Jaunākais izdevums

Lietuvas kiberdrošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" piesaistījis 100 miljonu ASV dolāru finansējumu un kļuvis par otro "vienradzi" valstī, uzņēmuma tirgus vērtībai pārsniedzot 1,6 miljardus dolāru.

Par pirmo Lietuvas "vienradzi" - jaunuzņēmumu, kura vērtība pārsniedz miljardu dolāru - 2019.gadā tika atzīts tiešsaistes lietoto apģērbu apmaiņas un tirdzniecības uzņēmums "Vinted". Šobrīd tā vērtība jau pārsniegusi 4,5 miljardus dolāru.

Uzņēmumu "Nord Security" 2012.gadā nodibināja Tomass Okmans un Eimants Sabaļausks, vēloties nodrošināt plaši pieejamu interneta drošības un privātuma instrumentu. Uzņēmums darbojas 20 pasaules valstīs un nodarbina 1700 cilvēkus, tā produktus izmanto lietotāji visā pasaulē, arī tādi uzņēmumi kā "Calendly", "Adobe", "Shutterstock" un "Vinted".

Par uzņēmuma galveno investoru kļuvis riska kapitāla fonds "Novator Ventures", darījumam pievienojušies arī citi investori - "Burda Principal Investments", "General Catalyst" un vairāki biznesa eņģeļi.

"Tā ir ļoti laba ziņa Lietuvai un visai jaunuzņēmumu ekosistēmai, kam mēs pievēršam lielu uzmanību, jo par to ziņo mediji visā pasaulē un Lietuvai tas ir vēl viens solis, lai nostiprinātos pasaules tehnoloģiju kartē," norādījis Tomass Okmans, prognozējot, ka tas varētu pievērst Lietuvai vēl lielāku ārvalstu investoru uzmanību un piesaistīt talantus no visas pasaules.

Pēc viņa teiktā, "Nord Security" nebija izvirzījis sev mērķi iegūt "vienradža" statusu.

"Mēs strādājam, lai pildītu savu misiju un radītu produktus, ko var izmantot cilvēki visā pasaulēt. (..) Atzinība mums patīk, bet mēs turpinām sēdēt pie saviem datoriem un strādāt," paziņojis "Nord Security" līdzdibinātājs. "Šodien visai "Nord Security" saimei sākas pilnīgi jauns dzīves posms. Priecājamies, ka esam sastapuši partnerus, kuri tic mūsu misijai un novērtē paveikto. Līdz šim esam auguši paši, tagad apvienojam spēkus ar nozares profesionāļiem un vadošajiem eņģeļiem visā pasaulē."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas pārtikas ražošanas nozare var būt mūsu Silīcija ieleja?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Capitalia investē igauņu vienradzī Bolt

Db.lv, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia ieguldījumu fonds Co-Investment Fund šī gada maijā iegādājās Igaunijas vienradža Bolt akcijas 300 000 eiro vērtībā, kļūstot par pirmo fondu Latvijā, kas investējis šajā uzņēmumā.

Līdz šim Capitalia Co-Investment Fund veica investīcijas jaunuzņēmumos to agrīnā attīstības stadijā kopā ar citiem riska kapitāla fondiem reģionā, un šis ir pirmais otrreizējā tirgus darījums.

Capitalia veiktajā darījumā viens no pirmajiem biznesa enģeļiem, kas bija ieguldījis Bolt, vēlējās pārdot daļu no sev piederošajām uzņēmuma akcijām, lai varētu šo kapitālu izmantot citiem mērķiem. Kopā ar vienu no Igaunijas vadošo riska kapitāla fondu Specialist VC Capitalia iegādājās Bolt akcijas no šī biznesa enģeļa. Šādus investīciju darījumus sauc par otreizējiem darījumiem. Capitalia pārvaldītā fonda ieguldījuma apmērs veidoja 300 000 eiro.

“Ieguldīt jaunuzņēmumos var ne tikai brīžos, kad tie piesaista jaunu finansējumu izaugsmei. Arvien biežāk jaunuzņēmumu agrīnie investori kritiskāk novērtē savu ieguldījumu portfeļu koncentrāciju un meklē iespējas daļēji realizēt un diversificēt savus ieguldīumus. Tas savukārt dod iespēju citiem investoriem, kā mūsu fondam, iegūt līdzdalību sevi jau tirgū pierādījušos uzņēmumos. Domāju šādu darījumu apjoms tuvākajos gados nozīmīgi pieaugs, un tas tikai veicinās jaunuzņēmumu finansēšanas ekosistēmu Baltijas valstīs,” komentē Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Gada investors 2021” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori (komerceņģeļi), juridiskie un institucionālie investori, un konsultanti.

LatBAN un LVCA iniciatīva “Gada investors” ir dibināta 2015. gadā, lai veicinātu Latvijas investīciju nozares attīstību, apkopotu investoru paveikto, godinātu investorus un izceltu nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

2021. gadā Latvijas jaunuzņēmumi kopumā piesaistīja 247 miljonus eiro. Gandrīz pusi no tā veidoja pašmāju uzņēmums Printful – drukas pēc pasūtījuma pionieris, kas palīdz attīstīties mazajiem biznesiem visā pasaulē. Pērnā gada nogalē tas kļuva par pirmo Latvijas vienradzi, sasniedzot miljarda eiro novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

BaltCap iegulda Lietuvas "vienradzī" Nord Security

Db.lv, 11.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap kopā ar vadošo investoru Novator Ventures, kā arī General Catalyst un Burda Principal Investments piedalījies 100 miljonu ASV dolāru A sērijas finansējuma piešķiršanas kārtā uzņēmumam, Lietuvas otrajam "vienradzim" Nord Security.

Investīcijas ļaus paplašināt Nord Security produktu klāstu un uzņēmumu darbību, kā arī paātrināt kiberdrošības segmenta izaugsmi. Šai kārtai pievienojās arī biznesa eņģeļu investori, tostarp Ilka Pānanens (Ilkka Paananen), Supercell izpilddirektors, Miki Kūsi (Miki Kuusi), Wolt izpilddirektors un Mets Mullenvegs (Matt Mullenweg), Automattic izpilddirektors.

Par Lietuvas otro "vienradzi" kļuvis Nord Security 

Lietuvas kiberdrošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" piesaistījis 100 miljonu ASV dolāru...

“Baltcap aktīvi investē vietējo uzņēmumu izaugsmes potenciālā - mūsu fondos jau ir četri Baltijas uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru, un tagad tiem pievienojas Nord Security. Šī Lietuvā dibinātā uzņēmuma izaugsmes stāsts ir viens no iespaidīgākajiem Baltijā, kur attīstījušies jau vairāk nekā desmit vienradži. Esam gandarīti pievienoties Nord Security ceļā uz mūsdienīgiem interneta privātuma un drošības risinājumiem,” uzsver Dagnis Dreimanis, BaltCap vadošais partneris.

"Pirms desmit gadiem mēs apņēmāmies radīt drošības un privātuma rīkus, kas palīdzētu radīt uzticamāku un mierīgāku nākotni tiešsaistē. Esam pelnošs uzņēmums, kas līdz šim darbojies paša spēkiem – bez ārējām investīcijām, taču mūsu investoros esam atraduši partnerus, kuri tic mūsu misijai tikpat lielā mērā kā mēs. Tas ļaus mums augt straujāk un stiprināt mūsu apņemšanos izveidot ievērojami labāku internetu. Mēs esam lepni, ka varam palīdzēt Lietuvai, valstij ar patiesu uzņēmējdarbības garu, ienākt jauno tehnoloģiju inovāciju laikmetā," saka Tomass Okmans (Tom Okman), viens no Nord Security izpilddirektoriem un līdzdibinātājiem.

BaltCap pārvaldībā esošie fondi arvien vairāk fokusējas uz strauji augošiem uzņēmumiem Ziemeļvalstu reģionā. Riska kapitāla fonds NordicNinja, ko kopā pārvalda BaltCap un Japāņu partneri JBIC, Panasonic, Omron un Honda, līdz šim investējis jau četros uzņēmumos ar vienradža statusu – Bolt, Veriff, Einride un Voi.

Nord Security 2012. gadā Lietuvā dibinājuši Tomass Okmans (Tom Okman) un Eimants Sabaļausks (Eimantas Sabaliauskas) ar mērķi izveidot ikvienam viegli pieejamu interneta drošības un privātuma rīku.

Šodien Nord Security produktiem uzticas miljoniem lietotāju visā pasaulē, kā arī virkne uzņēmumu, tostarp Calendly, Adobe, Shutterstock un Vinted, lai nodrošinātu modernāko aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, kas attīstās un kļūst arvien sarežģītāki.

Nord Security darbojas 20 valstīs visā pasaulē un turpina strauji paplašināties – darbinieku skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 50 %, un uzņēmumā šobrīd ir 200 vakances.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, bet jārīkojas bez vilcināšanās

Db.lv, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank piešķir 20 miljonus eiro Livonia Partners

Db.lv, 22.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Livonia Partners jauna fonda investīciju īstermiņa finansējumam saņems 20 miljonus eiro.

Vienošanās ar Swedbank paredz izmantot līdzekļus īstermiņa investīciju finansēšanai, kas ir viens no pirmajiem šāda veida riska kapitāla fondu finansējumiem Latvijā.

Livonia Partners ir viens no lielākajiem riska kapitāla fondu pārvaldniekiem Baltijā, kas spējis piesaistīt investīcijas no augstas reputācijas institucionālajiem investoriem. Kopējais jaunā fonda apmērs ir 136 miljonu eiro apmērā un šobrīd tiek piesaistīti papildus investoru līdzekļi. Livonia Partners ir piesaistījuši finansējumu no Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (ERAB), Eiropas Investīciju fonda (EIF), Baltijas un Somijas pensiju fondu pārvaldniekiem u.c. Viens no Livonia Partners lielākajiem investoriem ir arī Swedbank Baltijas pensiju fondi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finansējuma pieejamība jaunajā realitātē Latvijā

Rūdolfs Krese, ZGI investīciju direktors, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turbulence pasaules akciju tirgos, inflācija, strauji augošās jēlnaftas un energoresursu cenas rada bažas par recesiju, taču globālā ekonomika izskatās noturīga un šo brīdi no krīzes var pārvērst iespējā.

Izaugsmes kapitāla fonds ZGI Capital ir apņēmies turpināt investīciju stratēģiju, veicot ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, kuri vēlas pārorientēt eksporta tirgus, palielināt ražošanas apjomus, modernizēties vai iegādāties konkurējošus uzņēmumos.

Vidējais investīcijas apjoms ir divi miljoni eiro un maksimālais ieguldījums var sasniegt piecus miljonus eiro. Minimālā investīcija ir 500 tūkstoši eiro. No jaunākā fonda līdz šim veikti septiņi investīciju darījumi un tuvākajā laikā plānots veikt vēl līdz desmit ieguldījumiem. Krīze ir labs laiks, kad attīstīties. Ja ir labs plāns, mēs esam gatavi to finansēt. Ir jāiet uz priekšu – mēs turpinām ticēt šim tirgum un atbalstīt labus uzņēmumus. Vēsture rāda, ka tieši krīzes apstākļos, kad konkurenti minstinās, vēlāk veiksmīgākie uzņēmumi pieņem lēmumus par attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas pirmā vienradža Vinted zaudējumi pērn pieauguši piecas reizes

LETA/BNS, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz investējot darbības paplašināšanā, Eiropā lielākā tiešsaistes platforma lietotu apģērbu tirdzniecībai "Vinted" pērn strādājusi ar 105 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir piecas reizes vairāk nekā 21 miljona eiro zaudējumi 2020.gadā, paziņoja kompānija.

Lietuvas pirmais "vienradzis" jeb jaunuzņēmums, kura vērtība pārsniedz vienu miljardu eiro, pērn ieņēmumus palielinājis par 63% līdz 245 miljoniem eiro.

Kompānija skaidroja, ka zaudējumu pieaugums saistāms ar aktīvo paplašināšanos.

"Vinted" vecākā finanšu direktore Marija Buividaite norādīja, ka uzņēmums pērn būtu strādājis ar peļņu, ja tas būtu izvēlējies mērenāku paplašināšanās stratēģiju, tomēr kompānijas vadība un investori izvēlējušies īstenot sākotnēji plānoto paplašināšanās stratēģiju un reinvestēt peļņu.

Pērn kompānija sāka darbu divos jaunos tirgos - Portugālē un Kanādā -, kā arī palielināja investīcijas Itālijā, Lielbritānijā, Spānijā un Polijā. Tāpat tika modernizēta "Vinted" platforma. Kopumā pērn investēti 192 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Nordigen darbinieki varēs kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem

Db.lv, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Nordigen" ir kļuvis par vienu no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas visiem darbiniekiem izsniedz akciju opcijas.

Tas nozīmē, ka darbiniekiem, tostarp jaunajiem darbiniekiem, kuri vēl tikai uzsāk darbu "Nordigen", ir iespēja kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem.

Pasaules un arī Igaunijas veiksmīgāko jaunuzņēmumu pieredze rāda, ka veiksmīgas jaunuzņēmuma attīstības gadījumā darbinieki var kļūt par miljonāriem.

"Akciju opcijas ļauj darbiniekiem būt daļai no jaunuzņēmuma veiksmes stāsta. Tādējādi komanda ir daudz motivētāka un orientēta uz kopīgu mērķu sasniegšanu. Akciju opciju pieejamība ir ļoti svarīgs faktors arī, lai piesaistītu augsti kvalificētus darbiniekus. Mēs "Nordigen" esam pārliecināti, ka izveidot nākamo vienradzi jeb miljardu vērtu uzņēmumu bez akciju opciju izsniegšanas nav iespējams," saka Roberts Bernāns, jaunuzņēmuma "Nordigen" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas IT uzņēmumu vājais posms – nevis inovāciju, bet pārdošanas ģēniju trūkums

Līna Lāsa, attālinātas darbinieku nolīgšanas platformas Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talantu trūkums ir viens no lielākajiem Latvijas jaunuzņēmumu izaicinājumiem*. Daudz tiek runāts, ka teju ar uguni jāmeklē IT speciālisti, bet tikpat liela problēma ir pārdošanas zvaigznes, kas ļautu uzņēmumam piesaistīt investorus un uzmirdzēt globālajā tirgū. Kā varam to risināt, lai Latvija globālajā tirgū būtu zināma kā vienradžu zeme?

Droši vien katram ir bijis čaklais klasesbiedrs, kuram vienmēr bija kārtīgi izpildīti mājasdarbi, bet, kad vajadzēja klases priekšā prezentēt paveikto, uzslavas saņēma klases sliņķis, kam starpbrīdī vēl nebija ne jausmas, ko teikt skolotājiem, taču harizmātiskās uzstāšanās prasmes viņu nekad nepievīla. Pārceļot šo līdzību biznesa pasaulē, “klasisks” igaunis vai latvietis ir kārtīgais, bet drusku garlaicīgais klasesbiedrs, toties amerikānis ir tas, kurš saņem labāko atzīmi par spožu uzstāšanos pie tāfeles.

Nekādā ziņā negribu teikt, ka amerikāņi ir dumjāki par baltiešiem vai ka cilvēki no mūsu reģiona nemāk sevi izcili pasniegt. Drīzāk tā ir nacionāla īpatnība. Igauņi un latvieši vienkārši mēdz būt pieticīgāki un nav apguvuši prasmi uzstāties, ko amerikāņiem cenšas ieaudzināt jau bērnudārza laikā. To novēroju Igaunijas prezidenta un uzņēmēju vizītes laikā ASV, un par to liecina starpkultūru pētījumi. Pēc sociālā psihologa Gērta Hofstedes (Geert Hofstede) Kultūras kompasa**, latviešiem ir tendence justies neveikli, gan saņemot uzslavas, gan pašiem slavējot sevi. Viņi drīzāk vienmēr piebildīs, ka varēja izdarīt labāk vai ka nav jau sasnieguši neko tādu nozīmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" uzņēmuma "Printful" ieņēmumi pērn pieauguši par 39%, pārsniedzot 289 miljonus ASV dolāru, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Uzņēmums paplašināja savu darbību ASV un Meksikā, kā arī atvēra jaunu ražotni Apvienotajā Karalistē. Lai turpinātu komandas attīstību, tika atklāts arī jauns birojs pašā Rīgas centrā.

Pērn Printful, Inc. ieņēmumi pieauguši par 39%, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma ieņēmumi bija 208 miljoni ASV dolāru. Tas ļāvis uzņēmumam pagājušajā gadā ieguldīt 32.4 miljonus ASV dolāru drukas iekārtās un tehnoloģijās, palielinot uzņēmuma kopējās investīcijas līdz 83.8 miljoniem ASV dolāru. Printful izpildījis jau vairāk nekā 48 miljonus pasūtījumu un tā saražoto preču kopējā bruto vērtība sasniegusi vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru kopš uzņēmuma darbības sākuma 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrīnās stadijas riska kapitāla fonds Karma.vc paziņojis par kapitāla piesaistes slēgšanu savam otrajam fondam Karma Ventures II, sasniedzot noteikto maksimālo fonda apmēru – 100 miljonus eiro.

Jaunais fonds ieguldīs Eiropas agrīnās stadijas deep-tech jeb dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuru mērķis ir komercializēt tehnoloģiju inovācijas globālu izaicinājumu risināšanai.

Fondu Karma.vc vada starptautiska komanda ar pieredzi dziļo tehnoloģiju uzņēmumu izveidē un attīstībā – Tommi Uhari (Tommi Uhari), Marguss Ūdams (Margus Uudam) un Kristians Lānemā (Kristjan Laanemaa).

Trijotnei ir vairāk nekā 10 gadu pieredze investīciju piesaistē un darbā ar dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Divdesmit no tiem, tostarp AppGyver, Treatwell, Modesat, SpectX un MyHeritage, notikusi sekmīga investīciju realizācija (exit) globālajiem tehnoloģiju līderiem (piemēram, SAP, Dynatrace, Splunk).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā darbību izvērš attālinātas darbinieku nolīgšanas platforma Deel

Db.lv, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā attālinātas darbinieku nolīgšanas platforma Deel paplašina darbību Latvijā.

Platforma atvieglo pastāvīgu un ārštata darbinieku pieņemšanu darbā 150 valstīs, piedāvājot ātru risinājumu vairāk nekā 6000 klientu visā pasaulē, tostarp tādiem uzņēmumiem kā Dropbox, Shopify, Coinbase un citiem. Savukārt Latvijā Deel pakalpojumus jau izmanto tādi vietējie “vienradži” kā Printful un Printify, un citi uzņēmumi.

“Deel palīdz klientiem, kas jau atraduši piemērotus kandidātus dažādās valstīs attālinātam darbam savā uzņēmumā – sakārtojam formalitātes bez nepieciešamības tērēt laiku, lai iedziļinātos citas valsts darba likumos. Klients var justies drošs, ka līgumi atbilst visām prasībām, nodokļi nomaksāti pareizi, darbiniekam tiek nodrošinātas visas tiesības un priekšrocības, kas aktuālas valstī, kurā viņš dzīvo. Neesam darbinieku rekrutēšanas platforma, bet gan atbalsts uzņēmumiem noalgot darbiniekus jebkur pasaulē, pēc kā strauji pieaug pieprasījums, jo uzņēmēji ir sapratuši, ka talantu piesaiste ārpus savas valsts ir izšķirošs faktors viņu globālās konkurētspējas veicināšanā. Vienlaikus tas saistīts ar darba devēju un darba ņēmēju abpusēju izpratni, ka jebkurš darbs, ko var veikt pie datora, var būt 100% attālināts darbs. Turklāt arvien vairāk pieaug digitālo nomadu skaits, cilvēkiem dzīvesvietu izvēloties pēc dzīves kvalitātes, nevis darba vietas atrašanās kritērija,“ stāsta Līna Lāsa (Liina Laas), Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvais finansējums – daudzsološa perspektīva uzņēmējdarbības attīstībai

Irita Aleksejenkova, SIA "Zvērinātu advokātu birojs BDO Law" vecākā biznesa juriste, 04.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu inovāciju ienākšana tirgū ir būtisks nosacījums ekonomikas attīstībai, kā arī sabiedrības labklājības pieaugumam. Pandēmijas izraisīto ekonomisko aktivitāšu samazināšanās rezultātā, uzņēmēji meklē jaunus risinājumus uzņēmējdarbības veicināšanai.

Lai Latvijā arī turpmāk sekmīgi attīstītu uzņēmējdarbību, it īpaši mazie un vidēja izmēra uzņēmumi, nepieciešama papildus finansējuma piesaiste. Klasiskais finansējums ar kreditēšanas instrumentiem no kredītiestādēm zaudē savu aktualitāti un nav uzņēmējiem draudzīgs – sarežģīts un laikietilpīgu process, kura laikā bankas ilgi vērtē visus iespējamos riskus saistībā ar aizdevuma izsniegšanu, aizsargājot sevi no nevēlamiem tirgus un finanšu riskiem, kas var rasties aizdevuma dzīves cikla laikā, papildus vēl nāk klāt augstas procentu likmes. Kā rāda pasaules tendences, tad alternatīvam finansējuma – profesionālo investoru piesaiste, Crowdfunding platformas, inovāciju centri, valsts finansiālās un nefinansiālās atbalsta programmas, Regulatīvās smilškastes instrumenti, FinTech pakalpojumi u.c. – ir daudzsološa perspektīva nākotnē, tikai joprojām Latvijā tā potenciāls ir nepietiekami novērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ZGI Capital pārvaldītais fonds ZGI-4 investējis 1,5 miljonus eiro jaunuzņēmumā eAgronom, un 60% no šīm investīcijām jeb 0.9 miljonu eiro ir ALTUM ieguldījums no Eiropas Savienības fondu resursiem.

eAgronom, kas Baltijā un Polijā jau šobrīd ir plaši pazīstams ar savu saimniecību pārvaldības platformu, ir izveidojis unikālu carbon farming programmu lauksaimniekiem. Investīcijas piešķirtas uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai un tālākai attīstībai. eAgronom ir izstrādājis unikālu programmu lauksaimniekiem, kas palīdz ieviest ilgtspējīgas augsnes apstrādes metodes un nodrošināt visaugstākajiem kvalitātes standartiem atbilstošu carbon offsets ģenerēšanu, uzskaiti, sertifikāciju un pārdošanu.

Tā kā lauksaimniecība ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem, tai ir arī būtiska loma planētas atveseļošanā. Vienlaikus augsne ir viena no pasaules lielākajām dabiskajām oglekļa krātuvēm. Izmantojot noteiktas saimniekošanas metodes, ir iespējams būtiski uzlabot oglekļa piesaisti no atmosfēras augsnē, tādējādi gan palielinot augsnes kvalitāti un ražību, gan samazinot minerālmēslojuma izmantošanas nepieciešamību un sniedzot nozīmīgu ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā. Saudzīgas saimniekošanas rezultātā augsnē piesaistītā oglekļa daudzumu ir iespējams izmērīt, kas lauksaimniekiem var dot iespēju gūt papildu ienākumus no tā saucamo carbon offsets radīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BaltCap aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu

Db.lv, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors "BaltCap" aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu, informē "BaltCap" pārstāvji.

Pēc "BaltCap" aprēķiniem, Latvijai līdz 2030.gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami apmēram 33,8 miljardi eiro, taču finansējums no valsts budžeta varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, radot finansējuma iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus kompānijā atzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkumi infrastruktūras vajadzībām gaidāmi mazāki - attiecīgi 14,3 miljardi eiro un 11 miljardi eiro.

"Lai esošā infrastruktūra nesabruktu un nosegtu Latvijas vajadzības energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, transporta, izglītības un sociālajā jomā, būs nepieciešama privātā kapitāla iesaiste kombinācijā ar radikāli uzlabotām publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanas prasmēm," pauž "BaltCap" pārstāvji, atsaucoties analizētajiem datiem par visu trīs Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras vajadzībām nākamajiem astoņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia investējusi 300,000 eiro zviedru jaunuzņēmumā Favro, tādējādi pievienojoties investoru lokam, kas investējuši lietuviešu riska kapitāla fonda Practica Capital vadītajā finansējuma kārtā.

Favro ir uzņēmumiem paredzēta darba plānošanas platforma, kuru izmanto tādi jau pasaulē vadoši uzņēmumi kā Wolt, ElectronicArts un Volvo.

Pēdējo mēnešu laikā Favro kopumā ir piesaistījis investīcijas gandrīz 5 miljonu ASV dolāru apmērā. Finansējums primāri tiks izmantots apgrozījuma kāpināšanai un mārketinga aktivitātēm. Šis ir jau ceturtais ieguldījums, ko veicis pagājušā gada nogalē dibinātais Capitalia līdzinvestīciju fonds.

Favro 2016.gadā dibināja pieredzējuši spēļu un programmatūru izstrādātāji Hanss Dalstroms, Eriks Olofsons un Patriks Palms. Favro ir sadarbības plānošanas platforma, kas pielāgota SaaS (software-as-a-service) uzņēmumiem un spēļu izstrādātājiem. Platforma ļauj efektīvāk plānot darbu starp dažādām uzņēmuma nodaļām. Papildus platforma arī palīdz vadībai uzstādīt un plānot dažādus mērķus, kā arī sekot līdzi projektu progresam. Favro ir vairāk nekā 1 500 klientu, starp kuriem ir arī tādi uzņēmumi kā Wolt, Unity, EA un Volvo Car Mobility. Favro galvenā mītne atrodas Zviedrijā, taču uzņēmumam ir arī birojs Lietuvā. Papildus Capitalia, uzņēmumā Favro ir investējuši arī Practica, Creandum, Inbox Capital, Scale Capital un virkne biznesa eņģeļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais fonds Solar Core Plus ir vienojušies par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā.

Nākamo trīs gadu laikā ir plānots izbūvēt saules enerģijas parkus 30 MW apmērā, tādā veidā stiprinot arī enerģētisko neatkarību Baltijā. Projekts ir radīts ar mērķi, lai nodrošinātu lielu, ražojošu uzņēmumu enerģijas pašpatēriņu, izmantojot saules enerģiju. Plāns paredz arī projektu paplašināšanos visā Baltijas reģionā un saules elektrostaciju jaudu palielināšanu līdz pat 100 MW.

Konkrēts investīciju apjoms netiek atklāts, taču aptuvenās investīcijas 100 MW saules parku izbūvei svārstās no 60 līdz 65 milj. EUR. Jāņem vērā, ka šajos tirgus apstākļos izmaksas var būt mainīgas izejmateriālu cenu svārstību dēļ.

“Šīs investīcijas veicinās gan Latvijas enerģētisko neatkarību, gan ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Zaļā enerģija ir mūsu nākotne, kas ir ne tikai videi draudzīga saimniekošana, bet tai ir arī reāls ekonomisks pamats,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EIB grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF), ir izsniegusi garantiju AS “Citadele banka”, lai atbalstītu jaunu aizdevumu nodrošināšanu uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Šī ir pirmā EIB grupas šāda veida vienošanās ar AS "Citadele banka", kas nodrošinās kapitāla prasību atvieglojumu bankai un ļaus tai piešķirt vismaz 460 miljonus eiro papildu aizdevumos un līzingos uzņēmumiem Baltijā nākamajos trīs gados.

Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās vides un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību, šī vienošanās ir īpaši gaidīta un apliecina EIB grupas kā pretcikliska investora statusu.

20 % aizdevumu novirzot “zaļajiem” projektiem, šis darījums veicinās vietējās tautsaimniecības zaļo pārkārtošanos un palīdzēs mazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vienlaikus AS “Citadele banka” saņems konsultatīvo atbalstu mehānisma Green Gateway satvarā ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību apmācības, rīku un rokasgrāmatu izstrādes un darbvietā sniegta atbalsta veidā, lai kāpinātu bankas spēju apzināt un novērtēt “zaļos” projektus, kā arī ziņot par tiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru