Pakalpojumi

Reklāmas aģentūra NORD DDB maina nosaukumu

Db.lv, 29.07.2022

Jaunākais izdevums

Latvijas reklāmas aģentūra “NORD DDB”, kas dibināta 1995. gadā, mainījusi nosaukumu uz “MAGIC”.

Izvēršot vairākus stratēģiskos attīstības virzienus, izveidota arī integrētās komunikācijas partneraģentūru grupa “B40”. Tajā bez radošās aģentūras “MAGIC” iekļauta arī dizaina studija “KID”, zīmola konsultāciju aģentūra “WIT”, satura studija “PLAY” un digitālo risinājumu aģentūra “Element”.

“Vairākus gadus aktīvi iesaistoties Ziemeļeiropas aģentūru tīklā “NORD”, no skandināvu partneriem esam ieguvuši ļoti vērtīgu pieredzi. Ir ieviestas vairākas jaunas metodes un adaptēti progresīvi rīki, kas devuši gan mums, gan nozarei kopumā jaunu enerģiju. Tomēr pēc trīs gadu sadarbības esam pārliecinājušies, ka Skandināvijas un Baltijas tirgi mārketinga un reklāmas nozarē katrs dzīvo savā ekosistēmā, un kopīgu projektu iespējas ir ierobežotas. Tādēļ pēc dažādu sadarbības modeļu izvērtēšanas pieņemts lēmums veidot pašiem savu zīmolu – “MAGIC” – un attīstīt integrētu partneru aģentūru grupu “B40” ar mērķi nostiprināt savas līdera pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt izvērst aktivitātes arī eksporta tirgos. Laikā, kad īpaši bieži tiek runāts par neatkarības vērtību, šis solis Latvijas partneru komandai nākotnē ļaus brīvi attīstīt savu uzņēmumu reģionāli, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” stāsta Andris Rubīns, “MAGIC” vadītājs.

Radošā aģentūra “MAGIC” ar sākotnējo nosaukumu “Brand Sellers DDB” tika dibināta pirms 27 gadiem kā pirmā aģentūra Latvijā, ko izveidojis starptautisks reklāmas aģentūru tīkls. Tās līdzdibinātājs un vadītājs bija Edgars Skulte, kurš savulaik licis pamatus arī virknei citu šobrīd vadošo Latvijas komunikācijas aģentūru. 2006. gadā aģentūras vadības grožus pārņēma tās līdzšinējais vadītājs Andris Rubīns.

“MAGIC” komandu šodien veido 45 cilvēki, bet integrēto partneraģentūru grupā “B40” kopumā strādā 80 cilvēki. “MAGIC” kopš 2004. gada veic apjomīgo zīmolu pētījumu “Brand Capital”, kā arī veido “Baltijas zīmolu topu”, kas uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem zīmola rezultātu mērījumiem Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Noplūdes no Nord Stream radušās tīšas rīcības rezultātā

LETA--AFP/BBC/DPA, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

BaltCap iegulda Lietuvas "vienradzī" Nord Security

Db.lv, 11.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap kopā ar vadošo investoru Novator Ventures, kā arī General Catalyst un Burda Principal Investments piedalījies 100 miljonu ASV dolāru A sērijas finansējuma piešķiršanas kārtā uzņēmumam, Lietuvas otrajam "vienradzim" Nord Security.

Investīcijas ļaus paplašināt Nord Security produktu klāstu un uzņēmumu darbību, kā arī paātrināt kiberdrošības segmenta izaugsmi. Šai kārtai pievienojās arī biznesa eņģeļu investori, tostarp Ilka Pānanens (Ilkka Paananen), Supercell izpilddirektors, Miki Kūsi (Miki Kuusi), Wolt izpilddirektors un Mets Mullenvegs (Matt Mullenweg), Automattic izpilddirektors.

Par Lietuvas otro "vienradzi" kļuvis Nord Security 

Lietuvas kiberdrošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" piesaistījis 100 miljonu ASV dolāru...

“Baltcap aktīvi investē vietējo uzņēmumu izaugsmes potenciālā - mūsu fondos jau ir četri Baltijas uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru, un tagad tiem pievienojas Nord Security. Šī Lietuvā dibinātā uzņēmuma izaugsmes stāsts ir viens no iespaidīgākajiem Baltijā, kur attīstījušies jau vairāk nekā desmit vienradži. Esam gandarīti pievienoties Nord Security ceļā uz mūsdienīgiem interneta privātuma un drošības risinājumiem,” uzsver Dagnis Dreimanis, BaltCap vadošais partneris.

"Pirms desmit gadiem mēs apņēmāmies radīt drošības un privātuma rīkus, kas palīdzētu radīt uzticamāku un mierīgāku nākotni tiešsaistē. Esam pelnošs uzņēmums, kas līdz šim darbojies paša spēkiem – bez ārējām investīcijām, taču mūsu investoros esam atraduši partnerus, kuri tic mūsu misijai tikpat lielā mērā kā mēs. Tas ļaus mums augt straujāk un stiprināt mūsu apņemšanos izveidot ievērojami labāku internetu. Mēs esam lepni, ka varam palīdzēt Lietuvai, valstij ar patiesu uzņēmējdarbības garu, ienākt jauno tehnoloģiju inovāciju laikmetā," saka Tomass Okmans (Tom Okman), viens no Nord Security izpilddirektoriem un līdzdibinātājiem.

BaltCap pārvaldībā esošie fondi arvien vairāk fokusējas uz strauji augošiem uzņēmumiem Ziemeļvalstu reģionā. Riska kapitāla fonds NordicNinja, ko kopā pārvalda BaltCap un Japāņu partneri JBIC, Panasonic, Omron un Honda, līdz šim investējis jau četros uzņēmumos ar vienradža statusu – Bolt, Veriff, Einride un Voi.

Nord Security 2012. gadā Lietuvā dibinājuši Tomass Okmans (Tom Okman) un Eimants Sabaļausks (Eimantas Sabaliauskas) ar mērķi izveidot ikvienam viegli pieejamu interneta drošības un privātuma rīku.

Šodien Nord Security produktiem uzticas miljoniem lietotāju visā pasaulē, kā arī virkne uzņēmumu, tostarp Calendly, Adobe, Shutterstock un Vinted, lai nodrošinātu modernāko aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, kas attīstās un kļūst arvien sarežģītāki.

Nord Security darbojas 20 valstīs visā pasaulē un turpina strauji paplašināties – darbinieku skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 50 %, un uzņēmumā šobrīd ir 200 vakances.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) martā ierosinās elektrības biržas "Nord Pool" tirgus modeļa reformas, intervijā Igaunijas laikrakstam "Eesti Paevaleht" paziņojusi Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Intervijā Simsone stāstīja, ka stratēģijas mērķis ir pārskatīt visa elektrības tirgus uzbūvi, tādēļ martā EK prezentēs ierosinājumus, kuros piedāvās risinājumus maksimālajām cenām, piemēram, laikā, kad patēriņš pārsniedz saražotās elektrības apmēru.

Viņa teica, ka valstīm tiek lūgts iesniegt secinājumus par iespējām slēgt īpašus līgumus ar lielajiem elektrības patērētājiem, kas apņemtos samazināt patēriņu maksimuma patēriņa stundās. Tāpat EK plāno ierosināt, lai biržas cenas formulā netiek iekļauta dārgākā piedāvātā cena.

Eirokomisāre uzsvēra, ka 5% patēriņa maksimuma stundās pārvietošanai ir izšķiroša nozīmē - patēriņš ir jāsamazina vai jākompensē atteikšanās no patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom paziņo, ka nevar garantēt Nord Stream drošu darbību

LETA--AFP, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņojis, ka nevar garantēt cauruļvada "Nord Stream" drošu darbību un nezina, vai no remonta Kanādā izdosies saņemt atpakaļ svarīgu turbīnas dzinēju.

"Gazprom" plānoto tehniskās apkopes darbu dēļ pirmdien uz desmit dienām apturēja gāzes piegādi no Krievijas uz Vāciju pa cauruļvadu "Nord Stream", kas izbūvēts pa Baltijas jūras gultni.

Gāzes plūsmu paredzēts atjaunot 21.jūlija rītā, taču Vācijas amatpersonas bažījas, ka tas var arī nenotikt.

Turbīnas dzinējam tiek veikts remonts Vācijas rūpniecības koncerna "Siemens" Kanādas meitasuzņēmumā.

""Gazprom" nav neviena dokumenta, kas ļautu "Siemens" izvest no Kanādas gāzes turbīnas dzinēju, kas pašlaik tur tiek remontēts," paziņoja "Gazprom".

"Šādos apstākļos nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu par situācijas attīstību un Portovajas kompresoru stacijas drošas darbības garantēšanu," uzsvēra Krievijas uzņēmums, norādot, ka šī stacija, kas atrodas netālu no Viborgas Krievijas Ļeņingradas apgabalā, ir būtiska "Nord Stream" darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Putins: Gāzes piegāde pa Nord Stream var tikt samazināta līdz piektdaļai jaudas

LETA/DPA/INTERFAX, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes piegāde pa "Nord Stream" jūlija beigās var tikt samazināta līdz piektdaļai šī cauruļvada jaudas, trešdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Preses konferencē vizītes laikā Teherānā Putins sacīja, ka no Kanādas vēl neesot saņemta gāzes sūknēšanas turbīna, kas tur atrodas remontā un kuras saņemšana kavējas Krievijai noteikto sankciju dēļ, lai gan Kanādas valdība ir atļāvusi izvest šo turbīnu uz Vāciju. No turienes turbīna jānogādā sūknēšanas stacijā Krievijas Ļeņingradas apgabalā.

"Tagad mums stāsta, ka drīz mēs saņemsim šo mašīnu no Kanādas. Taču oficiālu dokumentu par to [Krievijas valsts dabasgāzes koncernam] "Gazprom" nav," sacīja Putins.

Pēc viņa teiktā, vēl vienai turbīnai drīzumā esot jāveic plānveida remonts, bet vēl viena sabojājusies, tāpēc, ja netikšot saņemta turbīna no Kanādas, no jūlija beigām pa "Nord Stream" varēšot piegādāt tikai 30 miljonus kubikmetru gāzes dienā, kas ir apmēram piektdaļa no cauruļvada jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības biržā "Nord Pool" maksimālās cenas robeža tomēr netiks paaugstināta līdz 5000 eiro par megavatstundu (MWh), liecina biržas mājaslapā otrdien publicētā informācija.

Pēc tam, kad 17.augustā "Nord Pool" tika sasniegti līdzšinējie cenas griesti - 4000 eiro par MWh - atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātajam regulējumam piecas nedēļas pēc maksimuma sasniegšanas jeb 22.septembrī spēkā būtu jāstājas jaunai maksimālajai cenai.

Tomēr "Nord Pool" paziņoja, ka pēc aktīvām konsultācijām ar atbildīgajām institūcijām atrasts veids cenas griestu iesaldēšanai.

Biržas paziņojumā norādīts, ka ir saņemts Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un EK apstiprinājums, ka nekavējoties tiek apturēta automātiska maksimālās klīringa cenas sliekšņa paaugstināšana pēc iepriekšējo griestu sasniegšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kiberdrošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" piesaistījis 100 miljonu ASV dolāru finansējumu un kļuvis par otro "vienradzi" valstī, uzņēmuma tirgus vērtībai pārsniedzot 1,6 miljardus dolāru.

Par pirmo Lietuvas "vienradzi" - jaunuzņēmumu, kura vērtība pārsniedz miljardu dolāru - 2019.gadā tika atzīts tiešsaistes lietoto apģērbu apmaiņas un tirdzniecības uzņēmums "Vinted". Šobrīd tā vērtība jau pārsniegusi 4,5 miljardus dolāru.

Uzņēmumu "Nord Security" 2012.gadā nodibināja Tomass Okmans un Eimants Sabaļausks, vēloties nodrošināt plaši pieejamu interneta drošības un privātuma instrumentu. Uzņēmums darbojas 20 pasaules valstīs un nodarbina 1700 cilvēkus, tā produktus izmanto lietotāji visā pasaulē, arī tādi uzņēmumi kā "Calendly", "Adobe", "Shutterstock" un "Vinted".

Par uzņēmuma galveno investoru kļuvis riska kapitāla fonds "Novator Ventures", darījumam pievienojušies arī citi investori - "Burda Principal Investments", "General Catalyst" un vairāki biznesa eņģeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apturot gāzes piegādes virknei Eiropas valstu un ierobežojot piegādes citām, Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" sācis rūpnieciskos mērogos dedzināt gāzi.

Milzīga lāpa jau pusotru mēnesi deg pie Krievijas-Somijas robežas netālu no kompresoru stacijas "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, kur atrodas turbīnas gāzes cauruļvadam "Nord Stream".

Kā vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle", atsaucoties uz aculieciniekiem un ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datiem, lāpa parādījusies 17.jūnijā - trīs dienas pēc tam, kad piegāde pa "Nord Stream" tika samazinātas par 40% un pēc tam par vēl trešdaļu.

Jau vēstīts, ka Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" no 27.jūlija samazināja piegādi pa "Nord Stream" līdz piektdaļai cauruļvada jaudas, kā ieganstu minot, ka jāremontē kompresoru stacijas turbīna, bet vēl nav saņemta cita Kanādā izremontēta turbīna. Šīs turbīnas remonts tika veikts kompānijas "Siemens Energy" meitasuzņēmumā Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kanāda plāno atdot Vācijai piecas turbīnas, kas nepieciešamas Nord Stream darbībai

LETA--DW, 25.08.2022

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Foto: DPA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Krievijas valsts dabasgāzes giganta "Gazprom" atteikšanos pieņemt saremontēto "Siemens" turbīnu, Kanāda plāno atdot Vācijai pārējās piecas turbīnas, kas nepieciešamas gāzesvada "Nord Stream" darbībai, paziņoja Kanādas ārlietu ministre Malānija Žolī.

Otava pieturas pie šī lēmuma, neskatoties uz to, ka "Gazprom" atteicies pieņemt vienu "Siemens" turbīnu, kura jau atdota Vācijai. "Tas ir tieši tas, ko mums palūdza Vācija," intervijā raidsabiedrībai CBC pavēstīja Žolī.

Jūlijā Kanādas varasiestādes piešķīra atļauju nosūtīt atpakaļ uz Vāciju vienu turbīnu, kurai tika veikta apkope Monreālā. Taču "Gazprom" atteicās to pieņemt, minot dažādus ieganstus.

Kanādas valdība nosaukusi turbīnu atdošanu par nepieciešamu soli, lai nodrošinātu gāzes piegādi Vācijai. Otava arī norāda, ka Kremlis izmantotu Kanādas atteikumu atdot turbīnu, lai vainu par enerģijas trūkumu Eiropā noveltu uz sankcijām pret Krieviju. "Kanāda nevēlas dot Putinam iemeslu izmantot enerģijas plūsmu uz Eiropu kā ieroci," sacīja Žolī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas laika) elektroenerģijas stundas cena Latvijā sasniegs "Nord Pool" biržas griestus - 4000 eiro par megavastundu (MWh), liecina informācija "Nord Pool" biržas mājaslapā.

Tāpat arī pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā - cena šajā stundā sasniegs 4000 eiro par MWh, kas ir tehniski iespējami augstākā stundas cena biržas ietvaros.

Trešdienas vidējā elektroenerģijas cena vienoti Latvijā un Lietuvā sasniegs 823,98 eiro par MWh, savukārt Igaunijā tā būs 682,05 eiro par MWh.

Kā norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpilddirektors Gunārs Valdmanis, cenas kāpuma pamatā ir jaudu deficīts, ko, pēc viņa ieskatiem, varētu radīt divi faktori - ražošanas jaudu atslēgumi Igaunijā un gāzes deficīts reģionā.

Viņš pauda, ka Igaunijā patlaban aktīvi norit elektroenerģijas ražošanas staciju tehniskā apkope, kas arī ierobežo valsts spēju saražot elektrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neoficiāla informācija liecina, ka rekordaugstais elektroenerģijas cenas lēciens varētu būt saistīts ar tehnisku biržas "Nord Pool" kļūdu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.

Rekordaugstais cenas lēciens Baltijas valstīs reģistrēts trešdien, kad no plkst.18 līdz 19. elektroenerģijas cena par megavastundu (MWh) sasniedza "Nord Pool" biržas cenu griestus - 4000 eiro.

SPRK kopā ar Lietuvas un Igaunijas regulatoriem vērsušies pie "Nord Pool" ar mērķi situāciju skaidrot. Neoficiālā informācija liecinot, ka "Nord Pool" bija tehniska rakstura problēmas un netika pieņemta no piedāvājuma puses viena no Lietuvas stacijas jaudām.

Vienlaikus Ozola uzsvēra, ka, tā kā šī ir tikai neoficiāla informācija, tādēļ situācija vēl ir jānoskaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja elektroenerģijas cenas atšķirība ar tuvākajām kaimiņzemēm Latvijā turpinās atšķirties par kārtu, ražošana būs jāslēdz.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā 13. septembrī bija 5,7 līdz 7 reizes augstāka nekā Igaunijā un aptuveni trīs reizes augstāka nekā Polijā, liecina Nord Pool biržas dati.

Šādā situācijā energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuri strādā Latvijā, bet elektroenerģiju iegādājas pēc biržas cenām, ir grūti saglabāt konkurētspēju salīdzinājumā ar analogiem uzņēmumiem Igaunijā vai Polijā. Ja šāda situācija saglabāsies ilgtermiņā, Latvijā, visticamāk, par energoietilpīgu ražošanu varēs aizmirst.

Nav izslēgts, ka energotirgus aina var būt pamatīgs šķērslis investīcijām. Gan ārvalstu, gan mūsu pašu! Proti, kādēļ ieguldīt valstī, kurā viena no produkcijas pašizmaksas galvenajām komponentēm ir sešas vai septiņas reizes lielāka nekā tuvākajā kaimiņzemē. Tāpat, iespējams, Latvijas ražotāji sāks savu jau esošo ražošanu «pārcelt» uz to pašu Igauniju vai Poliju un jau drīzumā darbvietu skaits valstī krasi samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Colliers apvienojas ar Bauplan Nord

Db.lv, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercīpašuma konsultāciju kompānija Colliers paplašina savu pakalpojumu klāstu un zināšanas tehnisko projektu vadības pakalpojumu jomā, apvienojoties ar Bauplan Nord tehnisko ekspertu komandu.

Apvienošanās stiprinās uzņēmuma pozīcijas nekustamo īpašumu tehnisko projektu vadības segmentā Latvijā un atbalstīs Colliers izaugsmes plānus.

Pēc apvienošanās kopējais darbinieku skaits Colliers tehnisko projektu vadības jomā palielināsies līdz 11 ekspertiem ar zināšanām tehnisko projektu vadībā gan projektēšanas, gan būvniecības stadijā, tehniskajā uzraudzībā, fit-out projektos, dažādu veidu padziļinātas tehniskās izpētes darbos un citās tehniskajās konsultācijās.

“Apvienošanās ir ļoti nozīmīgs posms mūsu turpmākajā biznesa attīstībā. Colliers mērķis ir nodrošināt savus klientus ar visaptverošiem konsultāciju pakalpojumiem pilnā ciklā – no idejas līdz pēdējai īstenošanas stadijai. Divu pieredzējušu komandu apvienošana stratēģiski stiprinās mūsu spējas un padziļinās mūsu tehnisko projektu vadības kvalifikāciju Latvijas tirgū,” komentē Deniss Kairāns, Colliers vadošais partneris Baltijas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien samazinājusies līdz jaunam zemākajam līmenim kopš 2002.gada decembra saistībā ar Krievijas paziņojumu pagājušajā nedēļā, ka tā tehnisku problēmu dēļ neatsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien rīta tirdzniecības sesijā nokritusies līdz 0,9884 dolāriem par eiro.

Eiropas vienotās valūtas vērtība pret dolāru samazinās jau kopš gada sākuma, ņemot vērā ekonomiskās neskaidrības, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Turklāt Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" piektdien paziņoja, ka "Nord Stream" galvenās kompresoru stacijas vienīgā strādājošā gāzes sūknēšanas bloka tehniskās apkopes laikā konstatētas tehniskas problēmas un līdz to novēršanai gāzesvads nestrādās.

Pagājušajā trešdienā "Nord Stream" galvenās kompresoru stacijas vienīgais strādājošais gāzes sūknēšanas bloks tika apturēts uz trim dienām apkopes un plānveida profilaktisko darbu dēļ, līdz ar to gāzes sūknēšana no Krievijas uz Vāciju tika pārtraukta. Gāzes piegādi uz Vāciju bija paredzēts atsākt sestdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pārsvarā krītas bažās par inflāciju un Eiropas gāzes problēmām

LETA--AFP/AP, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, aktualizējoties bažām par gāzes piegādēm Eiropai un Ukrainas militāro konfliktu, kuras papildināja bažas par centrālo banku pasākumiem cīņai pret inflāciju.

Volstrītā akciju cenas sākumā pieauga, bet vēlāk saruka, investoriem paredzot agresīvākas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) darbības inflācijas iegrožošanai.

"Ir maz šaubu, ka nestabilitāte ir šeit uz palikšanu, un nervi ir saspīlēti, centrālajām bankām darot visu iespējamo cīņai pret inflāciju," sacīja "AJ Bell" analītiķis Denijs Hjūsons.

"Ir arī liels saspīlējums saistībā ar Krievijas mēģinājumiem anektēt Ukrainas daļas, kā arī satraukums par gāzes piegādēm pēc tam, kad izrādījās, ka cauruļvads ["Nord Stream"], pa kuru tiek piegādāta gāze no Krievijas uz Eiropu, ir bojāts," viņš piebilda.

Dabasgāzes cenas Eiropā pēc ziņām par noplūdēm no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" pieauga par apmēram 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretrunīgi vērtētais gāzesvads "Nord Stream 2", kura sertifikācijas process ticis apturēts saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir miris, otrdien paziņoja ASV valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda.

"Manuprāt, "Nord Stream 2" tagad ir miris," ASV likumdevējiem sacīja Nulanda. "Tas ir metāla gabals jūras dzelmē, un nedomāju, ka tas tiks atdzīvināts."

Šādi komentāri izskanējuši tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas importu.

Nulanda piebilda, ka Krieviju sagaida arī papildu sankcijas no G7, Eiropas Savienības un citām valstīm visā pasaulē, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins neapturēs šo karadarbību.

"Mēs arī strādājam ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, lai ierobežotu globālo enerģijas piegāžu traucējumus un liegtu Krievijai iespēju tās enerģijas eksportu izmantot kā ieroci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas koncerna "Gazprom" lēmums samazināt gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu "Nord Stream" bija politisks, trešdien atzina Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Gazprom" otrdien pavēstīja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek samazinātas par 40% līdz 100 miljoniem kubikmetru dienā kompresoru "remonta dēļ", ko veic Vācijas uzņēmums "Siemens".

"Gazprom" solis ir "politisks, nevis tehniski attaisnojams lēmums", preses konferencē sacīja Hābeks.

Vācija apzinās nepieciešamību veikt cauruļvada apkopi, skaidroja ministrs, piebilstot, ka "pirmā uzturēšanas darbu daļa, kad tas būtu pamatoti, nenotiks līdz rudenim".

Tiesa gan, arī ar šiem darbiem nevarētu attaisnot samazinājumu par 40%, sacīja Hābeks.

Vācija seko līdzi šī soļa ietekmei uz gāzes tirgu, taču "problēmu ar piegādēm Vācijā nav", norādīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Maskava neizsniedz dokumentus Nord Stream turbīnas transportēšanai uz Krieviju

LETA/REUTERS, 22.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādā izremontētā turbīna, kas, pēc Krievijas apgalvotā, ir nepieciešama, lai atjaunotu dabasgāzes cauruļvada "Nord Stream" iepriekšējo jaudu, ir iestrēgusi Vācijā, jo Maskava neizsniedz dokumentus, kas vajadzīgi tās transportēšanai uz Krieviju, pastāstīja divi informēti avoti.

Pēc avotu teiktā, turbīnu, kas jānogādā atpakaļ kompresoru stacijā "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, loģistikas uzņēmums "Challenge Group" ar lidmašīnu atvedis no Kanādas uz Vāciju 17.jūlijā tūlīt pēc tam, kad Kanādas valdība atļāva izdarīt izņēmumu sankciju režīmā.

Tomēr Maskava līdz šim nav izsniegusi dokumentus, kas vajadzīgi, lai turbīnu nogādātu Krievijā. Šajos dokumentos jānorāda piegādes vieta, kā arī muitas punkts, caur kuru turbīna jāieved Krievijā, sacīja avoti.

Pašlaik nav skaidrs, vai turbīnu varēs aizvest uz Krieviju, atzina avots, piebilstot, ka, iespējams, to varēs izdarīt tikai pēc vairākām dienām vai pat nedēļām.

Vācijas kompānija "Siemens Energy", kuras meitasuzņēmums Kanādā veica turbīnas remontu, norādīja, ka tā nevar ietekmēt notikumu gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Risinājums Augstsprieguma tīkls un Sadales tīkls tarifu problēmai – jauna iepirkumu stratēģija

Krists Mertens, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs, 06.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Maskava brīdina, ka aizliegumam importēt Krievijas naftu būtu katastrofālas sekas

LETA--AFP, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks pirmdien brīdinājis, ka aizliegumam importēt Krievijas naftu būtu katastrofālas sekas globālajam tirgum.

Rietumvalstīs pašreiz tiek diskutēts par iespēju aizliegt Krievijas energoresursu importu, tādējādi pastiprinot sankcijas, kas Krievijai piemērotas par iebrukumu Ukrainā.

"Krievijas naftas aizliegums radīs katastrofālas sekas globālajam tirgum. Cenu kāpums būs neprognozējams - vairāk nekā 300 ASV dolāru par barelu, ja ne vairāk," paziņoja Novaks, kura sacīto citējušas Krievijas ziņu aģentūras.

Novaks piebilda, ka būšot neiespējami ātri aizstāt Krievijas naftu Eiropas tirgū.

"Tas prasīs vairāk nekā vienu gadu, un tas būs daudz dārgāk Eiropas patērētājiem," sacīja Novaks.

Viņš arī piebilda, ka Krievija, atspēlējoties par "Nord Stream 2" projekta apturēšanu, varētu apturēt piegādes caur gāzesvadu "Nord Stream 1".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas pūliņi dažādot piegādātājus nebūs pietiekami, lai tā spētu pārdzīvot ziemu bez Krievijas gāzes, pirmdien brīdināja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) vadītājs Fatihs Birols, mudinot ieviest tūlītējus pūliņus pieprasījuma samazināšanai.

Birola komentāri izskanējuši pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) un Azerbaidžāna pirmdien parakstīja vienošanos par gāzes importa dubultošanu dažu gadu laikā no energoresursiem bagātās Kaspijas jūras valsts.

Taču Birols norāda: "Tas ir kategoriski nepietiekami tikai paļauties uz gāzi no avotiem ārpus Krievijas - šīs piegādes vienkārši nav pieejamas tādos apmēros, kas nepieciešami, lai aizstātu piegāžu trūkumu no Krievijas."

"Tā tas būs pat tad, ja gāzes piegādes no Norvēģijas un Azerbaidžānas plūdīs maksimālā apmērā, ja piegādes no Ziemeļamerikas saglabāsies tuvu pērnā gada līmenim, ja iekšzemes gāzes ieguve Eiropā turpinās nesenās tendences un ja sašķidrinātās dabasgāzes ieplūde palielināsies līdzīgā tempā, kā tas tika novērots pirmajā pusgadā," skaidro Birols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pata: Vietējo ražotāju konkurētspējas veicināšanai ir jāsakārto elektroenerģijas tirgus

LETA, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējo ražotāju konkurētspēju veicināšanai ir jāsakārto elektroenerģijas tirgus, tostarp attīstot arī alternatīvās elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas noteikumus, informē "Pata" grupas uzņēmumu finanšu direktore Diāna Suprunoviča.

Kā norāda Suprunoviča, Latvijas ražotājiem konkurēt ar Skandināvijas valstu ražotājiem elektroenerģijas tirdzniecības cenas dēļ ir ļoti sarežģīti, it īpaši ar Zviedriju.

Pēc "Pata" informācijas, 2022.gadā Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija 1,9 reizes augstāka nekā Zviedrijā. Zviedrijā tā bija 119,37 eiro par megavatstundu, savukārt Latvijā - 225,84 eiro par megavatstundu. Savukārt gada griezumā elektroenerģijas cena 12 mēnešu laikā Latvijā ir palielinājusies par 155%, savukārt Zviedrijā - par 86%.

Uzņēmēji kritizē energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta noteikumus 

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā...

Ņemot vērā, ka kokrūpniecībā elektroenerģija ir viena no ražošanas pamatizmaksām, "Pata" grupas konkurētspēja salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm arvien samazinās, uzsver "Pata" finanšu direktore, norādot, ka uzņēmumā tiek meklēti veidi, kā efektivizēt ražošanas procesus, tostarp pielāgot ražošanas grafiku elektroenerģijas cenu svārstībām.

"Praksē tas nozīmē, ka mūsu speciālisti regulāri seko līdzi elektroenerģijas cenu prognozēm sistēmā "Nord Pool" un iespēju robežās ražošanas procesu plāno stundās, kad elektroenerģijas cena ir zemāka. Ir situācijas, kad ir jāstrādā vakarā un naktī, ja darbinieki piekrīt, jo tieši šajās diennakts stundās elektroenerģijas cena ir zemāka," skaidro Suprunoviča.

Viņa norāda, ka 2022.gada vasarā bija reizes, kad elektroenerģijas cenas dēļ ražošana tika pilnībā apturēta. Tajā pašā laikā tas nav ilgtermiņa risinājums, jo elektroenerģijas cenas nemazinās, bet AS "Sadales tīkls" tarifs aizvien sadārdzinās.

Suprunoviča arī uzsver, ka daļa no problēmas ir esošie noteikumi, ar kādiem Latvijas un citu valstu uzņēmumi iepērk elektrību "Nord Pool" - elektroenerģijas pārdošanas cena tiek pielīdzināta dārgākajam piedāvājumam, tādējādi elektroenerģiju sadārdzinot. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms straujš elektroenerģijas cenu kritums, Latvijas un Eiropas Savienības līmenī ir jāmeklē veidi, kā mainīt šo sistēmu, lai uzņēmumiem nevajadzētu pārmaksāt par elektroenerģiju, kas negatīvi ietekmē to konkurētspēju, uzsver Suprunoviča.

Viņa arī norāda, ka "Pata" grupa ir pieteikusies dažām valsts atbalsta programmām. Ar papildu finanšu resursiem "Pata" redz iespēju palielināt konkurētspēju, automatizējot un digitalizējot esošos ražošanas procesus un uzlabojot energoefektivitāti, lai maksimāli efektīvi izmantotu šo tik dārgo resursu.

"Ja runājam par šo gadu, tad vēl viens būtisks atbalsts, ko gaidām no valsts, ir atvieglotāki noteikumi, kas ļautu uzņēmumiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam. Uz to raugāmies kā uz ļoti nozīmīgu risinājumu, lai mazinātu atkarību no arvien augošās elektroenerģijas cenas," uzsver Suprunoviča, atzīmējot, ka "Pata" ir nepieciešamais resurss elektroenerģijas ražošanai, taču spēkā esošie normatīvie akti apgrūtina iespēju uzņēmējiem ražot elektroenerģiju vienā vietā, bet izmantot to citā, kā tas ir "Pata" gadījumā. Ekonomikas ministrija gan sola izmaiņas normatīvajos aktos jau šogad.

"Ja šie grozījumi stāsies spēkā, tad, iespējams, attīstīsim arī atjaunojamo energoresursu, saules un vēja, parku izveidi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanu mūsu ražotņu vajadzībām. Šis risinājums noteikti būs laba ilgtermiņa investīcija daudziem Latvijas uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto elektroenerģiju," uzsver Suprunoviča.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka situāciju pasliktina arī augošā inflācija, kas Latvijā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs.

"Lai noturētu kvalificētus darbiniekus, uzņēmumi iespēju robežās pārskata atalgojumu, jo pretējā gadījumā daļa no viņiem būtu spiesti meklēt darbu citā nozarē vai arī doties prom no Latvijas, lai nodrošinātu esošo dzīves līmeni savai ģimenei. Ņemot vērā, ka atsevišķās profesijās darbiniekus atrast jau tā ir sarežģīti, atalgojums nav tā pozīcija, kuru var samazināt," skaidro Suprunoviča.

Jau ziņots, ka mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" koncerns 2021.gadā strādāja ar 254,366 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 62,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga 5,3 reizes - līdz 36,612 miljoniem eiro.

"Pata" koncernā pašlaik ietilpst 14 uzņēmumi, tostarp SIA "Smiltenes MRS", SIA "Fashion 5", AS "Pata Strenči", SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums", SIA "Eco Fungus", SIA "Pata Board", AS "Pata Saldus", SIA "Pata Jēkabpils", SIA "Pata Energy", SIA "Fortus", Krievijā reģistrētais SIA "Pata Timber" un SIA "VVP", Lietuvā reģistrētais SIA"Pata AB" un Honkongā reģistrētais SIA "Pata Asia".

Koncerna mātesuzņēmums "Pata" reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 16,135 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Uldis Mierkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LDDK: Vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam

Db.lv, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums "Nord Pool" biržā kritiski ietekmē ražošanas uzņēmumus, kuriem pēc līguma ar tirgotāju maksa par elektrību ir piesaistīta biržas cenām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība aicina Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju u.c. institūcijas un kapitālsabiedrības iesaistīties šīs situācijas kontrolē un noregulēšanā, pretējā gadījumā sekas var būt uzņēmumu darbības apturēšana uz laiku vai pat slēgšana, norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus 

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro...

"Kopš ģeopolitiskajiem satricinājumiem Eiropā, energoresursu pieejamība un to cenu kāpuma izbalansēšana ir teju ikviena ražošanas uzņēmuma dienaskārtībā. Arī mēs, LDDK, valdības un ministriju gaiteņos pieprasām risinājumus darba devējiem un uzņēmumiem, lai nodrošinātu energodrošību un virzītos uz energoneatkarību. Ja iepriekšējās nedēļās galvenais risināmais jautājums bija gāzes pieejamība, tad pēdējo dienu elektrības cenu straujais lēciens ir radījis jaunus jautājumus, kuriem atbildes un risinājumi jāmeklē strauji un nekavējoties. Elektrības cena šajās dienās rada sajūtu, ka situācija ir izgājusi ārpus kontroles. Tas ir šokējis daļu ražošanas uzņēmumu, kam vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam iepriekš. Tas ir satraucoši un rada riskus, ka būs ražotāji, kuri ilgstoši nevarēs amortizēt šo izdevumu sadaļu un nāksies ražošanu apturēt vai, iespējams, pat slēgt," norāda L.Meņģelsone.

Viņa piebilst, ka uz valdošo partiju akceptētajiem atbalsta pasākumiem energokrīzes pārvarēšanai (OIK likvidēšana, sadales tarifa kompensēšana, granti) diemžēl vēl jāgaida līdz augusta beigām, kad tos paredzēts izskatīt valdībā. Taču energoresursu krīze pieņemas apmēros un katra diena Latvijas uzņēmējiem un darba devējiem kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

DB jau rakstīja ka 17.augustā elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji bija ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru