Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Digitālo inovāciju parka prioritāte ir apvienot industriju un popularizēt to. "Lai katrai mammai, tētim un omītei ir skaidrs, ko dara programmētāji, kas ir mašīnredze utt. Tas sekmēs sabiedrības digitālās prasmes un visi varēs justies droši un ērti digitālajā vidē," viņa teic.

Viņa cer, ka vietējā sabiedrība ar laiku varēs testēt pilsētā radītos IT risinājumus. Pilsētvidē jau ir daži IT projekti, piemēram,"Latvijas Mobilā telefona" gudrie krustojumi, kas vēro, lai autovadītāji nebrauc pie sarkanā signāla. "Vēlamies ieviest kaut ko tādu pilsētvidē, lai sabiedrība redz un izprot. Man ir svarīgi, ka cilvēks maina domāšanu no patērētāja uz radītāju un izprot, kā rodas tehnoloģijas. Tas rada gan drošības sajūtu, gan izpratni par to, kas internetā ir īsts," norāda A. Ambulte.

Iecerēts, ka Digitālo inovāciju parks attīstīs uzņēmējdarbību un radīs jaunas darbavietas. Tāpat iecerēts, ka ilgtermiņā parka darbība palīdzēs samazināt bezdarbu. To plānots panākt ar labāku izglītību, mainot veidu, kā cilvēki apgūst un izmanto savas prasmes. "Liepājas universitātē un citās izglītības iestādēs var apgūt akadēmisko izglītību, bet mēs liekam uzsvaru uz labāku sadarbību starp profesionāļiem, lai praktiski pielietotu iegūtās zināšanas un prasmes," norāda A. Ambulte.

Lielu uzmanību iecerēts veltīt profesionālām mācībām un kvalifikācijas celšanai, lai speciālistiem būtu viss vajadzīgais tālākai izaugsmei. Īpaši plānots koncentrēties uz speciālistu savstarpējo pieredzes pārņemšanu. Šobrīd izkristalizējušies trīs prasmju pārneses virzieni – 3D modelēšana ar ģeneratīvo un parametrisko dizainu, 3D spēļu izstrāde un programmēšana. "Liepājā ir kolosāli IT speciālisti, bet pilsētā un apkārtnē vajag vēl vairāk gudrus cilvēkus un paaugstināt sabiedrības digitālās prasmes, lai esam gatavi nākotnes izaicinājumiem," saka A. Ambulte.

Atsaucība pievienoties Digitālo inovāciju parkam esot liela. "Prieks redzēt, ka katru dienu saņemam vairākus pieteikumus. Tas nozīmē, ka IT profesionāļi ir atvērti un kļūst pieejamāki sabiedrībai," saka A. Ambulte. Šobrīd pieteikumus iesnieguši vairāki desmiti interesentu.

Liepājā strādā 84 IKT uzņēmumi. A. Ambulte teic, ka pilsētā ir daudz interesantu IT uzņēmumu, piemēram, robotikas jaunuzņēmums "Giraffe360", bezpilota lidaparātu kompānija "AirBoard", "Blue Shock Race" elektrokartingi, pašbalansējošais elektrodēlis "WildWeel by Boards Unlimited", lietu interneta kompānija "InPass", bet "Dirty Deal Audio" strādā ar telpisko skaņu. Tāpat Liepājā rosās tehnoloģiju jaunuzņēmumi, piemēram, platforma mantu nodošanai citu tālākai lietošanai "Giveasy". "Liepājā ir attīstīta programmēšana un web izstrāde. Diezgan daudzi savus risinājumus tirgo ārvalstīs, tāpat te ir dažādu valstu izstrādes centri," viņa teic.

Vidējais Liepājas IT uzņēmums ir samērā mazs – līdz 10 darbiniekiem. A. Ambulte uzsver, ka ar desmit darbiniekiem iespējams sasniegt daudz, bet, dubultojot darbinieku skaitu – vēl vairāk. Pilsētā strādā arī labi zināmu IT uzņēmumu filiāles – "Emergn", "TestDevLab", "Giraffe360". "Tā ir laba zīme, ka te ir IT piemērota vide," spriež A. Ambulte. Ar laiku iecerēts radīt arī lielāku ārzemju uzņēmumu interesi par Liepāju.

Digitālo inovāciju parka mērķis ir iesaistīt industrijā jauniešus un skaidrot darba ikdienu šajā nozarē, lai tiem nerastos nepareizs priekšstats. "Universitātēs ir liels atbirums, jo jaunieši bieži vien līdz galam nav sapratuši, kas viņus sagaida," saka A. Ambulte. Lai veicinātu izpratni, pērn Liepājā notika "IT diena". Tajā piedalījās 8. līdz 12. klašu skolēni, kurus uzrunāja IT speciālisti, uzņēmumu vadītāji un IT viedokļu līderi no "Sense Media", "Google", Eiropas Komisijas, "TestDevLab", "Accenture" u.c., daloties savā pieredzē. Tāpat jauniešiem bija iespēja iepazīt un testēt dažādas tehnoloģijas. "Redzot, kā 21 gadu jauns puisis, tikko atgriezies no Silīcija ielejas Amerikā, kur dabūjis finansējumu, taisa donus, jauniešiem radās interese un ticība, ka viņi ir tādi paši un spēj no Liepājas strādāt visā pasaulē," viņa stāsta.

Pašlaik Digitālo inovāciju parks strādā virtuālā formātā un savu telpu tam nav, taču par to tiek domāts, jo A. Ambulte atzīst, ka bez tām nevar iztikt. "Pašlaik esam mobili un brīvi, ar telpām atbalsta Liepājas tehnoloģiju klastera biedri. Digitālā formātā ir svarīgi nezaudēt kontaktu. Tas, ka kopiena noturējās arī Covid-19 laikā, liecina, ka to neapturēs nekādas krīzes." viņa teic.

"Pašlaik uzrunājam vietējos IT uzņēmumus un speciālistus, lai veidotu IT aliansi Liepājas tehnoloģiju klasteris," piebilst A. Ambulte.

Digitālo inovāciju parka pirmsākumi ir meklējami pirms diviem gadiem, kad Liepājā radās pirmā tehnoloģiju kopiena. "Es esmu programmētāja, astoņus gadus darbojos nozarē, no kuriem divus gadus strādāju divos Baltkrievijas Augsto tehnoloģiju parka IT uzņēmumos. Šī pieredze ļāva man saskatīt, ka Liepājā ir potenciāls un ekosistēmā trūkst tikai tīklošanās. Atgriežoties es nolēmu uztaisīt pirmo IT profesionāļu tīklošanās pasākumu "IT Waffle Meetup". Šādā veidā pasākums pārtapa par kopienu un radās pirmā IT profesionāļu kopiena Liepājā. Liepājas pašvaldības atbalsts bijis liels motivators un "zaļā gaisma" IT ekosistēmas paplašināšanai," teic A. Ambulte.

Pasākumi notika reizi divos mēnešos. Sākotnēji katrs sēdējā savā stūrītī un īpaši nekomunicēja savā starpā, bet brīvā un nepiespiestā gaisotne veicināja to, ka jau trešā pasākuma laikā, kad A. Ambulte pateica, ka ir pienākusi pauze papļāpāšanai, izcēlās liels troksnis, jo visi metās sarunāties. "Tajā brīdī sapratu, ka Liepājā ir dzimusi IT kopiena, kas gāzīs kalnus. Profesionāļi bija tik aktīvi, ka sadarboties nākamajā līmenī bija loģisks solis. Digitālo inovāciju parka izveide paver iespēju apvienot spēkus un kopīgi pieteikties dažādos projektos, iegūstot papildu finansējumu savām aktivitātēm. Vēlāk tam loģiski sekoja sieviešu kustības "Liepāja TechGirls" un spēļu izstrādātāju kopienas "GameDev Liepāja" izveide," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU noslēdz līdz šim lielāko licences līgumu skaitu ar uzņēmumiem

Db.lv, 28.12.2021

Starp licencētajām tehnoloģijām ir, piemēram, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieku izstrādātais siltumizolācijas materiāls no lignocelulozes biomasas un dabiskas izcelsmes saistvielas, ko var izmantot termoiepakojuma izgatavošanai dabai nedraudzīgā polistirola vietā. Šo zinātnieku veikumi licencēja divi uzņēmumi – SIA «Forma» un SIA «ZARO».

