Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Publicēts Rietumu Bankas un koncerna finanšu pārskats par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, informē banka.

Tas liecina, ka Rietumu Bankas aktīvi uz šī gada 30. septembri bija 1.4 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 924 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 354 miljoni eiro.

Komentējot finanšu rezultātus, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja uzsvēra: ”Pie mums bankā vēršas arvien vairāk lielu Latvijas uzņēmumu, kuri ir ieinteresēti savu vērienīgo projektu kreditēšanā, esošo saistību refinansēšanā un investīcijās kapitālā. Daudzus gadus sadarbojoties ar biznesa klientiem, pārzinām dažādu nozaru uzņēmējdarbības nianses un spējam piedāvāt piemērotus finansēšanas risinājumus. Kopā ar mūsu klientiem turpinām attīstīt valsts ekonomiku, realizējot liela mēroga projektus zaļajā enerģētikā, ražošanā, nekustamajā īpašumā, loģistikā un citās jomās.”

Rietumu Banka ir izsniegusi 25 miljonu eiro kredītu Astor Group uzņēmumiem, kas nodarbojas ar daudzu Rīgā pazīstamu viesnīcu īpašumu pārvaldīšanu un attīstību, piemēram, Radisson Blu Daugava, Radisson Blu Rīdzene, Park Inn by Radisson Valdemara, Park Inn by Radisson Residence Riga Barona un Radisson Hotel Old Town Riga.

Finansējums izsniegts gan uzņēmuma apgrozāmiem līdzekļiem, gan nākotnes attīstībai un saistību refinansēšanai.

Saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju, Astor Group tuvākajā laikā plāno atsevišķu īpašumu renovāciju un to funkciju paplašināšanu. Tāpat uzņēmums iecerējis uzlabot esošo īpašumu infrastruktūru, lai panāktu ilgtspējīgāku enerģijas izmantošanu.

“Darījums ar Astor Group atspoguļo Rietumu Bankas darbības fokusu – mēs finansējam nozīmīgus, liela mēroga uzņēmumus un to projektus Latvijā un citās Baltijas valstīs, izprotot uzņēmuma biznesa specifiku un izstrādājot tam individuāli piemērotu risinājumu. Mēs augstu vērtējam Astor Group tirgus pozīciju un nākotnes potenciālu Rīgas viesmīlības jomā,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Rietumu Banka ir palielinājusi kredītlīnijas apjomu alternatīvā finansējuma uzņēmumam West Kredit līdz 40 miljoniem eiro, informē banka.

Līdzekļi ir paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī nekustamo īpašumu projektu attīstītāju kreditēšanai.

West Kredit ir viens no lielākajiem alternatīvā finansējuma uzņēmumiem Latvijā un līderis hipotekārās kreditēšanas jomā šajā segmentā. Līdz ar kredītlīnijas palielināšanu kompānija ir iecerējusi plašāk pievērsties dažādu nozaru biznesa kreditēšanas attīstībai, kā arī turpināt stiprināt savas pozīcijas nekustamo īpašumu attīstītāju kreditēšanā.

Komentējot šo darījumu, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētaja Jeļena Buraja uzsvēra: “Latvijas biznesa kreditēšana ir viena no mūsu darbības prioritātēm. Piešķirtais finansējums palīdzēs topošajiem uzņēmējiem dažādos reģionos uzsākt biznesu, iegūstot nepieciešamos līdzekļus savu ideju un plānu realizācijai, bet tiem, kas jau strādā – paplašināt darbības mērogu. Rezultātā tiks sekmēta visas valsts ekonomikas attīstība, jo katrs jaunais uzņēmums un jaunais projekts nozīme arī papildu darba vietas, konkurētspējas celšanu, ienākumus valsts budžetā un kopējo iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanos.”

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Rietumu Banka ir izsniegusi 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra “Sāga” īpašniekam – SIA “Riga Retail Park”. Tas ir viens no lielākajiem šī gada banku sektora darījumiem Latvijā. Kredītlīdzekļi ir paredzēti saistību refinansēšanai.

“Mēs esam veiksmīgi īstenojuši savu sākotnējo vīziju, izveidojot lielu iepirkšanās un dzīvesveida centru vietā, kur satiekas vairāki pilsētas rajoni un galvenās satiksmes maģistrāles. Mēs apkalpojam lielu Berģu, Sunīsu, Dreiliņu, Ulbrokas, Pļavnieku un citu Rīgas rajonu iedzīvotāju skaitu. Daudzās no šīm kopienām ir attīstītas jaunas mājokļu ēkas, tajās ir jaunas ģimenes un rosīga sabiedriskā dzīve. Finansējums vēl vairāk paaugstinās mūsu uzņēmuma finansiālo efektivitāti,” norāda “Riga Retail Park” valdes loceklis Barijs Nabūrs (Barry Nabuurs).

Kā atzīmē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Šis darījums ir spilgts Latvijas biznesa atbalsta piemērs. Tirdzniecības centrs Sāga ir kļuvis par nozīmīgu daļu strauji augošajā Rīgas apkaimē un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju ikdienā. Tā kvalitāte un pakalpojumu daudzveidība nodrošina stabilu perspektīvu izaugsmei, kas atspoguļos pakāpenisko dzīves līmeņa celšanos apkaimē, Rīgā un Latvijā kopumā. Mēs kā banka ar prieku finansējam šādus vērienīgus biznesa projektus ar labu menedžmentu un nākotnes potenciālu.”

Elektrovairumtirdzniecības uzņēmums “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA patreiz īsteno 15 saules parku projektus klientiem 60 miljonu eiro apmērā.

Kā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, zaļā enerģija patreiz ir kļuvusi par pieprasītāko investīciju objektu, un var prognozēt, ka investoru uzmanība turpinās koncentrēties šajā virzienā.

Starp lielākajiem “Baltijas Elektro Sabiedrība” īstenotajiem saules parku projektiem var minēt SIA “Agrofirma Tērvete” 3 MW saules parku, kuru šobrīd jau nodod ekspluatācijā. Saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos pašpatēriņam, bet pārpalikumu pārdos kopējā tirgū. Investīcijas – aptuveni 2 miljoni eiro.

Kā lielāko projektu, kura īstenošanas mērķis ir darbības attīstīšana atjaunojamo energoresursu nišā un saražotās elektroenerģijas tirdzniecība, var minēt saules parku izveidi ar kopējo jaudu 30,3 MW, kurā 21 miljonu eiro ir investējusi Rietumu Banka. Šobrīd tas tiek nodots ekspluatācijā. Viens no objektiem šī apjomīgā projekta ietvaros ir saules elektrostacija “Aleksandriņi”, kas atrodas Salaspilī ar kopējo jaudu 11MW.

Amsterdamas biržā kotētais un Pjotram Avenam piederošais mobilo sakaru operators Veon (VON.AS) šonedēļ paziņoja par pilnīgu Krievijas tirgus pamešanu, vēsta Reuters.

“Darījums neparedz nekādas uzņēmuma atpirkšanas iespējas un nozīmē Veon pilnīgu aiziešanu no Krievijas tirgus,” teikts uzņēmuma paziņojumā. Vimpelcom tagad pilnībā ir kļuvis par Krievijas uzņēmumu. Veon pabeidzis sev piederošās Krievijas kompānijas Vimpelcom pārdošanu uzņēmuma menedžmentam, izpilddirektora Aleksandra Torbahova vadībā.

“Darījums paver jaunas iespējas uzņēmumam,” atsevišķā paziņojumā uzsver Torbahovs. “Mēs esam atbrīvojušies no ierobežojumiem un tagad kļūsim vēl mobilāki un atvērtāki biznesa attīstībai Krievijā.”

2022. gada novembrī Veon paziņoja par plāniem pārdot Vimpelcom par 130 miljardiem rubļu (1,28 miljardiem ASV dolāru). Savukārt pagājušajā mēnesī kompānijanorādīja, ka pirkšanas un pārdošanas līgumā veiktiegrozījumi nav materiāli ietekmējuši darījuma nosacījumus, par kuriem bija panākta vienošanās jaupagājušā gada novembrī.

Krievijas centrālā banka pirmdien paziņoja, ka nākamgad atsāks ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu, ņemot vērā rubļa vērtības atgūšanos pēc vasarā piedzīvotā straujā krituma.

Rubļa vērtība kopš oktobra pieaugusi par 14%, jo Krievija atjaunojusi valūtas kontroli, palielinājusi procentu likmes un apturējusi intervenci ārvalstu valūtu tirgū.

Pirmdien Krievijas centrālā banka pavēstīja, ka no 2024.gada janvāra atjaunos ārvalstu valūtas tirdzniecību atbilstoši tā dēvētajam budžeta likumam, kas augustā tika apturēta pēc rubļa vērtības būtiska krituma.

Saskaņā ar šo mehānismu centrālā banka pērk un pārdod ārvalstu valūtu - Ķīnas juaņas kopš Rietumu sankciju ieviešanas -, lai stabilizētu rubli, kas ir ļoti jutīgs pret pasaules naftas cenu svārstībām un Maskavas enerģijas eksporta ieņēmumiem.

Ja ieņēmumi ir zemāki par noteikto slieksni, Krievija pārdod juaņas no Valsts ieguldījumu fonda un pērk rubļus, lai segtu ikdienas valdības izdevumu deficītu.

Mēģinot novērst Rietumu sankcijām pakļauto preču nonākšanu Krievijā no Lietuvas caur citām valstīm, Lietuva vēlas Eiropas Savienības (ES) atļauju noteikt nacionālo aizliegumu atsevišķu preču izvešanai no valsts, otrdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

"Pašlaik apspriestais paredz, ka būs ierobežojumi noteiktu preču izvešanai no Lietuvas uz trešajām valstīm," Landsberģis sacīja žurnālistiem.

"Tas nozīmē, ka būs pilnīgs [noteiktu preču] eksporta aizliegums uz citām valstīm arī tad, ja tās nav iesaistītas karā, jo mēs vienkārši nespējam visu kontrolēt," viņš paskaidroja.

Ministrs sacīja, ka tāds aizliegums vispirms tiks attiecināts uz dubultas pielietojamības precēm.

"Pašlaik ar partneriem Briselē apspriežam nacionālo ierobežojumu pielietošanu," teica Lietuvas ārlietu ministrs, paskaidrojot, ka ES tiesību normas paredz iespējas noteikt ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz dubultas pielietojamības precēm, lai novērstu to nonākšanu agresorvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, izmantojot Lietuvas ārējo robežu, kas ir arī ES ārējā robeža.

Nekustamo īpašumu projektā Deglava Gleznotāju rezidencē, Rīgā, Pļavniekos, uzsāk nākamo divu daudzdzīvokļu māju būvniecību, kurā būs 142 jauni dzīvokļi Rīgas iedzīvotājiem ar kopējo platību 8250 m2.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 8 miljonu aizdevumu attīstītājam “Electra Group”, turpinot atbalstu projekta realizācijai. Jau tagad būvniecības laukums ir ierobežots ar žogu, kā arī tiek atvesta smagā tehnika. Aprīļa beigās projekts ir ieguvis apliecinājumu par projektēšanas nosacījumu izpildi, kas iezīmē būtisku projektēšanas posma noslēguma punktu, kā arī būvniecības procesa uzsākšanu.

Projekta būvniecību īsteno SIA “Monum”.

Deglava Gleznotāju rezidences vecākais pārdošanas speciālists Oskars Lubavs informē, ka šobrīd 2. kārtā no 142 plānotajiem dzīvokļiem 60% ir rezervēti: “Cilvēkiem joprojām ir interese par nekustamo īpašumu Rīgā, jo piedāvājumu skaits guļamrajonos nav liels. Bankas jaunajiem projektiem piedāvā īpašus aizdevuma nosacījumus, kas, ņemot vērā Euribor likmju pieaugumu, ir būtisks ikmēneša kredīta maksājumu atvieglojums. Savukārt, siltumenerģijas maksājumi ziemā ir veicinājuši cilvēku izvēli par labu jauniem energoefektīviem dzīvokļiem.”

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.