Viens no vadošajiem pārtikas produktu, delikatešu tirgotājiem, celtniecības un apdares materiālu tirgotājiem Latvijā Reaton šodien, 8.augustā, svin 25 gadu jubileju. Turpinot uzņēmuma biznesa attīstību, jubilejas gadā tas iecerējis atvērt divstāvīgu bistro viesnīcā Radisson Blu Latvija.

„25 gadi ir ilgs laiks gan cilvēka, gan uzņēmuma dzīvē. Šajā laikā mainījusies dzīves uztvere – temps, vērtības, principi. Reaton šis bijis interesants periods, daudzas no uzņēmuma uzsāktajām un paveiktajām lietām Latvijā tika darītas pirmo reizi – kvalitatīvu dizaina un interjera apdares materiālu ievešana un ražošana, augstas klases jūras velšu ievešana tirgū, interjera un delikatešu centra mc2 izveide un daudzi citi projekti. Visus šos gadus uzņēmumam ir izdevies noturēt savu komplicēto, daudznozaru struktūru, pie tam katrs biznesa virziens ir līderis savā nozarē. Uzņēmums arī turpmāk plāno saglabāt savas pamatvērtības un turpināt attīstīties. Nākamais plānotais projekts ir bistro ar interesantu konceptu, kas papildinās Radisson Hotel Blu esošo Gastronome kompleksu”: par Reaton attīstību stāsta uzņēmuma prezidents Boriss Gluhmans.

Meistarklases ar pavārmākslas leģendām un virtuoziem, austeru un citu delikatešu degustācija, ārzemju un vietējo speciālistu lekcijas, izstāde ar plašu produktu klāstu - tā ir tikai neliela daļa no šī gada Reaton Pārtikas Profesionāļu dienām, kas 13. un 14. februārī norisinās Rīgā.

“Reaton saviem klientiem ir bijis uzticams partneris jau 30 gadus, sniedzot risinājumus, inovācijas un zināšanas, ne tikai pārtikas produktus. Reaton Profesionāļu dienu laikā mēs atvedam pasauli šeit un reizē izceļam Latvijas labākos meistarus. Reaton Pārtikas Profesionāļu dienas jau piecpadsmito gadu ir gaidīts notikums, kur tiekas nozares eksperti, mainās viedokļiem, smeļas iedvesmu un idejas vasaras sezonai,” stāsta Reaton Pārtikas departamenta mārketinga daļas vadītāja Zane Lasmane.

Pasākuma viesiem ir iespēja iepazīt, nodegustēt un izzināt vairāk nekā 80 produktu ražotāju labumus, redzēt un dzirdēt augsti novērtētus Latvijas un ārvalstu šefpavārus.

Daudznozaru kompānija SIA Reaton jaunā bāra koncepcijas Meals bar izveidē investējusi vairāk nekā 400 000 eiro, informēja uzņēmumā.

Jaunā koncepta bārs Meals bar by Gastronome atrodas Rīgā, Brīvības ielā 31, tā platība ir 220 kvadrātmetri. Jaunā ēdināšanas vieta ir izvietota divos stāvos. Līdz ar šīs vietas izveidi ir radītas desmit jaunas darbvietas.

Bāra Meals bar by Gastronome atklāšana notiks 7.jūlijā plkst.21.

Daudznozaru kompānija Reaton tika dibināta 1988.gadā. Kompānijas darbības pamatvirzieni ir pārtikas produktu un delikatešu tirdzniecība, apdares materiālu un interjera priekšmetu tirdzniecība, būvniecība un durvju ražošana.

Reaton iekļauts delikatešu veikalu Gastronome tīkls, kā arī interjera un delikatešu centrs mc2, arhitektūras un celtniecības centrs Reaton, durvju ražotne, pārtikas produktu ražošana, loģistikas centrs.

Daudznozaru uzņēmums SIA «Reaton Ltd» 2017.gadā strādāja ar apgrozījumu 48,410 miljonu eiro apmērā, kas bija par 16,5% vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam arī izdevies atgriezties pie peļņas - tā pērn pēc nodokļiem veidoja 224 tūkstošus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

SIA «Reaton Ltd» dibināts 1991.gadā, un uzņēmums darbojas vairākās jomās. Tas tirgo interjera un apdares materiālus, ražo un pārdod koka durvis, veic ēku būvniecību, iznomā telpas, kā arī nodarbojas ar pārtikas produktu un delikatešu importu, distribūciju un mazumtirdzniecību.

Lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma veido ieņēmumi no pārtikas produktu tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas, kas 2017.gadā pieauguši par 10,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tie pērn bija 35,053 miljoni eiro. SIA «Reaton Ltd» gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka pārtikas preču pārdošanas biznesā pērn stabili palielinājušies pārdošanas apjomi vairumtirdzniecības departamentā visās trīs Baltijas valstīs. Īpaši straujš pieauguma temps sasniegts Igaunijā.

Daugavas delikateses tīkls, ko veido 39 veikali, nonācis lietuviešu uzņēmēja Viliusa Kaikarisa kontrolē, vēsta laikraksts Bizness un Baltija.

Kopš šā gada 25.septembra 80% Daugavas delikateses kapitāla daļu īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums Kalida, liecina informācija Firmas.lv. 100% Kalida daļu īpašnieks ir Lietuvas pilsonis V. Kaikariss. Atlikušie 20% Daugavas delikateses kapitāla daļu joprojām pieder DK Daugava īpašniekam Aigaram Vaivaram.

Daugavas delikateses tīkls varētu tikt palielināts līdz 50 veikaliem, un turpmāk tajos tirgos gan Latvijas, gan Lietuvas produkciju, plāno V. Kaikariss. DK Daugava produkcija joprojām būs pieejama Daugavas delikateses veikalos.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Atzīmējot 35 gadu jubileju, Reaton atklāja specializētu ekspozīciju, kur var apskatīt klātienē apdares materiālus un dizaina risinājumus birojiem, komerctelpām un ventilējamām fasādēm. Tā ir vienīgā ekspozīcija Latvijā ar tik plašu apdares materiālu klāstu. Ekspozīcijā ir iekļautas arī vairākas darba zonas, kurās kopā ar Reaton speciālistiem var iepazīt aktuālās kolekcijas un atrast risinājumus saviem projektiem brīvā un radošā vidē.

Specializētā ekspozīcija atrodas Reaton Arhitektūras un celtniecības centrā Čiekurkalnā. Tā ir radīta kā arhitektūras un dizaina instruments, kā arī darba platforma vienuviet. Ekspozīcijā var iepazīt aktuālākās tendences ventilējamās fasādēs, biroju dizainā, apdares materiālu kolekcijās un citos inovatīvos, modernos risinājumos komerctelpām ar mūsdienās nepieciešamajiem BREEAM, LEED, FSC un citiem sertifikātiem.

“Novērojam tendenci, ka Latvijā straujiem soļiem attīstās biroju platību segments, kur pēdējos gados aktuālākais izaicinājums ir komforts un funkcionalitāte. Atzīmējot uzņēmuma 35 gadu jubileju, vēlējāmies radīt vietu, kurā vienuviet atrodas vairākas specializētu produktu grupas un katrs, meklējot risinājumus savai iecerei, spētu aplūkot, izmēģināt un kombinēt produktus profesionālā vidē, ietaupot laiku un enerģiju. Ekspozīcijas mērķis ir radīt vietu, kur būs iespējams smelties idejas un atrast piemērotus, inovatīvus materiālus saviem projektiem,” uzsver Reaton Projektu departamenta direktors Dmitrijs Bugajevs.

Uzņēmums Reaton atklājis tirdzniecības vietu tirdzniecības un izklaides centra Ditton Nams zivju paviljonā Daugavpilī.

Zivju un jūras velšu sortimentu veido produkcija no 3 pasaules okeāniem un 15 jūrām, informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Limba. Lai novērstu kvalitatīvā produkta sabojāšanu tā pagatavošanas procesā, pārdevējs - konsultants sniegs vērtīgus padomus, receptes, kā arī piedāvās izvēlēties kādu no dažādu veidu mērcēm, eļļām vai garšvielām, kas pieejamas Reaton tirdzniecības vietā.

Līdz šim Reaton pārtikas produkti Daugavpilī bija pieejami tikai HoReCa sektorā un atsevišķas produktu pozīcijas arī lielveikalos. Atverot tirdzniecības vietu Ditton Namā, tiek īstenota uzņēmuma stratēģija būt pieejamākiem plašākai sabiedrības daļai, piedāvājot svaigus un kvalitatīvus pārtikas produktus un delikateses plašā izvēlē gala patērētājam Latvijas lielākajās pilsētās. Jau vēstīts, ka 5. jūnijā Reaton atvēra pārtikas un delikatešu tirdzniecības vietu Pētertirgus skārnī Liepājā.

Rīgas bāru un kafejnīcu skaitu papildinājis 7.jūlijā Brīvības ielā atklātais uzturbārs Meals bar.

Daudznozaru kompānija SIA Reaton jaunā bāra koncepcijas izveidē investējusi vairāk nekā 400 000 eiro, iepriekš ziņoja LETA.

«Meklējot idejas, kā neskaitāmo Rīgas bāru un kafejnīcu vidū atrast īpašo Meals bar vietu, centāmies izprast, ko patiesībā cilvēki vēlas, dodoties ballēties nedēļas nogalēs vai citu dienu izbrīvētajos vakaros. Pirmkārt, viņi meklē gardu, oriģinālu, bet ne pārāk dārgu ēdienu. Otrkārt, viņi noteikti vēlas iemalkot kādu kokteili. Bet galvenokārt, ļaudis tiecas satikt vecos draugus, lai, kopā jautri pavadot laiku, iegūtu jaunus. Tā dzima ideja par Meals bar koncepciju – mūsdienīgu uzturbāru, kurā tiek cienītas un atbalstītas trīs neaizskaramās vērtības: kokteiļi, ēdiens un bāra nepiespiestā atmosfēra,» stāsta Meals Bar veidotāji.

Restorānu biznesā naivu, jaunu spēlētāju parādīšanās mūsdienās ir retums; pārsvarā tiek veidoti restorāni ar stingri pārdomātu koncepciju, nopietnu biznesa plānu un ilgtermiņa mērķiem

Kādam sanāk, kādam varbūt ne, tomēr tirgus vēl tikai strukturējas, tā intervijā DB pauž daudznozaru uzņēmuma SIA Reaton Ltd Pārtikas un delikatešu departamenta direktore Irina Jerņeva. 25 gados, kopš kompānija pievērsusies pārtikas produktu izplatīšanai, ražošanai, HoReCa tirgus ir mainījies radikāli, uzņēmuma darbība pāraugusi Latvijas robežas.

Fragments no intervijas:

Kā jūs raksturotu HoReCa tirgu, tendences tajā? Vai tas ir atguvies pēc krīzes?

Nozare attīstās dinamiski. Notiek tirgus dažādošanās. Patērētājiem ir gana plašs vajadzību spektrs, un nozare, cenšoties tās apmierināt, piedāvā jaunas formas, koncepcijas, atšķirīgu mārketinga pieeju. Tas notiek gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā – visur, kur strādājam. Pārmaiņas un attīstība ir diezgan straujas, to nosaka lielāka patērētāju informētība un augstāks zināšanu līmenis. Vienlaikus nostiprinās restorānu, kafejnīcu vadības profesionalitāte.

Pagājušajā gadā SIA Reaton Ltd. apgrozījis 33,413 miljonus eiro, kas ir par 17,27% vairāk, pēc nodokļu nomaksas gūstot 661,669 tūkstošu eiro peļņu, liecina Lursoft dati.

Peļņa gada laikā augusi par 154,21%.

Iesniegtajā pārskatā teikts, ka aizvadītajā gadā uzņēmumam, pateicoties pārdošanas apjomu pieaugumam visos uzņēmuma biznesa novirzienos, izdevies palielinā savu peļņu. Tāpat arī SIA Reaton Ltd. vadība norāda, ka pārdošanas apjomu pieaugums norāda uz uzņēmuma biznesa stabilitāti.

2014.gadā SIA Reaton Ltd. iecerējis panākt apgrozījuma pieaugumu visos uzņēmuma biznesa novirzienos, tādejādi nostiprinot savas pozīcijas tirgū. Uzņēmuma plānos ietilpst arī bistro atvēršana Radisson Blu Hotel Latvia Rīgā un Gastronome veikala-restorāna MC2 Rīgā rekonstrukcija.

Borisam Gluhmanam un Nataļjai Jakovļevai piederošais SIA Reaton Ltd. savu darbību uzsācis 1991.gadā. Pēc Lursoft datu bāzēs atrodamās informācijas, SIA Reaton Ltd. patlaban pieder daļas vairākos uzņēmumos, tostarp arī dalība pilnsabiedrībās.

Daudznozaru uzņēmuma Reaton durvju ražotnē Rīgā sākta ugunsizturīgo koka durvju metāla kārbā ražošana.

Tas ļaus durvju ražotnei kāpināt eksportu vairāk nekā uz pusi.

Kopumā šī produkta izstrādē ieguldīti ap 50 tūkstošiem eiro, informē Reaton Durvju ražošanas departamenta direktors Artūrs Ozoliņš.

Nepieciešamību Reaton sākt ražot arī ugunsizturīgās durvis veicinājuši daži lieli projektu iepirkumi, piemēram, Stradiņa slimnīcas projekts un ARS klīnikas izveide, kas apliecinājusi, ka ir liels pieprasījums pēc šādām durvīm un to nevar nodrošināt neviens no Baltijas ražotājiem, vien tikai daži Rietumeiropas ražotāji, kuru produkcija ir dārga.

Šis bijis tehnoloģiski sarežģītākais projekts uzņēmuma vēsturē.

Pagājušajā gadā SIA Reaton Ltd apgrozījums palielinājies līdz 20,02 miljoniem latu, kas ir par 5,77% vairāk nekā 2011.gadā, liecina Lursoft dati.

Lielāko apgrozījuma daļu jeb 13,4 miljonus latu uzņēmumam pērn nodrošinājusi pārtikas produktu tirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana, aiz kuras ar 3,899 miljoniem latu seko celtniecības un interjera materiālu tirdzniecība.

Reaton Ltd pērno gadu noslēdzis ar 182,9 tūkstošu latu lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

SIA Reaton Ltd vadība norāda, ka pārskata gada būtiskākie notikumi bijuši agrāk plānoto investīciju projektu īstenošana – pilna Gastronome veikala-restorāna rekonstrukcija Radisson Blu Hotel Latvija, kā arī 12 vannas istavu dizaineru projektu izveidošana, tādejādi pilnībā pabeidzot santehnikas ekspozīcijas rekonstrukciju MC2.

Grīdas seguma izvēle mājoklim ir nozīmīgs aspekts gan no praktiskā, gan no interjera dizaina viedokļa. Grīdas apdares materiālu klāsts šobrīd ir daudzveidīgs, ļaujot katram piemeklēt sev tīkamāko risinājumu.

Raksta turpinājumā nedaudz vairāk par šobrīd populārākajiem grīdas segumu veidiem.

Lamināts

Populāra izvēle mūsdienās ir lamināts. Tas ir kvalitatīvs, labi izskatās, viegli ieklājams, turklāt ir pieejams arī cenas ziņā.

Lai atvieglotu lamināta ieklāšanu, tas tiek aprīkots arī īpašu “click” sistēmu. Tomēr jāņem vērā tas, ka lamināts jāsargā no ūdens, tādēļ to nav ieteicams ieklāt telpās ar augstu mitruma līmeni.

Parkets

Ja vēlaties dabisku grīdas segumu, laba izvēle būs parkets. Šo grīdas segumu var iedalīt vairākos veidos - masīvkoka, divslāņu un trīsslāņu.

Daudznozaru uzņēmums SIA «Reaton Ltd» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,9 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Reaton Ltd» par labu AS «LPB Bank» ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus - 15 dažādas iekārtas, tostarp aukstuma kameras, refrežeratora konteinerus, saldēšanas kameru.

Jaunā komercķīla reģistrēta 22.maijā, un uzņēmumam šobrīd ir aktuālas astoņas komercķīlas.

SIA «Reaton Ltd» dibināts 1991.gadā, un uzņēmums darbojas vairākās jomās. Tas tirgo interjera un apdares materiālus, ražo un pārdod koka durvis, veic ēku būvniecību, iznomā telpas, kā arī nodarbojas ar pārtikas produktu un delikatešu importu, distribūciju un mazumtirdzniecību.

2017.gadā SIA «Reaton Ltd» strādāja ar apgrozījumu 48,410 miljonu eiro apmērā, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem veidoja 224 tūkstošus eiro. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja 508 darbiniekus. Tā kopējie maksājumi valsts kobudžetā bija 7,389 miljoni eiro.

SIA Reaton LTD finanšu rādītāji pērn uzlabojušies, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Pēdējo desmit gadu laikā uzņēmuma apgrozījuma rādītājs bija trešais augstākais, sasniedzot 37,44 miljonus eiro. Reaton, LTD augstāku apgrozījuma rādītāju uzrādīja 2007. un 2008. gadā. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā sasniedza 716,545 tūkstošus eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gadu, palielinājās par 8%.

Aizvadītajā gadā Reaton LTD, kas nodrošina 457 darbavietas, peļņu sasniedza, palielinot pārdošanas apjomus visos darbības virzienos. Uzņēmuma vadība norāda, ka saistībā ar nesabalansēto darba samaksas pieaugumu valstī, uzņēmumam nācās krasi palielināt pārdošanas izmaksas.

Borisam Gluhmanam un Nataļjai Jakovļevai piederošais Reaton, LTD pagājušajā gadā veica 2,255 miljonu eiro lielus nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā, liecina Lursoft pieejamā informācija.

Daudznozaru uzņēmums SIA Reaton Ltd reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,5 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA Reaton Ltd par labu AS SEB banka ieķīlājis krājumus un prasījuma tiesības. Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2008.gadā noslēgta līguma par galvojumu līnijas atvēršanu.

Uzņēmumam šobrīd ir aktuālas septiņas komercķīlas.

SIA Reaton Ltd dibināts 1991.gadā, un uzņēmums darbojas vairākās jomās. Tas tirgo interjera un apdares materiālus, ražo un pārdod koka durvis, veic ēku būvniecību, iznomā telpas, kā arī nodarbojas ar pārtikas produktu un delikatešu importu, distribūciju un mazumtirdzniecību.

2017.gadā SIA Reaton Ltd strādāja ar apgrozījumu 48,410 miljonu eiro apmērā, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem veidoja 224 tūkstošus eiro. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja 508 darbiniekus. Tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 7,389 miljoni eiro.

Vēsma Lēvalde, Db

SIA Kurzemes delikateses pēc vienošanās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) atlikusi jau atbalstīta projekta realizāciju - bioloģiskās pārtikas ražotnes celtniecību Liepājas rajona Embūtē.

"Krīzes dēļ bijām spiesti samazināt darbinieku skaitu, līdz ar to vairs neatbilstam projekta nosacījumiem. Arī kredītu neviens negrib dot," Db atzina projekta iniciators Aldis Vīksne. Tāpēc nolemts pagaidām atlikt ideju par bioloģisko produktu ražotni, pievēršoties aktīvāk komercdārzu stādījumiem. 22 ha zemes īpašumā jau pērn iedēstītas ābeles, plūmes, ķirši, avenes, zemenes, šogad plānots stādīt arī krūmu mellenes. SIA Kurzemes delikateses saistītais uzņēmums - SIA Dēseles dzirnavas iesniedzis projektu viesu nama Dēseles dzirnavas rekonstrukcijai, jo komercdārzi stādīti kā pašlasīšanas dārzi viesu nama iemītniekiem. "Mūžīgi jau krīze neilgs, tāpēc jādomā par nākotni," uzskata A. Vīksne.

Daudznozaru kompānija Daugava būtiski paplašinājusi savu darbību un no 17.novembra sāks piedāvāt pircējiem gaļas produkciju ar nosaukumu Daugavas delikateses.

Par to informē DK Daugava saimnieks Aigars Vaivars. Ieguldītās investīcijas netiek atklātas. Pašlaik sortimentā ir vairāki vārīto, žāvēto un citu desu veidi: Daugavas desa jeb Doktordesa, Prezidenta cīsiņi, Deputātu sardeles, Oligarhu desa jeb salami, Advokātu desa jeb šaurā salami, Tautas desa jeb asinsdesa, kā arī Saeimas delikatese jeb liellopu aknu pastēte un vairāki cūkgaļas kūpinājumi alkšņu malkā: Brašais šķiņķītis, Smeķīgā krūtiņa, Lepnā karbonāde un Ņammīgā vistiņa. Produkciju ražo SIA Daugavas delikateses.

Cūkgaļa un liellopu gaļa tiek iepirkta no Cēsu un Dobeles novada gaļas audzētāju sertificētajām kautuvēm. «Pašlaik plānotais Daugavas delikatešu ražošanas apjoms ir ap 10 tonnām gatavās produkcijas nedēļā, pieaugot pircēju apetītei, plānojam jaudu palielināt un ražot arī jaunus produktus,» uzsver A.Vaivars. Desas un cīsiņi ražoti pēc bērnības dienu receptes, tāpēc produktu sastāvā ir vairāk nekā 90% gaļas, kā arī Daugavas piens, krējums, saistvielas, garšvielas. Produkti nesatur konservantus, masas aizvietotājus un ķīmiskos uzlabotājus.

Uzņēmējs Aigars Vaivars pārtraucis sadarbību ar SIA Ozolmežu delikateses Siguldā, kas ražoja gaļas produktus ar zīmolu Daugavas delikateses.

Tādējādi DK Daugava veikalos uz laiku pārtraukta gaļas produktu tirdzniecība. Kā skaidro Daugavas saimnieks, abu pušu sadarbība pārtraukta, jo sadarbības partneris pārkāpis noslēgto līgumu par nemainīgu kvalitāti un produktu sastāvu. Proti, gaļas produktu ražotājs sācis variēt ar izejvielām, tās aizvietojot ar citām, kas ir pretrunā ar vienošanos. «Es nevaru strādāt ar cilvēkiem, kuri krāpj ne tikai Daugavas zīmolu, bet arī pircējus, tāpēc sadarbību pārtraucām. Šis gadījums pierādīja, ka uzņēmēju vārdi nesakrīt ar darbiem,» skaidro A. Vaivars. Šobrīd viņš meklē risinājumu, vai sākt sadarbību ar jaunu un uzticamu gaļas pārstrādes uzņēmumu vai arī sākt pašiem nodarboties ar gaļas produktu ražošanu, jo Sērenē vietas pietiekot.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Izstādes Riga Food 2009 ietvaros biedrība Pavāru klubs rīko nozīmīgākos gada pavārmākslas pasākumus, kuru laikā noteiks labākos pavārus un konditorus.

Pavāru klubs sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT1 un kompāniju Gemoss šogad jau piekto reizi izstādes Riga Food laikā rīko Latvijā vienīgos profesionālās meistarības konkursus Latvijas 2009. gada pavārs un Latvijas 2009. gada konditors, kas it īpaši motivē pavārus jaunrades meklējumos.

Ar Rīgas domes atbalstu tiek organizēts arī Riga Open Culinary Cup 2009, kurā piedalīsies konkursanti no astoņām valstīm — Baltkrievijas, Igaunijas, Itālijas. Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas. Rīgas atklātais kulinārijas čempionāts notiks 10. septembrī, kad astoņu pasaules valstu šefpavāri sacentīsies par konkursa galveno balvu — 1000 eiro čeku, kā arī par ģenerālsponsora Reaton speciāli sagatavoto Zelta pavārnīcu. Latviju čempionātā pārstāvēs konkursa Latvijas 2008. gada pavārs goda titula laureāts Vasilijs Strelkovs (SIA Nordic Hotels).

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.