Jaunākais izdevums

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Padomes priekšsēdētājs norādīja, ka pagaidām netiek atklāta summa, par kādu varētu pārdot minēto kokzāģētavu, lai negatīvi neietekmētu nākotnes darījumu un uzņēmums varētu gūt maksimālu labumu.

Savukārt "Rīgas mežu" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra uzsvēra, ka, pateicoties pašvaldības deputātu atbalstam, beidzot tiks pārtraukta ilgstoši notikusī konkurences kropļošana un nesaimnieciskā darbība.

Kā ziņots, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien konceptuāli atbalstīja lēmumu par SIA "Rīgas meži" dalības izbeigšanu apaļkoku pārstrādes biznesā, kurā uzņēmums ir iesaistījies ar savu kokzāģētavu "Norupe".

Kā skaidro pašvaldībā, balstoties uz Valsts kontroles un Konkurences padomes atzinumiem, ir veikts kokzāģētavas "Norupe" aktīvu un biznesa vērtējums, kā arī iezīmēts ekonomiski izdevīgākais modelis, kā pārtraukt uzņēmuma iesaisti šajā uzņēmējdarbības segmentā.

Pētījumā secināts, ka kokzāģētavas darbības turpināšana uzņēmuma sastāvā jau no 2023.gada nesīs zaudējumus un samazinās "Rīgas mežu" kapitāldaļu vērtību, tādējādi tieši ietekmēs arī rīdzinieku intereses.

Kaut arī 2022.gadā plānotā neto peļņa no kokzāģētavas prognozēta vairāk nekā 80 000 eiro, pēc gada tās darbība uzņēmumam radīšot 230 000 eiro zaudējumus, bet 2026.gadā zaudējumi varētu sasniegt 350 000 eiro.

Analizējot kokzāģētavas darbību, secināts, ka līdz šim faktiski nav bijis neviens gads, kurā ražotne nestu peļņu, ja tai nepieciešamais apaļkoks būtu iegādāts par tirgus cenām. Uz šo faktu iepriekš norādījusi arī Valsts kontrole.

2021.gadā komiteja akceptēja "Rīgas mežu" valdes apstiprinātos grozījumus uzņēmuma Mežu apsaimniekošanas plānā. Tajā noteikti būtiski koku ciršanas apjomu samazinājumi, vienlaikus mežos attīstot bioloģisko daudzveidību un rekreācijas teritorijas.

Tādējādi no 2022.gada koksnes ieguves apjoms "Rīgas mežos", salīdzinājumā ar iepriekš plānoto, samazināsies par 35 000 kubikmetru, kas ir 20% no paredzētā apjoma, bet 2023.gadā - samazinājums plānots par 46 000 kubikmetru. Tik būtiski samazinot ciršanas apjomus, "Rīgas meži" vairs nespēs nodrošināt kokzāģētavai nepieciešamo izejmateriālu.

Kokzāģētava "Norupe" izveidota pirms 10 gadiem, kopumā investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro. Zāģētavas iekārtas ir darba kārtībā, taču to modernizācijai un darba ražīguma palielināšanai nepieciešamas būtiskas investīcijas.

"Rīgas meži" 2013.gadā sāka nodarboties ar apaļkoku pārstrādi, pie Ogres uzbūvējot kokzāģētavu "Norupe". Tās izveides mērķis tolaik bija gūt papildus pievienoto vērtību no Rīgai piederošajiem koksnes resursiem. Zāģētava tika veidota jaunā vietā, kas prasīja papildus ieguldījumus infrastruktūrā. Ražošanas procesa nodrošināšanai tika iegādātas lietotas ražošanas iekārtas no Krievijas.

Kokzāģētava pārstrādā skujkoku (priedes un egles) sīkbaļķus, kuru diametrs ir 12-24 centimetri un tās pārstrādes apjoms ir 50 000 kubikmetru apaļkoksnes gadā.

Iegūtā produkcija ir mēbeļu sagataves un apdares dēļi.

SIA "Rīgas meži" ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus, dārzus un parkus. Uzņēmums pārziņā ir 62 000 hektāri mežu, kā arī Rīgas parki un apstādījumi.

Uzņēmums 2021.gadā strādājis ar 17,57 miljonu eiro apgrozījumu un 9,03 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktora amatam izvēlēts Fredis Bikovs

Db.lv, 26.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (LIVE RIGA) direktora amatu visaugstāko novērtējumu ieguvis Fredis Bikovs.

Pretendentu atlasei piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Human Source”. Kopā tika saņemti 25 pieteikumi, kurus konkursa komisija izvērtēja divās kārtās, informē Rīgas domē.

“Mans darbs, pirmkārt, būs vērsts uz Rīgas investoru piesaistes un pārdošanas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat svarīgi būs identificēt un risināt Rīgas investīciju vides izaicinājumus un stiprināt Rīgas tēlu starptautiski. Mana pieredze vadošos amatos privātajā sektorā ir devusi izpratni par investoru interesēm un vajadzībām no investoru skatpunkta, kas noderēs, strādājot pie investīciju vides uzlabošanas Rīgā. Savukārt pieredze biznesa pakalpojumu nozares asociācijā palīdzēs stiprināt sadarbību starp investoriem un publisko pārvaldi. Uzskatu, ka aģentūras pārziņā esošās jomas ir cieši savstarpēji saistītas un jāidentificē iespējas sinerģijai starp nozarēm. Strādāšu, lai rūpīgi izstrādātā aģentūras stratēģija īstenotos rīcībā. LIVE RIGA ir jāspēj ne tikai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, bet arī nopelnīt naudu rīdziniekiem,” uzsver F.Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - Tele2 atsakās piedalīties Rīgas pašvaldības iepirkumā, uzskatot to par negodīgu

Db.lv, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” uzskata, ka Rīgas pašvaldības izsludinātais mobilo sakaru pakalpojumu iepirkums ir formāls, jo tā noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.

Šī iemesla dēļ “Tele2” atsakās piedalīties šādā negodīgā iepirkumā, kura mērķis nav izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan nodrošināt uzvaru esošajam pakalpojuma sniedzējam.

Iepirkumā ietvertie kritēriji ir arī klajā pretrunā Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajām un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētajām rekomendācijām mobilo sakaru iepirkumu jomā, kā arī jaunākajai tiesu praksei.

“Mūs turpina pārsteigt atsevišķu valsts un pašvaldību institūciju ciniskā attieksme pret iepirkumiem, kuros tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Mēs jau gadiem cīnāmies, lai mobilo sakaru nozarē publiskajos iepirkumos valdītu godīga konkurence, bet vēl joprojām saskaramies ar iepirkumiem, kuros ir izteikts favorītisms vienam tirgus spēlētājam un kuros tiek pārmaksāts par pakalpojumiem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas meži mobilo sakaru iepirkums radījis priekšrocības vienam pretendentam

Db.lv, 28.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi, ka SIA “Rīgas meži” 2019. gada 5. septembrī izsludinātajā konkursā “Mobilo sakaru pakalpojuma iegāde” iekļautais kritērijs par bāzes staciju skaitu radījis acīmredzamas priekšrocības vienam pretendentam.

Šādu acīmredzamu priekšrocību noteikšana vienam no pretendentiem ir nepamatota, bet attiecīgās nolikuma prasības vērtējamas kā prettiesiskas.

No jaunākās tiesu prakses secināms, ka objektīvi nepastāv viens kritērijs, kas efektīvi ļautu pārliecināties par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, tostarp par tādu nav atzīstams arī bāzes staciju skaits bez konkrētākas sasaistes ar citiem parametriem.

Tiesas izpratnē objektīvākais rezultāts varētu tikt iegūts, bāzes staciju skaitu vērtējot kopsakarā ar citiem radio pārklājumu ietekmējošiem tehniskajiem parametriem, tādiem kā bāzes staciju izvietojums, antenu veids, radio signāla elektromagnētiskā intensitāte un to traucējošie apstākļi, apkārtējās vides raksturs, reljefs u.c. Turklāt attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisku lokāciju visobjektīvākais novērtējums ir attiecīgo operatoru pārklājuma un pakalpojuma pieejamības mērījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru