgumus noslēguši. Aizvadītajā nedēļā "Clean R" darbinieki koncentrējās uz līgumu slēgšanu, atkritumu izvešanas grafiku pielāgošanu, papildinot to ar aizvien jaunajām adresēm," paskaidro Guntars Levics, "Clean R" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru