Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret pašlaik pastāvošo tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis.

Viņš skaidroja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā ir reģistrētas 411 tūrisma aģentūras un tūrisma operatori, tomēr pastāv atšķirīgas prasības pret tūrisma operatoriem, kuri organizē ceļojumus, un tūrisma aģentūrām, kuru uzdevums būtu ceļojumus izplatīt tirgū.

Birģelis uzsvēra, ka tūrisma operatoram ir jāsniedz klienta iemaksātās naudas drošības garantija, kas nozīmē, ka operators ir iesaldējis līdzekļus un garantē, ka klienta iegādātais ceļojums notiks. "Savukārt tūrisma aģentūra var samaksāt pārdesmit eiro lielu licences maksu par reģistrāciju un principā ne par ko ceļojuma norises laikā neatbild," skaidroja "Tez Tour" vadītājs.

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

Rīga ir oficiāli atzīta par visdinamiskāk augošo pilsētu Centrālajā un Austrumeiropā biznesa pakalpojumu nozarē "CEE Business Service Awards 2025", atkārtojot savu pagājušā gada panākumu un apsteidzot Viļņu un citas reģiona pilsētas.

Tāpat apbalvojumus saņēma Rīgā esošie uzņēmumi Tech Mahindra un GoCardless.

Žūrijas sastāvā, kas piešķīra Rīgai apbalvojumu, bija eksperti no vairākām valstīm, tostarp Šveices, Lietuvas, Bulgārijas, Nīderlandes, Portugāles, Ungārijas, Dānijas, Francijas un Slovākijas.

“Mēs redzam, ka Rīgā ienāk arvien vairāk jaunu investoru, un esošie investori aug daudz straujāk. Tikai trīs gadu laikā esam pierādījuši, ka Rīga ir ne tikai konkurētspējīga, bet arī viena no vadošajām pilsētām biznesa pakalpojumu sektorā visā reģionā. Šis panākums ir mūsu mērķtiecīga darba rezultāts – aktīvi piesaistot investīcijas, uzrunājot starptautiskos investorus, veidojot stratēģiskas sadarbības un sekmīgi popularizējot Rīgu kā pievilcīgu biznesa galamērķi. Pilsēta ir gatava ne tikai uzņemt lielus uzņēmumus, bet arī nodrošināt tiem stabilu izaugsmes vidi,” uzsver Freds Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors.

Visos starptautiskā pasažieru pārvadātāja "Lux Express" maršrutos uz Krieviju, tostarp no Rīgas, pērn pasažieru skaits samazinājās par 50%, salīdzinot ar 2023.gadu, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express" valdes loceklis Ingmars Ross.

Vienlaikus viņš minēja, ka pasažieru skaits pērn bija četras reizes mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautāts, kā uzņēmums vērtē Latvijas parlamentā iesniegtos grozījumus, kas paredz aizliegt sabiedriskos pasažieru pārvadājumus uz un no Krievijas, Ross uzsvēra, ka "Lux Express" neorganizē tūrisma braucienus uz Krieviju, kā arī uzņēmuma darbība tiek vadīta, ņemot vērā Igaunijas un Latvijas valdību ceļošanas ieteikumus, kas stingri iesaka neceļot uz Krieviju.

Tomēr "Lux Express" turpina piedāvāt ierobežotu skaitu maršrutu, galvenokārt cilvēkiem ar ģimenes saitēm pāri robežām. ""Lux Express" vairākkārt ir norādījuši, ja iestādes pieņems lēmumu slēgt robežšķērsošanas punktus, "Lux Express" pilnībā ievēros šos lēmumus," piebilda Ross.

Baltijas tūroperatora "Novaturas" grupas, kurā ietilpst arī Latvijas SIA "Novatours", stratēģiskā investora piesaiste no Turcijas ir pozitīvs signāls Baltijas reģiona tūrisma nozarei, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Viņš sacīja, ka šis darījums apliecina, ka ārvalstu investori redz potenciālu Baltijas reģionā, kā arī šāda partnerība var sniegt vairākus būtiskus ieguvumus.

Tostarp darījums varētu palīdzēt paplašināt "Novaturas" piedāvājumu ar jauniem tūrisma produktiem un galamērķiem, kas ļautu piesaistīt plašāku klientu loku, kā arī finansiālais atbalsts un resursi var būtiski veicināt uzņēmuma attīstību, palīdzot ieviest jaunas tehnoloģijas un īstenot mārketinga aktivitātes, tādējādi stiprinot konkurētspēju tirgū.

Tāpat viņš minēja, ka Turcijas tūrisma nozare ir labi attīstīta, un šāda sadarbība varētu dot iespēju pārņemt labo praksi un inovācijas, kas palīdzētu "Novaturas" grupai piedāvāt augstvērtīgākus pakalpojumus.

“Workation” jeb attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par arvien iecienītāku praksi, īpaši starp digitālajā vidē strādājošiem profesionāļiem.

Piemēram, viens no lielākajiem starptautiskā tūroperatora "TUI" pētījumiem liecina, ka vairāk nekā 70% darbinieku vēlētos izmantot “workation” iespēju, ja darba devējs to atbalstītu, savukārt 80% darba devēju atzīst, ka elastīgākas darba formas palielina darbinieku lojalitāti un apmierinātību. Lai gan šī darba forma var veicināt radošumu, novērst nodarbināto izdegšanu, kā arī stiprināt to lojalitāti darba devējam, uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem. Ilgstoša darbinieka uzturēšanās ārvalstīs var radīt nodokļu dubultās nomaksas risku, prasību reģistrēties vietējās iestādēs vai pat izraisīt datu aizsardzības un IT drošības pārkāpumus. Tāpēc uzņēmumiem, pirms ieviest “workation” programmas, ir jāveic izpēte un jāizstrādā ieviešanas un arī uzraudzības stratēģija, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas un rūgtas pieredzes, sniedzot darbiniekiem attālināta darba privilēģijas.

Piesaistot finansējumu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki radījuši unikālu silīcija fotonikas tehnoloģiju, kas nodrošina ātrus un energoefektīvus datu savienojumus nākotnes sakaru tīklos.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Pašlaik 2025. gadam Rīgā pieteiktas 85 dažādu Eiropas un ASV operatoru kruīza kuģu vizītes, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, savukārt uz 2026. gadu saņemtas pat jau 90 kuģu vizīšu rezervācijas,” informē Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Pagājušonedēļ Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas pilsētas Investīciju un tūrisma attīstības aģentūru, uzņēmumiem SIA “Riga RoPax Terminal”, SIA “Rīgas pasažieru osta” un SIA “Riga Cruiseship Agency”, kas ikdienā strādā ar kruīza kuģu segmenta apkalpošanu, pārstāvēja Rīgu pasaulē vadošajā starptautiskajā kruīza tūrisma konferencē un izstādē “Seatrade Cruise Global 2025”.

Pasākums ik gadu vienuviet pulcē ap 600 izstādes dalībnieku un 12 000 kruīza nozares profesionāļu no vairāk nekā 100 valstīm, un tā ir nozīmīga platforma domu apmaiņai, starptautiskā mārketinga aktivitātēm un sadarbības kontaktu veidošanai kruīza industrijā.

Tiekoties ar kruīza kompānijām, Rīgas stendā pārrunāti gan šī un tuvāko gadu kruīza sezonu vizīšu plāni un krasta ekskursiju piedāvājums tūristiem, gan arī jau uzsākta 2028.-2029. gadu kruīza sezonu plānošana. Sadarbības partneriem foruma laikā prezentēts arī Rīgas ostas jaunā kruīza un RoPax termināļa projekts, kura īstenošanas priekšdarbus Rīgas brīvosta uzsāks jau šī gada laikā. Kā ziņots iepriekš, sadarbībā ar privāto investoru “Riga RoPax Terminal” Eksportostas rajonā tiek plānots attīstīt jaunu pasažieru kuģu apkalpošanas termināli.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Investējot 400 000 eiro, Mārupes novadā esošajā atpūtas kompleksa “BEJAS” teritorijā izveidotas četras “BEJAS LUX” spoguļmājas ar skatu uz ezeru.

Divām no mājām uz terasēm būs novietotas spoguļsaunas, savukārt pārējās divās būs pieejami džakuzi. Katrs apartaments paredzēts divām personām, ar iespēju vienlaikus uzņemt līdz astoņiem viesiem. Luksus apartamenti atrodas kompleksa privātā, slēgtā teritorijā.

Namiņu atklāšana paredzēta 17.maijā.

Komplekss Bejas ir ģimenes uzņēmums ar 20 gadu pieredzi. Šis projekts ir nozīmīgs solis tā attīstībā, piedāvājot jaunas iespējas tūrisma nozarē. Vasaras sezonā apmeklētājiem tiks piedāvātas izmantot dažādas ūdens aktivitātes – SUP dēļu, laivu un katamarānu nomu, kā arī maltītes vasaras restorānā.

SIA “BEJAS LUX” spoguļmājas ražotas Igaunijas uzņēmumā “OODhouses” kuru piesaistē būtisku ieguldījumu sniedza Dinārs Pilmanis. Šis ir pirmais šī zīmola projekts Latvijā. ““BEJAS LUX” spoguļmāju atklāšana ir jauna lappuse Latvijas tūrisma piedāvājumā. Luksusa mājas, pateicoties savam izvietojumam, sniedz netraucētu privātumu, lai baudītu ne tikai komfortu, bet arī mieru dabas tuvumā. Vēlamies, lai mūsu piedāvājums kļūst par iecienītu galamērķi gan vietējiem, gan ārvalstu viesiem,” saka projekta līdzīpašnieks Rinalds Bormeisters.

Rīga trešo gadu pēc kārtas ierindota izdevuma "Financial Times" Eiropas labāko investīciju galamērķu sarakstā, informē Rīgas domē.

Rīga piedalījās Francijas pilsētā Kannās notikušajā forumā "MIPIM", kur saņēma divas "Financial Times" ikgadējā pētījuma "Nākotnes Eiropas pilsētas un reģioni 2025" ("European Cities and Regions of the Future 2025") balvas kā viens no labākajiem investīciju galamērķiem Eiropā.

Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā "Cilvēkkapitāls un dzīvesstils" Rīga ierindojusies trešajā vietā. Otrajā vietā ierindojās Viļņa, bet pirmā vieta dota Polijas pilsētai Vroclavai.

Savukārt Top 10 vidējo Eiropas pilsētu kategorijā "Ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija" Rīga ierindojusies septītajā vietā. Šajā kategorijā pirmajā vietā ir Viļņa, otrajā - Ziemeļīrijas galvaspilsēta Belfāsta, bet trešajā - Anglijas pilsēta Koventrija.

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Swedbank Latvija piešķīrusi 44 miljonu eiro lielu finansējumu projektam Novira Plaza Riga — jaunajam biznesa kompleksam Rīgā.

Šie līdzekļi tiks izmantoti agrāk izlaisto obligāciju dzēšanai, kas tika izmantotas nekustamā īpašuma būvniecības finansēšanai, kā arī nākotnes nomnieku telpu aprīkošanai. Projektu īsteno un kopīgi pārvalda Lietuvas investīciju fonds Evernord Real Estate Fund III un Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Novira Capital.

"Projekts ”Novira Plaza Riga” atspoguļo attīstītāju, būvnieku un investoru harmonisko sadarbību ļoti sarežģīta projekta īstenošanā. Projekta attīstības un finansēšanas struktūra, kā arī komandas profesionalitāte ļāva virzīties uz priekšu ļoti izaicinošos laikos. Bankas finansējuma nodrošināšana nozīmē mūsu centienu atzīšanu," norāda Gintars Rutkausks (Gintaras Rutkauskas), Evernord Asset Management izpilddirektors.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot situāciju saistībā ar tūrisma operatora SIA "Fisom" organizēto sērfošanas nometni Portugālē, piemērojis kompānijai soda naudu 8048,8 eiro apmērā par negodīgu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, vēstī PTAC.

2024.gada augustā "Fisom" rīkotajā sērfošanas nometnē Portugālē tika konstatēti būtiski pārkāpumi - nometnes dalībnieki, galvenokārt nepilngadīgas personas, tika atstāti bez pienācīgas aprūpes un atbalsta ārvalstīs, nespējot nodrošināt ceļojuma programmas izpildi. Vecāki informēja PTAC, ka organizators nav spējis segt dalībnieku naktsmītņu izmaksas, nodrošināt ēdināšanu, ūdens pieejamību, kā arī atgriešanos Latvijā. Turklāt vairākiem dalībniekiem, par kuru apdrošināšanu organizatoram bija veikti maksājumi, apdrošināšana nebija noformēta.

Tāpat PTAC norāda, ka krīzes situācijā uzņēmuma valdes loceklis pārtrauca saziņu gan ar PTAC, gan ar ceļojuma dalībniekiem un viņu pārstāvjiem, kā arī nesazinājās ar apdrošinātāju "Balta". PTAC sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu organizēja 147 ceļotāju repatriāciju no Spānijas un Francijas, veicot divus repatriācijas reisus, daļēji izdevumus sedzot no valsts budžeta līdzekļiem.

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad aprīlī atguvis aktīvus 928 000 eiro apmērā, kas ir 5,7 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 5,297 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no ieguldījumiem 2025.gada aprīlī atgūti 590 000 eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 222 000 eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm atgūti 59 000 eiro, no vērtspapīriem atgūti 2000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 55 000 eiro. Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" administrators ir atguvis kopumā 6,964 miljonus eiro.

Savukārt kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 219,272 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā, 2022.gadā - 29,835 miljonu eiro apmērā, 2023.gadā - 21,523 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā - 10,397 miljonu eiro apmērā.

Somija astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina ceturtdien publicēts ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi" (World Happiness Report).

Ziņojums publicēts, atzīmējot Starptautisko laimes dienu.

Šajā ziņojumā, kas tapis partnerībā starp Gelapa institūtu, Oksfordas Labklājības pētījumu centru un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīklu, pētnieki analizēja periodu starp 2022. un 2024.gadu.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis. Dānija ieņem otro vietu, Islande - trešo, un Zviedrija - ceturto, bet Norvēģija ir septītajā vietā.

Piektajā vietā ir Nīderlande, kas atkal atgriezusies laimīgāko valstu pirmajā piecniekā. Savukārt Kostarika ar sesto vietu un Meksika ar 10.vietu pirmoreiz iekļuvušas laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā. Astotajā vietā ir Izraēla, bet devitajā vietā - Luksemburga.

Aizvadīta līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija Japānā – tās laikā īpaši organizētos pasākumos Tokijā un Osakā valsts amatpersonu un uzņēmēju delegācija tikās ar dažādu Japānas nozaru ekspertiem un pārstāvjiem, lai pārrunātu ekonomisko attiecību stiprināšanas iespējas.

Tirdzniecības misija veiksmīgi noslēgusies ar četriem noslēgtiem sadarbības līgumiem un vērtīgām iestrādēm investīciju jomā.

2024. gadā Latvijas eksports uz Japānu audzis par 17%, iezīmējot pozitīvas tendences Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai, kurai būtisku grūdienu varētu sniegt tirdzniecības misija ar 36 Latvijas uzņēmumu dalību.

“Japāna ir mūsu eksporta fokusā 2025. gadā – tā ir prioritāte Latvijas eksporta kartē. Gada laikā kopumā plānoti 16 dažādi eksporta un ekonomiskās sadarbības pasākumi, lai veidotu jaunas sadarbības un nostiprinātu Latvijas klātbūtni vienā no tehnoloģiski attīstītākajiem pasaules tirgiem. Japāna ir ne tikai reģionālais inovāciju līderis – tā ir iespēja Latvijas uzņēmumiem strādāt tirgū ar 120 miljoniem iedzīvotāju. Mūsu sarunas ar Japānas uzņēmējiem jau iezīmē konkrētus investīciju projektus enerģētikā, ražošanā un citās nozarēs. Šīs iniciatīvas var nest desmitiem miljonu eiro mūsu ekonomikā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Šodien Rīgā pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iniciatīvas notika Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās, kurā piedalījās arī Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Lukas Savickas un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erkki Keldo, informē Ekonomikas ministrija.

Sarunās akcentēta reģionālās sadarbības nozīme drošības, investīciju un ekonomiskās izaugsmes jomās.

Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās Rīgā bija pirmais šāda līmeņa formāts ar Lietuvas un Igaunijas kolēģu līdzdalību.

Sanāksmes gaitā īpaša uzmanība tika veltīta reģionālās sadarbības nozīmei nestabilos ģeopolitiskajos apstākļos, uzsverot nepieciešamību pēc regulārām tikšanās reizēm un ciešākas koordinācijas. Ministri vienojās, ka jāstrādā pie investīciju piesaistes, jāstiprina reģiona kā stabilas un drošas ekonomiskās vides tēls, kā arī jāveido vienota pieeja aizsardzības industrijas attīstībai.

"Šī tikšanās ir nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku Baltijas valstu ekonomisko sadarbību. Baltijas reģions ir vēl spēcīgāks, kad darbojamies kā vienots veselums - gan drošības, gan ekonomikas jautājumos. Mēs redzam lielu potenciālu kopīgos eksporta projektos un investīciju piesaistē, ja spēsim apvienot spēkus un prezentēt Baltiju kā vienotu, stabilu un uz izaugsmi vērstu tirgu. Ticu, ka, strādājot vienoti, mēs spēsim gan stiprināt valstu tautsaimniecības, gan veidot pievilcīgāku vidi investoriem no pasaules tirgiem," uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Šā gada 11. aprīlī norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas komunikācijas nozares notikumiem – Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2025, kurā aģentūra McCann Riga izcīnīja prestižo “Agency of the Year – Latvia” titulu.

McCann Riga izcēlās ar stratēģiski spēcīgām un sabiedrībā aktuālām kampaņām, kas aptvēra starptautisko komunikāciju, ilgtspēju, B2B segmentu un sabiedrības veselības jautājumus. Šī daudzveidība demonstrē aģentūras spēju radīt saturiski dziļas un radoši drosmīgas kampaņas visdažādākajās nozarēs.

“Mums ir svarīgi radīt idejas, kas ne tikai piesaista uzmanību, bet arī atstāj paliekošu ietekmi un koncepts caurvij visus komunikācijas posmus. Aiz katras kampaņas stāv rūpīgs darbs, kur stratēģija un radošums saplūst vienotā stāstā. Šī balva ir ne tikai nozares novērtējums, bet arī mūsu klientu uzticēšanās apliecinājums sadarbībai, kas balstīta uz drosmīgām idejām un profesionālu izpildi. Mēs no sirds pateicamies visiem partneriem, kas bijuši daļa no šī ceļa – jo tikai kopā iespējams radīt komunikāciju, kurai ir nozīme. Ar šiem panākumiem mēs turpināsim kopā celt komunikācijas latiņu vēl augstāk,” uzsver McCann Riga radošās nodaļas vadītājs un partneris Valters Jonāts.

Visa paziņojis par paplašinātu partnerību ar tālākpārdevējiem visā Eiropā un investīcijām Zviedrijā dibinātajā SaaS finanšu tehnoloģiju uzņēmumā Mynt, kas specializējas izdevumu pārvaldības risinājumos.

2018. gadā Stokholmā dibinātais 2018 Mynt, kas ir Visa partneris kopš 2023. gada, ir strauji attīstījies un kļuvis par vadošo izdevumu pārvaldības risinājumu sniedzēju Ziemeļvalstu reģionā. Uzņēmums piedāvā korporatīvās kartes vairāk nekā 16 000 biznesa klientu, kuri, izmantojot Mynt platformu, var bez problēmām integrēties uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) un grāmatvedības sistēmās, samazinot finanšu administrēšanai un grāmatvedības kārtošanai patērēto laiku.

Sadarbība ar Visa ļaus Mynt apmierināt augošo pieprasījumu pēc efektīvas izdevumu pārvaldības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vidū.

Filips Konopiks (Philip Konopik), Visa Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona direktors: “Mēs esam gandarīti par iespēju investēt Mynt, jo uzņēmums turpina augt pēc vairāku gadu kopīgas sadarbības, kas ir radījusi lielu pievienoto vērtību. Šis ir vēl viens lielisks Ziemeļvalstu fintech inovāciju piemērs, kur padziļinot sadarbību, mūsu klienti un partneri iegūs tirgū vadošos piedāvājumus un pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropā."

Kiberdrošība vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā kļuvusi par būtisku organizācijas pārvaldības un riska vadības daļu. Pieaugot kiberapdraudējumiem un normatīvajām prasībām, uzņēmumiem jāstiprina ne tikai tehniskā aizsardzība, bet arī sistēmiska kiberdrošības pārvaldība, kas ietver skaidru atbildību, procesu kontroli un ilgtermiņa stratēģiju. Pieaug pieprasījums pēc kiberdrošības vadītājiem, kuri spēj savienot tehniskās zināšanas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Šie speciālisti vada risku analīzi, politiku izstrādi, incidentu pārvaldību un darbinieku apmācības, nodrošinot organizācijas drošību kopumā.

„Kiberdrošība šodien ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa, kas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī spēju koordinēt drošības procesus visā organizācijā,” uzsver profesors Mihails Savrasovs no Transporta un sakaru institūta. „Tas vairs nav tikai IT nodaļas jautājums – tas ir visa uzņēmuma kopīgs uzdevums.”

Likumdošana un jaunās prasības

No 2024. gadā 1. septembra Latvijā ir spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas nosaka jaunas prasības gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām. Līdz 2025. gada 1. oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums. Likums nosaka arī minimālās prasības – iekšējo politiku izstrādi, incidentu ziņošanu, risku vadību un darbības nepārtrauktības plānu.

Ārvalstu tūristi Igaunijā šā gada pirmajā ceturksnī iztērēja 266 miljonus eiro, kas ir par 25 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī-martā pērn, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos ārvalstu tūristi Igauniju apmeklēja 775 208 reizes, kas ir par 4% vairāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī.

Janvārī-martā 84% ārvalstu tūristu Igaunijā ieradās no Eiropas Savienības (ES) valstīm. ES tūristu skaits kopumā pieauga par 3%, taču no Itālijas atbraukušo tūristu skaits bija par pusi lielāks.

Gandrīz 320 000 reizes Igauniju apmeklēja tūristi no Somijas, kas ir par 2% mazāk nekā janvārī-martā pērn.

No valstīm, kas nav ES, visbiežāk - 25 000 reižu - apmeklēja tūristi no Lielbritānijas. To skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni pieaudzis par 6%.

Ap 480 000 ārvalstnieku braucienu uz Igauniju bija ar nakšņošanu. Tas ir par 6% vairāk nekā janvārī-martā pērn. Vidēji katrs tūrists Igaunijā pavadīja 3,4 naktis.

No 4. līdz 7. jūnijam Rīgā norisināsies starptautiskās Eiropas tauku pārstrādes un dzīvnieku blakusproduktu pārstrādātāju asociācijas EFPRA (European Fat Processors and Renderers Association) 23. kongress, kas Latvijā pulcēs vairāk nekā 500 nozares profesionāļus no visas pasaules.

Šis ir gada nozīmīgākais notikums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (DZIB) nozarē, kur vienkopus satiekas politikas veidotāji, zinātnieki, uzņēmēji un nozares līderi, lai diskutētu par aktualitātēm un nākotnes attīstību.

Kongresa programma ir veltīta ilgtspējīgai attīstībai, inovācijām un normatīvās vides izmaiņām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (DZIB) un barības ražošanas jomā. Tās centrā būs tādi jautājumi kā dzīvnieku tauku izmantošana atjaunojamās enerģijas ražošanā Eiropas Savienības (ES) Atjaunojamās enerģijas direktīvas (RED) kontekstā, ES normatīvo aktu saskaņošana ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) standartiem, alternatīvo proteīnu izmantošanas iespējas un attīstība barības sastāvā, kā arī inovācijas ūdensdzīvnieku barībā un izaicinājumi, ar ko saskaras Eiropas ādas pārstrādes nozare. Kongresā uzstāsies augsta līmeņa eksperti no Eiropas Komisijas (DG SANTÉ), Eiropas Lopbarības ražotāju federācijas (FEFAC), Milānas Universitātes (Università degli Studi di Milano), Cotance, Kevins Makgīnijs (Kevin McGeeney), SCB Group izpilddirektors, kā arī tiks prezentēts EFPRA ikgadējais nozares pārskats.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa šodien atvēra biroju Latvijā, lai stimulētu stratēģiskās investīcijas un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Jaunais birojs, kas atrodas Rīgā, īpaši pievērsīsies prioritāriem projektiem tādās jomās kā klimatrīcība, digitalizācija, mājokļi, drošība un aizsardzība.EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), izmantos savu klātbūtni Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar partneriem publiskajā un privātajā sektorā, tostarp ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

“Mūsu biroja atvēršana Rīgā ir pagrieziena punkts mūsu centienos uzlabot finanšu pieejamību un stiprināt vietējos finanšu tirgus,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros). “Birojs sniegs mums iespēju ieklausīties, iesaistīties un aktīvāk atbalstīt vietējās vajadzības. Mūsu mērķis ir virzīt inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs Latvijā un Baltijas reģionā.”