Jaunākais izdevums

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Padomes priekšsēdētājs norādīja, ka pagaidām netiek atklāta summa, par kādu varētu pārdot minēto kokzāģētavu, lai negatīvi neietekmētu nākotnes darījumu un uzņēmums varētu gūt maksimālu labumu.

Savukārt "Rīgas mežu" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra uzsvēra, ka, pateicoties pašvaldības deputātu atbalstam, beidzot tiks pārtraukta ilgstoši notikusī konkurences kropļošana un nesaimnieciskā darbība.

Kā ziņots, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien konceptuāli atbalstīja lēmumu par SIA "Rīgas meži" dalības izbeigšanu apaļkoku pārstrādes biznesā, kurā uzņēmums ir iesaistījies ar savu kokzāģētavu "Norupe".

Kā skaidro pašvaldībā, balstoties uz Valsts kontroles un Konkurences padomes atzinumiem, ir veikts kokzāģētavas "Norupe" aktīvu un biznesa vērtējums, kā arī iezīmēts ekonomiski izdevīgākais modelis, kā pārtraukt uzņēmuma iesaisti šajā uzņēmējdarbības segmentā.

Pētījumā secināts, ka kokzāģētavas darbības turpināšana uzņēmuma sastāvā jau no 2023.gada nesīs zaudējumus un samazinās "Rīgas mežu" kapitāldaļu vērtību, tādējādi tieši ietekmēs arī rīdzinieku intereses.

Kaut arī 2022.gadā plānotā neto peļņa no kokzāģētavas prognozēta vairāk nekā 80 000 eiro, pēc gada tās darbība uzņēmumam radīšot 230 000 eiro zaudējumus, bet 2026.gadā zaudējumi varētu sasniegt 350 000 eiro.

Analizējot kokzāģētavas darbību, secināts, ka līdz šim faktiski nav bijis neviens gads, kurā ražotne nestu peļņu, ja tai nepieciešamais apaļkoks būtu iegādāts par tirgus cenām. Uz šo faktu iepriekš norādījusi arī Valsts kontrole.

2021.gadā komiteja akceptēja "Rīgas mežu" valdes apstiprinātos grozījumus uzņēmuma Mežu apsaimniekošanas plānā. Tajā noteikti būtiski koku ciršanas apjomu samazinājumi, vienlaikus mežos attīstot bioloģisko daudzveidību un rekreācijas teritorijas.

Tādējādi no 2022.gada koksnes ieguves apjoms "Rīgas mežos", salīdzinājumā ar iepriekš plānoto, samazināsies par 35 000 kubikmetru, kas ir 20% no paredzētā apjoma, bet 2023.gadā - samazinājums plānots par 46 000 kubikmetru. Tik būtiski samazinot ciršanas apjomus, "Rīgas meži" vairs nespēs nodrošināt kokzāģētavai nepieciešamo izejmateriālu.

Kokzāģētava "Norupe" izveidota pirms 10 gadiem, kopumā investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro. Zāģētavas iekārtas ir darba kārtībā, taču to modernizācijai un darba ražīguma palielināšanai nepieciešamas būtiskas investīcijas.

"Rīgas meži" 2013.gadā sāka nodarboties ar apaļkoku pārstrādi, pie Ogres uzbūvējot kokzāģētavu "Norupe". Tās izveides mērķis tolaik bija gūt papildus pievienoto vērtību no Rīgai piederošajiem koksnes resursiem. Zāģētava tika veidota jaunā vietā, kas prasīja papildus ieguldījumus infrastruktūrā. Ražošanas procesa nodrošināšanai tika iegādātas lietotas ražošanas iekārtas no Krievijas.

Kokzāģētava pārstrādā skujkoku (priedes un egles) sīkbaļķus, kuru diametrs ir 12-24 centimetri un tās pārstrādes apjoms ir 50 000 kubikmetru apaļkoksnes gadā.

Iegūtā produkcija ir mēbeļu sagataves un apdares dēļi.

SIA "Rīgas meži" ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus, dārzus un parkus. Uzņēmums pārziņā ir 62 000 hektāri mežu, kā arī Rīgas parki un apstādījumi.

Uzņēmums 2021.gadā strādājis ar 17,57 miljonu eiro apgrozījumu un 9,03 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktora amatam izvēlēts Fredis Bikovs

Db.lv, 26.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" (LIVE RIGA) direktora amatu visaugstāko novērtējumu ieguvis Fredis Bikovs.

Pretendentu atlasei piesaistīta personāla atlases kompānija SIA “Human Source”. Kopā tika saņemti 25 pieteikumi, kurus konkursa komisija izvērtēja divās kārtās, informē Rīgas domē.

“Mans darbs, pirmkārt, būs vērsts uz Rīgas investoru piesaistes un pārdošanas kapacitātes stiprināšanu. Tāpat svarīgi būs identificēt un risināt Rīgas investīciju vides izaicinājumus un stiprināt Rīgas tēlu starptautiski. Mana pieredze vadošos amatos privātajā sektorā ir devusi izpratni par investoru interesēm un vajadzībām no investoru skatpunkta, kas noderēs, strādājot pie investīciju vides uzlabošanas Rīgā. Savukārt pieredze biznesa pakalpojumu nozares asociācijā palīdzēs stiprināt sadarbību starp investoriem un publisko pārvaldi. Uzskatu, ka aģentūras pārziņā esošās jomas ir cieši savstarpēji saistītas un jāidentificē iespējas sinerģijai starp nozarēm. Strādāšu, lai rūpīgi izstrādātā aģentūras stratēģija īstenotos rīcībā. LIVE RIGA ir jāspēj ne tikai atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, bet arī nopelnīt naudu rīdziniekiem,” uzsver F.Bikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas valsts mežiem jauna valde

Māris Ķirsons, 29.07.2022

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts bijušais FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness, no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Pēters Putniņš.

LVM valdē darbu turpinās Jānis Lapiņš, kura pilnvarojuma līgums ir spēkā līdz 2024. gada 1. septembrim.

Uzņēmuma jaunā valde darbu sāk 2022. gada 29. jūlijā. Konkurss uz LVM četru valdes locekļu amatiem tika izsludināts 2022. gada 24. martā. LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis izsaka pateicību līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Arnim Melnim un valdes loceklim Edvīnam Zakovicam par ieguldījumu uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmē, vairāk nekā 20 gadu laikā LVM izveidojot par vienu no Latvijas ekonomikas līderiem.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - Tele2 atsakās piedalīties Rīgas pašvaldības iepirkumā, uzskatot to par negodīgu

Db.lv, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” uzskata, ka Rīgas pašvaldības izsludinātais mobilo sakaru pakalpojumu iepirkums ir formāls, jo tā noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.

Šī iemesla dēļ “Tele2” atsakās piedalīties šādā negodīgā iepirkumā, kura mērķis nav izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan nodrošināt uzvaru esošajam pakalpojuma sniedzējam.

Iepirkumā ietvertie kritēriji ir arī klajā pretrunā Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajām un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētajām rekomendācijām mobilo sakaru iepirkumu jomā, kā arī jaunākajai tiesu praksei.

“Mūs turpina pārsteigt atsevišķu valsts un pašvaldību institūciju ciniskā attieksme pret iepirkumiem, kuros tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Mēs jau gadiem cīnāmies, lai mobilo sakaru nozarē publiskajos iepirkumos valdītu godīga konkurence, bet vēl joprojām saskaramies ar iepirkumiem, kuros ir izteikts favorītisms vienam tirgus spēlētājam un kuros tiek pārmaksāts par pakalpojumiem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas meži mobilo sakaru iepirkums radījis priekšrocības vienam pretendentam

Db.lv, 28.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi, ka SIA “Rīgas meži” 2019. gada 5. septembrī izsludinātajā konkursā “Mobilo sakaru pakalpojuma iegāde” iekļautais kritērijs par bāzes staciju skaitu radījis acīmredzamas priekšrocības vienam pretendentam.

Šādu acīmredzamu priekšrocību noteikšana vienam no pretendentiem ir nepamatota, bet attiecīgās nolikuma prasības vērtējamas kā prettiesiskas.

No jaunākās tiesu prakses secināms, ka objektīvi nepastāv viens kritērijs, kas efektīvi ļautu pārliecināties par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, tostarp par tādu nav atzīstams arī bāzes staciju skaits bez konkrētākas sasaistes ar citiem parametriem.

Tiesas izpratnē objektīvākais rezultāts varētu tikt iegūts, bāzes staciju skaitu vērtējot kopsakarā ar citiem radio pārklājumu ietekmējošiem tehniskajiem parametriem, tādiem kā bāzes staciju izvietojums, antenu veids, radio signāla elektromagnētiskā intensitāte un to traucējošie apstākļi, apkārtējās vides raksturs, reljefs u.c. Turklāt attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisku lokāciju visobjektīvākais novērtējums ir attiecīgo operatoru pārklājuma un pakalpojuma pieejamības mērījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi robežžogam apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras vadība

LETA, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.

Publiski pieejamais Rīgas pilsētas tiesas kalendārs liecina, ka apsūdzēta NVA direktore Ramona Innusa. Toreizējo Iekšlietu ministrijas amatopersonu par NVA direktori 2021.gada vasarā iecēla iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") pēc tam, kad bez rezultāta noslēdzās konkurss uz NVA direktora vietu.

Tāpat apsūdzēts NVA Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Oskars Dzirkalis, kurš ir viens no trīs Innusas vietniekiem. Viņš savulaik bijis VAS "Tiesu namu aģentūra" valdes priekšsēdētājs.

Apsūdzēto vidū ir Raimonds Dūcis, kurš patlaban ir NVA Administratīvā un iepirkumu departamenta vadītājs. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Dūcis 2000.gadu sākumā bijis galvenais speciālists Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat viņš savulaik strādājis par padomnieku un vecāko ekspertu Aizsardzības ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien no plkst.9 līdz 10.30 pie Ministru kabineta norisināsies pikets pret valdības lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus un par daudzveidīgu Latvijas mežu saglabāšanu, informēja Rīgas domē.

Plānots, ka piketā piedalīsies 150 dalībnieki. Piketa pieteicējs ir Jānis Balodis, kuram darba ikdienā vairākkārt esot bijusi saskarsme ar vairākām dabas organizācijām.

Balodis iepriekš pauda, grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir pretrunā ieteikumiem no tādām vides aizsardzības organizācijām kā Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Dabas aizsardzības pārvalde. Turklāt, pēc viņa teiktā, Latvijā jau patlaban esot problēmas ar bioloģisko daudzveidību, kā arī atsevišķām sugām ir ļoti liels samazinājums, un situācija, kas tikšot radīta ar valdības lēmumu, to pastiprināšot vēl vairāk.

Valdība dod nedaudz lielāku brīvību meža īpašniekiem 

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda...

Piemēram, runājot par mežirbju populāciju, gadījumā, ja tiks izcirsti jaunākie koki, palikušo koku apkārtmērs vairs nebūs piemērots putnu ligzdu un dobumu veidošanai, stāstīja Balodis, uzsverot, ka tā tas nav tikai mežirbēm, bet arī daudzām citām putnu sugām, kas izmanto dobumus.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijai ir saistības par šo sugu aizsardzību, piemēram, tikko Slovākijai bijis sods par to, ka suga, kura šai valstij ir jānosargā, nav tikusi nosargāta. Balodis pauda, ka tādas ir sankcijas, kuras šajā gadījumā var tikt piemērotas arī Latvijai.

Lai gan AS "Latvijas valsts meži" projekts "Mammadaba" norādījis, ka arī izcirtumi ir pieskaitāmi pie meža, Balodis apgalvo, ka mežirbei to būs grūti ieskaidrot.

Pēc Baloža paustā, nepieņemami esot arī tas, kādā Ministru kabinets pieņēma jaunos noteikumus. "Arī ļoti būtiska ir procesu kartība, kādā veidā tas tika izdarīts, pieņemot, ka 21.jūnijā mēs nepamanīsim vai aizmirsīsim pirms svētkiem, uzdāvinot šādu šausmīgu dāvanu Latvijas iedzīvotājiem. Pēkšņa iniciatīva, kas nākamajā dienā bez nekādas plašākas apspriedes sabiedrībā un, pretēji aicinājumiem, ko sniedza vides aizsardzības organizācijas, tika akceptēta," sacīja piketa pieteicējs.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Viņaprāt, skumjākais ir tas, ka tika izmantots karš Ukrainā - vajadzība pēc energoneatkarības - kā arguments, lai pieļautu jaunāku mežu izciršanu.

"Jā, varbūt mēs šobrīd iegūsim, bet mēs ļoti apzagsim tos cilvēkus, kas nāks un dzīvos šeit, pieaugot viņiem, šo resursu būs vēl mazāk," bažas pauž Balodis.

Jau vēstīts, ka ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība 21.jūnijā vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Savukārt dabas aizsardzības organizācijas par konkrētajiem grozījumiem cēlušas trauksmi.

Vides organizācijās norāda, ka šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.

Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, atzīmē vides organizācijās.

Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru