Pakalpojumi

Restorāna 36.līnija pārvaldnieka apgrozījums pērn sarucis par 64,7%

LETA, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Restorāna "36.līnija" pārvaldnieks SIA "Lauris Restaurant Service" pagājušajā gadā strādāja ar 1,371 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 64,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums cieta arī 342 843 eiro zaudējumus pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Lauris Restaurant Service" darbība pērn bija ietekmēta Covid-19 pandēmijas dēļ. Kompānija pieteicās un saņēma no valsts atbalstu vairākās programmās saistībā ar Covid-19 krīzi.

Vienlaikus "Lauris Restaurant Service" vadības ziņojumā pausta pārliecība, ka, izmantojot valsts atbalsta instrumentus, uzņēmums spēs izdzīvot un saglabāt darbiniekus, lojālos piegādātājus un, turpinot strādāt ar pusi jaudas, arī pastāvīgos klientus. Kompānijas vadība cenšas pielāgoties apstākļiem, un, mainot konceptu, turpina organizēt klientu apkalpošanu.

Uzņēmuma vadība arī norāda, ka, neskatoties uz būtisko apgrozījuma kritumu, tā ir pārliecināta par kompānijas atveseļošanos un spēju divu līdz trīs gadu laikā sasniegt 2019.gada rādītājus.

Vienlaikus "Lauris Restaurant Service" vadība uzskata, ka pandēmijas izraisīto apstākļu dēļ pastāv būtiska nenoteiktība par uzņēmuma darbības turpināšanu. Kompānijas vadība un īpašnieki uzskata, ka "Lauris Restaurant Service" darbība ar pilnu jaudu būs iespējama tikai pēc pandēmijas beigām, kad būs noņemti visi ierobežojumi ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

2016.gadā uzņēmums uzvarēja izsolē par nomas tiesībām līdz 2020.gada 31.decembrim uz Jūrmalas pilsētas pludmales nogabalu no 36.līnijas Kauguru virzienā. 2017.gadā "Lauris Restaurant Service" šajā nogabalā izveidoja ziemas un vasaras būvi.

Savukārt 2021.gadā, pēc nomas līguma termiņa beigām, "Lauris Restaurant Service" būvi demontēja un pārveda uz citu zemes nogabalu, kuru plāno nomāt ar tiesībām izpirkt. Uzņēmums plāno nodot šo ēku ekspluatācijā šā gada vasaras beigās un cer, ka 2021.gada beigās uzlabosies epidemioloģiskā situācija valstī un varēs veikt saimniecisko darbību šajā būvē pilnā apmērā.

2019.gadā "Lauris Restaurant Service" strādāja ar 3,889 miljonu eiro apgrozījumu un 16 279 eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2007.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 56 896 eiro. "Lauris Restaurant Service" 50% kapitāldaļu pieder SIA "Apetite36", 29,97% pieder Laurim Aleksejevam, bet 20,03 - Jānim Kārkliņam. Vienlaikus "Apetite36" kapitālā 80% pieder Aleksejevam , bet 20% - Kārkliņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Interese par restorānu āra terašu rezervāciju ir liela

LETA, 07.05.2021

Restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš uzskata, ka pakāpeniska ierobežojumu atcelšana nozarei ir vieglāk īstenojama.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju interese par restorānu āra terašu rezervāciju ir liela, atzina vairāku restorānu pārstāvji.

Restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš apliecināja, ka interese par terašu apmeklēšanu ir liela, tomēr uzsvēra, ka cilvēkiem ir jāsaprot apmēri.

"Piemēram, tirdzniecības centra "Spice" restorānā mums ir 30 galdiņi, taču terasē būs seši galdiņi, lai viss atbilstu nosacījumiem. Ja atnāks cilvēki pa diviem, vienlaikus atbilstoši nosacījumiem varēsim apkalpot 12 cilvēkus," skaidroja Bērziņš.

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pakāpeniska ierobežojumu atcelšana nozarei ir vieglāk īstenojama. "Vajag kustināt ekonomiku. Ja jūnijā visu vienlaicīgi atvērtu vaļā, būtu daudz grūtāk visiem no pirmās dienas sākt strādāt, nekā atverot nozari pakāpeniski," stāstīja "Vairāk saules" līdzīpašnieks.

Arī restorāna "36.līnija" pārvaldnieka "Lauris Service Restaurants" līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs atzina, ka interesentu par galdiņu rezervācijām ir ļoti daudz. "Sestdien un svētdien [8. un 9.maijā] viss restorāns ir norezervēts, bet, protams, ar domu, ja kaut kas mainās, mēs viesiem atzvanām un brīdinām par jaunajām izmaiņām," teica Aleksejevs.

Tikmēr kafijas grauzdētavas "Rocket Bean Roastery" vadītājs Ancis Romanovskis apliecināja, ka uzņēmums terases atvēršanai ir gatavs. "Cilvēki ir noilgojušies pēc kopīgām pasēdēšanām ja ne iekštelpās, tad kaut vai ārpusē," pauda Romanovskis.

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša biznesa izšķiršanās 

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne...

Savukārt Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, komentējot, vai līdz ar terašu atvēršanu nav gaidāms cenu kāpums restorānos un kafejnīcās, lai tās segtu iepriekšējos mēnešos radušos zaudējumus, norādīja, ka tad, ja kāds cels cenas, tad tas būs saistīts ar citu izmaksu kāpumu, nevis tieši zaudējumu segšanu.

"Redzams, ka citās nozarēs ir būtisks cenu kāpums. Ir iepludināta liela Eiropas nauda, kas veicina inflāciju, degvielas cenu kāpums tiešā veidā produktu un restorānu cenu kāpumu. Tāpat, ja daudzi cilvēki būs aizbraukuši uz ārzemēm, tad arī darbaspēka izmaksas kāps. Neviens jau neceļ cenas tāpat, ņemot vērā sīvo konkurenci, restorānu ir ļoti daudz," pauda Jenzis.

Jau vēstīts, ka no piektdienas restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem izvirza teju neizpildāmas prasības

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apzinot citu Eiropas valstu pieredzi, esam sapratuši, ka esam vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem pat "zaļajā režīmā" izvirza teju neizpildāmas vai izmaksu ietilpīgas prasības, kuru zinātniskais pamatojums ir stipri apšaubāms.

Tā norāda norāda Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs. "Piemēram, 3 m attālums starp galdiņiem vai starpsienas, cilvēku skaits pie viena galdiņa, telpu kvadrātmetri uz cilvēku u.c. Tā rezultātā ēdināšanas uzņēmumi var strādāt tikai ar 30-50% jaudu, bet fiksētās izmaksas, piemēram, par telpām un komunālajiem maksājumiem, ir jāsedz par visiem 100%," skaidro L.Aleksejevs.

Ņemot vērā, ka rit jau otrā "lokdauna" jeb "mājsēdes" nedēļa, LRB aicina atbildīgās institūcijas nekavēties ar finansiālā atbalsta izmaksu ēdināšanas uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.

Tāpat LRB aicina Veselības ministriju iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un pārskatīt epidemioloģiskās drošības prasības ēdināšanas uzņēmumiem, lai pēc 15.novembra nozare varētu atsākt darbību "zaļajā režīmā" pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

No 21. oktobra līdz 14. novembrim visā Latvijā tika ieviests visaptverošs lokdauns jeb mājsēde, kuras laikā kafejnīcas un restorāni nevarēja uzņemt klientus, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai. No 15. novembra ierobežojumi mīkstināti un ēdināšanas iestādes var strādāt zaļajā režīmā, nodrošinot apmeklētājiem distanci un ievērojot citus noteikumus. Nozares pārstāvji atzīst – šādos apstākļos nav iespējams noturēt ne apgrozījumu, ne gūt peļņu.

Jāmaina attieksme

Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ēdināšanas nozarē ir pilnīgi nesaprotami un nepamatoti, uzskata Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. “Nav skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams ierobežot ēdinātāju darbību, ja mēs strādājam tikai zaļajā režīmā. Es uzskatu, ka valstij ir jāmaina sava attieksme pret nozari, jo līdz šim pastāvošie noteikumi, kas paredzēja, piemēram, būtisku darba laika ierobežojumu, bija vienkārši absurdi. Kāpēc uzreiz nevarēja ļaut strādāt līdz 23? Kāpēc šim lēmumam bija nepieciešamas trīs nedēļas? Restorānam šīs papildu divas stundas dienā sniedz iespēju būtiski palielināt ieņēmumus, kas visu šo laiku mums bija liegts. Tāpat nav saprotams, kāpēc līdz šim tika diskriminētas daudzbērnu ģimenes, kas nevarēja sēdēt kopā, jo ierobežojumi paredzēja, ka pie viena galda var atrasties ne vairāk kā četras personas. Noteikumi visu laiku mainās, un tādēļ ticība valdībai zūd. Mums solīja, ka varēsim strādāt zaļajā režīmā bez ierobežojumiem. Iegādājāmies stikla sienas, papildu iekārtas un līdzekļus, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot klientus un organizēt banketus, kā arī motivējām visus darbiniekus vakcinēties. Pretim saņēmām tikai kārtējos aizliegumus. Tika arī solīts, ka lokdauna laikā mums būs pieejami atbalsta mehānismi, bet līdz šim vēl neesam saņēmuši subsīdijas par oktobra algām. Labākajā gadījumā šādos apstākļos varam strādāt bez zaudējumiem, par peļņu vispār nevar būt pat runas,” atzīst L. Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmēji neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu āra terasēs

LETA, 05.05.2021

Restorāna "36.līnija" līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs atzina, ka gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums par alkohola tirdzniecības aizliegumu, restorāna āra terase, ļoti iespējams, 7.maijā atvērta netiks.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valsts riskē neatgriezeniski iznīcināt tūrismam tik svarīgo viesmīlības nozari

Db.lv, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēršas pie valdības, lai aicinātu nekavējoties lemt par valsts atbalsta pasākumiem ēdināšanas nozares uzņēmumiem, kas vēl pirms atkārtotas ārkārtas situācijas izsludināšanas jau cieta smagus zaudējumus, bet tagad ir nolemti iznīcībai.

LRB arī pieprasa finanšu ministru Jāni Reiru atvainoties nozarē strādājošajiem par publiski pausto, ka viesmīlībā un ēdināšanā nodarbinātos cilvēkus sagaida pārkvalifikācija - “ātrāk varēs atrast labākās darbvietas”.

“Finanšu ministra līdzšinējā attieksme pret ēdināšanas nozari ir bijusi nepieņemama un politiķa necienīga, publiski aizskarot 30 tūkstošus nozarē strādājošos cilvēkus un demotivējot jauniešus izvēlēties darbu viesmīlībā. Mēs runājam par nozari, kas pat Covid-19 krīzē valstij nodokļos samaksāja vairāk, nekā saņēma valsts atbalstu, nemaz nerunājot par pirmspandēmijas laiku, kad nodokļos katru gadu tika samaksāti 150 miljoni eiro,” uzsver LRB valdes loceklis, šefpavārs Ēriks Dreiblants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt mājās līdz pulksten 20.00 ik dienu, tad tas ir tāpat, kā stāstīt cilvēkam, ka viņš var elpot Alpu gaisu, taču ar galvā uzmauktu matētu celofāna maisu.

To intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. Viņš norāda, ka apzinīgākie restorānu saimnieki pavasarī, kad tuvojās ārkārtējās situācijas gala termiņš, domāja un rīkojās, lai varētu strādāt, kaut arī faktiski visu vasaru tomēr spēkā palika dažādi ierobežojumi un iekštelpās darbu varēja atsākt tikai septembrī, bet izsludinātais “lokdauns” uz nepilnu mēnesi ir kā sitiens zem jostasvietas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Sarežģīta. Zinot to, ka Covid-19 nekur nav izgaisis, bet tieši pretēji – rodas jaunas tā modifikācijas, un ka jau no vasaras sākuma bija uzstādījums – darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar klientiem, jābūt ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, restorānā 36. līnija (un tieši tāpat arī daudzos citos restorānos) tika īstenota visu strādājošo vakcinācija. Bez šādas vakcinācijas tālākā darbība nebūtu iespējama. Rezultātā 99% restorāna 36. līnija darbinieku ir vakcinēti, un nebija pamata satraukumam par restorāna darbības būtisku ierobežošanu vai vēl vairāk – piespiedu dīkstāvi jeb slēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viens no scenārijiem – daži dārgi restorāni, bet pārējā masa patērēs pusfabrikātus

Māris Ķirsons, 13.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 23.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

  • Statistika - cik zaudējam, nespējot pielāgot ekonomiku pandēmijai?
  • Intervija- „Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu” – intervijā "Dienas Biznesam" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.
  • Tēma - jāpielāgojas vīrusa klātbūtnei. Par Eiropā iecerēto digitālo sertifikātu ceļošanai un ekonomika būs jāpasargā arī no nākotnes pandēmijām.
  • Finanšu tirgi - gals likmju brīvdienām, iespējams, agrāk, nekā gaidīts.
  • Personāls - krīzi pārdzīvos elastīgākie.
  • Viedoklis - Andrejs Belijs: Briest pārmaiņas gāzes nozares regulācijā.
  • Portrets - uzņēmēja Aiva Vīksna - biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju.
  • Tendences - Briest bagātības nodevu paisums. Jādomā par izaugsmi, nevis to, kā demotivēt strādāt un pelnīt.
  • Dienas Bizness Konferences - Koka izmantošanā būvniecībā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Lauris Aleksejevs, restorāna 36.Line restaurant līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aleksejevs: Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem

Db.lv, 06.01.2022

Kamēr kaimiņi pelnīja naudu, mēs jau tikām baidīti ar nākamajiem ierobežojumiem, kas mūs sagaida šogad… Un tas viss situācijā, kad Latvijas valsts budžetā izveidojies miljarda eiro liels deficīts un šī gada inflācija tiek prognozēta jau 10% apmērā!" norāda LRB viceprezidents un restorāna 36. līnija līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā beidzot izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai.

Pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.

"Biedrība jau pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat LRB rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau uzsākušas citas Eiropas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija. Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness diskutē ar izklaides industrijas dalībniekiem par nozares iziešanu no pandēmijas izraisītās krīzes.

Diskusijā piedalās: Ģirts Majors - mūzikas festivāla Positivus rīkotājs, Lauris Aleksejevs - restorāna 36.līnija šefpavārs un līdzīpašnieks, Arvis Zēmanis - bāru un viesmīlības konceptu konsultants un attīstītājs, dažādu pasākumu un TV raidījumu vadītājs, Dainis Niedra - Zviedrijas spēļu kompānijas Enlabs AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA Optibet Baltijas reģiona izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru