Quantcast

Jaunākais izdevums

Energokompānijai "Latvenergo" ir jābūt aktīvākai eksporta tirgos un jāveicina enerģijas ražošana no alternatīviem avotiem, intervijā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Vērtējot jauniecelto "Latvenergo" padomi, ministrs norādīja, ka visi amatos ieceltie ir labi profesionāļi, bez redzamām reputācijas problēmām. Vitenbergs norādīja, ka viņš plāno sadarboties ar "Latvenergo" padomi, turklāt ministram ir arī savs redzējums un ieteikumi "Latvenergo".

"Domāju, "Latvenergo" ir jābūt aktīvākam eksporta tirgos. Es gribētu, lai "Latvenergo" kā galvenā enerģētikas struktūra valstī kļūst arī aktīvāka enerģijas ražošanā no alternatīviem avotiem. Piemēram, tiek runāts par kopīga vēja parka izveidi ar Igauniju, bet līdz šim nekas vēl nav noticis," klāstīja ministrs. Viņš piebilda, ka ministram drīzumā ir plānota tikšanās ar Igaunijas ekonomikas ministru, lai pārrunātu kopīga vēja parka izveidi Baltijas jūrā.

"Redzot, kā Eiropa iet uz šiem mērķiem - kļūt "zaļākiem" - enerģētikā nekur nepazudīs. "Latvenergo" ir galvenais rīks, kā mēs kā valsts to varam īstenot," uzsvēra Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka 10.jūnijā "Latvenergo" akcionāru sapulcē tika iecelta kompānijas jaunā padome. Tajā tika iecelts Ivars Golsts, Toms Siliņš, Aigars Laizāns, Gundars Ruža un Kaspars Rokens.

Par "Latvenergo" padomes priekšsēdētāju tika apstiprināts Golsts, bet par viņa vietnieku - Rokens.

"Latvenergo" padomes galvenie pienākumi ir apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, pastāvīgi uzraudzīt valdes darbību, ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, noteikt viņu atalgojumu, kā arī uzraudzīt, lai kapitālsabiedrība strādātu atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāra sapulces lēmumiem.

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pērn bija 841,6 miljoni eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 24,2%, sasniedzot 94,4 miljonus eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome nolēmusi pagarināt darba attiecības ar līdzšinējiem valdes locekļiem un uz jaunu termiņu par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Āri Žīguru, par valdes locekļiem - Guntaru Baļčūnu un Uldi Barisu.

Līdzšinējā valdes sastāva pilnvaru jaunais termiņš sāksies 2020.gada 16.novembrī. Pilnvaras līdz 2023.gada 24.septembrim turpinās valdes loceklim Kasparam Cikmačam.

"Ekonomikas ministrija kā "Latvenergo" akcionārs atzinīgi novērtē "Latvenergo" darbību, jo enerģētikas nozare attīstās un uzlabo pakalpojuma kvalitāti gan biznesa klientiem, gan mājsaimniecībām, vienlaicīgi nodrošinot būtiskus dividenžu maksājumus valsts budžetā. Reģiona energoapgādes stratēģisks redzējums šobrīd padarījis "Latvenergo" par uzņēmumu, kas ekspluatē viskonkurētspējīgāko ģenerējošo iekārtu sastāvu Baltijas tirgū. "Latvenergo" Baltijas un Ziemeļvalstu tirgum piegādā enerģiju, kas ražota ar zemu kaitīgo izmešu apjomu kombinācijā ar atjaunojamo resursu izmantošanu hidroģenerācijā. Tas iespējams, jo savlaicīgi veiktas ilgtspējīgas investīcijas labi sabalansētā bāzes jaudu un dabas resursus izmantojošu ģenerācijas avotu apvienojumā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas AS "Latvenergo" ārkārtas akcionāru sapulcē nolemts palielināt uzņēmuma pamatkapitālu par 178,1 miljonu eiro, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

Pamatkapitāls tiks palielināts, ieguldot tajā AS "Latvenergo" iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un nosakot AS "Latvenergo" pamatkapitālu 790,3 miljonu eiro apmērā. Atbilstošas izmaiņas apstiprinātas AS "Latvenergo" statūtos.

AS "Latvenergo" pamatkapitāla palielināšana saistīta ar 2019.gada 8.oktobra Ministru Kabineta lēmumu atbalstīt pilnīgu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu. Lēmuma izpildes rezultātā šī gada jūnijā tika samazināts AS "Latvenergo" pamatkapitāls, izņemot no AS "Latvenergo" aktīvu bāzes AS "Latvijas elektriskie tīkli" kapitāldaļas, un AS "Latvijas elektriskie tīkli" tika nodalīta no Latvenergo koncerna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai uzņēmumos, varētu lemt par jauniem atbalsta veidiem

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai uzņēmumos, varētu lemt par jauniem atbalsta veidiem, pieļāva ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Līdz šim inficēšanās ar Covid-19 tika konstatēta atsevišķos uzņēmumos - "Kuldīgas tekstils", "Forevers" un "Līcis-99". Vaicāts, vai, pieaugot saslimstībai uzņēmumos un tādējādi ietekmējot to darbību, uzņēmumiem netiek plānots kāds atbalsta mehānisms, Vitenbergs atbildēja, ka pagaidām šādi mehānismi nav nepieciešami.

Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs atzina, ka gadījumā, ja situācija uzņēmumos pasliktināsies, Ekonomikas ministrija atbalsta iespējas izvērtēs un nepieciešamības gadījumā meklēs iespējas šiem uzņēmumiem palīdzēt.

Vitenbergs arī atgādināja, ka joprojām ir spēkā virkne pavasarī ieviestu atbalsta pasākumu uzņēmumiem.

Tāpat ekonomikas ministrs aicināja uzņēmumos stingri ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, piebilstot, ka augsti saslimšanas riski ir tieši ražojošajos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viesmīlības sektorā strādājošajiem trīs mēnešus varētu izmaksāt 300 eiro grantu

LETA, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam varētu trīs mēnešus izmaksāt 300 eiro lielu grantu mēnesī, sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Pieņemot, ka grantiem tiktu pieteikti visi sektorā nodarbinātie, tas valsts budžetam izmaksātu 36 miljonus eiro. Ekonomikas ministrs piebilda, ka patlaban nav zināms, kurā budžeta programmā šie līdzekļi tiks rasti.

Viņš informēja par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu ēdināšanas un izmitināšanas sektora uzņēmumiem piedāvāt divu pakāpju atbalsta mehānismu darbības atsākšanai - grantus nodarbinātības veicināšanai un bezprocentu aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem.

Pēc ministra stāstītā, tūrisma nozares komersantiem ēdināšanas un izmitināšanas sektoros zaudējumi kopš marta vidus ir vismaz 77 miljoni eiro un vislielākās problēmas sektoram rada apgrozāmo līdzekļu trūkums. Abos sektoros tiešā veidā ir cietuši aptuveni 4000 mazie un vidējie uzņēmumi, radot negatīvu ietekmi uz aptuveni 40 000 sektorā nodarbināto. Vitenberga priekšlikums ir nodrošināt katram ēdināšanas un izmitināšanas sektorā strādājošajam 300 eiro lielu grantu, kas tiktu izmaksās trīs mēnešus - no 1.jūlija līdz septembra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomikas ministrs rosina paplašināt dīkstāves pabalsta saņēmēju loku

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ir sagatavojis un iesniedzis vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību.

J. Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, informēja Ekonomikas ministra padomniece Vineta Vilistere – Lāce.

Dīkstāves pabalsti liecina par mazām algām pirms krīzes 

Vidējais izmaksātā pabalsta apmērs vienam darbiniekam ir bijis 258 eiro, maksimālo pabalsta...

J. Vitenbergs skaidro: "Jau vairāk nekā mēnesi dzīvojam ārkārtas režīmā, kad Covid-19 vīrusa dēļ praktiski visa uzņēmējdarbība ir spiesta iepauzēt. Uzņēmumiem tas nozīmē arī neizmaksātas algas darbiniekiem. Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts uz šo dienu ir atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Tāpēc ir steidzami jāpārskata dīkstāves pabalsta regulējums, kā arī jāpaplašina atbalsts uzņēmējiem, kuri veic saimniecisko darbību arī vīrusa izraisītajā krīzes laikā."

Ekonomikas ministrs piedāvā pārskatīt dīkstāves regulējumu, rosinot precizēt kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat ministrs uzskata, ka nevar liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts.

Tāpat iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus.

Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, J. Vitenbergs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem uzņēmumiem, kuri turpina veikt uzņēmējdarbību Covid-19 izraisītās krīzes laikā.

Jau iepriekš veikti uzlabojumi attiecībā uz mazo uzņēmumu valdes locekļu iespēju saņemt dīkstāves pabalstu, dota iespēja pretendēt uz atbalstu uzņēmumiem, kuri ir nesen dibināti un kuri saskārušies ar vīrusa radītajām sekām, atcelti ierobežojumi, kas iepriekš liedza saņemt dīkstāves pabalstu, ja persona saņēma izdienas vai vecuma pensiju, kā arī pielielināti uzņēmumu nodokļu parādu sliekšņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš pauž skepsi rosinājumu būtiski paaugstināt Covid-19 saslimstības rādītāju, no kura jāievēro pašizolācija

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien notikušajā valdības sēdē pauda skepsi par Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. "Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt - kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu," atzīmēja premjers. EM priekšlikumam piekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš atzīmēja, ka ministriem nepieciešams aplūkot visas jomas, ne tikai tās, kuras tie pārvalda.

Ministrs uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu minētais rādītājs ir ap 18 vai 19, tādēļ nepieciešams mainīt Latvijas noteikto slieksni, lai valsts netiktu izslēgta no vispārējās konkurences. Viņš gan atzina, ka nepieciešams arī domāt par epidemioloģisko drošību. Abu "KPV LV" ministru rosinājumam gan kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP), norādot, ka cīņā ar Covid-19 katru nedēļu stratēģijas kļūst sarežģītākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika Covid-19 otrajam vilnim ir labāk sagatavojusies, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

"Pirmais vilnis bija jaunums gan veselības jomai, gan arī ekonomikai, taču šobrīd mēs jau esam gatavāki," pauda ekonomikas ministrs, vienlaikus atzīmējot, ka veselības joma ir svarīga un tai ir jābūt primārai, jo runa ir par cilvēku dzīvībām, tomēr ir svarīgi arī sabalansēt ierobežojumus ar ekonomiskajām interesēm.

"Mans, kā ekonomikas ministra, pienākums ir, lai cilvēkiem būtu darbs un viņi spētu sev nodrošināt līdzekļus, nevis cerētu uz kādiem valsts pabalstiem. Piemēram, ja mēs veselības dēļ, sabiedrības drošības dēļ upurējam kādu no nozarēm, tad ir nepieciešams atbilstošs atbalsts," pauda Vitenbergs. Viņš arī pozitīvi novērtēja uzņēmēju attieksmi, organizējot darbu, lai mazinātu darbinieku saskarsmi un iespējas saslimt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" uzņēmumam "Latvenergo" piešķīrusi aizdevumu 60 miljonu eiro apmērā likviditātes vadības nodrošināšanai.

Aizņēmumu līgumu noslēgšanai tika organizēts iepirkums, kura ietvaros par uzvarētājiem tika atzīta AS "SEB banka" par aizņēmuma summu 60 miljoni eiro un "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvijā par aizņēmuma summu 15 miljoni eiro, ar kuru aizņēmumu līgums tika noslēgts pagājušā gada nogalē, biznesa portālu db.lv informēja "Latvenergo".

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, norāda: ""SEB banku" un "Latvenergo" vieno ilgstoša sadarbība. Pērn uzņēmumam jau piešķīrām aizdevumu 130 miljonu eiro apmērā, kas tika ieguldīti uzņēmuma infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, kā arī investīciju projektu īstenošanā. Uzņēmumam ir pārdomāts un stratēģisks investīciju plāns, kura īstenošana ļauj audzēt biznesa apjomus un ilgtermiņā piedāvāt patērētājiem elektroenerģiju par konkurētspējīgām un ekonomiski pamatotām cenām."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no nākamā gada elektrības cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem samazināsies par līdz pat 10%, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka šodien valdības sēdē panākta vienošanās nākamos gados AS "Latvenergo" dividendes, kas līdz šim tika novirzītas budžetā dažādu problēmu risināšanai, izmantot tieši enerģētisko mērķu risināšanai.

"Nākamajā gadā elektrības cena gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem tiks samazināta par līdz pat 10%. Šajā laikā, kad ir liela neskaidrība un uzņēmējiem nepieciešams konkurēt sarežģītos apstākļos, šāda elektrības rēķina samazināšanās būs īpaši svarīga," teica Vitenbergs. Kā ziņots, otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt OIK līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%. OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministrs: Eksporta apmērs varētu būt samazinājies par 20%

LETA, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā preču eksporta apmērs varētu būt samazinājies par 20%, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

"Eksports varētu būt krities jau par 20%. Tas nozīmē, ka ir skarts plašs lauks," pauda ministrs, piebilstot, ka krīze varētu nebūt skārusi vien atsevišķas pārtikas preces un medikamentus.

Jāpalīdz "pārziemot" eksportspējīgiem 

Meža nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi un cenšas...

Tāpat Vitenbergs minēja, ka tuvākajās dienās vajadzētu būt lielākai skaidrībai par Covid-19 ierobežošanai ieviesto pasākumu ietekmi uz ekonomiku.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka atsevišķas valstis ir jau sākušas atvieglot pasākumus, kas noteikti koronavīrusa izplatības ierobežošanai, un Latvija nedrīkst nokavēt šo brīdi. "Mēs, noteikti, nedrīkstam būt tie, kas nokavē starta izrāvienu," uzsvēra Vitenbergs

Saeima 2.aprīlī ekonomikas ministra amatā apstiprināja Vitenbergu, kurš līdz šim vadīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 12.maijam valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Parakstīts saprašanās memorands par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projektu

Db.lv, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss (Taavi Aas) elektroniski parakstījuši Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

Atkrastes vēja parka projekta mērķis ir izpētīt un attīstīt teritoriju, kā arī ar to saistīto infrastruktūru vēja parka izveidei.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: "Vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga. Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka, īstenojot kopīgu projektu, varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Sadarbības memorands iezīmē pirmos soļus, lai projektu konkretizētu un veiktu ieguvumu-izmaksu analīzi. Pēc tās varēs lemt par turpmāku projekta īstenošanu. Paredzēts, ka vēja parku būvētu projektu attīstītāji, kuri tiktu noteikti atklāta konkursa ietvaros".

Analizējot atkrastes vēja parku attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā, ir konstatēts potenciāls izmaksu efektīvai elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības projektus. Vienlaikus atkrastes vēja parku izveide veicinātu lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu novirzi tālāk no apdzīvotām vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") varētu sākt izsniegt aizdevumus uzņēmumiem ar termiņu līdz 25 gadiem, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš norādīja, ka tiek strādāts pie jaunas "Altum" atbalsta programmas uzņēmumiem, kas paredz iespēju uzņēmējiem aizņemties naudu uz ilgāku termiņu, proti, arī ar termiņu līdz 25 gadiem.

Vitenbergs atzīmēja, ka šādi ilgtermiņa kredīti uzņēmumiem ir ļoti svarīgi. "Bankas tik ilgam termiņam nekreditē. Tas garantētu tādu kā skaidrību, drošību ilgākam laika periodam," pauda ministrs.

Tāpat ekonomikas ministrs izteica cerību, ka attiecīgais projekts valdībai varētu tikt prezentēts nākamajā nedēļā.

"Altum" ir valsts attīstības finanšu institūcija, kas ar finanšu instrumentiem - aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u.c. - nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas, un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Programmu īstenošanai tiek izmantots Latvijas un Eiropas Savienības fondu finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība šonedēļ lems par Latvijas un Igaunijas plāniem Rīgas līcī kopīgi attīstīt vēja parku

LETA, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 2.septembrī uzklausīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.

Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu.

Projekta ietvaros plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku. No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Atcelts ierobežojums tirdzniecības centru darbībai brīvdienās un svētku dienās

Lelde Petrāne, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", no š.g. 12. maija tiek atcelts darbības ierobežojums tirdzniecības centru darbībai brīvdienās un svētku dienās, kas tika ieviests Covid-19 izplatības ierobežošanai.

"Sekojot epidemiologu rekomendācijām, fiziskā distancēšanās un higiēnas prasību strikta ievērošana joprojām mums visiem jāievēro. Tāpēc aicinu gan pircējus, gan tirgotājus arī turpmāk rūpīgi ievērot 2 metru distanci un visus citus valdības noteiktos ierobežojumus un piesardzības pasākumus. Jo īpaši aicinu iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem, iepirkšanos veikt pēc iespējas retāk un laikā, kad veikalos ir mazāk cilvēku; kā arī būt atbildīgiem un neapmeklēt veikalu, ja parādījušās jebkādas elpceļu infekcijas pazīmes," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

"Tirdzniecības centru darbības ierobežojuma brīvdienās un svētku dienās atcelšana veicinās iekšējo patēriņu," viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība atbalsta memorandu par Latvijas un Igaunijas sadarbību kopīga atkrastes vēja parka izveidi

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto saprašanās memorandu par kopīgu Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.

Iepriekš EM aģentūrai LETA atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu. Projektā plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku.

No memoranda teksta izriet, ka abu valstu sadarbības mērķis ir veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas.

Ar kopīgu projektu valstis vēlas palielināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā. Tāpat iecerēts veicināt turpmākus starpsavienojumus starp abām valstīm, lai atkrastes vēja parkus izmaksu ziņā efektīvi savienotu ar patērētājiem. Ar memoranda parakstīšanu abas valstis paudīs apņemšanos atbalstīt prognozēto darbību turpmāku attīstīšanu un īstenošanu, kā arī veicināt brīvprātīgu sadarbību saskaņā ar pārvaldības un atbalsta struktūru, kas izklāstīta turpmākajos punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas akustisko koncertzāli varētu būvēt Elizabetes ielā 2 esošās celtnes "Pasaules tirdzniecības centrs" vietā.

Pagājušā gada beigās attīstības projekts "Riga Port City" pauda vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi.

Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, otrkārt, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kas paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valstij nebūtu jāiesaistās privātpersonu piedāvātajā darījumā par koncertzāles būvniecību Andrejsalā.Pirmdien koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmē plānots pārrunāt Kultūras ministrijas priekšlikumu celt koncertzāli "Pasaules tirdzniecības centra" vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministrija: Lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Pēc ministrijas sniegtās informācijas, minētie uzņēmumi pārstāv informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari un citus tehnoloģiju virzienus, piemēram, "zaļo" enerģiju.

Atsevišķi uzņēmumi kvalificējas jaunuzņēmumu statusam atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma izpratnei. Šie uzņēmumi uz Latviju plāno pārcelt apmēram 470 darbinieku, galvenokārt uzņēmumu vadības pārstāvjus un galvenos speciālistus.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) minēja, ka patlaban tiek strādāts pie risinājumiem, lai Baltkrievijas uzņēmumi, kuri šādu lēmumu ir pieņēmuši, varētu pārcelt darbību uz Latviju iespējami ātri.

Latvijā ir izveidota īpaša komanda, kurā EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji sadarbībā ar citām iesaistītajām iestādēm paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem, un piedāvā iespējamos risinājumus. Aktuālie jautājumi ir saistīti ar termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem, jaunuzņēmuma vīzu, bankas kontu atvēršanu un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam piešķir papildu 22,45 miljonus eiro

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 9,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP pēc provizoriskām aplēsēm ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs par 3,8 % un pakalpojumu nozarēs par 11,0 %, tajā skaitā mazumtirdzniecībā kritums par 1,6 %. Samazinājies arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5 %.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2020. gada 2. ceturksnī tiks publicēts 31. augustā.

"Otrā ceturkšņa dati atspoguļo Covid-19 krīzes smagākos mēnešus. Lai arī kritums par gandrīz 10% viennozīmīgi ir vērtējams kā smags, tomēr pesimistiskākā scenārijā bija prognozēta pat straujāka ekonomikas sabremzēšanās. To apliecina situācija citās eirozonas valstīs, kur epidemioloģiskā situācija bija daudz sliktāka, piemēram Itālijā, Spānijā, Francijā, kur ekonomikas kritums 2.ceturksnī ir tuvu 20%. Pašlaik smagākā situācija ir aiz muguras, uzņēmēji ir spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārregulētas nozares

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, Anita Kantāne, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Dažādu nozaru regulējuma salīdzinājums starp Baltijas valstīm bieži noslēdzas ar zaudējumu Latvijai.

Finanšu nozare, akcīzes nodokļa piemērošana, farmācija, azartspēles ir nozares, kuras pēdējos pāris gados ir bijušas ekonomikas fokusā. Likumu ir tik daudz, regulācija ir tik smaga, ka faktiski darbība sāk buksēt.

Stāsts par finanšu nozares “kapitālā remonta” sekām vai to, cik ļoti esam pārcentušies regulējumos uz kaimiņu fona, jāsāk ar to, ka valsts augstākās amatpersonas sāk publiski norādīt iespējamās destruktīvās sekas.

“... Latvija vairs nav naudas atmazgāšanas vieta, kā tas bija pirms šī kapitālā remonta. Vienlaicīgi es redzu, un to redz arī bizness un pilsoņi, ka šī uzraudzība, lai izķertu netīro naudu, ir kļuvusi visaptveroša un faktiski attiecas uz katru pilsoni, kurš nonāk attaisnošanās pozīcijā,” saka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits intervijā laikrakstam Diena. Ar bažām par pārāk stingrajām prasībām izsakās arī vairāki valsts ministri. Pirmais trauksmi sāka celt aizsardzības ministrs Artis Pabriks, norādot uz to, ka Aizsardzības ministrijas partneru darbs ir apgrūtināts, jo uzņēmumiem, militārajiem ražotājiem, bez skaidra pamatojuma un iemesla bankas ir atteikušas attīstības projektu finansējumus, jaunu kontu atvēršanu, vai atsevišķos gadījumos uzņēmumu jau esošie konti ir slēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija un Igaunija plāno piesaistīt ES finansējumu vēja parka vietas izpētei Rīgas līcī

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un Igaunija plāno piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu vēja parka vietas izpētei Rīgas līcī, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Neatklājot potenciālā vēja parka Rīgas līcī projekta detaļas, EM atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu. Projekta ietvaros plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku.

2019.gada decembrī toreizējais Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) tikās ar Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu, lai pārrunātu iespējamo kopīga Latvijas un Igaunijas jūras vēja parka izveidi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

"Kopēja jūras vēja ģeneratoru parka darbība Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī varētu dot ievērojamus ekonomiskus ieguvumus un dot ieguldījumu abu valstu enerģētiskajā drošībā, diversificējot piegādes avotus," norādīja EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē pēc esošo pilnvaru termiņa beigām 2020.gada 15.novembrī.

No 16.novembra U.Bariss sāks pildīt AS "Conexus" valdes priekšsēdētāja pienākumus.

U.Bariss darbu "Latvenergo" sāka kā Ekonomikas departamenta direktors 2002.gadā. Latvenergo valdes locekļa pienākumus U.Bariss pilda kopš 2005.gada, no 2013.gada viņš ir uzņēmuma komercdirektors, šobrīd arī "Elektrum Eesti" OU Padomes priekšsēdētājs un "Elektrum Lietuva" UAB Padomes priekšsēdētājs.

Kā komercdirektors U.Bariss bija atbildīgs par enerģijas vairumtirdzniecību, mārketingu un klientu apkalpošanu, norēķiniem, regulācijas jautājumiem. Kopš 2018.gada viņa pārraudzībā bija arī enerģijas ražošanas plānošana, HES un TEC tehniskā vadība, kā arī ražošanas projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru