Jaunākais izdevums

Līdz 2026.gadam Rīgā plānots pārbūvēt satiksmes pārvadu pār Kārļa Ulmaņa gatvi Bauskas ielā, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departaments izsludinājis iepirkumu par satiksmes pārvada pārbūves būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājumu iesniegšana paredzēta līdz 30.aprīlim. Līguma izpilde paredzēta 14 mēnešu laikā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē, SIA "Inženierbūve" 2023.gada jūnijā veikusi pārvada pārbaudi. Pēc inspekcijas datiem, būvprojekts jāīsteno ne vēlāk kā 2026.gadā.

Eksperti norāda, ka satiksmes pārvadu drīkst ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm, tas arī varot uzņemt tramvaja slodzes un gājēju slodžu kombinācijas.

Tomēr, lai nodrošinātu konstrukcijām nepieciešamo ilgizturību un satiksmes drošību, esot steidzami jāīsteno atjaunošanas vai pārbūves projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lielirbes ielas un K. Ulmaņa gatves krustojuma pārbūvi Rīgā iecerēts pabeigt līdz šī gada oktobrim

LETA, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā Lielirbes ielas un K. Ulmaņa gatves krustojuma pārbūvi un papildus rotācijas apļa izbūvi Remtes ielā iecerēts pabeigt līdz šī gada 1.oktobrim, aģentūra LETA noskaidrojas Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komitejā.

Savukārt Upesgrīvas ielas un K. Ulmaņa gatves krustojumu iecerēts izbūvēt līdz 2024.gada beigām.

Projektētāji šodien iepazīstināja komiteja deputātus par projekta attīstību, norādot, ka Lielirbes ielas krustojumā būvdarbi jau notiek. Šajā posmā iecerēts savienojums ar Lielo ielu Mārupē, papildus braukšanas joslas un jauns rotācijas aplis Remtes ielā.

Savukārt Upesgrīvas ielas krustojumā būvdarbus uzsāks šomēnes. Šajā posmā iecerētas papildu braukšanas joslas un jauna luksofora objekta ierīkošana.

LETA jau ziņoja, ka Rīgā tiek pārbūvēts Lielirbes un Ulmaņa gatves krustojums, lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam.

"Depo" veikals atradīsies Mārupē, Lielajā ielā 2, netālu no Kārļa Ulmaņa gatves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2030.gadam Rīgā tiltu remontos un būvniecībā plānots ieguldīt vairāk nekā 300 miljonus eiro, šodien preses konferencē teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš uzsvēra, ka tiltu un pārvadu remontos un būvniecībā plānots ieguldīt gan Eiropas Savienības finansējumu, gan pašvaldības līdzekļus, gan arī finansējumu aizņemties no valsts.

Rīgas mērs norādīja, ka satiksmes infrastruktūras sakārtošana iepriekšējo sasaukumu domju laikā bijusi pamesta novārtā un tagad nepieciešams ieguldīt prāvus līdzekļus.

Tas jau tiekot darīts, tādēļ rīdzinieki un pilsētas viesi varot novērtēt gan Daudersalas pārvadu, gan Austrumu maģistrāli, gan Brasas tiltu, gan gājēju un velosipēdistu tiltu pār Kīleveina grāvi.

Ķirsis norādīja, ka bez šiem redzamajiem darbiem notiek darbu neredzamā daļa, jo tiek strādāts pie nākamajiem projektiem, kas tiek sagatavoti un sludināti jauni konkursi par projektēšanu un būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LVC: Bauskas apvedceļa projektu vajadzētu pabeigt līdz 2030.gadam

LETA, 18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas apvedceļa projektu vajadzētu pabeigt līdz 2030.gadam, ceturtdien ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka Bauskas apvedceļa projektā patlaban ir sagatavotas iestrādes, lai tas kļūtu par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu.

"Faktiski tuvākajā laikā Bauskas apvedceļu skatīs valdībā, lai varētu pieņemt konceptuālu lēmumu par to, ka šo projektu realizēs PPP ietvaros. Ja tas tā notiek, pie optimistiska un reālistiska scenārija 2027. vai 2028.gadā varētu sākties būvdarbi," sacīja Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka šo projektu vajadzētu pabeigt līdz 2030.gadam.

Savukārt, runājot par Rīgas apvedceļa projektu, Lazdovskis norādīja, ka no fondiem un klasiskajiem finansējuma avotiem arī šim projektam finansējuma nebūs, līdz ar to arī šo apvedceļu plānots organizēt kā PPP. "Šis projekts vēl nav tādā sagatavošanās stadijā kā Bauskas apvedceļš, bet, ja šāds lēmums tiks pieņemts, es neredzu šķēršļus, lai šo projektu nerealizētu līdz aptuveni 2032.gadam," piebilda Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu".

Projekta īstenošanai izmantos publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un pirmajā kārtā tiks būvēts Bauskas apvedceļš.

“Par Bauskas apvedceļu ir runāts ilgi un daudz un beidzot ir atrasts veids, kā to īstenot. Līdzīgi kā ar Ķekavas apvedceļu, PPP modelis ļaus uzbūvēt Bauskas apvedceļu par vairākiem gadiem ātrāk, vienlaikus neuzliekot lielu slogu valsts budžetam. Autobraucēji novērtēs iespēju pavadīt mazāk laika uz ceļa, kas ir arī drošāks un modernāks,” akcentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030. gadam, kopgarums ir 14,2 km un tā izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Projektu īstenos VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027. gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārbūves laikā satiksme pār Gaisa tiltu uz kādu laiku varētu tikt slēgta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" skaidroja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Jau drīz varētu tikt noskaidroti būvnieki vairāku tiltu pārbūves projektiem, līdz ar to būvniecības process uz Zemitāna un Vanšu tiltiem varētu tikt sākti vēl šogad. Ķirsis norādīja, ka no Zemitāna tilta pārbūves rezultātā tikt noņemtas arī tur patlaban esošās tramvaja sliedes, jo šāds transporta veids pār šo pārvadu nav paredzēts.

Satiksmes ierobežojumi uz būvniecības laiku noteikti būs, jo bez tiem nevar iztikt. Zemitāna tiltam un Vanšu tiltam varētu tikt noteikti satiksmes ierobežojumi, saglabājot iespējas pārvietoties pāri tiltiem. Taču Gaisa tilts, kas ir ļoti šaurs, satiksmei kādu laiku varētu tikt slēgts.

"Tiltam jāmaina faktiski visa vidējā daļa, un visdrīzāk būs tā, ka tad, kad to pārbūvēs, uz vairākiem mēnešiem satiksme uz tā varētu nebūt iespējama," skaidroja politiķis, solot, ka tuvojoties noteiktajam laikam, pašvaldība nāks klajā ar satiksmes organizācijas shēmām, tostarp būvdarbu vietas apbraukšanas ieteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 21.marta tiks pilnībā aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme cauri Torņkalnam pa Vienības gatvi un Jelgavas ielu, kā arī rīta un vakara sastrēgumstundās aizliegta kravas transporta satiksme abos virzienos gar Daugavas kreiso krastu starp Bolderāju un Salu tiltu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Plānots, ka ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta ceturtdien un pabeigta aptuveni nedēļas laikā. Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

Izmaiņas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību abos virzienos Vienības gatves posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Jelgavas ielai jeb Latvijas Universitātes akadēmiskajam centram, Jelgavas ielas posmā no Vienības gatves līdz Akmeņu ielai un Akmeņu ielas posmā līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) jeb Valguma ielai.

Savukārt sastrēgumstundās no plkst.7 līdz 10 un no plkst.16 līdz 19 tiks ierobežota kravas transporta, kura pilna masa ir virs piecām tonnām, kustība abos virzienos gar Daugavas kreiso krastu no Salu tilta līdz Bolderājai - pa Mūkusalas ielu, Akmeņu ielu, Valguma ielu, Raņķa dambi, Daugavgrīvas ielu un šoseju līdz Finiera ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome ārkārtas sēdē 17.aprīlī atbalstīja vairāk nekā 10 miljonu eiro novirzīšanu ielu seguma remontiem.

Kopumā ielu seguma atjaunošana plānota 19 vietās, un projektu kopējās izmaksas tiek lēstas ap 10,3 miljoniem eiro. Lai īstenotu plānotos darbus, pašvaldība plāno aizņemties 8,7 miljonus eiro Valsts kasē.

Seguma atjaunošana plānota Kārļa Mīlenbaha ielā no Lastādijas ielas līdz Dzirnavu ielai, Cēsu ielā, Pērnavas ielas posmā no Augusta Deglava ielas līdz Brīvības ielai, Biķernieku ielas posmā no Biķernieku ielas 12 līdz 40A un Pulkveža Brieža ielas posmā no Hanzas ielas līdz Elizabetes ielai.

Seguma atjaunošana iecerēta arī Gustava Zemgala gatves posmā no Ūnijas ielas līdz Brīvības gatvei, Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai, Lubānas ielā no Andreja Saharova ielas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai, Juglas krastmalā no Brīvības gatves līdz Pāles ielai un Juglas ielā līdz Murjāņu ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development vēl nav izlēmis par vēršanos tiesā par 22 zemesgabalu pie lidostas īpašumtiesībām

LETA, 11.03.2024

Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development sagaida, ka varēs īstenot pie lidostas iecerētās investīcijas

LETA, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" sagaida, ka varēs īstenot zemesgabalos pie Rīgas lidostas iecerētās investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka "Sirin Development" rūpīgi ievēro visus tiesību aktus un darbojas maksimāli caurskatāmi, komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem atbildīgajās iestādēs tikai pa oficiāliem kanāliem. Visas šīs darbības tiek arī dokumentētas.

"Uzņēmums pienācīgi ievēro visus tiesību aktus un darbojas maksimāli atvērti, komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem institūcijās tikai oficiālajā veidā. Nepieciešamības gadījumā, atklāti sadarbosimies ar tiesībsargājošajām iestādēm un sniegsim visu pieejamo informāciju, kas varētu būt noderīga," norāda "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš pauda cerību, ka tiesībsargājošās iestādes visu noskaidros pēc iespējas ātrāk, un attīstītājs varēs īstenot iecerēto projektu blakus Rīgas lidostai, jo tas rada uzskatāmus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm - gan Rīgas pilsētai un tās iedzīvotājiem, gan lidostai un uzņēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgā VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) saņems 25 miljonu eiro aizdevumu no Ziemeļu investīciju bankas (NIB) gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācijai un paplašināšanai, informē LGS pārstāvji.

Līdzekļi tiks izmantoti jaunā gaisa satiksmes vadības torņa un modernas aeronavigācijas sistēmas izbūvei. Līgums paredz, ka aizdevuma termiņš ir līdz 2038.gada beigām.

1973.gadā uzbūvētais un pašlaik izmantotais gaisa satiksmes vadības tornis Rīgas lidostā vairs neatbilst lidostas, kas strauji attīstās, vajadzībām. Jaunās tehnoloģijas, kas tiks uzstādītas modernizācijas gaitā, ļaus ieviest arī attālinātās gaisa satiksmes vadības sistēmu "Remote Control Tower", nodrošinot gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās attālinātu vadību citās Latvijas lidostās, skaidro LGS pārstāvji.

"Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība un ar to saistītā gaisa satiksmes vadības sistēmu modernizācija šobrīd ir lielākais LGS projekts, kura īstenošana ir svarīga ne tikai uzņēmumam, bet arī gaisa satiksmes attīstībai un turpmākiem gaisa satiksmes drošības un efektivitātes uzlabojumiem," pauž LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas dome nolemj atjaunot 22 zemes gabalu pie lidostas īpašumtiesības

LETA, 06.03.2024

Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 6.martā nolēma atzīt par spēku zaudējušu 2022.gada 21.septembrī pieņemto lēmumu par 22 zemes gabalu pie lidostas privatizācijas pabeigšanu, tādējādi atjaunojot īpašumtiesības uz šiem zemes gabaliem.

Dome arī atzina par spēku zaudējušu lēmumu par lokālplānojuma uzsākšanu teritorijai starp Rīgas robežu, Priedaines ielu, Mūkupurva ielu, Nīkrāces ielu un Grenču ielu.

Iepriekš Rīgas domei divas reizes neizdevās pieņemt šo lēmumu kvoruma trūkuma dēļ.

Sirin Development sagaida, ka varēs īstenot pie lidostas iecerētās investīcijas 

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" sagaida, ka varēs īstenot zemesgabalos pie Rīgas...

Šāds lēmums bija jāpieņem, jo pašvaldība februārī saņēma Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā. Iesniegumā uzsvērts, ka pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Noliktavu izveidē lidostas apkaimē plāno investēt 100 miljonus eiro  

Industriālo nekustamo īpašumu attīstītājs Sirin Development uzvarējis Rīgas pašvaldības rīkotajā...

Prokuratūras ieskatā privatizācijas procesā nav izvērtēta zemesgabalu nepieciešamība valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.

Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.

Trešdien preses konferencē Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pieļāva, ka Rīgas domnieki, iespējams, tikuši maldināti lēmuma pieņemšanā par zemes gabalu pārdošanu.

Saistībā ar šiem zemes gabaliem līdzšinējo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu tur aizdomās par 50 000 eiro kukuļa piedāvāšanu satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam, iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

"De facto" rīcībā esošā informācija ļaujot pieņemt, ka rudenī Vaivods vērsies pie Meirāna, ieminoties, ka būtu labi, ja Satiksmes ministrija (SM) atteiktos no savām pretenzijām uz zemi pie lidostas, informētu par to investoru, un līdz ar to vairs nebūtu šķēršļu zemesgabalus nostiprināt zemesgrāmatā. Tikšanās un saziņa notikusi dažu mēnešu garumā. Kādā brīdī esot izskanējusi arī iespējamā kukuļa summa - 50 000 eiro par vajadzīgo vēstuli no SM.

Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.

Rīgas domes deputāti 2010.gadā uzdeva pašvaldības SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022.gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023.gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.

Iepriekš "Sirin Development" solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Sirin Development prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus

LETA, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.

Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.

"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar auto dīleru tīkla “Moller Auto” jaunā “Audi” centra atklāšanu šī gada sākumā Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, uzņēmuma līdzšinējais dīleru salons Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, pārtapis par Latvijā jauna koncepta lietotu auto centru “Moller Auto Outlet”.

Tas ir pirmais mazlietotu auto centrs Latvijā, kurā daļa lietotu auto apskatāmi salona iekštelpās, nodrošinot tādu pašu klientu pieredzi kā iegādājoties jaunu auto. Papildus tam, Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, norāda, ka, mūsdienās pieaugot ilgtspējīgu izvēļu nozīmei un lietotu auto kvalitātei, arī to iegādes process ir transformējies.

“Moller Auto Outlet” kopējā telpu platība, kurā pieejams mazlietotu auto piedāvājums, ir 750 m2, savukārt āra zonas platība, kas arī tiek izmantota automašīnu izvietošanai tirdzniecībai - aptuveni 1300 m2. “Moller Auto Outlet” kopumā apskatei ir pieejami aptuveni 60 dažādu zīmolu auto, tostarp “Volkswagen”, “Audi”, “Škoda”, “Nissan”, “Subaru”, “Toyota”, “Volvo”, “Hyundai”, “Renault”, “Peugeot”, “BMW”, “Seat Ateca”, “Citroen” un “Cupra” zīmolu spēkrati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kopš aprīļa lidostā iegādāti nedaudz vairāk kā 60 taksometru vaučeri

LETA, 17.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lidostas Apmeklētāju centrā pasažieri kopš pakalpojuma ieviešanas šogad aprīlī ir iegādājušies nedaudz vairāk kā 60 taksometru vaučeru.

Lidostā norādīja, ka aktīvākie pakalpojuma izmantotāji ir ārvalstu tūristi, kas arī ir šī pakalpojuma mērķa auditorija.

Tāpat lidostā uzsvēra, ka vaučeri ir komercpakalpojums, ko piedāvā un nodrošina taksometru pārvadātāji, kas arī nosaka tā cenu, tāpēc lidosta nevar komentēt potenciālas pakalpojuma cenas izmaiņas.

Pasažieru ieguvums no vaučeru sistēmas ir iespēja iegādāties pakalpojumu ar priekšapmaksu, un brauciena cena ir prognozējama un nemainīga neatkarīgi no ceļā pavadītā laika, diennakts laika un attāluma vaučera darbības zonas robežās, skaidroja lidostā.

Lidostā arī atgādināja, ka atbilstoši šogad martā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā patlaban Satiksmes ministrijas (SM) vadībā notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kuru mērķis ir pilnveidot taksometru tarifu, tostarp vaučeru sistēmu. Noteikumi, kas noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviesīs brauciena priekšapmaksas iespējas, SM ir jāizstrādā līdz šā gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Vieglajam transportam un gājējiem atjauno satiksmi pār Altonavas ielas pārvadu

Db.lv, 05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

5.aprīlī plkst.18 satiksmei tiks atvērs Altonavas ielas pārvads Rīgā, taču tiks noteikti atsevišķi ierobežojumi, informēja Rīgas domē.

Pārvadu pāri dzelzceļam atvērs transportam līdz piecām tonnām, turklāt pāri pārvadam nekursēs sabiedriskais transports.

Šāds lēmums pieņemts pēc pirmreizējās satiksmes pārvada vizuālās apskates un vispārējās inspekcijas. Tostarp speciālā inspekcija tiks veikta tuvāko trīs nedēļu laikā.

25., 55. un 56. maršruta autobusi turpinās apbraukt slēgto tiltu, dzelzceļu šķērsojot pa Liepājas ielas pārbrauktuvi, kas atrodas netālu no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas.

Jau ziņots, ka Rīgā, Torņakalnā, kā nedrošs tika slēgs satiksmes pārvads pār dzelzceļu Altonavas ielā, informēja Rīgas domē.

Kā informēja pašvaldībā, 1910.gadā būvētajam pārvadam pārbaudes laikā konstatēta iespējama bīstama deformācija. Ņemot vērā, ka pār tiltu ir ievērojama satiksmes plūsma, kursē arī autobusi un zem tilta esošais dzelzceļš rada papildu vibrācijas, tika nolemts pagaidām kustību pār tiltu slēgt līdz padziļinātai pārbaudei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” biznesa rādītājiem Baltijā 2023. gadā, pērn vislielāko izaugsmi piedzīvojis elektroauto segments, proti, elektroauto pārdošanas apjomi aizvadītajā gadā auguši par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu.

Savukārt lietotu auto segmentā pārdošanas apjoms audzis par 26%, bet jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bijuši stabili, 2022. gada līmenī. Tikmēr “Moller Auto” servisu darbības apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar 2022. gadu, kāpis par 12,4%.

Kā norāda Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, neraugoties uz aizvien klātesošajiem izaicinājumiem ekonomikā, 2023. gadā uzlabojusies iedzīvotāju finansiālā konfidence, un personīgā mobilitāte aizvien ir bijusi daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā, gan iegādājoties auto, gan veicot to apkopi un remontu.

“Neraksturīgi iepriekšējiem gadiem, lietotu auto segments visa gada garumā uzrādīja nemainīgi augstus pārdošanas rezultātus, rekordpārdošanu sasniedzot gada izskaņā. Tikmēr jaunu auto pārdošanas rādītāji ir bijuši stabili, 2022. gada līmenī, ko vērtējam kā pozitīvu tendenci, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados šis segments piedzīvoja virkni izaicinājumu. Būtiski pieminēt, ka arī šogad turpināsim aktīvi bagātināt kā jaunu, tā lietotu auto klāsta pieejamību klientiem, un to nupat iezīmēja jaunā “Audi” dīlera atklāšana Kārļa Ulmaņa gatvē, iepriekšējam “Audi” centram S. Eizenšteina ielā pārtopot par “outlet” koncepta lietotu auto dīleri,” skaidro I. Gerkena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šī gada 15. aprīlī noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) struktūrvienības Latvijas Valsts arhīva (LVA) ēku atjaunošanas projektiem ar mērķi uzlabot energoefektivitāti un samazināt vides ietekmi, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Saskaņā ar 2020. gada nogalē valdībā apstiprināto arhīvu infrastruktūras attīstības koncepciju paredzēts veikt arhīva ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus LVA ēkās Slokas ielā 16, un Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā.

“LNA ir nenovērtējams Latvijas nacionālā mantojuma sargātājs, kas glabā un rūpējas par dokumentāro vēsturi no 1220. gada līdz šodienai. Tas ir būtisks elements valsts identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanā. Mūsu mērķis nav tikai ēku modernizācija; tas ir solis pretim ilgtspējīgai arhīva attīstībai. Ar ieguldījumiem energoefektivitātes uzlabošanā, mēs ne tikai samazināsim enerģijas patēriņu, bet arī radīsim labvēlīgākus apstākļus arhīva darbiniekiem un apmeklētājiem,” norāda J. Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Trešās tuneļveida automazgātavas izveidē PRO BRO Group investē 5 miljonus eiro

Db.lv, 27.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Vienības gatvē atvērta Baltijas uzkopšanas pakalpojumu uzņēmuma “PRO BRO Group” trešā tuneļveida automazgātava Latvijā, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 5 miljoni eiro.

“PRO BRO” franšīzes tīkla paplašināšana turpināsies – plānots, ka līdz 2025. gada beigām Rīgā darbosies 6 “PRO BRO” automazgātavas.

Rīgā jau kopš pērnā gada beigām darbojas “PRO BRO Express” tuneļveida automazgātava Juglas ielā, bet martā tika atklāta automazgātava K. Ulmaņa gatvē. Šis auto mazgāšanas veids kļūst arvien populārāks, jo klienti novērtē tā ātrumu un ērtumu. Līdz ar jaunu automazgātavu atvēršanu strauji aug autobraucēju interese un šogad divās “PRO BRO” tuneļveida automazgātavās nomazgātas jau vairāk nekā 80 000 automašīnu.

“Abonementi bez mazgāšanas reižu skaita ierobežojuma ļauj autobraucējiem rūpēties par savu automašīnu tīrību katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Tas nozīmē, ka ērts automazgātavu izvietojums pilsētā ir kritiski svarīgs, lai efektīvi izmantotu mūsu piedāvājuma priekšrocības. Paplašinot savu darbību Rīgā, mūsu svarīgākais uzdevums ir veidot pastāvīgo klientu loku gan privātajā, gan biznesa klientu segmentā, vienlaikus rūpējoties par to, lai varam integrēties klientu ikdienas maršrutā un veidotu ērtu automazgātavu tīkla pārklājumu. Tāpēc katra jaunā automazgātava tiek atklāta citā Rīgas apkaimē,” stāsta Darjus Krjuks (Darius Kriukas), “PRO BRO” vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvieta - Lielās ģildes nams Rīgā - slēdz savas durvis, lai piedzīvotu nozīmīgas pārvērtības. Ēkas atjaunošanas un pārbūves gaitā viena no senākajām Rīgas koncertzālēm iegūs mūsdienīgu veidolu, saglabājot vēstures liecības.

Vienlaikus ēkā tiks nodrošinātas energoefektivitātes prasības un vides pieejamība visiem augstvērtīgas mūzikas cienītājiem, informē būvdarbu pasūtītājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Būvdarbi notiks pēc “Projektē un būvē” principa. Darbi tiks veikti divās kārtās - pirmajā kārtā tiks īstenoti ēkas energoefektivitātes stiprināšanas pasākumi, bet otrajā kārtā secīgi notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi – Lielās zāles pārbūve, vājstrāvu tīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana un citi.

“VNĪ komanda ir apņēmības pilna vadīt un uzraudzīt Lielās ģildes atjaunošanas procesu, lai ēka kļūtu pieejama visām sabiedrības grupām un būvdarbi tiktu paveikti godam, iekļaujoties saprātīgos termiņos. Ņemot vērā ēkas īpašo kultūrvēsturisko statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, tāpēc pārbūves darbi notiks ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi,” norāda J.Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 2.februārī auto dīleru tīkls “Moller Auto” atklās uzņēmuma jauno “Audi” centru, kas atrodas Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Tas ir Baltijā lielākais un Latvijā ilgtspējīgākais dīleru centrs, kura izveidē investēti 15 miljoni eiro.

“Audi” centra būvniecības darbi noslēdzās 2023. gada otrajā pusē, un tā ēka ir uzbūvēta divos stāvos ar kopējo platību 3 672 m2, savukārt kopējā zemes platība ir mērāma 23 281 m2. Ēkas pirmais stāvs ir atvēlēts automašīnu ekspozīcijai, kā arī auto servisa telpām, tostarp nodrošinot klientiem tādu pakalpojumu saņemšanu kā auto apdrošināšana, rezerves daļu iegāde u.c.

Jaunais centrs ir būvēts un aprīkots saskaņā ar globālajiem “Audi” augstas kvalitātes ilgtspējas standartiem, kas tik vērienīgā mērogā Baltijā ir ieviesti pirmo reizi. Būvējot šo centru, liela nozīme veltīta darbinieku produktivitātes un labbūtības veicināšanai, tāpēc ēkas otrajā stāvā ir izvietotas mūsdienīgas biroja telpas darbiniekiem. Tajās īpaša uzmanība pievērsta gan iekārtojuma ergonomikai, gan laikmetīgam dizainam, gan darbinieku atpūtai, apzinoties, ka šodien darba vide ir kas vairāk par darbam nepieciešamo pamatvajadzību nodrošināšanu. Rekreācijas un atpūtas telpas ir pieejamas arī klientiem, kuri gaidot savu auto, var pilnvērtīgi nodoties darba dienai, jo atpūtas zonā ir pieejamas arī skaņas necaurlaidīgās istabas.

Komentāri

Pievienot komentāru