Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Kokapstrādes SIA Cord cenšas pārdot gan sev piederošo strādājošu līmētu masīvkoka konstrukciju ražotni, gan kokzāģētavu, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Šobrīd notiek sarunas ar vairākiem interesentiem - potenciālajiem pircējiem gan par daļēju, gan, iespējams, pilnīgu ražotņu pārdošanu, taču konkrētas vienošanās vēl nav panāktas un darījumi nav veikti,» skaidro SIA Cord valdes loceklis Ivo Šneiders.

Viņš atzīst, ka šobrīd tiek darbināta līmēto masīvkoka konstrukciju ražotne un tajā ražotie izstrādājumi tiek eksportēti. «Ir nosūtītas pirmās līmēto masīvkoka konstrukciju izstrādājumu kravas rietumvalstu pircējiem,» uzsver I. Šneiders. Viņš atzīst, ka interesi par līmēto masīvkoka konstrukciju ražotni ir izrādījuši vairāki uzņēmēji. «Šobrīd saukt kaut kādus ciparus nav korekti, jo pastāv dažādas iespējas un līdz ar to aprēķina metodes ir sarežģītas,» tā uz runām par šīs ražotnes pārdošanas cenu 1 milj. Ls atbild I. Šneiders.

Lielbritānijas kokapstrādes uzņēmumus BSW Timber plāno investēt kokzāģētavu attīstībā un paplašināt savu darbību Latvijā, lai sasniegtu ieceri gada laikā visās kompānijas kokzāģētavās saražot vairāk nekā 1,3 miljonus kubikmetru zāģmateriālu, liecina uzņēmuma paziņojums.

Kopumā piecu gadu laikā kompānija savās kokzāģētavās plāno investēt 50 miljonus britu mārciņu. BSW Timber plāno iegādāties aprīkojumu no kompānijas Finnforest, kuru pēc tam izmantos, lai radītu «pasaules klases» kokzāģētavu Fortviljamā Skotijā un dubultotu BSW Latvija darbības apjomus.

«Izaugsmes veicināšana ir bijusi galvenā BSW Timber stratēģija jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Fleksiblu, lielas kapacitātes un ar augstām tehnoloģijām aprīkotu kokzāģētavu izveidošana ir svarīgs kompānijas plānu aspekts,» klāsta BSW Timber izpilddirektors Tonijs Haknejs.

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

No nabaga rokaspuiša līdz lielrūpniecības īpašniekam — tāds ir Augusta Dombrovska panākumu stāsts. Kad 19. gadsimta beigās latviešu rūpniekiem piederēja galvenokārt kokapstrādes, minerālvielu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi, lielākā to vidū bija Dombrovska kokzāģētava Mīlgrāvī.

Kas mudināja Augustu Dombrovski kļūt par turīgu vīru? Vai pretīgums pret siļķi, kad bērnībā gadiem ilgi tā bija vienīgais galdā celtais ēdiens? Kas mudināja viņu ar dāsnu roku balstīt pretalkohola kustību? Dzērāja tēva skurbumā raidītās dunkas? Vai tēva krogus brāļu uzjautrināšanās, ar varu lejot mazā Augusta rīklē degvīnu? Kas mudināja kļūt par filantropu, uzturot izglītības iestādes un pabalstot latviešu kultūras darbiniekus? Īstās atbildes vairs nepateiks neviens, taču arī bez tām stāsts par uzņēmēju Augustu Dombrovski ir ievērības cienīgs.

Savādais bagātnieks

Ir 1919. gads. Latvijas Konservatorijas atklāšanas svinības. Mariss Vētra vēro, ka Jāzeps Vītols pastaigājas kopā ar savādu vecīti.

Rettenmeier grupa, ar galveno mītni Vācijā, Bavārijā, iegādājas Ikea Industry piederošo kokzāģētavu Inčukalnā, informē uzņēmuma valdes loceklis Rolands Rimicāns.

Kokzāģētavas pārstrādes jauda ir 330 00m m3 priedes zāģbaļķu gadā un tā atrodas vienā teritorijā ar SIA Rettenmeier Baltic Timber. Uzņēmuma 215 darbinieki turpinās darbu uzņēmumā.

Ar to Rettenmeier grupa palielina kopējo zāģēšanas kapacitāti no 2,5 milj. m3 uz 2,83 milj. m3. Ikea Industry kokzāģētavai Inčukalnā ir 150 000 m3 gadā žāvēšanas jauda, uzņēmumā ietilpst arī līmēto masīvkoka plātņu ražotne ar jaudu 10 000 m3 gadā.

Uzņēmuma iegādes darījuma rezultātā arī Rettenmeier un Ikea Industry kopuzņēmums A/S Inčukalns Timber pāriet Rettenmeier īpašumā . A/S Inčukalns Timber ir mežizstrādes uzņēmums un nodarbina 49 darbiniekus.

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Maziem uzņēmumiem bieži vien ir niecīgi budžeti un daudzkārt tiem attīstīt e-komercijas risinājumus nav vienkārši, iespējami vai praktiski. Kopumā pārdevējiem, kuri pārstāv mazo biznesa nišu, un vēlas būt tiešsaistē un ātri sākt pārdošanu, ir pāris lieliskas iespējas hostinga (uzturēšanas) pakalpojumu un web platformu izmantošanā.

Mashable.com atzīmē, ka norādītās piecas iespējas nav vienīgās un bez šīm ir vēl daudz citi labi servisi.

Big Cartel piedāvā iespēju lietotājiem pārdod savas preces tiešsaistē. Cenas ir sākot no 9,99 dolāriem mēnesī par 25 produktiem līdz 29,99 dolāriem par 300 produktiem, ar dažādu līmeņu pielāgošanu katrā plānā. Lietotājiem ir noteikta tikai ikmēneša maksa, un netiek ņemti procenti no pārdošanas ieņēmumiem. Tāpat ir iespējama sasaiste ar PayPal vai bankas kartēm. Iespēja piemērota īpaši privātpersonām un mazajiem tirgotājiem, kas pārdod produktus ierobežotā skaitā.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 4373.5 4374 4163 4165 3450 3460 3030 3040 Svins 1025 1030 997 998 922 927 Cinks 1624 1625 1625 1626 1528 1533 1417 1422 Niķelis 11995 12000 11950 12000 11500 11600 11000 11100 Alva 6115 6125 6155 6165 6080 6130 Alumīnijs 2034 2035 2016.5 2017 1915 1920 1838 1843 Al.sakaus. 1675 1680 1700 1805 1730 1740 1730 1740 Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts486.15, sudrabs8.095, platīns978, pallādijs256 Dati: Moneyline Telerate

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 3824 3825 3593 3594 2900 2910 2605 2615 Svins 878 878.5 863 863.5 828 833 Cinks 1275 1275.5 1295 1296 1297 1302 1248 1253 Niķelis 14510 14515 14200 14225 12975 13075 12025 12125 Alva 7290 7300 7155 7160 6975 7025 Alumīnijs 1872 1873 1897 1897.5 1815 1820 1750 1755 Al.sakaus. 1610 1620 1630 1640 1670 1680 1675 1685 Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts438.25, sudrabs7.2025, platīns908, pallādijs191.5 Dati: Moneyline Telerate

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 4582 4585 4428.5 4429 3800 3810 3395 3405 Svins 1154.5 1155.5 1117 1118 1013 1018 Cinks 1819.5 1820 1828 1829 1687 1692 1552 1557 Niķelis 13955 13960 14075 14100 13400 13500 12800 12900 Alva 7000 7010 6925 6950 6830 6880 Alumīnijs 2238 2238.5 2230.5 2231 2073 2078 1970 1975 Al.sakaus. 1860 1865 1895 1900 1920 1930 1925 1935 Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts522.5, sudrabs8.74, platīns995, pallādijs272 Dati: Moneyline Telerate

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 3835 3836 3613 3614 3025 3035 2730 2740 Svins 912.5 913 871 873 828 833 Cinks 1337 1338 1363 1364 1345 1350 1268 1273 Niķelis 15105 15110 15010 15020 13590 13690 12265 12365 Alva 7410 7420 7250 7275 7000 7050 Alumīnijs 1894 1895 1914 1914.5 1833 1838 1763 1768 Al.sakaus. 1625 1630 1650 1655 1685 1695 1685 1695 Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts440, sudrabs6.965, platīns896, pallādijs184 Dati: Moneyline Telerate

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 3247 3249 3074.5 3075 2715 2725 2570 2580 Svins 1017 1018 971 972 900 1005 Cinks 1257 1258 1257 1257.5 1248 1253 1203 1308 Niķelis 17090 17100 16270 16275 14625 14725 13375 13475 Alva 8050 8060 8030 8035 7875 7925 Alumīnijs 1741 1741.5 1745 1746 1698 1703 1660 1665 Al.sakaus. 1550 1555 1555 1560 1595 1605 1605 1615 Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts418.3, sudrabs7.0075, platīns867.5, pallādijs186.75 Dati: Moneyline Telerate

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 3904 4005 3770 3772 3145 3155 2825 2835 Svins 969 970 937 938 883 888 Cinks 1404.5 1505 1410 1410.5 1370 1375 1290 1295 Niķelis 13415 13420 13400 13410 12650 12750 11625 11725 Alva 6520 6525 6560 6575 6490 6540 Alumīnijs 1830 1831 1845 1845.5 1793 1798 1743 1748 Al.sakaus. 1580 1590 1610 1615 1645 1655 1645 1655 Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts466.1, sudrabs7.375, platīns926, pallādijs194 Dati: Moneyline Telerate

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 3564 3564.5 3311 3312 2655 2665 2450 2460 Svins 947 947.5 927 928 863 868 Cinks 1216 1216.5 1238 1238.5 1232 1237 1175 1180 Niķelis 14690 14700 14600 14625 13450 13550 12650 12750 Alva 7380 7390 7320 7325 7110 7160 Alumīnijs 1710.5 1711 1727 1727.5 1693 1698 1660 1665 Al.sakaus. 1525 1535 1540 1550 1560 1570 1565 1575 Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts435.8, sudrabs7.07, platīns883, pallādijs182.5 Dati: Moneyline Telerate

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 4142 4142.5 3970 3971 3295 3305 2930 2940 Svins 1017.5 1018 975 976 918 923 Cinks 1529.5 1530 1529.5 1530 1445 1450 1328 1333 Niķelis 11780 11790 11790 11800 11475 11575 10975 11075 Alva 6200 6205 6230 6240 6130 6180 Alumīnijs 1961 1962 1971 1972 1868 1873 1805 1810 Al.sakaus. 1630 1640 1660 1665 1690 1700 1690 1700 Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts473.2, sudrabs7.83, platīns941, pallādijs219 Dati: Moneyline Telerate

Krāsaino metālu oficiālās cenas Londonā 15. jūlijā Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 3560 3565 3348 3348.5 2710 2720 2495 2505 Svins 823 824 826 827 805 810 Cinks 1175 1175.5 1199 1200 1200 1305 1148 1153 Niķelis 14450 14500 14300 14305 13225 13325 12225 12325 Alva 7420 7425 7380 7390 7215 7265 Alumīnijs 1818 1819 1838 1838.5 1768 1773 1700 1805 Al.sakaus. 1570 1575 1600 1701 1620 1630 1625 1635 Dārgmetālu fiksācijas Londonā, USD/tr.oz.: zelts418.35, sudrabs6.965, platīns864, pallādijs183 Dati: Moneyline Telerate