Jaunākais izdevums

Rīgai ir neizmantots potenciāls ielu tirdzniecības jomā, kuras ietvaros pilsētai būtu lieliska iespēja saviem iedzīvotājiem sniegt un saņemt labāko un kvalitatīvāko produkciju no pašmāju ražotājiem un audzētājiem.

Tā uzskata Latvijas lauksaimniecības mežsaimniecības kamera (AgriChamber). Apzinot savus biedrus, secināts, ka lauksaimnieki var un vēlas paši pievest pārtikas produktus un dažādu mājražotāju produkciju uz dažādām Latvijas, it īpaši, Rīgas centru un Rīgas apkaimēm.

Esošās pozitīvās tendences, kuras ir novērojamas publiskajā vidē saistībā ar Rīgas pilsētas būvvaldes darbu, Rīgas attīstības stratēģijas izstrādi un ieviešanu dzīvē, vides pieejamību dažādām sabiedrības grupām, vides kvalitātes uzlabošanu, veselīgas pārtikas pieejamību iedzīvotājiem liecina, ka pilsēta būtu gatava arī daudz dziļākai un efektīvākai lauku un pilsētas iedzīvotāju mijiedarbībai.

Kameras ieskatā Rīgas vadībai būtu jāatvēl iela vai ielas daļa Rīgas centrā - Blaumaņa iela vai Tērbatas iela, kas būtu kā "magnēts" Rīgas attīstībai, kur Pierīgas un citu apkaimju ražotāji varētu piegādāt preces, kas būtu interesantas kā vietējam patērētājiem, tā arī Rīgas viesiem, atsvaidzinot ierasto pilsētvidi ar jauniem lauku vides elementiem.

"Šajā laikā, kad siltumnīcas un lauki ir pilni ar dažādiem lauku labumiem, lauksaimnieks labprāt dotu citiem pašu labāko, ko viņš ir izaudzējis un izlolojis, un brīva tirdzniecība pašā Rīgas sirdī būtu labs solis tirdzniecībai jau citā līmenī, esot tuvāk patērētājam. Šādi atverot tirdzniecību Rīgas centrā, pilsētas vadība ne tikai teorētiski runātu par darbiem, bet arī reāli nestu pienesumu sabiedrībai," teic AgriChamber valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs.

"Agrichamber" ir dibināta 2016.gadā, un tās mērķis ir apvienot Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus, lai efektīvāk spētu pārstāvēt biedrus nozaru problēmu risināšanā, esot atbildīgam sociālajam partnerim valdībai, palīdzot risināt nozarei aktuālās problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde aicina uzņēmējus saskaņot vasaras kafejnīcu risinājumus savlaicīgi.

Iesniedzot vasaras kafejnīcu risinājumu projektu līdz 1. martam, būvvalde nodrošinās dokumentācijas izskatīšanu paātrinātā kārtībā - 10 darba dienu laikā, informē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Saskaņā ar Rīgas domes 26.11.2013. saistošo noteikumu Nr. 198 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" 36. punktu, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietas risinājuma projekts iesniegts no 1. janvāra līdz 1. martam, Rīgas pilsētas būvvalde lēmumu saskaņot vai atteikt saskaņot projektu pieņem 10 darba dienu laikā.

Savukārt, ja tirdzniecības vietas risinājuma projekts iesniegts pēc 1. marta, iestāde nodrošina projekta izskatīšanu pēc standarta kārtības - mēneša laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strausu un kazu ferma "Nornieki" šogad plāno pabeigt apjomīgas kazu fermas būvniecību, aktivizēt gaļas piegādes un uzsākt brīvdienu mājas būvniecību atpūtniekiem.

"Nornieku" saimnieks Pēteris Gobzemis žurnālam "Dienas Bizness" atzīst, ka visi saimniecības piedāvājumi darbojas vienoti. Kad cilvēki ir izstaigājušies, apskatījuši strausus un kazas, tad labprāt paēd. Un, ja viņi atbrauc paēst, tad pēc tam izstaigājas pa svaigu gaisu. Tas viens otru papildina.

"Es gribu iedrošināt latviešus ar to, ka mēs mākam cītīgi strādāt, saražot labas lietas, bet nevajag baidīties par sevi stāstīt un pārdot sevi. Man šķiet, ka šādu saimniecību varētu būt vairāk, kur jau audzē kaut ko, darbojas kā mājražotāji – kūpina, taisa. Droši vajag stāstīt un rādīt to – jo mēs būsim vairāk tādi, jo foršāk," pārliecināts P. Gobzemis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Rūjienas uzņēmums SIA "pesto.lv" ir ceļā no mājražošanas uz ražošanu lielākos apjomos.

"Vēlamies, lai katrā Latvijas ģimenē uz galda gan svētkos, gan ikdienā būtu atrodams kāds no mūsu ražotajiem produktiem," biznesa portālam db.lv saka Jānis Pirsko, SIA "pesto.lv" līdzīpašnieks. Šobrīd uzņēmums ražo četrus produktus – klasisko bazilika pesto, vegāno bazilika pesto, karamelizētus sīpolus un tomātu garšaugu mērci "Tomzo".

Ideja par pesto ražošanu radās Aldonim Elksnim, kurš jau vairāk nekā 15 gadus darbojas restorānu biznesā un bija novērojis, ka Latvijā nevar iegādāties tādas garšas un kvalitātes bazilika pesto mērci, par kādu viņš būtu sajūsmā un ar prieku pasniegtu klientiem. "Līdz ar to izstrādājām recepti, kas mums pašiem šķita visatbilstošākā un patīkamākā mūsu garšu kārpiņām," saka J. Pirsko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērmanes dārzā, piektdien, 19.jūnijā, notiek Latvijas labumu un zāļu tirgus "Gabaliņš Latvijas Līgo!".

Amatnieki un mājražotāji piedāvā pilsētniekiem un Rīgas viesiem vēl pirms saulgriežu svinībām apmeklēt tradicionālo gadatirgu un sarūpēt sev nepieciešamo gan ikdienai, gan arī drošai Jāņu svinēšanai.

Tirgotāji no visiem Latvijas novadiem apmeklētājiem piedāvā Jāņu zāles un sieru, lauku maizi un gaļu, rotas, tautiskās jostas, lina un vilnas apģērbus, amatnieku darinājumus bērniem un ikdienai, dizaina priekšmetus, dabisku izejvielu kosmētiku, gardumus, medu un citus pašu ražotus labumus.

Tirgus sadalīts astoņās tematiskās gadatirgus tirdzniecības zonās, un parka celiņi pārvērtušies par Amatu ielu, Siera ielu, Gaļas ielu, Zivju ielu, Maizes ielu, Augļu un dārzeņu ielu, Zāļu ielu un Alus ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB, 28.01.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam ceļamaizē ir iedots valsts finanšu sektora "kapitālais remonts".

Ar kādiem izaicinājumiem būs jāsaskaras jaunajam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, šīs nedēļas žurnālā diskutē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, bijušais Latvijas Bankas prezidents un bijušais Ministru prezidents Einars Repše, Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, bet portālā www. db.lv iespējams noskatīties diskusijas video versiju.

28. janvāra numurā:

  • Numura tēma – Latvijas finanšu sektors pēc “kapitālā remonta”
  • Intervija - Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks
  • Aktuāli – 31. janvāra pusnaktī Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts
  • Tirdzniecība – gājēju ielu eksperiments Rīgā. Uzņēmēju pieredze gājēju ielās Kuldīgā, Jūrmalā un Liepājā
  • Biznesa braucieni – TOP galamērķi biznesā
  • Atpūtas braucieni – ceļojumu tendences
  • Zinātne – Rīgā taps Baltijas Biomateriālu ekselences centrs

Komentāri

Pievienot komentāru