Foto: no DB arhīva

Redakcijas komentārs: Pašapmierinātībai nav vietas 

Labā ziņa, kas priecē, – Latvijas ekonomika ir pie labas veselības, tiesa, nelielu drudzi un galvassāpes gan rada darba tirgus pārkaršana. Taču citādi nav indikāciju par kādām slimības pazīmēm vai riskiem tuvākajā nākotnē.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2018. gada 20. novembris plkst. 6:40

Inflācija ir ap 3%, kas ir visnotaļ labs un zems līmenis, ņemot vērā straujo darba algu pieaugumu.

Tāpat budžeta deficīts ir normas robežās, arī bezdarbs, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir 7,7%, kas mūsu valstij ir pieņemams līmenis. Atbilstoši jaunajām Finanšu ministrijas prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī, kas ir gana cienījami. Vai tas nozīmē, ka varam atslābt? Tomēr nē. Jo pašlaik mūsu tautsaimniecības attīstība un izaugsme, lai gan ir stabila, tomēr vēl aizvien mīņājas vidēju ienākumu slazdā.

Ja gribam sekmīgāk augt, tad tas jādara uz pievienotās vērtības un produktivitātes kāpināšanas rēķina. Trīs galvenie izaicinājumi pašlaik ir palielināt investīcijas ražojošajās nozarēs, kāpinot produktivitāti, strādāt pie eksporta ar lielāku pievienoto vērtību un atrisināt darbaspēka pieejamības jautājumu. Faktiski pašlaik ekonomikas attīstībai jābūt nevis kvantitatīvai, lai izslēgtu riskus par kādu burbuļu veidošanos, bet kvalitatīvai. Tas nozīmē, ka atslēgas vārdi ir nevis vienkārši darbavietu un uzņēmumu skaita palielināšana, bet orientācija uz augstāko pievienoto vērtību. Nevis desmit mazatalgotas un mazkvalificētas darbavietas, bet trīs labi apmaksātas un augstu kvalificētas. Nevis 50 jauni veikaliņi un ēstuvītes, bet viens IT uzņēmums.

Protams, ikviens darbs ir cienījams, par to nav runa. Tomēr Latvijai, ja tā grib izrauties no vidēju ienākumu slazda, ir jāmazina strādājošo īpatsvars nozarēs ar zemu un vidēju pievienoto vērtību, tam pieaugot nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Tā, piemēram, Latvijā salīdzinājumā ar nozares pievienoto vērtību (3% no IKP) ir pārāk liels lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars (6%) . Ir jau jauki, ka Latvijā ir mazie dzīvesstila uzņēmumi un mājamatnieki. Taču jāsaprot, ka tie nekad nebūs ekonomikas dzinējspēks un tas faktors, kas ļaus paaugstināt kopējo dzīves līmeni.

Vienkāršoti runājot, pārtikušāka būs tā valsts, kurā dominēs automašīnu, nevis koka zirdziņu ražošana. Tam ir nepieciešamas investīcijas no uzņēmēju puses un atbilstoši sagatavots darbaspēks. Domāju, ka tieši pēdējais ir lielākais izaicinājums pārejai uz tautsaimniecību ar augstu pievienoto vērtību, kas cieši saistīts ar izglītības reformu. Tas nozīmē, ka, priecājoties par ekonomikas stabilo izaugsmi, jāatceras, ka tie nebūt nav iespēju griesti. Nav labi būt gudrākajam istabā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 12. novembris plkst. 6:27

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai...

2018. gada 09. novembris plkst. 6:34

11. novembrī, Lāčplēša dienā, pasaule pieminēs simts gadus, kopš beidzās Pirmais pasaules...

2018. gada 08. novembris plkst. 6:15

Uzņēmēju iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim lielāko vēja elektrostaciju...

2018. gada 07. novembris plkst. 6:36

Mēs pašlaik spējam konkurēt pārsvarā ar zemas pievienotās vērtības eksporta produktiem....

2018. gada 06. novembris plkst. 6:47

Saskaņā ar EY veikto biznesa pievilcīguma aptauju (Attractiveness Survey) Rietumeiropa pērn, tāpat...

Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....