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gadā noslēgusi septiņus licences līgumus ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem par tehnoloģiju komercializāciju.

Uzņēmumi licencējuši zinātnieku veikumu trīs jomās: mikrobioloģija, molekulārā ģenētika un vides inženierzinātne; ilgtspējīgi materiāli un ražošanas tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

"Lieliskais sniegums parāda zinātnieku gatavību iesaistīties komercializācijas procesā, kas ne vienmēr ir vienkāršs un prasa laiku, uzņēmību un ciešu sadarbību. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs šajā gadā ir strādājis dinamiskā tandēmā ar zinātniekiem, realizējot tehnoloģiju licencēšanas procesu. Lepojamies ar mūsu zinātniekiem un kopīgo sasniegumu," uzsver RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Viņa norāda, ka noslēgtais licenču līgumu skaits ir uzskatāms par lielisku rezultātu tehnoloģiju komercializācijā. RTU piedāvā komersantiem licencēt intelektuālo īpašumu, kam piemīt potenciāls izmantošanai jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu radīšanā. Licencēšanas gadījumā uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības jeb atļauja izmantot RTU intelektuālo īpašumu komerciāliem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" ieviešanu Latvijā.

Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35% līdz 70% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai.

Programmas mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas uzņēmumos. Atbilstoši programmas nosacījumiem atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: "zaļās" inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju jomā.

"Šī programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Šobrīd Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi – gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars ir tikai 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares. ES vidējais rādītājs ir 47%. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

EfTEN aktīvi pārsnieguši miljardu eiro

Db.lv, 03.01.2022

Šobrīd darījuma finalizēšanas fāzē ir arī biroju kvartāla “Jaunā Teika” iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fondu pārvaldes kompānijas “EfTEN Capital” pārvaldīto aktīvu apjoms šī gada pirmajās dienās pārsniedzis viena miljarda eiro robežu.

“EfTEN” kopumā pārvalda septiņus fondus, kas veic investīcijas nekustamajos īpašumos Baltijā. Latvijā dažādu “EfTEN Capital” pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nozīmīgu nekustamo īpašumu, to vidū tirdzniecības centrs “Domina”, Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

"“EfTEN” pēc aktīvu apjoma apsteidz tikai obligāto pensiju fondu pārvaldīšanas sabiedrības, un mēs šobrīd esam lielākā fondu pārvaldes kompānija Baltijā. “EfTEN" panākumu noslēpums nav nekas konfidenciāls – par prioritāti vienmēr izvirzījusi mūsu investoru biznesa intereses nevis savējās, un līdz šim mums izdevies būt soli priekšā saviem tuvākajiem konkurentiem. Mēs ceram, ka veiksmes stāsts turpināsies un apņēmīgi strādājam pie tā, lai to panāktu," sacīja “EfTEN Capital Latvia” vadītājs Viktors Savins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EfTEN Capital" nodibinājis jaunu komerciālā nekustamā īpašuma fondu, kas ievēros zaļo investīciju principus. Jaunizveidotā fonda pirmais pirkums ir "Danske Bank" biroju ēka Viļņā.

"EfTEN Capital" kopējā pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nekustamo īpašumu arī Latvijā, to vidū tirdzniecības centrs "Domina", Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

Jaundibinātais "EfTEN Real Estate Fund 5" nekustāmā īpašuma fonds ir alternatīvs, slēgts fonds, kura mērķis ir ikgadējais GRESB (Global Real Estate Sustainability Benchmark) reitings. Šis fonds ir "EfTEN Real Estate Fund 4" pēctecis, kas savukārt šobrīd ir noslēdzis savu ieguldījumu fāzi un kam ir augstākais GRESB ilgtspējas reitings starp īpašumu fondiem Baltijā - četras no piecām zvaigznēm.

Divi lielākie fonda investori ir "EfTEN United Property Fund" un LHV pensiju fondi, kā arī vairāki privāti un profesionālie investori. Privātie investori var ieguldīt "EfTEN Real Estate Fund 5", izmantojot "EfTEN United Property Fund", kas šobrīd veic savas līdz šim lielākās investīcijas un iegulda lielāko daļu neieguldītā kapitāla "EfTEN" piektajā fondā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture ir pieņēmis lēmumu atvērt jaunu tehnoloģiju centru Viļņā, Lietuvā.

Jaunais centrs pievērsīsies plaša starpnozaru tehnoloģiju risinājumu izstrādei un piegādei visās vadošajās tehnoloģiju platformās, kā arī pielāgotas inženierijas, infrastruktūras un mākoņpakalpojumu sniegšanai klientiem visā pasaulē.

Jaunais centrs, kuru paredzēts atvērt 2021. gadā, ievērojami paplašinās Accenture darbību Baltijas valstīs. Lietuvā ir paredzēta strauja izaugsme. Sākotnēji ir plānots pieņemt darbā vairākus desmitus darbinieku, bet tuvāko gadu laikā speciālistu skaitu ir plānots palielināt līdz pāris simtiem. Kopš 2002. gada Accenture ir pārstāvēts Latvijā – šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 1800 cilvēku.

Lietuvā Accenture koncentrēsies uz darbinieku piesaisti no valsts kvalificēto talantu kopuma, īpašu uzmanību pievēršot spēcīgām sistēmu integrācijas prasmēm un pielāgotas programmatūras izstrādei, piemēram, Java, .NET un SAP. Lai valstī sekmētu IT speciālistu skaita pieaugumu, uzņēmums Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, organizēs apmācības Accenture bootcamp. Tās būs daļa no uzņēmuma personāla atlases programmas, un pēc tām dalībnieki iegūst sertifikātu un sekmīgākie – apmaksātu praksi Accenture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“EfTEN Real Estate Fund 4” no “Hanner Group” par 131 miljonu eiro Rīgā iegādājies biroju kvartālu “Jaunā Teika”.

Tas ir “EfTEN” līdz šim lielākais darījums un otrs lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijas vēsturē.

“Līdz ar šī īpašuma iegādi EfTEN portfelim pievienosies Rīgas biroju tirgus ainavā nozīmīgais objekts “Jaunā Teika”. Mēs augstu vērtējam “Hanner Group” profesionalitāti, attīstot šo īpašumu un noslēdzot ar mums šo tik nozīmīgo darījumu, ”sacīja “EfTEN Capital” izpilddirektors Viljar Arakas.

Biznesa centru “Jaunā Teika” veido četras biroja ēkas, no kurām trīs – Ausma, Teodors un Henrihs tika uzbūvētas 2016.gadā, bet viena – Valters jau 2009. gadā. Biroja ēku kompleksa nomājamā platība ir aptuveni 59 000 kvadrātmetru, un tajā kopumā ir 1102 autostāvvietas, no kurām 973 atrodas divās daudzlīmeņa stāvvietu ēkās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi "LMT" un "MikroTik" Rīgas vēsturiskajā tehnoloģiju centrā - VEF apkaimē - kopīgi izveidojuši pirmo 5G laboratoriju Latvijā.

Tajā jau tiek testēti jaunākie 5G tehnoloģiju risinājumi un nupat radīts arī prototips 5G rūterim, kas savienotajām iekārtām nākotnē varēs nodrošināt līdz šim nebijušas kvalitātes datu pārraidi.

"Jau vairākus gadus "LMT" kopā ar partneriem strādā ne tikai pie 5G tīkla attīstības un infrastruktūras izveidošanas Latvijā, bet arī izstrādā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot 5G priekšrocības. Šādu jaunu risinājumu radīšanai nepieciešamas gan specifiskas tehniskās zināšanas, prasmes un ekspertīze, gan darbam, pētniecībai un testiem piemērota vide. Lai Latvijā varētu ne tikai dzimt spožas nākotnes tehnoloģiju idejas, bet tās būtu iespējams arī īstenot, kopā ar "MikroTik" esam izveidojuši inovāciju laboratoriju, kurā pieejams 5G tīkls un inovācijas var pārbaudīt darbībā. Šīs laboratorijas izveide ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijā radītu tehnoloģisko inovāciju dzīvotspējai, jo tā paver iespējas pilnveidot risinājumus līdz pilnībai, tiem esot vēl izstrādes stadijā. Tas savukārt uzlabo Latvijas IKT uzņēmumu radīto produktu konkurētspēju, kā arī paplašina Latvijas līderības iespējas globālajā tehnoloģiju tirgū," norāda "LMT" prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Exonicus Trauma Simulator iekļuvis VRAwards finālā

Anda Asere, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus Trauma Simulator" ir ieguvis finālista statusu konkursa "VRAwards" kategorijā "Gada virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājums" (VR Healthcare of the Year).

Konkursa rīkotāji šajā kategorijā izceļ projektus, kas labvēlīgi maina veselības aprūpes nozari, apbalvojot gan biznesam, gan patērētājiem domātus produktus ar skaidru tirgus izpratni.

"Būt starptautiskā konkursa "VRAwards" finālā "Exonicus Trauma Simulator" nozīmē būt starp vislabākajiem virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājumiem visā pasaulē. Konkurentu vidū ir Bostonas, Denveras un Oksfordas risinājumi," biznesa portālam db.lv teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Konkurss "VRAwards" notiek ceturto reizi. Lai izceltu sasniegumus virtuālās realitātes jomā, konkursu rīko starptautiskā paplašinātās realitātes organizācija "AXIR" (The Academy of International Extended Reality). Fināls notiks 2020. gada 12. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu otro DevOps centru ārpus Šveices. Investīciju projekts realizēts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices pieņemts saskaņā ar "Swisscom" stratēģiju līdz 2025. gadam uzņēmuma paspārnē izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Pieprasījums pēc IT pakalpojumiem un inovācijām arvien pieaug, bet piesaistīt nepieciešamos profesionāļus šī pieprasījuma apmierināšanai kļūst arvien sarežģītāk, tādēļ lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices ir loģisks solis, kā turpināt savu attīstības ceļu. Latvijai un, jo īpaši, Rīgai ir starptautiski laba reputācija kā strauji augošam tehnoloģiju attīstības un programmatūras izstrādes centram. Valsts iegulda kvalificētu IT speciālistu izglītībā, kas veido labu pamatu tam, lai Latvija veidotos par nozīmīgu digitalizācijas izcilības centru, norāda LIAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noslēgtu savas ražotnes būvniecības procesu Karostas industriālajā parkā, STATS grupas uzņēmums SIA “EB Liepāja” piesaistījis līdzfinansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

Būvniecības veidņu paneļu ražotnes un biroja ēkas celtniecība tika uzsākta pērnā gada maijā ar STATS grupas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, bet laika gaitā izdevies piesaistīt arī līdzfinansējumu teju 3 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

“Neskatoties uz to, ka ir neliela aizkavēšanās, kas saistīta ar Austrijas partneru iespējām tehnoloģiskās ražošanas līnijas nodrošināšanā, plānojam, ka ražotni 5000 kvadrātmetru platībā varēsim nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām,” atklāj “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons. “Ēkas energoefektivitāte atbilst likumdošanas prasībām, bet ilgtspējas principus palīdzēs sekmēt saules kolektoru izvietošana uz rūpnīcas jumta.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmums SBA Urban kopā ar globālu un vietēju pieredzi guvušiem arhitektūras uzņēmumiem Rīgā projektēs un attīstīs unikāla nekustamo īpašumu projekta arhitektonisku koncepciju.

Pasaulē pazīstamā uzņēmuma Gensler un Latvijas kompānijas Arhis Arhitekti sadarbosies, lai izstrādātu koncepciju daudzfunkcionālai teritorijai 7,3 hektāru lielā platībā Lielirbes ielā, kas organiski apvienos telpu augsto tehnoloģiju nozarei, dzīvošanai, darbam un atpūtai. Platības ziņā šis būs lielākais nekustamo īpašumu projekts Latvijas galvaspilsētā.

"Mūsu mērķis ir radīt unikālu, ilgtspējīgu un inovatīvu projektu, kas kļūs par nākotnes pilsētas simbolu. Lai to paveiktu, esam piesaistījuši pasaulē atzītus arhitektus, kuri nevis seko globālajām tendencēm, bet tās rada. Tajā pat laikā mēs vēlamies, lai projekts būtu pievilcīgs un, pats svarīgākais, tuvs Rīgas iedzīvotāju sirdīm, tāpēc viena no Latvijā slavenākajām arhitektu komandām projekta konceptam pievienos vietēju raksturu un unikalitāti. Mūsu pieredze rāda, ka projekti, kas ietver starptautisku arhitektu radošo enerģiju un tos arhitektus, kuri pazīst vietējo kultūru, rada pirmšķirīgas rezultātus," norāda SBA Urban nekustamo īpašumu attīstīšanas nodaļas vadītājs Luks Geležausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

CastPrint izmantos RTU un LU superdatorus 3D drukātu medicīnas iekārtu ražošanā

Db.lv, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmuma "CastPrint", Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) HPC centra un Latvijas Universitātes (LU) Skaitliskās modelēšanas institūta izveidots konsorcijs piesaista pētniecības un inovācijas atbalsta programmas "Apvārsnis 2020" līdzekļus, lai, izmantojot superdatoru aprēķinus, uzlabotu uzņēmuma ražoto personalizēto medicīnisko palīgiekārtu kvalitāti un samazinātu ražošanas laiku, informē RTU.

"CastPrint" nodarbojas ar individuāli pielāgotu 3D drukātu fiksatoru izveidi dažāda veida lūzumu ārstēšanai. LU Skaitliskās modelēšanas institūts uzņēmuma vajadzībām veidos fiksatoru skaitlisko modeli un topoloģiskās optimizācijas algoritmus, kā arī organizēs jaunā produkta izturības novērtējumu. Savukārt RTU HPC centrs projektam piesaistīts kā lielākais superdatoru (High Performance Computing – augstas veiktspējas skaitļošana) resursu nodrošinātājs Latvijā ar zināšanām par nepieciešamo tehnisko un programmatūru nodrošinājumu projekta veiksmīgai izpildei. "CastPrint" būs jānodrošina, lai ar superdatora palīdzību radītie fiksatoru modeļi un arī pats izdrukātais materiāls atbilstu gan pacientu un mediķu, gan ražošanas kvalitātes prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Biznesiem ar potenciālu būs iespēja pretendēt uz finansējumu līdz 2 miljoniem eiro

Db.lv, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums "TWINO" un riska kapitāla fonds "Expansion Capital" no 7.līdz 15.maijam organizē biznesa ideju pieteikšanu "Global Idea Pitch" ietvaros ar mērķi veicināt jaunu un ilgtspējīgu biznesa ideju rašanos, kā arī esošo biznesu izaugsmi un transformāciju digitālajā vidē.

Biznesa ideju pieteikšanas iniciatīvas "Global Idea Pitch" ietvaros dalībniekiem, iesniedzot ilgtspējīgu biznesa ideju, būs iespējams saņemt ārējo līdzfinansējumu no dažiem tūkstošiem eiro līdz pat 2 miljoniem eiro, idejas attīstībai vai jau esoša biznesa stiprināšanai.

Iniciatīvas ietvaros iespējams iesniegt gan jaunas idejas, gan arī pieteikt jau darbojošos uzņēmumus un biznesa projektus. Perspektīvākajām idejām būs pieeja arī cilvēkresursu kapacitātei, kā arī mentoru atbalsts tehnoloģiju un IT izstrādes jomā, finanšu analīzes un modelēšanas, digitālā mārketinga u.c. jomās.

Tiešsaistes vebinārs - Tech Revolution: Covid-19 

Tehnoloģiju iespējas Covid-19 ietekmē visā pasaulē šobrīd tiek novērtētas vairāk nekā jebkad...

"Uzskatu, ka globālā Covid-19 krīze paver daudz biznesa iespēju, īpaši tehnoloģiju jomā. Biznesiem vai projektiem, kas līdz šim nenovērtēja vai pilnībā neizmantoja tehnoloģiju potenciālu, tagad ir jāmainās un ieguvējs būs tas, kas pārmaiņas spēs ieviest pēc iespējas īsākā laika periodā. Šis bez šaubām ir arī lielisks brīdis, lai dzimtu jaunas, daudzsološas biznesa idejas. Tieši tādēļ kopā ar partneri nolēmām radīt šo iniciatīvu," norāda "Global Idea Pitch" līdzautors, "TWINO" dibinātājs Armands Broks, piebilstot, ka arī viņa dibinātais uzņēmums - "TWINO" - tika izveidots iepriekšējās finanšu krīzes radīto ekonomisko procesu rezultātā.

Iesniegtās biznesa idejas vērtēs "TWINO" un "Expansion Capital" eksperti. Biznesa ideju būs iespējams iesniegt ātri un ērti, sākotnējā posmā nepatērējot vairāk nekā vienu stundu idejas pieteikšanai.

Ārējo finansējumu būs iespējams saņemt pret fonda līdzdalību kapitālā no 10% līdz 49%.

""Expansion Capital" komanda ir ar plašu pieredzi biznesa ideju dzīvotspējas noteikšanā. Līdz šim ar fonda starpniecību esam ieguldījuši jau vairāk nekā 14 miljonus eiro 35 uzņēmumos. Katras "Global Idea Pitch" biznesa idejas vērtēšanā pieeja būs elastīga, katrs projekts tiks vērtēts individuāli, tādējādi ievērojami palielinot iespēju ieraudzīt tiešām unikālas, jaunas biznesa idejas vai pamanot jau darbojošos uzņēmumu nākotnes potenciālu," norāda "Global Idea Pitch" līdzautors un "Expansion Capital" partneris Jānis Bankovs.

Biznesa ideju varu iesniegt šeit. Ar konkursa nolikumu iespējams iepazīties šeit.

"TWINO" ir starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas kopš dibināšanas 2009. gadā izsniedzis aizdevumus vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. 2015. gadā "TWINO" nodibināja savstarpējo aizdevumu platformu www.twino.eu, kas nodrošina iespēju investoriem no Eiropas gūt augstas atdeves ienākumus, investējot aizdevumos, ko "TWINO Grupa" izsniegusi Polijā, Krievijā, Latvijā, Kazahstānā un citur. Līdz šim caur platformu finansēti aizdevumi vairāk nekā 700 miljonu eiro vērtībā. SIA "TWINO" ir "TWINO Grupa" mātes kompānija, kā arī kompetences un finanšu piesaistes centrs, kas meitas kompānijām nodrošina arī vadošos cilvēkresursus. 2018. gadā "TWINO Grupa" strādājusi ar 13 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas.

"Expansion Capital" ir riska kapitāla fonds, kas meklē ieguldījumus Latvijas uzņēmumos ar fonda līdzdalību kapitālā no 10% līdz 49%. Līdz šim fonds jau ieguldījis 14,1 miljonu eiro 35 uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru