Jaunākais izdevums

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Pēc šī brīža pārdoto biļešu apjoma var prognozēt, ka hokeja čempionāta laikā Rīgā ieradīsies vismaz 20 000 ārvalstu viesu. Dziesmu un Deju svētki tradicionāli pulcē lielu skaitu Latvijas diasporas pārstāvju. Arī "Positivus" festivāla ārvalstu apmeklētāju skaits šogad noteikti būs lielāks nekā pagājušajā gadā, kad ceļošanu negatīvi ietekmēja Krievijas sāktais karš Ukrainā.

Nacionāla aviokompānija "airBaltic" plāno, ka pārvadāto pasažieru skaits šogad sasniegs 90% no 2019.gada rādītājiem. Tiks atklāti arī reisi uz jauniem galamērķiem, kam būs pozitīva ietekme uz ieceļojošo tūristu skaitu – Hanovere, Erevāna, Baku. Pirmo gadu tiešie lidojumi no Dubaijas uz Rīgu būs pieejami arī vasarā. Apvienotie Arābu Emirāti ir tirgus ar lielu potenciālu, jo lielais skaits eiropiešu, kas dzīvo Dubaijā, vasaras atvaļinājumus izvēlas pavadīt Eiropas valstīs, un tiešais reiss ir būtisks priekšnoteikums, lai šie ceļotāji izvēlētos Rīgu un Latviju.

Ārvalstu uzņēmumi un starptautiskās asociācijas arvien vairāk izvēlas Rīgu kā savu darījumu tūrisma pasākumu galamērķi. 75% no darījumu tūrisma atbalsta programmā visam gadam paredzētās naudas ir piešķirta jau gada pirmajos trīs mēnešos. Tas liecina par to, ka darījumu tūrisma jomā Rīga atkal ir interesanta starptautisko konferenču rīkotājiem. Pēc "Latvijas Kongresu biroja" aplēsēm gada pirmajā pusē darījumu tūrisma joma būs atguvusi aptuveni 75% no 2019.gada apjoma, un prognoze par gada otro pusi ir vēl optimistiskāka.

Pirms sezonas atvērsies vairākas tūristu iecienītas viesnīcas Rīgā, kas pandēmijas laikā savas durvis bija slēgušas. Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija šogad prognozē, ka sezonas laikā viesnīcu aizpildījums būs ap 90%, bet nesezonas mēnešos 60-70%. Jau 2023.gada janvāri gultasvietu skaits Rīgas viesnīcās sasniedza 84% no 2019.gadā skaita. Pirms aktīvās tūrisma sezonas sākuma atvērsies viesnīca "Tallink Hotel Rīga" un "Metropole by Semarah Hotels". Līdz ar to pieejamo gultasvietu skaits pārsniegs 90% no 2019.gada rādītājiem.

Pagājušā gada un arī šī gada janvāra dati liecina, ka visstraujāk 2019.gada līmenim pietuvojas viesu skaits no Baltijas valstīm, Somijas un Lielbritānijas. Nedaudz lēnāk atkopjas ļoti svarīgais Vācijas tirgus, kas skaidrojams ar to, ka šis ir izteikts grupu tūrisma tirgus un tieši grupu rezervācijas visvairāk atceltas Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā negatīvās ietekmes dēļ.

Tūrisma nozare sāka atgūties no pandēmijas un kara negatīvās ietekmes pagājušā gada otrajā pusē. Pozitīvās tendences 2022. gadā bija tas, ka Rīga ir TOP 1 galamērķis Baltijas ceļotājiem – Rīgu apmeklējuši vairāk nekā 200 000 ceļotāju no mūsu Baltijas kaimiņvalstīm; kamēr Tallinu 110 000 latviešu un lietuviešu; un Viļņu – 77 000 Latvijas un Igaunijas tūristu. Tāpat Rīga joprojām ir Baltijas galvaspilsētu līderis ceļotāju piesaistē no Vācijas – par 30% vairāk nekā Tallinā un Viļņā; un Lielbritānijas – par 45% vairāk nekā Tallinā un 35% vairāk nekā Viļņā. Vienlaikus kopējo statistiku ietekmē Krievijas un Baltkrievijas tūristu neesamība, ko nepieciešams aizvietot ar tūristiem no Skandināvijas un Rietumeiropas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu sankciju ietekmē pērn sagruvusi Krievijas tūrisma nozare, ceturtdien secinājusi Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

2022.gadā Krieviju apmeklēja tikai 200 100 ārzemju tūristi, kas ir par 96,1% mazāk nekā gados pirms pandēmijas.

"Iemesli ir skaidri: slēgtās debesis starp Krieviju un lielāko daļu Eiropas valstu, kā arī neiespējamība Krievijā izmantot ārvalstīs izdotās "Visa" un "Mastercard" kartes," norādīja asociācija.

Lielākā daļa Eiropas slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām dažas dienas pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.

Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" no 2022.gada marta pārtrauca visus ārvalstu reisus, bet pēcāk pakāpeniski atjaunoja lidojumus uz valstīm, kurus Maskava uzskata par draudzīgām.

Tūrismu negatīvi ietekmēja arī Ķīnas stingrie ierobežojumi cīņā ar Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada tūrisma sezona būs līdzīga 2022.gada otrajai pusei un viesnīcu aizpildījums būs samērā augsts - sezonas laikā ap 90%, kamēr nesezonas laikā - ap 60-70%, prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

"Tomēr arī viesnīcu nozarē galvenā problēma ir energocenu kāpums un ēku uzturēšana. Tādēļ daudz būs atkarīgs no energocenām," atzīmēja LVRA vadītājs.

Kalniņš skaidroja, ja salīdzina 2022.gadā apkalpoto tūristu skaitu ar 2019.gadu, tad Latvija atrodas stabilā pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā, un viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmējis pagājušā gada rezultātus, ir Krievijas karadarbība Ukrainā.Cita starpā pērn sezonas sākumā rezervācijas atcēla liela daļa spāņu un vācu tūristu, taču tagad redzams, ka cilvēki saprot, ka Latvija atrodas salīdzinoši drošā vietā, norādīja Kalniņš.

Vaicāts par to, kādu valstu tūristi apmeklē Latviju, LVRA valdes priekšsēdētājs pauda, ka daudz aktīvāki ir kļuvuši Baltijas valstu tūristi. Tāpat ir daudz tūristu no Somijas, Vācijas, Spānijas un Polijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.

Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīves dārdzības ietekmē Latvijā pieaugs ātrās ēdināšanas uzņēmumu skaits, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

"Ņemot vērā cenu kāpumu, pieaugs ātrās ēdināšanas uzņēmumu skaits, jo patērētāju, kuriem ir lieki naudas līdzekļi, [lai apmeklētu augstākas klases restorānus], samazinās," sacīja asociācijas prezidents.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tūrisma nozarei 2021.gads bija veiksmīgs un ar optimismu piepildīts, tostarp šo gadu sekmīgāk aizvadīja tie tirgus dalībnieki, kuri strādā ārvalstu tirgos, jo Latvijas iedzīvotāji pēc diviem pandēmijas gadiem bija noilgojušies pēc ceļojumiem.

Tāpat Naglis minēja, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijā vienu trešdaļu no nozares ieņēmumiem nodrošināja vietējie ceļotāji, bet divas trešdaļas veidoja ārvalstu tūristi, taču arī šajā gadā ārvalstu tūristu devums pārsniedza vietējo iedzīvotāju pienesumu. "Šajā gadā vietējo tūristu devumu tomēr pārspēja ārzemnieki, tāpēc zināmā mērā esam uzlabojuši situāciju," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ierobežojumu, inflācijas un tūristu skaita krituma dēļ pēdējo gadu laikā darbu Vecrīgā pārtraukuši vairāki desmiti uzņēmēju; izdzīvojušie saskaras ar virkni izaicinājumu.

Vecrīgas ielas brīvdienu vakaros joprojām neizskatās tā kā agrāk, atzīst vietējo kafejnīcu, restorānu, klubu un bāru īpašnieki. Lai gan daļai uzņēmēju apgrozījums atgriezies pirmspandēmijas līmenī, iepriekš piedzīvotie zaudējumi, energoresursu krīze un sabiedrības vēlme ietaupīt rada negatīvu ietekmi uz biznesa rādītājiem. Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs, uzskata, ka Vecrīgas uzņēmēji vēl nav pilnībā atkopušies no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, tāpēc pārdzīvot energoresursu krīzi daudziem varētu būt sarežģīti.

Orientējas uz tūristiem

Pandēmijas ierobežojumi vēl nebija atcelti, kad sākās Krievijas un Ukrainas karš, kas būtiski ietekmēja tūristu plūsmu uz Latviju, atgādina J.Jenzis. “Ļoti daudz organizēto darījumu un atpūtas tūristu atcēla savas rezervācijas, un to vietā stājās individuālie tūristi ar ievērojami mazāku apjomu, nekā sākotnēji tika plānots. Daudzi Vecrīgas uzņēmēji tradicionāli ir orientēti uz tūristiem, kas automātiski nozīmē - ja nav tūristu, tad nav arī biznesa,” spriež J.Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc kopstrādes biroju telpām, “Workland Group” 2024. gadā Galleria Riga atvērs lielāko kopstrādes biroju centru Rīgā.

Galleria Rīga īpašnieks un pārvaldītājs “East Capital Real Estate” plāno ieguldīt vairāk nekā trīs miljonus eiro, lai Galleria Riga piekto stāvu 3200 m2 platībā pārveidotu par kopstrādes birojiem.

“Ērtas, patīkamas un rosīgas vides nodrošināšana ir tas, uz ko mēs tiecamies. Mūsu mērķis ir nevainojamas pilsētas pilsētā izveide,” saka Zane Šulca, Galleria Riga vadītāja.

Līdz ar Workland kopstrādes biroju centra atvēršanu Galleria Riga, vairāk nekā 300 cilvēkiem tiks nodrošināta iespēja strādāt, tikties un sadarboties, vienlaikus izmantojot ēkā esošo piedāvājumu – iepirkties, atpūsties jumta terasē, sportot un izmantot pakalpojumus. Jaunatklātās biroja telpas būs mūsdienīgākās Rīgā, piedāvājot piemērotus kopstrādes risinājumus un individuāli pielāgojamas telpas gan lielākiem uzņēmumiem, gan arī pašnodarbinātām personām vai mazākiem darba kolektīviem. Šis būs trešais un lielākais Workland kopstrādes birojs Rīgā un četrpadsmitais Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome velomaršrutu izveidei uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu plāno piesaistīt 21,2 miljonus eiro no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iesniegtā informācija liecina, ka Rīga plāno veidot veloinfrastruktūru virzienā Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava".

Kopējās projekta izmaksas ir 25,6 miljoni eiro, no tām Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums ir 21,2 miljoni eiro, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 4,5 miljoni eiro.

Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības.

Īstenojot projektu no galvaspilsētas uz Ulbroku tiks uzbūvēti aptuveni 5,4 kilometri veloceļa, uz Ķekavu - aptuveni 4,1 kilometrs, uz Piņķiem - 7,1 kilometrs.

Projektā no Rīgas pašvaldības puses tiks attīstīti tikai pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie posmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

22. aprīlī 17 jaunajos projektos Rīgā un Pierīgā notiks atvērto durvju diena

Sadarbības materiāls, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidota starptautisko talantu piesaistes platforma "Work in Riga", kas aicina uzņēmumus Rīgā pavadīt apmaksātu "darbatvaļinājumu", informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrā 2023.gads sācies gan ar inovācijām darbaspēka piesaistes veicināšanā, gan starptautisku uzņēmumu piesaisti - izveidota starptautisko talantu piesaistes platforma "Work in Riga" un pieejamāka padarīta "Workcation" programma, kas aicina uzņēmumus Rīgā pavadīt apmaksātu "darbatvaļinājumu".

Rīgas konkurētspēju starptautiski primāri nosaka tieši kvalificēta darbaspēka pieejamība. Gan šobrīd, gan nākotnē tas būs galvenais pilsētu izaicinājums. Darbaspēka piesaistes jautājums ir arī pagājušajā gadā dibinātās Rīgas konsultatīvās investoru padomes galvenais fokuss, uz ko padome norādījusi arī atklātā vēstulē Ministru prezidentam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 2451 februārī reģistrētu nekustamā īpašuma darījumu, liecina apkopotie dati. Vairāk nekā puse, t.i., 55%, no visiem darījumiem ir ar telpu grupām, proti, telpām vai dzīvokļiem.

Analizējot nekustamo īpašumu darījumu datus, redzams, ka februārī jauni darījumi reģistrēti visu Latvijas pašvaldību teritorijās. Lursoft izpētījis, ka 36% no visiem nekustamo īpašumu darījumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēti Rīgā, aiz kuras darījumu skaita ziņā seko Daugavpils un Liepāja.

Pašvaldības, kuru teritorijā februārī reģistrēti visvairāk nekustamo īpašumu darījumi:

  • Rīga: 888 darījumi;
  • Daugavpils: 96 darījumi;
  • Liepāja: 79 darījumi;
  • Jūrmala: 71 darījums;
  • Ropažu novads: 65 darījumi;
  • Rēzeknes novads: 59 darījumi;
  • Dienvidkurzemes novads: 57 darījumi;
  • Mārupes novads: 56 darījumi;
  • Cēsu novads: 53 darījumi;
  • Jēkabpils novads: 53 darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma "Google" filantropiskā struktūrvienība "Google.org" piešķīrusi 250 000 ASV dolāru (227 520 eiro) grantu biedrībai "Riga TechGirls" izglītojošo programmu īstenošanai, kas veicinās iedzīvotāju digitālās prasmes, informē "Google" pārstāvji.

Izmantojot finansiālo atbalstu, "Riga TechGirls" palīdzēs 11 000 sieviešu padziļināti apgūt tādas zināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas, lai strādātu tehnoloģiju nozarē, un pirmo reizi paplašinās darbību ārpus Latvijas, atverot tiešsaistes programmu nevalstiskajās organizācijās strādājošām sievietēm no citām Eiropas valstīm.

Ar "Google.org" atbalstu "Riga TechGirls" mācību programma "Iepazīsti tehnoloģijas" būs pilnībā pieejama tiešsaistē, padarot to pieejamāku, kā arī individuāli piemērotāku un iesaistošāku, pateicoties inovatīvajām spēļošanas metodēm. Dalībniecēm tiks piedāvāts apgūt prasmes tādās jomās kā UX dizains, digitālais mārketings, e-komercija, analītika, kiberdrošība un citas jomas, sekmējot sieviešu konkurētspēju darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās pirmdienas, 6.februāra, tiks veiktas izmaiņas 22. maršruta autobusa sarakstā darba dienās un brīvdienās, nodrošinot pasažieru pārvadājums uz starptautisko lidostu "Rīga" agrajās rīta un vēlajās vakara stundās.

Kā informē "Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane, turpmāk pasažieri lidostā varēs nokļūt plkst.5.20 no rīta, savukārt gan darba dienu, gan brīvdienu vakaros pēdējais autobuss no lidostas izbrauks arī pēc pusnakts - plkst.0.40.

Darba dienās tiks organizēti pieci papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 no galapunkta Abrenes ielā uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu.

Vakarā plkst.0.40 autobuss kursēs no lidostas uz Abrenes ielu, attiecīgi veicot pirms tam arī reisu plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Brīvdienās tiks veikti septiņi papildu reisi - no rīta plkst.4.45 un 5.15 reisi no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga", veicot arī reisu plkst.5.25 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu. Naktī plkst.0.10 un plkst.0.40 no lidostas "Rīga" uz Abrenes ielu, veicot pirms tam arī reisus plkst.23.25 un plkst.23.50 no Abrenes ielas uz lidostu "Rīga".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdošanā nonāk mazākā daļa pieejamo zemes gabalu

Armanda Vilciņa, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Rīgā un tuvajā Pierīgā kopējais potenciāli iegādei pieejamais zemes apjoms pašlaik ir aptuveni 5565 hektāri (ha), reāli tirgoti tiek vien nepilni 6%, vēstīts Dienas Biznesa speciālizlaidumā Nekustamais īpašums.

Apkopojot publiski pieejamo informāciju, kā arī veicot lielāko nekustamo īpašumu pircēju un pārdevēju skrīningu, esam secinājuši, ka pašlaik Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē iegādei pieejami 322 ha zemes, skaidro Radiks Landaus, Colliers zemes un attīstības projektu vecākais konsultants. Viņš norāda, ka kopējā summa, ko zemes īpašnieki pieprasa par pārdošanā esošo zemi, šobrīd veido 155 miljonus eiro jeb 48 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2).

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan...

Galvaspilsēta attīstās10% no potenciāli iegādei pieejamā zemes apjoma šobrīd pieder fiziskām personām, 8% - pašvaldībām, bet lielākā daļa jeb 82% - juridiskām personām, skaidro R.Landaus. Arī lielākie darījumi laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam liecina, ka visbiežāk tirdzniecībā esošā zeme nonāk tieši juridisko personu īpašumā. Viens no lielākajiem zemes darījumiem pēdējos gados saistīts ar Lietuvas attīstītāja Urban Inventors ienākšanu Latvijas tirgū, kad uzņēmums pērnā gada sākumā iegādājās 7,3 ha zemesgabalu, kas atrodas Lielirbes ielā, Rīgā. Zeme iegādāta par 5,5 miljoniem eiro jeb 75 EUR/m2, un publiski pieejamā informācija liecina, ka nākamajos gados investors šajā vietā plāno attīstīt vērienīgu daudzfunkcionālu projektu, uzbūvējot biroju, dzīvojamās, mazumtirdzniecības, atpūtas, zinātnes un izglītības telpas.

Tāpat vērienīgu darījumu veicis nekustamo īpašumu attīstītāja Linstow Baltic grupas uzņēmums, kas pērnā gada vasarā par 10,5 miljoniem eiro iegādājies īpašumu Rīgā, Sporta ielā 2. Linstow Baltic pārstāvji norāda, ka šo zemes gabalu viņi plāno attīstīt kā modernu, augstvērtīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi. Lielus darījumus, iegādājoties zemi Rīgā, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam veikuši arī tādi ārzemju attīstītāji kā Eastnine, Estmak Capital, VPH, Estera Development un citi, liecina Colliers dati.

Pērk ārzemnieki

Arī vērtējot zemes darījumus ar dzīvojamo zemi, var novērot, ka tos galvenokārt iegādājas ārzemju attīstītāji - Bonava, Merks, Hausers, Kaamos, Estera Development un YIT. R.Landaus šo tendenci skaidro ar faktu, ka Latvijā trūkst profesionālu attīstītāju. “Tādu fondu, kas dibināti Latvijā un joprojām darbojas vietējā tirgū, ir ļoti maz - praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Pārsvarā Latvijā strādā lietuvieši, igauņi, zviedri un norvēģi, kas pēdējos gados aktīvi meklē īpašumus, ko iegādāties. Īpaši liela aktivitāte vērojama šobrīd, jo attīstītāji meklē veidus, kā izglābt savu naudu no arvien pieaugošās inflācijas. Jāsaprot, ka cilvēku skaits pasaulē katru dienu palielinās, taču zemes gabalu vairāk nepaliek, tāpēc uzņēmēji saprot, ka šāda veida īpašuma iegāde ir lieliska iespēja ieguldīt savu naudu. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju skaits nav tik liels, taču mēs redzam potenciālu - pie mums ierodas ārvalstu studenti, arī jaunās biroju ēkas piesaista jaunus nomniekus, kā rezultātā iedzīvotāju skaits varētu arī palielināties. Potenciāls zemes gabaliem, sevišķi tiem, kas atrodas Rīgā, ir ļoti liels un attīstītāji to apzinās. Piemēram, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās brīvu, apbūvējamu zemes gabalu praktiski vairs nav, tā viņiem ir problēma, tāpēc lietuviešu un igauņu attīstītāji arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus Rīgā,” atzīmē R.Landaus, piebilstot, ka Rīga platības ziņā ir lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums. Dienas Biznesa abonenti žurnālu saņem bez maksas.

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā drīzumā plāno atvērt uzņēmuma Roche Services & Solutions (RSS) biroju, kur tuvāko 4 - 5 gadu laikā plānots nodarbināt 200 augsti kvalificētus speciālistus tādās jomās kā digitālais mārketings, regulatīvie pakalpojumi, Agile koučings, projektu vadība, kā arī finanses.

RSS ir viena no pasaulē lielākajiem biotehnoloģiju uzņēmumiem Roche globālā biznesa pakalpojumu organizācija, kuras galvenās atrašanās vietas atrodas Budapeštā (Ungārija), Sanhosē (Kostarika) un Kualalumpurā (Malaizija), piedāvājot uz klientiem orientētus risinājumus saviem Roche partneriem vairāk nekā 150 valstīs. Rīgas birojs būs daļa no Roche Services & Solutions EMEA organizācijas.

Iemesls jaunās atrašanās vietas izveidei Rīgā ir lielais pieprasījums pēc talantiem dažādās kompetences jomās. Rīga ir ideāla vieta, lai papildinātu Roche esošo komandu Budapeštā un piekļūtu Latvijas augsti kvalificētiem talantiem.

"Roche jaunajai komandai Rīgā būs svarīga loma uzņēmumā, jo mēs turpinām paplašināt Roche Services & Solutions iespējas EMEA reģionā. Mēs sāksim personāla atlasi 2023. gada otrajā ceturksnī," sacīja Martins Kikšteins, Roche Services & Solutions (RSS) EMEA daļas vadītājs. "Mūsu mērķis ir piesaistīt talantus tādās jomās kā digitālais mārketings, regulatīvie pakalpojumi, Agile koučings, projektu vadība, kā arī finanses."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju būve turpinās, būs vajadzīga jauna funkcionalitāte

Jānis Ozoliņš, SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" šogad plāno apkalpot kopumā apmēram 6,6 miljonus pasažieru, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja valsts AS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 23% salīdzinājumā ar 2022.gadu, vienlaikus par apmēram 15% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Odiņa sacīja, ka šogad lidostā "Rīga" līdz šim ir apkalpoti kopumā apmēram 2,4 miljoni pasažieru, kas ir par 45% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

"Vasara izskatās ļoti pozitīvi," piebilda Odiņa, prognozējot, ka no maija katru mēnesi lidostā "Rīga" varētu apkalpot vismaz 600 000 pasažieru.

Tādējādi, pēc Odiņas teiktā, šajā gadā kopumā lidostā varētu tikt apkalpoti apmēram 6,6 miljoni pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Compensa izmaksājusi 720 000 eiro atlīdzību K-Parks par nodegušo dronu ražotnes ēku

Db.lv, 12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risku apdrošināšanas kompānija "Compensa Vienna Insurance Group" ("Compensa") izmaksājusi 720 000 eiro atlīdzību nekustamo īpašumu pārvaldītājam SIA "K-Parks" par tam piederošo dronu ražotnes ēku Mārupē, kas cieta ugunsgrēkā šogad februārī, informē kompānijā.

Lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu apdrošinātājs pieņēma piecu darba dienu laikā, ieskaitot zaudējumu novērtēšanas procesu un kompensējamās summas saskaņošanu. Savukārt pārējo juridisko procedūru nokārtošana prasīja nepilnu mēnesi.

"Compensa" bija apdrošināta "K-Parks" piederoša ēka 2500 kvadrātmetru platībā, kurā cita starpā atradās arī SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAVFactory") bezpilota lidaparātu ražotne. Ugunsgrēkā cieta ēka gandrīz 800 kvadrātmetru platībā, kurā bija izvietota daļa no "Edge Autonomy Riga" ražotnes kompleksa.

Edge Autonomy ugunsgrēkā cietuši trīs darbinieki; ugunsgrēks likvidēts 

Ugunsgrēkā cietušās dronu ražotnes SIA “Edge Autonomy Riga” pārstāvis Dzintars Neimanis norāda,...

Papildus ēkai "K-Parks" bija apdrošinājis arī saimnieciskās darbības pārtraukuma risku, tāpēc apdrošināšanas atlīdzībā iekļauti arī zaudējumi par saimnieciskās darbībās pārtraukumu.

"Compensa" Latvijas filiāles vadītājs Aigars Freimanis skaidro, ka, pateicoties tieši tam, ka apdrošināšanas brokeris SIA "Colemont FKB Latvia" aktīvi iesaistījās procesā, kopā ar pieredzējušiem ugunsgrēku izmeklēšanas speciālistiem apdrošinātāja ekspertu komandai bija iespēja tik operatīvi izanalizēt šo lietu.

Savukārt "K-Parks" valdes loceklis Guntis Garais piebilst, ka šobrīd norit aktīvs darbs pie nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas, lai pēc iespējas ātrāk veiktu bojātās ēkas daļas demontāžu un uzņēmums paralēli varētu strādāt pie ēkas atjaunošanas būvprojekta.

Jau ziņots, ka 2023.gada 7.februāra pēcpusdienā Mārupes novadā izcēlās plašs ugunsgrēks dronu ražotnē "Edge Autonomy Riga". Karstuma ietekmē tika bojātas arī trīs automašīnas.

"Edge Autonomy Riga" ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs. Uzņēmums sadarbojas ar Latvijas bruņotajiem spēkiem, "Edge Autonomy Riga" lidaparāti nesen tika nosūtīti arī Ukrainas armijas vajadzībām.

2021.gadā "Edge Autonomy Riga" strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu. Kompānijas 2022.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Uzņēmums dibināts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 041 505 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV uzņēmums "Edge Autonomy Holdings, LLC".

Komentāri

Pievienot komentāru