Ostas pasažieri ir ļoti nozīmīgi Rīgai, tādēļ ir svarīgi stimulēt to atbraukšanu līdz pilsētai, atzina Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).
Viņš norādīja, lai gan ostai ienākošie un izejošie kuģi ir svarīgāki, tā pasažieru infrastruktūru uztver kā daļu no savas līdzatbildības.
Zeps pauda, ka pasažieru pārvadāšanas procesā ir iesaistītas vairākas puses - "Tallink", "Rīgas pasažieru termināls" un Rīgas brīvosta. "Mēs no savas puses esam aicinājuši uzlabot infrastruktūru, kuru apsaimnieko "Rīgas pasažieru termināls", sākot jau ar tualetēm un beidzot ar autostāvvietu. Tie visi ir aspekti, kuri sāk veidot tūrista priekšstatu par Rīgu. Taču arī mēs viņu vietā uzlabojumus nevaram veikt, jo tā nav mūsu ēka un infrastruktūra," sacīja brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.
Viņš skaidroja, ka brīvosta aktīvi iesaistās sarunās ar "Tallink", kas pašlaik nezina, kā turpmāk veidosies starptautiskie pārvadājumi, kas būs atļauts, kas nē. Pagājušajā gadā pēc gadiem ilgušām sarunām no Rīgas izdevies atvērt jaunu prāmju maršrutu uz Helsinkiem, un pērn plūsma šajā maršrutā bijusi pat lielāka nekā līnijā Rīga-Stokholma.
Zeps pauda, ka tas iezīmējis lielu cilvēku interesi pārvietoties šajā maršrutā, un brīvostas pārvalde kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas Tūrisma attīstības biroju domā par nākamajiem soļiem, ko varētu darīt Helsinkos, lai reklamētu un veicinātu pasažieru plūsmu šajā maršrutā.
"Tāpat ik pa brīdim izskan domas, un arī mēs no ostas puses analizējam akvatorija iespējas, proti, kur varētu veidot alternatīvus, papildinošus termināļus. Ja mēs runājam par ļoti lieliem kruīza kuģiem, tad līdz pasažieru terminālim, kurš ir gandrīz pie Vanšu tilta, ne visi var ienākt. Ir vieta Eksporta ostā, kur šādi kuģi varēja iegriezties, bet arī tur gultne ir nedaudz jāattīra un jāpadziļina," sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs.
Zeps minēja, ka šajā virzienā tiek strādāts, un no osta ir atbalstoša ikvienam, kurš ir gatavs veidot pasažieru termināli, tomēr no ostas puses brīvosta veica investīcijas padziļināšanā un piestātnēs, lai varētu ienākt noteikta lieluma kuģi, bet zināmas darbības ir nepieciešamas arī no termināļu operatoriem, jo biznesa darbību veido tie.
"Osta nodrošina infrastruktūru. Ir izskanējušas vairākas idejas, un, kā jau minēju, tad pasažieru terminālim potenciāls ir arī Eksporta ostā, bet apņemšanās par nākamajiem soļiem vēl ir procesā. Mēs arī ļoti labi saprotam, ka Rīgai ar diviem pasažieru termināļiem varētu būt par daudz un no konkurences viedokļa situācija būtu sarežģīta," teica Zeps.
Rīgas brīvostā pērn apkalpoja 278 800 pasažierus, kas ir par 67,9% mazāk nekā 2019.gadā. Savukārt 2021.gada divos mēnešos Rīgas ostā nav apkalpots neviens pasažieris.
