Mūsdienu globalizētajā pasaulē, tostarp arī Latvijā, runājot par nevienlīdzību, ļoti spilgti iezīmējas dalījums starp lielajām pilsētām un laukiem jeb, franču ģeogrāfa un rakstnieka Kristofa Gijo vārdiem runājot, perifēriju.
Lielajās pilsētās visā Eiropā un ASV, Latvijas gadījumā - īpaši Rīgā, ir augstākas algas, zemāks bezdarba līmenis, tur koncentrējas izglītotākie prāti. Lielās atšķirības cilvēku izglītības un pārticības ziņā starp lielpilsētām un laukiem raksturo arī vēlēšanu rezultāti. Piemēram, pret Brexit bija teju visa Londona, bet par Eiropas Savienības pamešanu visaktīvāk iestājās Anglijas mazpilsētu iedzīvotāji.
K. Gijo raksta, ka dzeltenās vestes Francijā ir absolūta perifērās valsts daļas izmisuma izpausme. Ja palūkojas uz populistu labajiem rezultātiem Eiropā, tad vēlētāju sadalījumā skaidri redzams, ka to atbalsta bāze ir mazpilsētās un laukos dzīvojošie. Franču ģeogrāfs K. Gijo savos darbos uzsver, ka tā dēvētā strādniecība dzīvo ārpus lielpilsētām, saņem mazas algas un ir tā sauktie neredzamie cilvēki, par kuru dzīvi valdošajai elitei nekādas intereses nav. Tieši tādēļ Brexit iznākums un dzelteno vestu protesti ir likumsakarīgs iznākums tam, ka šie cilvēki beidzot iznāk no pagrīdes.
Līdzīgas noskaņas ir arī britu filmā Brexit: nepilsoņu karš, kur redzams, kā kāda mazpilsētā dzīvojoša sieviete, oponējot argumentam, ka Brexit var veicināt ekonomikas recesiju, teju raudot paziņo, ka viņas dzīves vietā sliktāk jau vairs būt nevar un viņai nav ko zaudēt. Tieši šīs cilvēku izjūtas, ka sliktāk jau vairs nevar būt un nav ko zaudēt, ir vislabākā augsne populistiem visās valstīs. Viegla risinājuma šai ilgus gadus pastāvējušai un arvien tikai samilstošajai problēmai nav. Kā norāda K. Gijo, jebkuras Eiropas valsts metropoles ekonomikas devums valstij ir tik liels un pašpietiekams, ka par valsts perifēriju tīri ekonomiski nevienam no politiskās elites nekādas intereses nav. Savukārt mūsdienu lielpilsētas jeb metropoles K. Gijo salīdzina ar viduslaiku nocietinātiem cietokšņiem, kuros kādam no ārpuses iekļūt ir ļoti grūti. Tikai šodien nocietinājumu mūru vietā ir daudziem nepārvarami augstās mājokļu cenas.
Pazīstama situācija arī Latvijai, kur parastam lauciniekam, kurš nepieder pie baltajām apkaklītēm, iekļūt Rīgā un atrast sev mājokli ir gana grūti. Faktiski atrast ekonomiski pamatotu veidu, kā attīstīties pārējai valstij ārpus lielpilsētām, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem daudzām valstīm, tostarp arī Latvijai. Tas prasa stratēģisku redzējumu, un, kā liecina Rietumeiropas prakse, paziņojumi, ka jāattīsta darba vietas laukos, neko daudz nelīdzēs, jo vispirms ir konceptuāli jāizdiskutē un jāsaprot, kādu mēs vēlamies redzēt savu valsti ārpus lielajām republikas pilsētām. Pašlaik tas nevienam tā īsti skaidrs nav, ja vien nerunājam par fantāzijām atgriezties Virzas Straumēnu laikos.
