Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Būvkompānijas SIA "Velve" valdes struktūrā notikušas izmaiņas – no 4. marta uzņēmuma vadības komandai pievienojies Kaspars Rokens, kas turpmāk ieņems valdes priekšsēdētāja amatu.

K. Rokens ir energobūvniecības eksperts ar pieredzi starptautisku uzņēmumu vadībā. Iepriekš K. Rokens bijis AS "RB Rail" valdes loceklis un operacionālais direktors un bijis atbildīgs par transporta infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

Pirms tam darbojies kā SIA "Schneider Electric Latvia" valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma vadītājs Latvijā un Baltijā, kur viņa pārziņā bija elektroiekārtu ražošana un tirdzniecība un energoefektīvu risinājumu attīstība.

"Ceru ar savu darbu pavērt uzņēmumam jaunas attīstības iespējas modernizācijas, BIM sistēmas izmantošanas un dzelzceļa infrastruktūras apguves virzienā," pauž jaunais SIA "Velve" valdes priekšsēdētājs.

15. februārī ievēlēta VAS “Latvijas Pasts” (LP) pagaidu padome - par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Kaspars Rokens, savukārt par padomes locekli – Māris Macijevskis.

Uzņēmuma pagaidu padome ievēlēta, jo 7. februārī par savu atkāpšanos paziņoja līdzšinējā LP padome.

Pagaidu padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz LP padomes locekļu amatiem plānots izsludināt tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka šogad 7.februārī "Latvijas pasta" padome paziņoja par atkāpšanos. Līdzšinējie "Latvijas pasta" padomes locekļi - padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs - skaidroja, ka atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Energokompānijai "Latvenergo" ir jābūt aktīvākai eksporta tirgos un jāveicina enerģijas ražošana no alternatīviem avotiem, intervijā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Vērtējot jauniecelto "Latvenergo" padomi, ministrs norādīja, ka visi amatos ieceltie ir labi profesionāļi, bez redzamām reputācijas problēmām. Vitenbergs norādīja, ka viņš plāno sadarboties ar "Latvenergo" padomi, turklāt ministram ir arī savs redzējums un ieteikumi "Latvenergo".

"Domāju, "Latvenergo" ir jābūt aktīvākam eksporta tirgos. Es gribētu, lai "Latvenergo" kā galvenā enerģētikas struktūra valstī kļūst arī aktīvāka enerģijas ražošanā no alternatīviem avotiem. Piemēram, tiek runāts par kopīga vēja parka izveidi ar Igauniju, bet līdz šim nekas vēl nav noticis," klāstīja ministrs. Viņš piebilda, ka ministram drīzumā ir plānota tikšanās ar Igaunijas ekonomikas ministru, lai pārrunātu kopīga vēja parka izveidi Baltijas jūrā.

Noslēdzies nominācijas komisijas darbs konkursā uz AS "Latvenergo" valdes locekļu amatiem, informē uzņēmumā.

Nominācijas komisija ir novērtējusi kandidātu stratēģisko redzējumu, plānošanas un organizēšanas prasmes, orientāciju uz rezultātu, lēmumu pieņemšanu, pozitīvu attiecību veidošanas kompetences, darbinieku attīstīšanas, komandas vadīšanas prasmes, pārmaiņu vadīšanas pieredzi, orientāciju uz attīstību, prezentēšanas prasmes, kā arī veikusi reputācijas risku novērtējumu.

Nominācijas komisija balsojumā 2021. gada 31. maijā uzņēmuma padomei apstiprināšanai amatā izvirzījusi kandidātus ar augstākajiem novērtējumiem katrā amata pozīcijā: trīs kandidātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatam, divus kandidātus valdes locekļa (atbildība par ražošanu) amatam un trīs kandidātus valdes locekļa ( atbildība par komercdarbību) amatam.

AS "Latvenergo" akcionāru sapulce no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, informēja kompānijā.

Golsts tika iecelts "Latvenergo" padomē 2020.gada 10.jūnijā un tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.

"Latvenergo" akcionāru sapulcē nolemts apstiprināt "Latvenergo" padomes locekļu atlases un atsaukšanas kārtību, kas paredz, ka, tuvojoties padomes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kā arī pildot padomes locekļa pienākumus otro pilnvaru termiņu, "Latvenergo" padomes locekļi tiek atsaukti pa vienam un atlasīti nominācijas procesā pakāpeniski atbilstoši apstiprinātajām kompetences jomām.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda, ka "Latvenergo" padomes locekļi līdz šim tika ievēlēti vienlaicīgi un uz vienu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka padomes primārais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības pārraudzību, ir būtiski, ka padomes locekļi mainās pakāpeniski, padomes locekļus atsaucot un ievēlot pa vienam, nepārvēlot visu padomes sastāvu vienlaikus, tādējādi nodrošinot pieredzes pārņemšanu.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies jaunā Anatomijas muzeja izveides projekts, kas ilga piecus gadus. Muzeja iecere tapa 2015. gadā, savukārt šogad tika pabeigti būvdarbi un iekārtota ekspozīcija.

2015. gadā RSU tapa ideja atjaunot Anatomikuma teritorijā esošo vēsturisko staļļa ēku, izvietojot tajā Anatomijas muzeju. 2016. gadā tika izstrādāti ēkas meti, kuru autors ir arhitekts Arvīds Līkops. Savukārt no 2016. līdz 2017. gadam notika būvdarbu projekta izstrāde, ko veica SIA “Delta Construction” un arhitektu birojs “Nams”.

No 2018. līdz 2020. gadam ēka tika pārbūvēta un pielāgota muzeja vajadzībām. Būvdarbus veica SIA “Velve”, bet būvuzraugs bija SIA “Celtniecības Kvalitātes aģentūra”.

Ēka celta 19. gadsimtā un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas paredz īpašas prasības tās pārbūvei. Ēka laika gaitā kalpojusi par stalli, mācību telpām un pat par noliktavu. Salīdzinoši nelielās ēkas pārbūve par muzeja ēku bija komplekss un sarežģīts projekts – ēkā tika izbūvēts pagrabstāvs, tā rakšanu veicot no ēkas iekšpuses. Tāpat ēkai tika pārbūvēts jumts un izveidotas divas jaunas piebūves. Šobrīd ēka atbilst visām mūsdienu prasībām par vides pieejamību. Tās iekštelpās ir izbūvēts lifts, kas savieno abus ēkas stāvus virszemē un pagrabstāvu. Ēkas kopējā platība vēsturiski bija 408,7 m2, savukārt pēc pārbūves tā ir 618,3 m2. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, kas segti no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem.

AS "Latvenergo" padome par padomes priekšsēdētāju ievēlējusi Aigaru Laizānu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" akcionāru sapulce ar šā gada 1.martu no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, kurš šajā amatā bija kopš 2020.gada 10.jūnija.

Tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju organizēs nominācijas procesu AS "Latvenergo" padomes locekļa amatam, teikts paziņojumā.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Kaspars Rokens, bet padomes locekļi - Toms Siliņš un Gundars Ruža.

Jau ziņots, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, sasniedza 2,027 miljardus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90% un bija 350,2 miljoni eiro.

Kompānija "R.EVOLUTION" nodevusi ekspluatācijā dzīvojamu māju "HOFT - House of the Flying Trees" - Strēlnieku ielā, informē uzņēmums.

Projekts sastāv no divām ēkām - rekonstruētas vēsturiskās ēkas ar diviem papildu stāviem, un jaunas septiņu stāvu ēkas. Komplekss atrodas labiekārtotā 2020 kvadrātmetru teritorijā, un tajā ir 42 dzīvokļi ar kopējo platību 6671,9 kvadrātmetri, griestu augstumu no 2,90 līdz 4,40 m penthausos. Pirmajā stāvā atrodas telpas komercdarbībai ar kopējo platību 134 kvadrātmetru, kā arī izveidota apakšzemes autostāvvieta.

Savukārt uz ēku terasēm un fasādes novietoti 39 bonsai kociņi. Visi "HOFT" bonsai ir skujkoki ar mazu augšanas potenciālu: kalnu priede, melnā pundurpriede, ciedrs. Tie ir izvēlēti atbilstoši Rīgas klimatiskajiem apstākļiem un ir jau izgājuši aklimatizācijas ciklu. Dizaina risinājums, kas ļāva integrēt bonsai ēkas arhitektūrā, Baltijas valstīs izmantots pirmo reizi.

Jaunas biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecībā Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā plānots investēt aptuveni deviņus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Šī gada 14. maijā Mūkusalas Biznesa Centrs un būvfirma VELVE parakstījuši līgumu par jaunās A klases biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Jaunā A klases biroju ēka tiks būvēta kādreizējās Karl Zeiss optikas fabrikas vietā, atjaunojot vēsturisko ēku un papildinot to ar jauniem un moderniem arhitektūras elementiem. Projekts apvienos šīs vietas vēsturisko auru ar mūsdienīgiem būvniecības risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Viena no galvenajām ēkas priekšrocībām ir tās stratēģiski izdevīgais novietojums – Mūkusalas ielas un Dēļu ielas stūrī, ar skatu uz Daugavu un vecpilsētas torņiem. Turklāt biznesa centra teritorija tiks papildināta ar jaunu daudzstāvu autostāvvietu.

Skanstes rajonā augošais Rīgas zaļākais biroju komplekss “VERDE”, sekojot iepriekš definētajam laika grafikam, ir sasniedzis kārtējo nozīmīgo būvniecības posmu.

Pirmajai no divām biroju ēkām, kuru plānots nodot ekspluatācijā 2022.gada vasarā, jau uzbūvēti visi 11 stāvi, pazemes autostāvvieta un pabeigta jumta nesošā konstrukcija, līdztekus pabeigti arī fasādes darbi pirmajiem 5 stāviem, kur jau sākušies iekšdarbi. Tam par godu simboliski atzīmēti spāru svētki, uz ēkas jumta paceļot tradicionālo vainagu.

“VERDE” būvniecības procesu pēc tā attīstītāja, Lietuvas kompānijas “Capitalica Asset Management” pasūtījuma vada “SBA Group” meitasuzņēmums “Notus Developers”, bet projekta ģenerālbūvnieks ir viena no Latvijas lielākajām būvkompānijām “Velve”.

“Gandrīz 200 pieredzējušu un profesionālu celtniecības speciālistu ik dienu strādā pie “VERDE” būvniecības. Tā ir ļoti liela komanda, un tieši tāda mums ir nepieciešama, lai īstenotu ambiciozos mērķus – kļūt ne vien par vienīgajiem A klases birojiem Rīgā, kas nomniekiem kļūs pieejami jau nākamgad, bet arī par nākotnes biroju etalonu, kas rādīs ilgtspējīgas arhitektūras un produktivitāti veicinošas vides priekšzīmi ne vien Latvijā, bet arī Baltijā,” uzsver Andrius Barštis (Andrius Barštys). “VERDE” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors.

“Ir konstatēts fakts, ka vidējais cenu pieaugums ir vismaz 20% robežās, atsevišķos būvniecības segmentos pat divtik lielāks. Ekonomiski saimnieciska rīcība no abām iesaistītajām pusēm, t.i., gan no pasūtītāja, gan būvnieka, būtu meklēt reālus risinājumus. Tā vietā mēs saskaramies ar laika novilcināšanu, pieprasot būvniekam bezgalīgus sadārdzinājuma aprēķinus un to cēloņsakarību pierādījumus, ka tie radušies kara Ukrainā rezultātā."

Tā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības diskusijā par krīzes situāciju būvniecībā norādīja būvniecības uzņēmuma SIA Velve valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens. Viņaprāt, tas nav risinājums krīzes situācijā, kad būvnieks objektīvi nevar turpināt uzsāktos darbus, jo ir pārrauta finansējuma plūsma, bet no otras puses, pret būvnieku var vērst izpildes garantijas pieprasījumu, faktiski, laužot līgumu.

Diskusijas mērķis bija pārrunāt partnerības izstrādātās vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, kā arī izvērtēt kritisko situāciju saistībā ar esošo būvdarbu līgumu izpildi un izmaksu sadārdzinājumiem. Diskusijā piedalījās dažu publisko pasūtītāju pārstāvji, dalībnieki no valsts pārvaldes institūcijām – CFLA, IUB, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, un būvuzņēmēju puses.

Rīgas centrā attīstāmo darījumu centru "Verde" būvēs Latvijas būvuzņēmums "Velve", ar kuru "Capitalica Asset Management" ir parakstījusi 49 miljonus eiro vērtu ģenerāluzņēmēja līgumu.

Darījumu centra būvniecība sāksies jau oktobrī, visu kompleksu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.

Dienas Bizness jau ziņoja, ka iepriekš būvniecības līgums tika noslēgts ar būvkompāniju "Merks", taču pamatojot, ka "Merks" ir pārkāpis noslēgtajā līgumā paredzētās saistības, līgums augusta izskaņā tika lauzts.

"Tas ir viens no lielākajiem un inovatīvākajiem būvniecības sektora projektiem Rīgā pēdējo gadu laikā, tāpēc konkursa dalībniekiem tika izvirzītas ļoti augstas prasības. Izvērtējām piecu lielāko Baltijas valstu būvuzņēmumu piedāvājumus, viņu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā, darbu kvalitāti, spēju īstenot sarežģītus inženiertehniskos risinājumus, labu reputāciju un izvēlējāmies "Velve" kā uzņēmumu, kas pilnībā atbilst visiem šiem kritērijiem," saka projekta attīstītāja SBA investīciju pārvaldības uzņēmuma "Capitalica Asset Management" ģenerāldirektors Andrjus Barštis.

Būvfirmas SIA "Velve" valdes priekšsēdētājas amatā darbu sākusi Vineta Verika, informē "Velves" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka būvfirmas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens, pieņemot jaunus karjeras izaicinājumus, ir pārtraucis darba attiecības ar uzņēmumu.

Vienlaikus kā valdes loceklis un uzņēmuma finanšu direktors vadības komandai ir pievienojies Valters Sičevs.

Uzņēmuma vadībā darbu turpinās valdes loceklis un tehniskais direktors Ivo Brālēns, kurš arī turpmāk būs atbildīgs par būvniecības un ražošanas attīstību.

"Ikviena uzņēmuma izaugsme galvenokārt ir atkarīga no spējas pielāgoties jauniem apstākļiem. Tādēļ šobrīd, kad visa būvniecības nozare ir force majeure situācijā, pārņemot atbildību par "Velve" turpmāku virzību, prioritārie virzieni, kuros redzu savu pienesumu uzņēmuma vadībā, būs pārmaiņu vadība un uzņēmuma izaugsmes veicināšana neprognozējama tirgus apstākļos. To sasniegšanai kopā ar darbiniekiem meklēsim netradicionālas pieejas izaicinājumiem, attīstot un realizējot know-how balstītus risinājumus, tādējādi kļūstot vēl izcilākiem," skaidro V.Verika.

Rīgā, Skanstes rajonā sākta zaļās koncepcijas biroju kompleksa “Verde” būvniecība, informē projekta attīstītājs Capitalica Asset Management.

Pānots, ka divu gadu laikā investējot vairāk nekā 65 miljonus eiro, jaunajos birojos 45 tūkst. kvadrātmetru platībā strādās vairāk nekā 2000 cilvēku.

“Esam saņēmuši būvatļauju sākt kompleksa būvniecību, ņemot vērā saskaņoto projektu. Darbi gruntsgabalā tika uzsākti tā, kā bija plānots, 2020. gada novembrī. Pirms projekta īstenošanas sīki izanalizējām pēkšņo Covid-19 vīrusa uzliesmojuma un karantīnas ietekmi uz ekonomiku, Rīgas biroju tirgu. Mūsu analīze rāda, ka pandēmijai nebūs ilgstošas nozīmīgas ietekmes uz biroju tirgu, – tuvākajos gados saglabāsies liels pieprasījums pēc moderniem jaunās paaudzes A klases birojiem, kuros varētu darboties starptautiskie un vietējie Latvijas uzņēmumi”, komentē projekta attīstītājs Lietuvas SBA grupas uzņēmuma “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrjus Barštis (Andrius Barštys).